Vai un kā Eiropas nauda sekmēs sociālo integrāciju Latvijā

Sabiedrības integrācijas fonda direktors, viens no grantu shēmu apsaimniekotājiem Nils Sakss intervijā “Latvijas Vēstnesism”

Galvenā Eiropas Sociālā fonda (ESF) prioritāte ir nodarbinātība un darba tirgus atvērtība visām sociālajām grupām. Tam ir domāta gan programma “Equal” (par kuru “Latvijas Vēstnesis” rakstīja šā gada 19. maija numurā), gan profesionālās rehabilitācijas programmas, gan grantu shēmas, kas vērstas uz sociālo integrāciju.

Nils Sakss Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Kas ir grantu shēmas

– Runājot par Eiropas struktūrfondu sadali – SIF ir viens no grantu shēmas apsaimniekotājiem tieši sociālās integrācijas jomā. Kas ir grantu shēmas, un ar ko tās atšķiras no citām programmām?
– No angļu valodas nākušajam vārdam “grants” latviski visvairāk atbilst jēdziens “dāvinājums”. Grantu shēmu gadījumā atšķirībā no valsts pasūtījuma cilvēki nāk ar savu ideju, savu iniciatīvu, kā realizēt noteiktos grantu shēmu mērķus. Ja vērtētāji pieteikto iniciatīvu atzīst par labu un tādu, kuru realizējot tiešām varētu sasniegt izvirzītos mērķus, tiek piešķirts grants. Ar katru naudas saņēmēju SIF noslēgs līgumu, un katrs piešķirtais santīms būs jāizlieto tieši noteiktajiem pasākumiem. Tātad, salīdzinot ar nacionālo programmu, granti un atklātie konkursi balstās uz cilvēku pašiniciatīvu. Ar ko tad atšķiras grantu shēmas no atklātajiem konkursiem? Ar ļoti būtisku lietu – kurš ir naudas saņēmējs. Atklātajā konkursā struktūrfondu finansējuma saņēmējs ir tas, kurš iesniedzis savu projektu, kas guvis pozitīvu novērtējumu. Grantu shēmu gadījumā naudas saņēmējs ir to apsaimniekotājs, konkrētajā gadījumā SIF. No struktūrfondu viedokļa par projektu uzskata visu grantu shēmu, kuru mēs īstenojam ar vairāku mazu projektu palīdzību. Grantu shēma sevī ietver projektu konkursu izsludināšanu, vērtēšanu, atbalstīšanu un to uzraudzību.

– Ar ko atšķiras grantu shēmas no programmas “Equal”?

– “Equal” ir mazliet plašāka programma, kuru arī dēvē par politikas laboratoriju. Grantu projekti gan arī ir balstīti uz iesniedzēju pašiniciatīvu, taču tomēr eksistē noteiktas vadlīnijas. Lai gan arī tās ir formulētas diezgan plaši.

Kādas ir četras
pamatprogrammmas

– Cik un kādas grantu shēmas apsaimnieko SIF?
– Mēs apsaimniekojam četras grantu shēmas, kas, kā jau minēju, vistiešākajā veidā attiecas uz sociālo integrāciju. ESF mērķis ir nodarbinātība, un mēs orientēsimies tieši uz tām iedzīvotāju grupām, kas gan subjektīvu, gan objektīvu apstākļu dēļ ir vistālāk no darba tirgus. Tie ir invalīdi, ilgstošie bezdarbnieki, pirmspensijas vecuma cilvēki, jaunieši ar zemu pamatprasmju līmeni, bijušie ieslodzītie, vecāki pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, vientuļie un daudzbērnu ģimeņu vecāki, no alkohola un narkotikām atkarīgas personas u.c. Te gan varētu iebilst, ka nodarbinātību taču pārrauga Nodarbinātības valsts aģentūra. Taču tika nolemts, ka SIF orientēsies tieši uz sociāli atstumtajām grupām un aktivitātēm, kas nav tieši saistītas ar jaunas profesijas apguvi. Mēs varam palīdzēt cilvēkam iemācīties rakstīt, runāt valsts valodā, bet mēs viņu neskolosim par atslēdznieku vai floristi. Taču primāri mēs centīsimies šīs grupas motivēt iesaistīties darba tirgū, jo nav noslēpums, ka daudzi no viņiem labprāt vispār dzīvotu no pabalstiem.
Tādēļ arī pirmais projektu konkurss ir “Pētījumu veikšana par sociāli atstumto grupu iespējām darba tirgū”. Tā mērķis ir iegūt informāciju par šo grupu nodarbinātības tendencēm un šķēršļiem, kas kavē atrast darbu. Finansējums, kuru iespējams apgūt, pētījumu veikšanai ir 523 998 lati.
Otra grantu shēma saucas “Motivāciju programmas sociālās atstumtības riska grupām”, kurai piešķirti 1 372 052 lati. Tās mērķis – šiem cilvēkiem iedvest ticību saviem spēkiem, parādīt labākas dzīves iespēju un to, ka arī viņiem nav viss mūžs jāpavada, rakņājoties miskastē.

– Kā praktiski šī motivācija varētu notikt?

– Viena no mērķgrupām noteikti ir jaunieši ar nepietiekamu izglītību, kas negrib ne mācīties, ne strādāt. Tad viens no projektiem varētu būt nometnes šiem jauniešiem, kuros speciālisti viņiem palīdzētu nonākt pie secinājuma: jā, man vajag strādāt, man ir tiesības uz labāku dzīvi, un es papūloties to varu sasniegt.

– Kas tie būs par speciālistiem?

– Tie varētu būt gan sociālie darbinieki, gan pedagogi, gan Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Protams, vērtējot projektus, viens no kritērijiem būs iesniedzēju profesionālā kapacitāte un zināšanas. Tas nenozīmē, ka pašiem nevalstisko organizāciju cilvēkiem ir jābūt profesionāļiem, tos var arī piesaistīt uz konkrētā projekta īstenošanas laiku.
Trešais projektu konkurss ir “Sociālās rehabilitācijas programmu izstrāde un ieviešana”. Tā vērsta uz sociālo iemaņu un darba pamatprasmju attīstību sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām. Tam atvēlētā naudas summa – 2 058 078 lati. Profesionālā rehabilitācija cilvēkus orientē uz konkrētu profesiju, sociālā rehabilitācija ir vērsta uz cilvēka pamatprasmju un dzīves iemaņu attīstību. Piemēram, tie varētu būt projekti, kuros invalīdus ar kustību vai redzes traucējumiem apmāca, kā pārvietoties dzīvoklī, kā pielāgoties subsidētajai darba vietai. Tāpat cilvēkiem ar psihiskās veselības traucējumiem māca, kā dzīvot ārpus slimnīcas. Šīs programmas ietvaros tiks sniegta palīdzība arī vardarbības un cilvēktirdzniecības upuriem. Tiks atbalstīti arī tie projekti, kas palīdzēs bērnunamu bērniem pēc tā pamešanas sākt patstāvīgu dzīvi.
Ceturtais projektu konkurss ir “Konsultācijas un apmācība uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai”, kas, protams, attiecas tikai uz iepriekš minētajām mērķa grupām. Projekta ietvaros būs pieejams atbalsts informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pieejamības nodrošināšanai (piemēram, specializētu datorklašu izveide invalīdiem, piemērojot tās viņu vajadzībām).

Kā tiks vērtēti projekti

– Vai nav bažas, ka kādai atsevišķai mērķgrupai vai jomai būs ļoti daudzi projekti, bet daudz kas paliks bez atbalsta?
– Viens no projektu vērtēšanas kritērijiem ir nozīmīgums. Uzmanība tiks pievērsta arī tam, lai projekti nedublētos. Ja, piemēram, vienā pilsētā būs divi analogi projekti, mēs atbalstīsim tikai vienu. Runājot par mērķgrupām, ja visi pievērsīsies invalīdiem un tikai viens projekts būs bijušajiem ieslodzītajiem, tad tā nozīmīguma dēļ (jo tāds ir tikai viens) tas dabūs lielāku punktu skaitu. Taču es gribu uzsvērt, ka valsts nekādā gadījumā neiejauksies un neteiks, ka invalīdu atbalstam būs tikai desmit projekti un bezdarbnieku – 15. To mēs neregulēsim, viss būs atkarīgs no projektu iesniedzējiem un pieteikumu kapacitātes. Ja kādā sfērā nebūs neviena projekta, bet kādā būs ļoti daudz un tie nedublēsies, mēs to nekādā veidā neierobežosim un neregulēsim. Cita lieta, ja mēs jutīsim, ka kādā jomā trūkst projektu, savos informatīvajos semināros SIF īpaši aicinās tai pievērst uzmanību, jo tur tad arī būs daudz lielākas izredzes dabūt finansējumu. Jau PHARE informatīvajos semināros mēs redzējām, ka cilvēkus ļoti interesē, kas ir “nenoklātie” virzieni. Taču es nekādā gadījumā negribētu konkretizēt kādas atbalstāmās aktivitātes, jo tad es sašaurinātu iespējas, ņemot vērā to, ka grantu shēmā viens no pamatprincipiem ir pašiniciatīva.

– Kādas ir grantu shēmu vadlīnijas?

– Tie ir tie lielie atbalstāmie virzieni, kurus es jau minēju: termiņi, kuros jāiesniedz projekti, kādiem tiem jābūt, kādi ir vērtēšanas kritēriji un kā projekti jāuzrauga. Optimistiskā gadījumā mēs izsludināsim konkursu jūlijā un pieteikšanās termiņš būs divi mēneši. Šajā laikā SIF organizēs seminārus un informēs par tehniskām detaļām, neiejaucoties projektu saturiskajā daļā. Projektu vērtēšana būs divi mēneši, tātad nauda varētu būt jau oktobrī.

– Kā būs ar līdzfinansējumu?

– Tā kā projektu īstenotājs ir SIF – valsts iestāde, tad arī līdzfinansējums būs no valsts budžeta.

– Kas vērtēs projektus?

– Neatkarīga vērtēšanas komisija, kuru veidos Labklājības ministrija sadarbībā ar fondu. Komisijā būs pieci cilvēki.

– Kādi būs galvenie kritēriji?

– Ļoti svarīga ir pārliecība, vai projekta pieteicējs spējīgs to īstenot, vai viņam ir attiecīga pieredze. Būtisks būs, kā jau teicu, projekta nozīmīgums – gan absolūtā nozīmē, gan saistībā ar konkrēto vietu, kurā tas tiks īstenots. Vērtēsim arī projekta metodoloģiju, tā ilgtspēju. SIF ļoti vēlētos, lai projektā sadarbotos pēc iespējas plašāks institūciju loks – sabiedriskās organizācijas, pašvaldības, valsts institūcijas. Un, protams, mēs labprātāk atbalstīsim lielus projektus, nevis daudzus sadrumstalotus.

– Kādas ir lielākās problēmas, kuras jūs saskatāt?

– Es neredzu problēmas, kas būtu saistītas ar projektu kvalitāti. Manas lielākās bažas – vai mēs spēsim visu naudu apgūt, vai būs pietiekami daudz projektu.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv