Tiekoties ar Tiesībsarga likumprojekta veidotāju darba grupu

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 20.maijā, tikās ar Tiesībsarga likumprojekta veidotāju darba grupu, lai pateiktos par ieguldījumu likumprojekta iniciatīvas izstrādāšanā un demokrātijas un cilvēktiesību stiprināšanā valstī. “Pro bonus publicus – tas darbs, ko veicāt, ir liels ieguldījums sabiedrības labumam,” sacīja prezidente, uzsverot tiesībsarga funkciju vidutāja lomu attiecībās starp iedzīvotāju un valsti, kā arī paužot cerību, ka šo likumdošanas iniciatīvu Saeima iemiesos likumā. Tuvākajās dienās Valsts prezidente iesniegs likumdošanas iniciatīvu izskatīšanai Saeimā.
2003.gada 30.jūnijā saskaņā ar Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas un Ministru prezidenta Einara Repšes rīkojumu tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju un Valsts kanceleju izstrādāt likumprojektu par ombuda (valsts tiesībsarga) institūciju, kā arī priekšlikumus par institūcijas ieviešanas pasākumiem.
 
Darba grupas vadītāji:
S.Kukule – Valsts prezidenta padomniece likumdošanas jautājumos, Valsts prezidenta kancelejas pārstāve,
A.Latkovskis – Saeimas deputāts, partijas “Jaunais laiks” frakcijas pārstāvis.
 
Darba grupas locekļi:
E.Alers – Datu valsts inspekcijas pārstāvis,
I.Allere – Valsts prezidenta ārštata padomniece likumdošanas jautājumos,
A.Bartaševičs – Saeimas deputāts, Tautas saskaņas partijas frakcijas pārstāvis,
A.Bērziņš – Saeimas deputāts, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas pārstāvis,
L.Biksiniece – Valsts cilvēktiesību biroja pārstāve,
I.Bišers – zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs,
I.Ēbele – sabiedriskās organizācijas “Glābiet bērnus” pārstāve,
I.Gratkovska – Tieslietu ministrijas pārstāve,
V.Jonikāns – Augstākās tiesas pārstāvis,
I.Juhņēviča – Valsts civildienesta pārvaldes pārstāve,
I.Kalniņa – partijas “Jaunais laiks” pārstāve,
I.Kalniņš – Latvijas Juristu biedrības pārstāvis,
I.Labucka – Saeimas deputāte, Latvijas Pirmās partijas frakcijas pārstāve,
E.Lodočkina – Valsts prezidenta Apžēlošanas dienesta pārstāve,
F.Lomanova – partijas “Jaunais laiks” pārstāve,
I.Nikolājeva – juriste, nevalstisko organizāciju pārstāve,
I.Ozola – Valsts kontroles pārstāve,
V.Ozoliņa – Nejēdzību novēršanas biroja pārstāve,

M.Pēterfelde – Latvijas Pirmās partijas pārstāve,
M.Pietkevičs – Saeimas deputāts, Tautas partijas frakcijas pārstāvis,
V.Rozīte – Ziemeļu Ministru padomes Informācijas biroja pārstāve,
P.Tabūns – Saeimas deputāts, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvis.
 
Tiesībsarga biroja izveide –
pasākumu plāns
Tiesībsarga birojs tiek izveidots, paplašinot Valsts cilvēktiesību biroju, tā tiesisko mandātu un darbības jomas, kā arī palielinot finansējumu, lai nodrošinātu papildus noteiktos uzdevumus, funkcijas un kompetences jomas.
Salīdzinot ar spēkā esošo likumu “Par Valsts cilvēktiesību biroju” (spēkā no 1996.gada 31.decembra, kopš pieņemšanas nav labots, papildināts), Tiesībsarga biroja kompetences joma ir papildināta ar šādiem uzdevumiem (likumprojekta 5.pants):
– sekmēt bērna tiesību aizsardzību;
– sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa nodrošināšanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu (saskaņā ar ES direktīvām valstī ir jābūt noteiktai iestādei, kas izskatītu sūdzības par diskrimināciju gan valsts, gan privātajā jomā);
– sekot labas pārvaldības principa ievērošanai valsts pārvaldē (nepieciešamība nodrošināt iedzīvotāju tiesības uz labu pārvaldību ir ietvertas Eiropas Savienības konstitūcijas projektā (II–41.pants));
– atklāt un novērst nepilnības un pretrunas tiesību aktos un to piemērošanā un veicināt to novēršanu.
Iepriekš norādīto uzdevumu veikšanai Tiesībsarga birojam ir noteikts konkrēts un nepārprotams funkciju un tiesību apmērs, kas uzskaitīts likumprojekta 6. un 14.pantā.
Tiesībsarga birojs pārņem Valsts cilvēktiesību biroja tiesības un saistības (likumprojekta Pārejas noteikumu 2.punkts):
1) ņemot vērā to, ka Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) darbības nodrošināšanai 2004.gadam ir paredzēti valsts budžeta līdzekļi 157 462 lati, šī summa varētu tikt novirzīta Tiesībsarga biroja finansēšanai;
2) VCB darbinieki un to pāreja Tiesībsarga birojā – ņemot vērā to, ka Tiesībsarga birojs ir VCB tiesību un saistību pārņēmējs, VCB darbinieki pāriet darba attiecībās ar jauno biroju. Izņēmums ir VCB vadītājs, kurš līdz tiesībsarga apstiprināšanai amatā pilda savas funkcijas. Ja šobrīd amatā esošais VCB vadītājs netiek izvirzīts kā kandidatūra tiesībsarga amatam, viņš pēc tiesībsarga apstiprināšanas amatā var kandidēt uz tiesībsarga vietnieka, konsultanta vai kādas struktūrvienības vadītāja amatu. Savu funkciju pildīšanas laikā līdz tiesībsarga apstiprināšanai amatā VCB vadītājam saglabā iepriekšējo atalgojumu;
3) ņemot vērā to, ka Tiesībsarga biroja kompetences jomas un uzdevumi ir ievērojami paplašināti, būs jāizveido jaunas struktūrvienības, kas savukārt radīs nepieciešamību risināt telpu jautājumu. Pašreizējās VCB telpas jau ir nepietiekamas, lai nodrošinātu biroja darbu, tai skaitā apmeklētāju pieņemšanu, sabiedrības izglītošanas pasākumus (piemēram, seminārus, konferences), konsultāciju sniegšanu, datu bāzu, arhīvu un informatīvo materiālu izvietošanu, darbinieku apmācību u.tml.

Tiesībsarga biroja
darbības uzsākšana:
1) Tiesībsarga birojs (Birojs) uzsāk savu darbu likumā noteiktajā kārtībā un laikā. Birojs informē starptautiskās organizācijas un sadarbības partnerus par VCB tiesību un saistību pārņemšanu;
2) pēc likuma pieņemšanas un stāšanās spēkā Valsts prezidents izvirza kandidātu tiesībsarga amatam, kurš likumprojektā noteiktajā kārtībā jāapstiprina Saeimai. Pēc apstiprināšanas amatā tiesībsargs apstiprina Biroja nolikumu un ieceļ amatā savu vietnieku, kā arī uzsāk struktūrvienību vadītāju un pārējo darbinieku atlasi.

Valsts prezidenta preses dienests