Ārzemju presē

Krievijas ziņu portāls “Regnum” piedāvā interviju ar Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktoru Hārdiju Baumani. Iestāšanās ES ietekmējusi arī konsulāros jautājumus. Sarunā skarti jautājumi par izmaiņām, ar kādām jāsaskaras Krievijas pilsoņiem, kas vēlas saņemt Latvijas vīzu. Tiek runāts arī par Latvijas un Krievijas sadarbību konsulārajos jautājumos, kā arī par Latvijas konsulārā dienesta darbu kopumā.

•

Polijas “Rzeczpospolita”: “Trīspadsmit mazās un vidējās ES dalībvalstis, ieskaitot Baltijas valstis, ir izveidojušas grupējumu, kas pauž neapmierinātību ar debašu norisi par ES konstitūciju. Grupa uzskata, ka debates esot pārvērtušās strīdā starp Spāniju un Poliju, no vienas puses, un Vāciju un Franciju, no otras. Grupējums nav apmierināts ar kompromisa priekšlikumiem par balsošanas sistēmu ES Padomē.”

•

Parīzē izdotā “International Herald Tribune” raksts skar patlaban visaktuālākos ES jautājumus – konstitūcijas pieņemšana, Eiropas Parlamenta vēlēšanas, Eiropas Komisijas “atjaunināšana”. ES līderi nevar atļauties atslābt ne mirkli. Ar konstitūcijas pieņemšanu un Eiropas Parlamenta ievēlēšanu nekas nebeidzas, viss vēl tikai sākas. Jaunajām dalībvalstīm stāv priekšā “ugunskristības”. Tām būs jāpierāda, ka tās spēj ne tikai iestāties, bet arī darboties ES ietvaros.

•

Polijas “Gazeta Wyborcza”: “Ukrainā ES paplašināšanās tika sagaidīta ar vilšanos, uzskatot, ka Eiropas Savienība no tās ir novērsusies. Taču Kijevai paškritiski jāatzīst, ka, neraugoties uz deklarācijām par virzību Rietumu virzienā, tā gandrīz neko nav izdarījusi, lai kaut vai sāktu nepieciešamās reformas. Gluži otrādi – tā ieslīgst arvien lielākā ekonomiskajā atkarībā no Krievijas. Tādā gadījumā arī Brisele neko nevar palīdzēt. Par spīti visam, Polijai ir jācenšas atbalstīt Ukrainas lietu ES.”

•

Krievijas “Rosbalt” rakstā apskatīti jautājumi, kas skar Eiropas Savienības un Baltkrievijas savstarpējās attiecības un to nākotni. Lai arī vārdos Lukašenko paudis, ka ar ES jābūt “ļoti labām” attiecībām, darbi rāda pretējo. ES vēlas ieguldīt Baltkrievijas attīstībā, tomēr nevēlas, lai finanšu līdzekļi pazustu “melnajā caurumā”. ES vēlas piešķirt līdzekļus konkrētiem mērķiem un kontrolēt to izlietojumu. Baltkrievija jebkādu līdzekļu piešķiršanu uztver kā “piekukuļošanu”.

•

Zviedru “Aftonbladet”: “Zviedrijas pārtikas veikalos būs iespējams iegādāties lētākus augļus un dārzeņus. Par to varam pateikties Austrumeiropai, taču zviedru zemniekiem tas nozīmē katastrofu.”

•

Angļu “Financial Times”: “Nīderlandes ekonomikas lietu ministrs Žans Lorēns Brinkhorsts raksta par Lisabonas stratēģijas “atdzīvināšanu”. Kā zināms, Lisabonas stratēģija paredz padarīt ES par konkurētspējīgāko ekonomiku pasaulē un nosaka arī termiņu – 2010.gads. Ir izveidota t.s. Koka grupa (Vima Koka vadībā), kurai sešu mēnešu laikā jānāk klajā ar ziņojumu un jāizsaka piedāvājumi Lisabonas mērķu sasniegšanai.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem