Par Latvijas un Slovākijas sadarbību Eiropas Savienībā

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts vakar tikās ar Slovākijas Republikas vicepremjeru Palu Čaki, pārrunājot abu valstu sadarbības aktualitātes Eiropas Savienības jauno iespēju kontekstā Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks vakar tikās ar Nīderlandes Karalistes imigrācijas un integrācijas ministri Ritu Verdonku, pārrunājot sabiedrības integrācijas politiku un pieredzi Latvijā un Nīderlandē, kā arī mazākumtautību jautājumus un abu valstu iespējamo sadarbību šo jautājumu risināšanā Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Pirmdien, 24.maijā, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Slovākijas Republikas vicepremjeru Palu Čaki.
Tikšanās laikā pārrunāta valdības un parlamenta sadarbība Latvijā un Slovākijā Eiropas Savienības (ES) jautājumos, kā arī citas ES aktualitātes.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts informēja viesus par sadarbību ar valdību nacionālo pozīciju sagatavošanā ES Padomē un akcentēja tās nepieciešamību daudzpartiju parlamentā un koalīcijas valdības apstākļos. “Parlamenta akcepts nozīmē arī tā atbalstu topošajām Eiropas Savienības direktīvām un regulām, kuras būs jāievieš nacionālajā likumdošanā,” teica G.Krasts. Līdzšinējā pieredze ES dalībvalstīs liecina, ka tur, kur parlamentam un valdībai izveidojusies cieša sadarbība, direktīvu pārņemšana norit raitāk un ir mazāk politisku diskusiju.
Runājot par iespējamo vienošanos attiecībā uz ES konstitucionālo līgumu, komisijas priekšsēdētājs informēja, ka Latvija visumā to atbalsta un cer uz līguma pieņemšanu vēl Īrijas prezidentūras laikā, kaut gan šobrīd lēmuma pieņemšanu apgrūtina nenoteiktā iekšpolitiskā situācija Polijā un asās diskusijas par atsevišķiem līguma punktiem. Pašlaik dominē viedoklis, ka tautas nobalsošana par konstitucionālo līgumu Latvijā nav nepieciešama, jo nepilnu gadu pēc referenduma par pievienošanos ES varētu tikt radīta neizpratne sabiedrībā par tā jēgu. Tomēr, ja sabiedrība – akadēmiskās aprindas vai politiskās partijas – to pieprasīs, būs jāveic liels skaidrojošais darbs, lai cilvēki saskatītu atšķirību starp abām nobalsošanām.
Puses pārsprieda arī uzņēmumu ienākuma nodokļu vienādošanu ES dalībvalstīs. G.Krasts pauda viedokli, ka šo jautājumu aktualizējušas valstis, kas risina savas iekšpolitiskās īstermiņa problēmas, un šai nostājai nav ekonomiskas argumentācijas. Tā, piemēram, Vācijai un Francijai bažas rada iespējamā darbavietu zaudēšana, jo jauno dalībvalstu nodokļu politika varētu izrādīties pievilcīgāka. “Manuprāt, nav iespējams noteikt optimālo uzņēmumu ienākuma nodokļu likmi, jo to nosaka ekonomiskā situācija katrā konkrētajā valstī un pasaulē,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs. Turklāt nodokļi, it īpaši uzņēmumu ienākuma nodoklis, ir arī sacensība par globālā kapitāla piesaisti. Tā, piemēram, Īrijā, kur šī likme ir 12,5%, dominē ASV, nevis Eiropas valstu investīcijas.
Atbildot uz Slovākijas vicepremjera jautājumu par attieksmi pret tā saukto divu ātrumu Eiropu, G.Krasts uzsvēra, ka patiesībā šī ideja, vismaz tās pašreizējā izpildījumā, jau beigusi pastāvēt. Arī tās valstis, kas piedāvā divu ātrumu Eiropu, savā reālajā darbībā risinot aktuālos ES uzdevumus – kopējās lauksaimniecības politikas reformu un Stabilitātes pakta prasības –, nebūt nav paraugs citām ES dalībvalstīm. “Tāpēc nevilšus rodas jautājums – par kādiem diviem ātrumiem vispār var būt runa?” sacīja G.Krasts.
Tikšanās nobeigumā puses vienojās par nepieciešamību intensificēt divpusējo sadarbību parlamentu līmenī, kā arī biežāk apmainīties ar aktuālo un abas valstis interesējošo informāciju ES jautājumos.

Saeimas preses dienests