Māksla, komunikācija, izdzīvošana

...Un sestajā dienā cilvēks radīja mākslu, laikā no pulksten divpadsmitiem līdz sešiem vakarā. Bet visās iepriekšējās dienās viņš radīja visu mākslai nepieciešamo. Apmēram tādas līdzības raisījās 15.maijā, Daugavas krastmalas virzienā dodoties, kur Latvijas Mākslinieku savienības ēkā, kas todien tika saukta vienkārši par māju, Pavasara Mākslas dienu tradīcijas ietvaros noritēja pasākumu komplekss Mākslas māja komunicē, kuram bija dots moto – komunikācija ir izdzīvošanas jautājums.
Komunikācija izpaudās šādos procesos: 20 atvērtās mākslinieku darbnīcās, foto vēstures un muzeja atklātā krājuma ekspozīcijas iepazīšanā, kino un video demonstrēšanā, praktiskā darbībā – skulptūru līmēšanā, zīmēšanā, gleznošanā, protams, sarunās, kā arī tīri ikdienišķu vajadzību apmierināšanā – kafijas un pankūku baudīšanā, kas pasākuma radīto noskaņu kontekstā noteikti ieguva pavisam citu garšu.
Jāsecina, ka Mākslas mājai izdevās atraktīvā veidā aktualizēt problēmu par to, vai mūsdienās cilvēkam ir svarīgi būt patiešām dzīvam. Ja mēs neizvairāmies no šī jautājuma un pastāvīgi to neatliekam, tad mums būs paškritiska drosme atbildēt uz to, ko savā darbnīcā interesantas formas veidā – pie sienas spožos sudrabkrāsas rāmīšos piestiprināti seši vienādi spoguļi, kas savos izmēros ietilpina tikai seju – jautāja māksliniece Diāna Dimza – Dimme: 1) vai tu redzi Dieva atspulgu?; 2) vai tu redzi mīlestību?; 3) vai tu redzi pavasari?; 4) vai tu esi pamodies?; 5) vai tevī dzīvo prieks?; visbeidzot – 6) vai tu esi dzīvs? Spogulis var būt tikai viens un jautājumu vairāk vai mazāk. Spoguļa var arī nebūt, lai mūsos rastos jautājumi, uz kuriem meklēt atbildes. Un tomēr – pavisam ignorēt spoguļa lomu negribētos, jo spogulis paplašina telpu, rada perspektīvu un, iespējams, neļauj zaudēt realitātes izjūtu, uz ko, šķiet, aicina arī pasākuma Mākslas māja komunicē afišā izraudzītais, no supermena atvasinātais eiromens, kura aktivitātes bija vērojamas Rīgas ielās maija sākumā, Latvijai iekļaujoties Eiropas Savienībā.