Rīgā notiek starptautisks mediķu kongress

Stenforda universitātes (ASV) prof. Kristaps Zariņš, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Uldis Kalniņš, Latvijas Endokrinologu asociācijas priekšsēdētājs Valdis Pīrāgs un neiroķirurgs Jānis Ozoliņš Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

“Latvijā ir viszemākais dzīves ilgums visā Eiropā – vīriešiem 64,5, bet sievietēm – 75,5 gadi. Ik gadu no aterosklerozes izraisītajām slimībām (sirds un asinsvadu) mūsu valstī mirst 10 000 iedzīvotāju, un tas ir pārliecinoši viens no galvenajiem nāves cēloņiem” – tā dienu pirms 3. Baltijas Aterosklerozes biedrības un 1.starptautiskā Latvijas Kardiologu biedrības kongresa atzīst Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors, Baltijas Aterosklerozes biedrības valdes loceklis, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Uldis Kalniņš. Igaunijā no sirds un asinsvadu slimībām ik gadu mirst vidēji 230 no 100 000 iedzīvotājiem. Salīdzinājumam: Eiropā vidēji tie ir 195 cilvēki no 100 000. Latvijā aterosklerozes riska grupā ir apmēram 50% cilvēku vecumā no 25 līdz 64 gadiem, smēķētāju vidū to ir 51%, bet no cilvēkiem ar palielinātu ķermeņa masu – 60%.
Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta LU asociētais profesors, Baltijas Aterosklerozes biedrības prezidents, Latvijas Endokrinologu asociācijas priekšsēdētājs Valdis Pīrāgs, viens no būtiskākajiem cēloņiem šo slimību plašajai izplatībai Baltijas valstīs ir tas, ka cilvēki pārāk maz rūpējas par savu veselību. Daudzi varbūt zina, ka viņiem ir paaugstināts asinsspiediens vai holesterīna līmenis, taču diemžēl nepievērš tam nekādu uzmanību. Taču sirds un asinsvadu slimības izraisa četri faktori: ilgstoši paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna un cukura līmenis asinīs, kā arī smēķēšana. Kā norāda V. Pīrāgs, mazturīgiem iedzīvotājiem ir lielāks risks saslimt ar šīm slimībām, jo, piemēram, liekā svara cēlonis ļoti bieži ir neveselīgs un vitamīniem nabadzīgs uzturs. Bez tam lielai daļai pacientu ir grūtības iegādāties nepieciešamos medikamentus (lai gan tie ir kompensējamie) kvotu sistēmas dēļ. U. Kalniņš uzskata, ka nepietiekamā veselības finansējuma dēļ apmēram trešdaļa aterosklerozes slimnieku nesaņem tiem nepieciešamo ārstēšanu.
Lai spriestu, kā mazināt aterosklerozes izplatību, šodien un rīt starptautiskajā kongresā par šīs slimības profilaksi, ārstēšanas metodēm un terapiju spriedīs vairāk nekā 770 mediķu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Dānijas, Spānijas, Austrālijas, Ukrainas, Somijas un Norvēģijas. Par kongresa patronesi, apliecinot problēmas nozīmīgumu valsts mērogā, uzaicināta Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv