Pārdomas, šaubas vai apātija

LPS 14. kongresa prezidijs. No kreisās: Dobeles pilsētas un rajona padomes priekšsēdētājs Andris Elksnītis, Sabiles novada domes priekšsēdētāja Lolita Neilande, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un Daugavpils pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pašapziņas pavadā

Lielupes Zinātnes nama zālē tik tikko pietika sēdvietu Latvijas Pašvaldību savienības 14. kongresa delegātiem un viesiem. Kongress ir gan disciplinārs pasākums pašvaldību dzīvē, gan patīkama kolēģu satikšanās vienkopus, kas notiek ik gadu maijā. Aptuveni 600 cilvēku piektdien, 21.maijā, piedalījās LPS 14. kongresa darbā. Uz aicinājumu bija atsaukušies arī vairāki valdības, Saeimas un ministriju pārstāvji. Ministru prezidents Indulis Emsis un viņa biedrs Ainārs Šlesers ieradās un brīdi uzkavējās pēcpusdienā. Savukārt rīta darba cēlienā iespēju uzrunāt pašvaldībniekus izmantoja ministri Dagnija Staķe, Juris Radzevičs, Ainars Baštiks un Andrejs Radzevičs.
Katrs runātājs labprāt piezīmēja, ka tik labi kā šīs valdības laikā pret pašvaldībām nav izturējies neviens. Arī pašvaldības esot kā kārtīga dūre, kas nevis gaida, bet prasa. Prasa rēķināties ar viņu iespējām un sākt ne vien vārdos, bet arī darbos ievērot savstarpēja godīguma principus. Nenoliedzami, pašvaldības ir gandarītas par valdības izpratni, lai tām netiktu uzlikti arvien jauni pienākumi bez naudas seguma. Un abpusēja godīguma ievērošanai savstarpējās attiecībās rūpīgi seko līdzi gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, gan Latvijas Pašvaldību savienība.
Ministru prezidents Indulis Emsis solīja sadarbībā arī turpmāk vairāk iedzīvināt subsidiaritātes – principus jautājumu izlemšanu tuvāk iedzīvotājiem. Pašvaldību ministrs Andrejs Radzevičs atsaucās uz sapratnes apliecinājumiem, kas fiksēti arī valdības turpmāko mērķu sarakstā. Ministrs to nosauca par reģionālās reformas grūdienu. Sapratni apliecina arī valdības lemtais par novadu infrastruktūras atbalsta programmas apstiprināšanu. Uz to gan pašvaldības jau iepriekš norādījušas – lai reforma nenotiktu tikai teritoriju apvienošanas dēļ. Tādēļ loģisks iznākums ir Saeimas lēmums par administratīvi teritoriālās reformas virzību brīvprātīgā kārtā.

Ar vārdiem Eiropā,
ar darbiem...

Jā, kur gan esam ar darbiem šobrīd? Uz šo jautājumu atbildēt – pat ne pašvaldību kongresa kontekstā – varētu ikviens. Tik pretenciozu moto LPS 14.kongress izvirzīja saviem delegātiem, aicinot dienas gaitā daudzpunktes vietā ievietot savu pašvaldību. Un versijas bija diametrāli pretējas. Netrūka pašapzinīgo, kas vēlējuma formā minēja to pašu – Eiropā. Netrūka arī godprātīgi pieticīgo, kas atzina, ka turpat vien ir – savā pagastā. Izskanēja minējumi par Sprīdīša lāpstu, jo pašvaldību darbi ir izrakt Eiropas naudu, lai celtu savu pašvaldību saulītē. Izskanēja vēlējumi – nepalikt ar darbiem aizkrāsnē un iespējami pamatīgāk izsmelt ES fondus. Par ko neviens vien pašvaldību pārstāvis pie sevis nodomāja – vēlme jau ir, bet kā būs ar iespējām?

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un Latvijas Ministru prezidents Indulis Emsis Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Brīdinājumu
nojaušamais fons

Uz Ministru prezidenta Induļa Emša un viņa biedra Aināra Šlesera strikti izteikto piekodinājumu nopietni domāt par kvalitatīvu projektu pieteikumu sagatavošanu zāle reaģēja pieticīgi – klusējot. Pilsētu vadītājiem, kam projekti jau sagatavoti un mapītēs gaida iesniegšanu, lieki runāt nav nozīmes. Citādi ir ar laukiem. Vien kāds atļāvās bilst, ka pagastu iespējas sagatavot ES prasībām atbilstošus projektu pieteikumus, salīdzinot ar pilsētu pašvaldībām, ir vājas. “Valsts desmit gadus nav domājusi, lai laukos dzīvotu un strādātu cilvēki. Mūsu studenti nav atgriezušies, bet palikuši Rīgā. Mums trūkst speciālistu, kas prastu uzrakstīt labus projektus. Vai valstij beidzot nebūtu jāpanāk kaut kādā veidā lauku pašvaldībām pretī?” A.Šlesers atbildēja, ka pašvaldībām jāvēršas pēc palīdzības ministrijās un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, kur palīdzēšot un sniegšot konsultācijas. Vēlāk pārtraukumā dzirdētās sarunas apliecināja, ka šāds ceļš jau ne reizi iets, taču rezultāti izpaliek. Un to var izskaidrot ar loģisku atziņu – ministrijām nav jāgatavo pašvaldību projekti. Tās pašas nereti būs pašvaldību konkurentes projekta finansējuma saņemšanā.

Uz pārdomām
vedinoša taktika

Vai vainīgs pavasara un iepriekš sarauto darbu nogurums vai nogaidošs klusums pirms lielajiem darbiem ES fondu apguvē, vai varbūt arī pašvaldību 2005.gada marta vēlēšanu tuvums? Taču 14.LPS kongress iezīmēja ES kontekstā izvirzītajiem mērķiem – tiekties, strādāt, augt un attīstīties – negaidītu kūtrumu un pat pasivitāti. Viszīmīgāk to apliecina debatētāju skaits. Pārsteidzoši, jo tikai viens no vismaz pieciem simtiem pašvaldību pārstāvju bija izteicis vēlmi no kongresa tribīnes runāt par pašvaldību problēmām.
Iespējams, to izskaidro Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ērika Zundas novērojumi. Attīstības process valstī, tai skaitā pašvaldībās, jau esot iegājis otrajā fāzē. Pirmā esot bijusi revolucionāra, kad bijuši ne tikai lieli mērķi, bet arī lieli riski. Šobrīd sākusies evolūcijas fāze, un tā brīžiem var šķist pārlieku vienmuļa un garlaicīga.
Visvaldis Gercāns, sniedzot pārskatu par LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas gada darbu, atklāja, ka jau pirms gada LPS 13.kongresā pie reģionālās attīstības vīzijām 2003.gadā ir izvirzījis novadu veidošanu ar valsts investīciju atbalstu, valsts pieņemtus spēles noteikumus ES struktūrfondu izkliedei Latvijas reģionos, valsts būtisku līdzdalību pašvaldību teritoriālajā plānošanā un tiesības pašvaldībām grozīt fiskālo nodokļu likmes. Ieskatoties nav grūti atzīt, cik vīziju ir kļuvušas par realitāti. Un, kaut I.Emsis izteica spriedumu, ka Latvijas reģioni beidzot atrodas tajā vietā, kur tie var sākt savu attīstības ceļu, V.Gercāns neslēpa, ka, viņaprāt, saņemtā ES fondu nauda tik drīz nespēs izlīdzināt reģionālās atšķirības Latvijā.
Nevar nepieminēt arī mūždien sāpīgo jautājumu – valsts 2.šķiras pašvaldību autoceļus. Šo jautājumu ik gadu pārrunā, un šoreiz atziņa no pašvaldību ministra Andreja Radzeviča uzrunas bija ļoti trāpīga. “Valsts jums ir parādā būtisku lietu – ceļus,” atzina ministrs. Tomēr ne uzrunātais Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, ne kāds cits no valdības pārstāvjiem nevarēja pateikt, ko konceptuāli iesākt un par kādiem līdzekļiem remontēt 2.šķiras valsts un pašvaldību autoceļus, ja ES fondu nauda līdz 2007.gadam šim nolūkam nav paredzēta.

Kongresa
darba rezumējums

Delegāti akceptēja sabiedriskās organizācijas LPS pārveidošanu par biedrību, kā to prasa Biedrību un nodibinājumu likums. Dažiem mandātiem paceļoties pie balsojuma “pret”, tomēr atbilstoši lēmuma projektam tika paaugstināti jaunie LPS biedra naudas apmēri.
Kā ik gadu, arī šoreiz pašvaldības balsoja par rezolūciju pieņemšanu. Šogad tika apstiprinātas septiņas. To skaitā bija rezolūcija par valsts un pašvaldību autoceļiem, kurā pašvaldības prasa pārskatīt valdības lēmumu par speciālo budžetu iekļaušanu valsts pamatbudžetā un noteikt, ka autoceļu nozarei novirzāmi vismaz 85% no akcīzes nodokļa par degvielu ieņēmumiem un transportlīdzekļu nodeva pilnā apmērā. Pašvaldības prasa, izdarot grozījumus šā gada valsts budžetā, apmierināt valdības un LPS domstarpību un vienošanās protokolā fiksētās LPS prasības par ikgadējo pašvaldību aizņēmumu apjoma palielinājumu līdz 29 miljoniem un valsts investīciju pieaugumu pašvaldībās līdz 14,68 miljoniem latu. Kongress rezolūcijas formā aicina valdību un Saeimu izveidot tieši vēlētas reģionālās pašvaldības, kā arī nostiprināt pašvaldību vietu un nozīmi Satversmē. Izteikts aicinājums valsts likumdošanā iekļaut sociālās garantijas pašvaldību deputātiem, kas strādā algotu darbu, par pamatu ņemot šajā darbā pavadīto laika posmu. Teritoriju plānošanas jautājumos pašvaldības aicina valdību desmitkāršot valsts līdzfinansējumu salīdzinājumā ar šogad šim nolūkam atvēlētajiem līdzekļiem. Savukārt veselības aprūpes jomā izteikts aicinājums strādāt pie valsts veselības aprūpes attīstības plāna, veselības aprūpes finansējuma sistēmas sakārtošanas, atbildību par neizdarībām nenovirzot uz pašvaldībām.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv