Maisu ēnā

Atskatoties uz aizvadītās nedēļas aktualitātēm, jāsecina: notikumi aizēnojuši cits citu, brīžiem traucējot atšķirt svarīgāko no mazāk būtiskā.
Protams, pāri visam – čekas maisi. Likums par to publiskošanu gan lielā vienprātībā ticis atbalstīts Saeimā, gan dedzīgi apstrīdēts, paguvis izraisīt visplašākos pārspriedumus, gan galu galā tapis Valsts prezidentes noraidīts. Šis notikums visā pilnībā parādījis lielo problēmu loku, kuru radītu tā saukto čekas maisu publiskošana. Turklāt kārtējo reizi padomju pagātne mums likusi manīt sevi čekas garās rokas personā. Uzvirmojušas emocijas amplitūdā no piedošanas līdz atriebībai. Taču pārsvarā problēma tiek aplūkota melnbaltās krāsās, bet jebkurš kompromisa meklējums draud izpelnīties nožēlojamo nodevības birku. Tas arī nav nekas negaidīts un, iespējams, ir maisu īpašnieku reiz pārdomāti izplānots. Lai kā arī būtu, lēmums par čekas arhīvu publiskošanu uzjundījis problēmu virpuli, kuram noplokot tiek cerēts uz tik tiešām pārdomāta lēmuma pieņemšanu. Tikmēr paši maisi stāv drošā vietā un joprojām glabā savu atbaidošo potenciālu, kas ne vienam vien turpinās sagādāt bezmiega naktis, bet citiem draud uzkrist kā negaiss no skaidrām debesīm.
Par negaidītu gan nevarētu saukt citu notikumu – opozīcijas partiju piedraudējumu pieprasīt valdības demisiju. Tas, ka mazākuma valdībai, sevišķi izglītības reformas kaislību gaisotnē, šādi brīži būs jāpiedzīvo, tika prognozēts jau valdības veidošanas laikā. Tikmēr partijas apspriežas, atkal liekot uzvirmot baumām par dažādām politisko spēku rokādēm Saeimā.
Savā ziņā stabilitāti arī pagājušonedēļ parādīja hokeja halles radīšanas viļņveida process – kārtējo reizi vieni būvnieki no projekta atteikušies, bet citi pieteikušies, taču skaidrības par to, vai čempionāts Rīgā būs, joprojām nav. Toties zināma skaidrība sākusi iezīmēties saistībā ar citu vērienīgu projektu – digitālās televīzijas ierīkošanu Latvijā. Krimināllietā par blēdībām ciparu tālrādes ieviešanā nupat apsūdzētas divas atbildīgas amatpersonas – bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra vadītājs Māris Pauders un Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra priekšnieks Guntars Spunde. Tas savukārt vēlreiz nostiprina pārliecību par vērienīga līmeņa krāpšanu digitālās televīzijas ieviešanas sakarā, kur iesaistīta ne viena vien augsta amatpersona. Taču aizvadītās nedēļas spilgtākais kriminālnotikums, protams, ir tiesas piespriestie desmit gadi cietumā par kukuļošanu apsūdzētajam bijušajam prokuroram Staņislavam Nazarovam. Viņš gan spriedumu gatavojas pārsūdzēt, tādēļ lietai gaidāms turpinājums.
Diemžēl šie un citi notikumi, jāatzīst, savā ēnā atstājuši gatavošanos gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Taču arī analītiķi jau atzinuši: EP priekšvēlēšanu kampaņa vērtējama kā pieticīga, turklāt gandrīz visu partiju solījumi ir līdzīgi. Savukārt sabiedrības salīdzinoši mazā interese par šīm vēlēšanām vēlreiz apliecina, ka cilvēkiem svarīgākās ir pašmāju problēmas, bet valsts dalība kopējā Eiropā joprojām tiek uztverta visai abstrakti.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv