Par nepiekāpīgajiem sprīdīšiem, pirms lāpsta ieduras zemē

Andris Jaunsleinis, LPS priekšsēdis, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Kaut arī valsts iekārta nosaka divu līmeņu vēlētu varu – valsts un pašvaldību, pēdējās gadu gaitā pieradušas nepagurstoši uzturēt konstruktīvo dialogu ar pirmo no valsts varām un bieži cīnīties pret nesamērīgu noniecināšanu. Apskaidrība, ne vien vārdos, bet arī darbos, ka Latvija nav tikai Rīga, tiem, kam darba pienākumos ir dotas tiesības lemt, nāk lēnām. Pašvaldību palīgs, aizstāvis, nenogurstošais flagmanis jeb lobijs sarunās ar valsts pārvaldi ir pašu dibināta sabiedriskā organizācija Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Dienu pirms 14.LPS kongresa, kad pašvaldībnieki pošas ceļā, piedāvājam sarunu ar LPS ilggadējo priekšsēdi,
arī Ventspils rajona Užavas pagasta padomes deputātu Andri Jaunsleini. Rīta pirmajā darba stundā savā darba kabinetā domīgs un norūpējies mūs sagaida citkārt vienmēr labvēlīgi smaidošais LPS priekšsēdis.

Andris Jaunsleinis Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Plusus un mīnusus summējot

– Laiks starp LPS 13. un 14.kongresu ir bijis nozīmīgs visā valstī. Vai LPS ir strādājusi vairāk nekā citus gadus?
– Grūti vienam novērtēt, vai vairāk. 13.kongresa devīze valstisko prioritāšu kontekstā bija – Latvijas pašvaldības ceļā uz Eiropas Savienību. Kopīgi darījām, ko varējām. Nu mērķis ir sasniegts. Ir jādomā, kā pašiem virzīties tālāk. Tāds ir LPS 14.kongresa uzdevums – noteikt tālākos mērķus.
Par padarīto. Man ir gandarījums, ka, sastādot šā gada valsts budžetu, sarunās ar Finanšu ministriju izdevās pēc ilgiem, ilgiem laikiem panākt pašvaldību resursu palielinājumu par 16%. Tas uzreiz ir redzams teritorijās, kur nauda nonākusi. Mūsu lielais ieguvums ir uzvara konfliktā ar bijušo Einara Repšes valdību par jauna pašvaldību likuma pieņemšanu, kas novērsa pašvaldību tiesību ierobežošanu un izmaiņas pašvaldību darbībā.
Novērtējams ir pašvaldību ieguldījums referenduma par iestāju ES pozitīva rezultāta sasniegšanā. Latvijas cilvēkiem šis balsojums saistījās ne tik daudz ar ekonomiskiem apsvērumiem, cik politiskiem – par Latvijas neatkarības saglabāšanu ES ietvaros. Dzīvi bez robežām pavisam drīz novērtēs katrs otrais.
Pie padarītā noteikti minama līdzdalība bāzes sagatavošanā ES projektu iesniegšanai. Pēc valdībā un Saeimā apstiprinātiem normatīvajiem aktiem teorētiski priekšfinansējuma saņemšana ir iespējama. Jāatzīmē arī ar smagām domstarpībām valdībā pieņemtā valsts atbalsta programma infrastruktūras attīstībai Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kontekstā.
Vēl jau ir daudzās kaudzes ar citiem normatīvajiem aktiem, kur veikti precizējumi, labotas kļūdas. Bet tas jau ir ikdienas darbs!

– Par kļūdām runājot, kādas šā gada laikā ir pieļāvusi LPS?

– Kļūdas... Ir, noteikti ir. Tās izlien no maisa gan darba gaitā, gan pēc tam. Cenšamies koriģēt.
Neraugoties uz mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām, LPS nespēj aiziet līdz katram savam biedram. Tādēļ kļūda bija arī pielaidībā, šodien PVIS ( pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projekts) nav īstenots un interneta nav katrā Latvijas pašvaldībā. Droši vien ir vēl kļūdas, tikai ātrumā grūti iedomāties.

– Vai pašvaldību 13.kongresa simbola – Sprīdīša – izvirzītie turpmākie mērķi būs tuvi Ministru prezidenta Induļa Emša paustajiem?

– Latiņas augstumam vienmēr jābūt augstākam, nekā uzreiz spējam pārvarēt. Lai ir kurp tiekties. Jā, kopīgais mērķis ar Ministru prezidenta izteikto ir panākt, lai Latvijas cilvēki iespējami ātri dzīvotu citām ES valstīm līdzvērtīgos ekonomiskajos apstākļos. Bet pašvaldību Sprīdītis pa šo gadu ir intelektuāli apvēlies un izpētījis iespējas. Lāpsta viņam ir kaujas gatavībā. Tagad tiek gaidīts svilpiens, lai sāktu rakt. Patiešām, ļoti daudzas pašvaldības gaida startu Eiropas naudas izrakšanai.

Smagiem jautājumiem nav vieglu atbilžu

– Vairumā disonējošās atšķirības starp Latvijas pilsētām un lauku teritorijām un centieni tās izlīdzināt savas valsts ietvaros jau ir pietiekami augsts uzstādījums. Kādā laikā Latvijas reģioni varētu iegūt ES vidējo attīstības līmeni ne vien statistikas rādītājos, bet realitātē?
– Desmit gadi, manuprāt, būs tas laika posms, kad Latvijas laukos ienāks kardinālas pārmaiņas. Tai skaitā ceļoties cilvēku dzīves un labklājības līmenim. Es zinu, kā dzīvo Latvijas cilvēki laukos, un mani tas ļoti uztrauc. LPS gadiem ir mēģinājusi pievērst valsts pārvaldes uzmanību šīm skaudrajām atšķirībām, un darīsim to arī turpmāk. Laukos dzīvojošo labklājības celšana nedrīkst notikt uz pilsētās dzīvojošo rēķina. Pilsētu attīstība nedrīkst apstāties.

– Ja ES naudas ieplūde būtu atkarīga tikai no pašvaldībām, procesi virzītos ātrāk. Diemžēl tā nav un nebūs. Vai jūtat, ka pašvaldības ir atzīts pretendents pārējo projektu iesniedzēju starpā?

– Ir izdevies līdzvērtīgā partnera pozīciju akceptēt starp valsts institūcijām, citiem pretendentiem. Kā tas tiks īstenots, droši vien zināsim šā gada beigās.
Valstij vai, pareizāk sakot, valdībai beidzot būtu kardināli jāpārskata tās pārraudzībā esošo jomu un lietu saraksts. Decentralizācija, protams, ar atbilstošu finansējumu, nav pašvaldību iegriba. Tā ir jādara. Tā tas ir Eiropā. Ir pienācis laiks arī pārskatīt valsts budžeta veidošanas principus. Valdības galvenais uzdevums no 1.maija ir koncentrēties uz Latvijas interešu pārstāvniecību Briselē. Ir jāsaprot, ka pašvaldībām – vietējām un reģionālajām – var un vajag uzticēties.

Drosmīgi jaunie izaicinājumi

– Vai LPS ir priekšlikumi valsts budžeta veidošanas principu pārskatīšanai?
– Daudzus gadus ir konservatīvi neļauts atvērt likumu “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību”. Apzināmies visas problēmas, kas notiks, ja to atvērs. Ar Finanšu ministriju apmēram četru gadu sarunu laikā ir panākta vienošanās, ka neatkarīgiem ekspertiem tiks pasūtīts pētījums par vajadzīgajām izmaiņām minētajā likumā. Uz emociju pamata mainīt normatīvos aktus, īpaši ar finansiālu segumu, būtu neprāts.

– Jūs minējāt reģionālās pašvaldības. Tā gan ir šīs valdības politiski noteikta, bet vēl neīstenota iecere. Vai LPS un jums personīgi ir pārliecība par to, ka Latvijā būs tieši vēlētas reģionālas pašvaldības?

– Protams, tā ir mūsu valsts politisko partiju kompetence. Ja būs “jā”, Latvija tikai iegūs, ja “nē” – ļoti žēl. Zaudēsim attīstības tempus. Ir ļoti vienkārši – reģionos ievēlētie cilvēki rūpēsies par šā reģiona attīstību, jo būs atbildīgi savu vēlētāju priekšā. Un rezultāti būs. Kā valdībai līdz šim ir izdevies par reģionu izaugsmi rūpēties, to mēs zinām un redzam. Es nešaubos, ka Latvijai ir pietiekami augsts cilvēku potenciāls. Ja paraugāmies uz to, kas jau pašvaldībās, galvenokārt ar pašu un uzņēmēju spēkiem, ir izdarīts, tam ir dodams augsts novērtējums. Cilvēkiem par to ir jāpasaka paldies. Ziniet, mēs bieži ar pašvaldību ļaudīm runājam: būs labi, lai tik valsts netraucē un neliek sprunguļus! Par palīdzību no valsts šajos gados neviens daudz nesapņoja.

– Uzskaitot paveikto, jūs neminējāt ATR piespiedu īstenošanas novēršanu. Negribētos ticēt, ka tur nav LPS nopelns, ka ATR atbīdīta otrā plānā, priekšplānā izvirzot reģionālo reformu.

– ATR pielikām roku, lai nenotiktu plika administratīvo teritoriju apvienošana. Abpusējs pozitīvs novērtējums ir valdības un pašvaldību sarunām, kas notika reģionos, arī to mēs ierosinājām. Neraugoties uz ilgāku laika posmu, esmu par to, ka šādiem procesiem jānotiek brīvprātīgi. Izņemot negatīvo, par piespiedu apvienošanu nekas vairāk no cilvēkiem netiktu saņemts. Jābrīnās – vai tiešām kādam šķiet, ka šajā valstī vēl ir par maz problēmu? Ar tām cilvēki jau padsmit gadus nenoguruši cīnās. Kāds gan ir šobrīd brīvprātīgi izveidojušos novadu attīstības ieguvums? Viss, kas tur noticis, ir tikai pateicoties pašiem, valsts atbalsts ir līdzvērtīgs nullei, izņemot pirmo izveidošanās dotāciju.
Nevēlos pārmest reformas tēviem, taču latviešiem ir labs sakāmvārds – ceļš uz elli visbiežāk ir labiem nodomiem bruģēts.

– Politiķi pēdējā gada laikā vārdos uzsver lojalitāti pret pašvaldībām. Vai šāda pašvaldībām labvēlīga ēra ir iestājusies arī dzīvē, vai tomēr arvien ir cīņa?

– Rezultāti nāk tikai pēc smaga darba. Cīņa vai ass dialogs – kā to kuru reizi labāk nosaukt. Svarīgi ir, lai izdotos pārliecināt. Bet tas iespējams, pateicoties iekšējai vienotībai. Vienmēr esmu priecājies, ka pašvaldības savā starpā spēj atteikties no atsevišķām personīgām vai politiskām ambīcijām. Paldies par to!

– Kongresā ir iecere runāt par kādām problēmām. Vai varat tās nosaukt?

– Pēc iestāšanās ES mūs uztrauc, kā spēsim nodrošināt Latvijas pašvaldību interešu pārstāvību Briselē. Tādēļ runāsim par piedāvājumu mainīt biedra naudas apmērus, kas nav darīts no 1997.gada. Diemžēl neredzu citu izeju, kā pieņemt spēles noteikumus, ko diktē ES. No jūnija Eiropas Reģionālajā komitejā darbosies septiņi mūsu pārstāvji. Ir jāmeklē iespējas atvērt nelielu Latvijas pašvaldību pārstāvniecību Briselē. Ir doma iesākumā to darīt kopā ar Rīgas pašvaldību. Gadā šāda biroja uzturēšana varētu izmaksāt apmēram 50 tūkstošus latu.
Uztrauc arī spēja apkalpot mūsu politiķus Briselē. Līdzīgi kā LPS sniedz atzinumus par valsts saistošajiem normatīvajiem aktiem, būs Reģionālās komitejas ietvaros jāsniedz atzinumi par ES direktīvām. Tas būs jādara esošo resursu ietvaros. Ir tā, kā ir. Somijas pašvaldību savienībā strādā apmēram 300 cilvēku, mēs esam 30. Tas nozīmē, ka strādājam desmit reizes labāk, ja varam izdarīt aptuveni to pašu.

– Kādi bija un kādi varētu būt biedranaudas apmēri?

– Ar biedra naudām ir tā, ka tās ir atšķirīgas dažādiem pašvaldību veidiem. Rīgas pilsētai fiksētā gada maksa ir 40 tūkstoši latu. Paredzēts to palielināt līdz 50 tūkstošiem latu gadā. Pagastiem zemākā maksa, kas iegūta aprēķinu rezultātā, ir 120 lati. Šai grupai pieaugums būtu līdz 150 latiem. Pārējām pašvaldībām tika iekasēta maksa, piemērojot 0,1% apmēru no pašvaldības gada budžeta. Paaugstinājumu esam domājuši līdz 0,13%.

– Pašvaldību savienībā no 562 pašvaldībām ir iestājusies 501. Kas ir 61 malā stāvētāja, un kādas ir jūsu savstarpējās attiecības?

– Pirms katra kongresa esam savus nebiedrus uzrunājuši. Iemesli, ko min tiekoties, ir dažādi. Un nav tā, ka nepatiktu vadība vai darbība. Varbūt arī mūsu vaina ir vienlīdzīgā attieksmē pret visām pašvaldībām, biedrs vai nebiedrs. LPS sasniegto izjūt visi. Atšķirība ir vienīgi tā, ka 61 nemaksā. Zināmā mērā tā ir negodīga attieksme pret pārējām pašvaldībām.
Pozīciju mēs nemainīsim. LPS pastāvēšanas laikā ir izieti dažādi attīstības posmi. Tai skaitā ar kongresa lēmumu piemēroti maksas pakalpojumi nebiedriem. Nekā. Tas nedarbojas.
Man jau patiktu, ja visas pašvaldības būtu LPS biedri.

– Ik gadu kongress pieņem vairākas rezolūcijas. Vai esat izvērtējuši iepriekšējo ietekmi, segumu, pirms gatavojat jaunas?

– Rezolūcija ir attieksme ar vēlmi ietekmēt. Par reģionālajām pašvaldībām LPS rezolūcijās runāja vai ik gadu. Šodien jau tā ir valdības deklarācijas sastāvdaļa. Līdzīgi jau desmit gadus runājam par pašvaldību vietu Satversmē. Tāpat par 85% apmēru akcīzes nodokļa novirzīšanu autoceļu attīstībai. Ja pie kāda jautājuma atgriežamies un to aktualizējam, tad ir pamats domāt, ka risinājums ir nepieciešams. Tā nav mūsu stūrgalvība, to cenšamies izslēgt. LPS darbs rit, balstoties uz pieņemtajām rezolūcijām.

– Vai, LPS priekšsēža krēslā sēžot, sanāk godprātīgi pildīt arī Užavas pagasta padomes deputāta pienākumus?

– No 2001.gada, kad kļuvu par šā pagasta deputātu, neesmu piedalījies tikai vienā sēdē. Tas nav man nekāds slogs. Tā es varu tikt tuvāk zemei, jo ikdiena Rīgā liek risināt pašvaldību lietas no augstiem plauktiem. Lielas naudas summas, valsts budžets, likumdošana, savukārt pagastā tu redzi, kā lielās lietas darbojas dzīvē.
Un LPS statūti paredz, kas par tās priekšsēdi nevar strādāt cilvēks, kas nav bijis deputāts.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv