Izmaiņas Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā

Mārīte Lūse Foto: Arnis Blumbergs "LV"

Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā grozījumi stājās spēkā 2004.gada 1.maijā, un tie galvenokārt ir precizējoši, noregulējot līdz šim neskaidros jautājumus, piemēram, par bezpeļņas organizāciju likteni. Precizēts arī nepārreģistrēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbības izbeigšanas process u.c. Ar grozījumiem likuma pārejas noteikumos ir iekļauts arī termiņš, līdz kuram Ministru kabinetam jāizstrādā un jāiesniedz Saeimai likumprojekts par aroddarbību, – 2004.gada 31.decembris. Pēdējais varētu interesēt zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekus, kā arī daļu individuālo uzņēmumu īpašnieku, kuriem vēl nav īstas skaidrības par to veiktās darbības atbilstību komercdarbībai vai aroddarbībai.

Bezpeļņas uzņēmumi
(uzņēmējsabiedrības)

Kā zināms, Komerclikuma reformas ietvaros paredzēts izskaust tādu uzņēmējdarbības formu kā bezpeļņas organizācijas. Lai gan likums “Par bezpeļņas organizāciju” spēku zaudēs tikai 2005.gada 1.septembrī (lai dotu ilgāku pielāgošanās periodu kooperatīvajām sabiedrībām, kas reģistrētas bezpeļņas organizācijas formā), tomēr, sākot ar 2004.gada 1.maiju, Uzņēmumu reģistrā vairs nav atļauts reģistrēt jaundibinātu vai reorganizācijas rezultātā izveidotu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kas dibināts kā bezpeļņas organizācija. Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā tika iekļauts neilgs pārejas periods, kurš nu jau beidzies. Minētos subjektus varēja reģistrēt, ja dibināšanas lēmums tika pieņemts un attiecīgais reģistrācijas pieteikums iesniegts līdz 2004.gada 30.aprīlim (Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 3.1 panta pirmā un otrā daļa). Tātad reģistrēt jaunu bezpeļņas organizāciju vairs nav iespējams. Ja iesniegtajos dokumentos tiks konstatēti trūkumi un pēc 1.maija tiks pieņemts lēmums par atteikumu reģistrēt iesniegtos dokumentus, tad trūkumu novēršanai tiks piešķirts 14 dienu termiņš. Uzsveram, ka dokumentu iesniegšana trūkumu novēršanai tiks pieļauta tikai vienu reizi (Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 3.1 panta otrā daļa).

Bezpeļņas organizācijas formā dibinātie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), izņemot valsts un pašvaldību uzņēmumus (statūtsabiedrības), līdz 2004.gada 31.decembrim jāpārveido par biedrību, nodibinājumu vai kapitālsabiedrību, pretējā gadījumā jāuzsāk likvidācija, piesakot to reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā (Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.panta pirmā daļa un 12.pants).
Ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) līdz minētajam termiņam nebūs veicis nevienu no iepriekš nosauktajiem pasākumiem, tiks sākta piespiedu likvidācija Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 19.pantā paredzētajā kārtībā. Būtisks jaunievedums ir tas, ka manta, kas paliks pāri pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas, netiks nodota uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) īpašniekiem vai dalībniekiem (akcionāriem) (Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.3 pants). Tādējādi bezpeļņas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) īpašniekiem izdevīgāk ir pašiem sākt likvidācijas procesu.
Jāpiebilst, ka viena īpašnieka bezpeļņas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nevarēs pārveidot par biedrību, jo tas neatbilstu biedrības būtībai (Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.panta ceturtā daļa).
Kārtība, kādā izdarāma Uzņēmumu reģistrā reģistrēta bezpeļņas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) ierakstīšana biedrību un nodibinājumu reģistrā, noteikta Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.1 pantā.
Pārreģistrācija komercreģistrā veicama saskaņā ar attiecīgās uzņēmējdarbības formas Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā iekļautajiem pārreģistrācijas noteikumiem (Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.panta sestā daļa).
Ar grozījumiem paredzēta īpaša kārtība rīcībai ar bezpeļņas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) rezerves fondu līdzekļiem. Jaunā likuma redakcijā noteikts, ka rezerves fondu ieskaita kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai veido speciālo rezervi, ja bezpeļņas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ieraksta komercreģistrā kā kapitālsabiedrību. Minētos līdzekļus kapitālsabiedrības darbības laikā aizliegts izmaksāt kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem). Ja kapitāla daļu (akciju) atsavināšanas, likvidācijas vai reorganizācijas dēļ dalībnieki (akcionāri) gūst ienākumus no minētajiem līdzekļiem, viņiem būs jānomaksā ienākuma nodoklis (Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.4 panta pirmā daļa). Lai regulētu kārtību, kādā tiks iekasēts ienākuma nodoklis, Ministru kabinetam uzdots līdz 2004.gada 31.maijam izstrādāt un iesniegt Saeimā grozījumus likumos “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” un “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.
Ja bezpeļņas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pārveido par biedrību vai nodibinājumu, rezerves fonds pāriet biedrībai vai nodibinājumam (Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.4 panta otrā daļa).
Grozījumos arī paredzēts, ka bezpeļņas organizācijas ieņēmumus, kurus bezpeļņas organizācijas dalībnieki ieguvuši, pārkāpjot likuma “Par bezpeļņas organizāciju” noteikumus, ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos (Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.4 panta trešā daļa).
Īpaša kārtība paredzēta bezpeļņas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru vienīgais īpašnieks ir biedrību un nodibinājumu reformas ietvaros pārreģistrācijai pakļauta sabiedriskā organizācija vai sabiedrisko organizāciju apvienība. Šādus uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) varēs bez pārveidošanas pievienot attiecīgajai sabiedriskajai organizācijai vai to apvienībai, ierakstot sabiedrisko organizāciju vai to apvienību biedrību un nodibinājumu reģistrā. Rezerves fonds pāries iegūstošajai biedrībai vai nodibinājumam (Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.2 pants).
Kā jau minēts, 2005.gada 1.septembrī spēku zaudēs likums “Par bezpeļņas organizāciju”, tādēļ līdz 2005.gada 31.augustam kooperatīvajām sabiedrībām, kuras dibinātas bezpeļņas organizācijas formā, jāatmet bezpeļņas organizācijas statuss, izdarot attiecīgus grozījumus statūtos, vai arī jāpieņem lēmums par kooperatīvās sabiedrības pārveidošanu par biedrību, nodibinājumu vai kapitālsabiedrību (Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.panta trešā daļa).

Valsts nodeva

Uzņēmējiem, kurus skar Komerclikuma reforma, svarīgs varētu šķist noteikums, kas iekļauts Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā attiecībā uz valsts nodevu maksāšanu. Ja pārreģistrācijas rezultātā uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), filiālei, pārstāvniecībai vai nodaļai nepieciešams veikt grozījumus citos valsts turētos reģistros vai pieprasīt kādu dokumentu izsniegšanu, valsts nodeva par šīm darbībām ir maksājama 50% apmērā (Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 7.panta otrā daļa).

Vienādie nosaukumi
un pirmtiesība uz firmu

Līdz šim likums noteica, ka tie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) ar vienādiem nosaukumiem, kas pusotra gada laikā pēc Komerclikuma spēkā stāšanās dienas (t.i., līdz 2003.gada 1.jūlijam) nav iesnieguši pieteikumu pārreģistrācijai komercreģistrā, zaudē pirmtiesību uz firmu, kas tika noteikta atkarībā no reģistrācijas brīža Uzņēmumu reģistrā. Likumā arī bija paredzēts, ka, sākot ar 2004.gadu, pārreģistrējot uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), tiek piemēroti Komerclikuma 28.panta noteikumi. Nenoregulēts bija palicis jautājums par to, kā izšķirt, kuram ir tiesības uz firmas saglabāšanu, ja pārreģistrācijas pieteikums tiek iesniegts laikā no 2003.gada 1.jūlija līdz 2003.gada 31.decembrim. Ar grozījumiem ieviesta skaidrība šajā jautājumā – pirmtiesību uz firmu nosaka atkarībā no brīža, kad tā ierakstīta komercreģistrā (Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 8.panta sestā daļa).

Jebkuru sabiedrības ar ierobežotu atbildību izmaiņu reģistrācija tikai kopā ar pārreģistrāciju

Lai veicinātu pārreģistrācijas intensitāti, ar grozījumiem noteikts, ka līdz sabiedrības ar ierobežotu atbildību reģistrācijai komercreģistrā netiek reģistrētas izmaiņas Uzņēmumu reģistrā. Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrētas tikai gadījumos, kad lēmums par izmaiņām pieņemts līdz 2004.gada 30.aprīlim un pieteikums iesniegts līdz 2004.gada 15.maijam (Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 9.panta sestā daļa).

Grozījumu veikšana kopā ar pārreģistrāciju netiek prasīta sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kas dibinātas bezpeļņas organizācijas formā vai atrodas likvidācijas vai maksātnespējas procesā, kas tiks izbeigts ar bankrota procedūru (Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 9.panta septītā daļa).

Valsts un pašvaldību uzņēmumi (statūtsabiedrības)

Valsts un pašvaldību uzņēmumu (statūtsabiedrību) pārreģistrācijas termiņš ir pagarināts līdz 2004.gada 31.oktobrim.
Statūtsabiedrībām paredzētas šādas pārveidošanas iespējas (ja neveic pārveidošanu, jāsāk likvidācija):
• valsts uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) – valsts kapitālsabiedrība, tiešās pārvaldes iestāde vai nodibinājums;
• pašvaldības uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) – pašvaldības kapitālsabiedrība, pašvaldības iestāde vai nodibinājums (Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 12.panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa).
Iepriekš minētājā kārtībā un termiņos pārveidojami arī valsts un pašvaldību uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas dibināti bezpeļņas organizācijas formā (Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 25.panta otrā daļa).

Piespiedu likvidācija

Līdz šim likums noteica, ka gadījumā, ja pēc likumā noteiktā pārreģistrācijas termiņa beigām Uzņēmumu reģistrā nebūs iesniegts attiecīgs reģistrācijas pieteikums, uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) tiks uzskatīts par darbību izbeigušu (Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 19.panta otrā daļa). Ar grozījumiem šī norma ir papildināta un nosaka, ka par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības izbeigšanu tiks izdarīts attiecīgs ieraksts Uzņēmumu reģistrā.

Precizēta ir piespiedu likvidācijas kārtība. Līdz šim pastāvēja uzskats, ka piespiedu likvidāciju veiks Uzņēmumu reģistrs, bet pēc grozījumu pieņemšanas “slinkajiem” uzņēmējiem jārēķinās, ka gadījumos, kad attiecībā uz nepārreģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem tiks piemērota piespiedu likvidācija saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 19.pantu, tiks saņemti kreditoru vai nodokļu administrācijas paziņojumi par prasījumiem, uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) pašam būs jāveic nepieciešamā likvidācija atbilstoši normatīvajiem aktiem, saskaņā ar kuriem tie nodibināti. Turklāt likvidācijas izdevumus paredzēts segt no likvidējamā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), filiāles, pārstāvniecības vai nodaļas līdzekļiem (Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 19.panta septītā daļa).

Maksātnespējīgie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)

Ja uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums ir atzīts par maksātnespējīgu līdz 2004.gada 31.decembrim un maksātnespējas procesu paredzēts izbeigt ar bankrota procedūru, tad uzņēmums (uzņēmējsabiedrības) nav jāpārreģistrē komercreģistrā. Citiem maksātnespējas stāvokļa risinājumiem nepieciešama pārreģistrācija komercreģistrā un nepieciešamības gadījumā arī pārveidošana par Komerclikumā paredzēta veida komersantu. Šādai pārveidošanai piemēro Komerclikuma noteikumus.

Mārīte Lūse,
Uzņēmumu reģistra juriste