Pārdomas, šaubas vai apātija
LPS 14. kongresa prezidijs. No kreisās: Dobeles pilsētas un rajona padomes priekšsēdētājs Andris Elksnītis, Sabiles novada domes priekšsēdētāja Lolita Neilande, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un Daugavpils pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Pašapziņas pavadā
Lielupes Zinātnes nama zālē tik
tikko pietika sēdvietu Latvijas Pašvaldību savienības 14.
kongresa delegātiem un viesiem. Kongress ir gan disciplinārs
pasākums pašvaldību dzīvē, gan patīkama kolēģu satikšanās
vienkopus, kas notiek ik gadu maijā. Aptuveni 600 cilvēku
piektdien, 21.maijā, piedalījās LPS 14. kongresa darbā. Uz
aicinājumu bija atsaukušies arī vairāki valdības, Saeimas un
ministriju pārstāvji. Ministru prezidents Indulis Emsis un viņa
biedrs Ainārs Šlesers ieradās un brīdi uzkavējās pēcpusdienā.
Savukārt rīta darba cēlienā iespēju uzrunāt pašvaldībniekus
izmantoja ministri Dagnija Staķe, Juris Radzevičs, Ainars Baštiks
un Andrejs Radzevičs.
Katrs runātājs labprāt piezīmēja, ka tik labi kā šīs valdības
laikā pret pašvaldībām nav izturējies neviens. Arī pašvaldības
esot kā kārtīga dūre, kas nevis gaida, bet prasa. Prasa
rēķināties ar viņu iespējām un sākt ne vien vārdos, bet arī
darbos ievērot savstarpēja godīguma principus. Nenoliedzami,
pašvaldības ir gandarītas par valdības izpratni, lai tām netiktu
uzlikti arvien jauni pienākumi bez naudas seguma. Un abpusēja
godīguma ievērošanai savstarpējās attiecībās rūpīgi seko līdzi
gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, gan
Latvijas Pašvaldību savienība.
Ministru prezidents Indulis Emsis solīja sadarbībā arī turpmāk
vairāk iedzīvināt subsidiaritātes – principus jautājumu izlemšanu
tuvāk iedzīvotājiem. Pašvaldību ministrs Andrejs Radzevičs
atsaucās uz sapratnes apliecinājumiem, kas fiksēti arī valdības
turpmāko mērķu sarakstā. Ministrs to nosauca par reģionālās
reformas grūdienu. Sapratni apliecina arī valdības lemtais par
novadu infrastruktūras atbalsta programmas apstiprināšanu. Uz to
gan pašvaldības jau iepriekš norādījušas – lai reforma nenotiktu
tikai teritoriju apvienošanas dēļ. Tādēļ loģisks iznākums ir
Saeimas lēmums par administratīvi teritoriālās reformas virzību
brīvprātīgā kārtā.
Ar vārdiem Eiropā,
ar darbiem...
Jā, kur gan esam ar darbiem šobrīd? Uz šo jautājumu atbildēt – pat ne pašvaldību kongresa kontekstā – varētu ikviens. Tik pretenciozu moto LPS 14.kongress izvirzīja saviem delegātiem, aicinot dienas gaitā daudzpunktes vietā ievietot savu pašvaldību. Un versijas bija diametrāli pretējas. Netrūka pašapzinīgo, kas vēlējuma formā minēja to pašu – Eiropā. Netrūka arī godprātīgi pieticīgo, kas atzina, ka turpat vien ir – savā pagastā. Izskanēja minējumi par Sprīdīša lāpstu, jo pašvaldību darbi ir izrakt Eiropas naudu, lai celtu savu pašvaldību saulītē. Izskanēja vēlējumi – nepalikt ar darbiem aizkrāsnē un iespējami pamatīgāk izsmelt ES fondus. Par ko neviens vien pašvaldību pārstāvis pie sevis nodomāja – vēlme jau ir, bet kā būs ar iespējām?
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un Latvijas Ministru prezidents Indulis Emsis Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Brīdinājumu
nojaušamais fons
Uz Ministru prezidenta Induļa Emša un viņa biedra Aināra Šlesera strikti izteikto piekodinājumu nopietni domāt par kvalitatīvu projektu pieteikumu sagatavošanu zāle reaģēja pieticīgi – klusējot. Pilsētu vadītājiem, kam projekti jau sagatavoti un mapītēs gaida iesniegšanu, lieki runāt nav nozīmes. Citādi ir ar laukiem. Vien kāds atļāvās bilst, ka pagastu iespējas sagatavot ES prasībām atbilstošus projektu pieteikumus, salīdzinot ar pilsētu pašvaldībām, ir vājas. “Valsts desmit gadus nav domājusi, lai laukos dzīvotu un strādātu cilvēki. Mūsu studenti nav atgriezušies, bet palikuši Rīgā. Mums trūkst speciālistu, kas prastu uzrakstīt labus projektus. Vai valstij beidzot nebūtu jāpanāk kaut kādā veidā lauku pašvaldībām pretī?” A.Šlesers atbildēja, ka pašvaldībām jāvēršas pēc palīdzības ministrijās un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, kur palīdzēšot un sniegšot konsultācijas. Vēlāk pārtraukumā dzirdētās sarunas apliecināja, ka šāds ceļš jau ne reizi iets, taču rezultāti izpaliek. Un to var izskaidrot ar loģisku atziņu – ministrijām nav jāgatavo pašvaldību projekti. Tās pašas nereti būs pašvaldību konkurentes projekta finansējuma saņemšanā.
Uz pārdomām
vedinoša taktika
Vai vainīgs pavasara un iepriekš
sarauto darbu nogurums vai nogaidošs klusums pirms lielajiem
darbiem ES fondu apguvē, vai varbūt arī pašvaldību 2005.gada
marta vēlēšanu tuvums? Taču 14.LPS kongress iezīmēja ES kontekstā
izvirzītajiem mērķiem – tiekties, strādāt, augt un attīstīties –
negaidītu kūtrumu un pat pasivitāti. Viszīmīgāk to apliecina
debatētāju skaits. Pārsteidzoši, jo tikai viens no vismaz pieciem
simtiem pašvaldību pārstāvju bija izteicis vēlmi no kongresa
tribīnes runāt par pašvaldību problēmām.
Iespējams, to izskaidro Finanšu ministrijas parlamentārā
sekretāra Ērika Zundas novērojumi. Attīstības process valstī, tai
skaitā pašvaldībās, jau esot iegājis otrajā fāzē. Pirmā esot
bijusi revolucionāra, kad bijuši ne tikai lieli mērķi, bet arī
lieli riski. Šobrīd sākusies evolūcijas fāze, un tā brīžiem var
šķist pārlieku vienmuļa un garlaicīga.
Visvaldis Gercāns, sniedzot pārskatu par LPS Reģionālās
attīstības un sadarbības komitejas gada darbu, atklāja, ka jau
pirms gada LPS 13.kongresā pie reģionālās attīstības vīzijām
2003.gadā ir izvirzījis novadu veidošanu ar valsts investīciju
atbalstu, valsts pieņemtus spēles noteikumus ES struktūrfondu
izkliedei Latvijas reģionos, valsts būtisku līdzdalību pašvaldību
teritoriālajā plānošanā un tiesības pašvaldībām grozīt fiskālo
nodokļu likmes. Ieskatoties nav grūti atzīt, cik vīziju ir
kļuvušas par realitāti. Un, kaut I.Emsis izteica spriedumu, ka
Latvijas reģioni beidzot atrodas tajā vietā, kur tie var sākt
savu attīstības ceļu, V.Gercāns neslēpa, ka, viņaprāt, saņemtā ES
fondu nauda tik drīz nespēs izlīdzināt reģionālās atšķirības
Latvijā.
Nevar nepieminēt arī mūždien sāpīgo jautājumu – valsts 2.šķiras
pašvaldību autoceļus. Šo jautājumu ik gadu pārrunā, un šoreiz
atziņa no pašvaldību ministra Andreja Radzeviča uzrunas bija ļoti
trāpīga. “Valsts jums ir parādā būtisku lietu – ceļus,” atzina
ministrs. Tomēr ne uzrunātais Ministru prezidenta biedrs Ainārs
Šlesers, ne kāds cits no valdības pārstāvjiem nevarēja pateikt,
ko konceptuāli iesākt un par kādiem līdzekļiem remontēt 2.šķiras
valsts un pašvaldību autoceļus, ja ES fondu nauda līdz 2007.gadam
šim nolūkam nav paredzēta.
Kongresa
darba rezumējums
Delegāti akceptēja sabiedriskās
organizācijas LPS pārveidošanu par biedrību, kā to prasa Biedrību
un nodibinājumu likums. Dažiem mandātiem paceļoties pie balsojuma
“pret”, tomēr atbilstoši lēmuma projektam tika paaugstināti
jaunie LPS biedra naudas apmēri.
Kā ik gadu, arī šoreiz pašvaldības balsoja par rezolūciju
pieņemšanu. Šogad tika apstiprinātas septiņas. To skaitā bija
rezolūcija par valsts un pašvaldību autoceļiem, kurā pašvaldības
prasa pārskatīt valdības lēmumu par speciālo budžetu iekļaušanu
valsts pamatbudžetā un noteikt, ka autoceļu nozarei novirzāmi
vismaz 85% no akcīzes nodokļa par degvielu ieņēmumiem un
transportlīdzekļu nodeva pilnā apmērā. Pašvaldības prasa, izdarot
grozījumus šā gada valsts budžetā, apmierināt valdības un LPS
domstarpību un vienošanās protokolā fiksētās LPS prasības par
ikgadējo pašvaldību aizņēmumu apjoma palielinājumu līdz 29
miljoniem un valsts investīciju pieaugumu pašvaldībās līdz 14,68
miljoniem latu. Kongress rezolūcijas formā aicina valdību un
Saeimu izveidot tieši vēlētas reģionālās pašvaldības, kā arī
nostiprināt pašvaldību vietu un nozīmi Satversmē. Izteikts
aicinājums valsts likumdošanā iekļaut sociālās garantijas
pašvaldību deputātiem, kas strādā algotu darbu, par pamatu ņemot
šajā darbā pavadīto laika posmu. Teritoriju plānošanas jautājumos
pašvaldības aicina valdību desmitkāršot valsts līdzfinansējumu
salīdzinājumā ar šogad šim nolūkam atvēlētajiem līdzekļiem.
Savukārt veselības aprūpes jomā izteikts aicinājums strādāt pie
valsts veselības aprūpes attīstības plāna, veselības aprūpes
finansējuma sistēmas sakārtošanas, atbildību par neizdarībām
nenovirzot uz pašvaldībām.
Zaida Kalniņa, “LV”