Pašvaldību lietas — visu lietas

Ivars Kalniņš, Pašvaldību lietu pārvaldes direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kā jūtaties šajā amatā un kādas ir jūsu darbības prioritātes?

— Amatā jūtos vajadzīgs. Iepriekšējā darbā bija iestājusies jau zināma rutīna ( Ivara Kalniņa iepriekšējā darbavieta — Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvaldes Alkoholisko dzērienu marķēšanas nodaļas priekšnieks — red.). Darbs ir tāds, ko vēlos strādāt un kas man patīk, kaut arī grūts un aizņem diezgan daudz laika, prasa papildināt zināšanas. Pats esmu strādājis pašvaldībā — biju Salacgrīvas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs no 1991. līdz 1994.gadam. Katra diena ir atšķirīga no iepriekšējās un nes ko jaunu. Pirmā prioritāte ir pilnībā saprast, kas notiek Pašvaldību lietu pārvaldē (PLP), saprast, kā šī institūcija darbojas, kādi ir tās galvenie uzdevumi un mērķi. Parasti jau šādos atbildīgos amatos amatpersonas intervijas sniedz pēc 100 dienām, es uz jautājumiema atbildu jau 32. dienā. Un šajā laikā esmu iepazinis savu darbu un kolektīvu. Ir jāpilda uzdevumi, likumos noteiktie pienākumi. PLP manā vadībā centīsies maksimāli paātrināt un sekmēt administratīvi teritoriālās reformas gaitu, kas nozīmē arī ciešu sadarbību ar pašvaldībām, Latvijas Pašvaldību savienību, nevalstiskajām organizācijām. Minētās ir tādas kā pamatlīnijas, pamatuzdevumi, bet katru darba nedēļu izvirzās jauni uzdevumi — aktuālie un darāmie darbi.

— Vai jūs gribētu ko mainīt PLP darbā?

— Kolektīvs ir ļoti labs — profesionāla un strādātgriboša komanda. Daudzi cilvēki strādājuši pašvaldībās. Ir sīkumi, kā katrā kolektīvā, bet tā ir tikai mūsu iekšējā lieta. Ja runājam par strukturālām izmaiņām, — bieži vien nepietiek cilvēku un resursu tiem pienākumiema, ar ko mums jātiek galā. PLP strādā 25 cilvēki, bet skaits varētu būt lielāks. Pienākumu kļūst arvien vairāk, piemēram, pašvaldību vienotās informācijas sistēmas izveides pārraudzība, ko tuvākajā laikā pārņems Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts no Satiksmes ministrijas, bet izpildītājs būs PLP. Šī jautājuma tālākai risināšanai būs vajadzīga noteikta administratīvā struktūra, profesionāļi, un vajadzētu padomāt par strukturālām izmaiņām. Šobrīd budžetā tam līdzekļi nav paredzēti, un pie tā ir jāstrādā. Manuprāt, vispār nevajadzētu pašvaldību lietas "mētāt" pa dažādām ministrijām, kā tas notiek pašlaik. Ir arī citi jautājumi, par kuriem PLP varētu uzņemties atbildību, piemēram, budžeta uzraudzības pārņemšana, kas ir Finansu ministrijas pārziņā. Reģionālo attīstību plāno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Uzskatu, ka PLP kā atsevišķa, sevi labi parādījusi, darbspējīga civiliestāde principā varētu ņemt savā pārraudzībā visas pašvaldību lietas.

Arī tehniski esam pietiekami labi nodrošināti — PLP ir viss nepieciešamais, lai varētu rīkot seminārus, konferences.

— Bieži vien dzirdēts apgalvojums, ka nav saiknes starp ministriju un pašvaldībām. Kā jūs ieteiktu šo saikni stiprināt?

— Negribētu teikt, ka tā ir taisnība, jo cilvēks, kas interesējas un meklē sadarbību, to arī atrod. Tas atkarīgs no paša cilvēka aktivitātes — ja pašvaldības darbinieks ko vēlas no ministrijas, viņam netiek likti nekādi šķēršļi šajā ceļā. Protams, iespējams izmantot arī PLP atvērtību jebkuru jautājumu risināšanā. Ja vien pie mums griezīsies, mēs centīsimies katrā laikā palīdzēt veidot saikni ar jebkuru no ministrijām un citām valsts institūcijām. Ir jau arī dažādi cilvēki dažiem ir neērti runāt ar ministrijām, daži nav tik uzņēmīgi, lai vispār atbrauktu uz Rīgu. Daudz varētu līdzēt jau minētā vienotās informācijas sistēmas izveide — sakari, savstarpējā saziņa notiktu daudz straujāk. Pagaidām tādas iespējas visām pašvaldībām nav, tāpēc tas ir viens no galvenajiem uzdevumiem. Cerams, ka trīs gadu laikā sistēma tiks ieviesta, to paredz arī valdības deklarācija. PLP būs šī projekta virsvadītāja, bet daudz ir atkarīgs no valdības labās gribas un no Valsts investīciju programmas piešķirtajiem līdzekļiem, kas 2000.–2001. gadam nav pietiekami.

— Vai PLP savas darbības rezultātus apkopo kādā periodiskā izdevumā? Kā tiek informēta sabiedrība par jūsu darbību?

— PLP periodiskā izdevumā savas darbības rezultātus neapkopo. Periodiski tiek izdots biļetens "Administratīvi teritoriālā reforma", kurā cenšamies apkopot pieredzi, likumdošanu, sniegt ieskatu reformas gaitā Latvijā. Tas tiek izsūtīts visām pašvaldībām. Pašvaldības tiek informētas, rīkojot regulāras informatīvās sanāksmes, kurās piedalās visu rajonu pašvaldību vadītāji. Tāpat notiek reģionālās izbraukuma sanāksmes. Mūsu cilvēki katru nedēļu apmeklē kādu no pašvaldībām, pašvaldību apvienību un risina konkrētus jautājumus. Parasti, ja tiek risināts kāds jautājumu loks, kas ir svarīgs šai konkrētajai pašvaldībai, PLP, dodoties izbraukumā, uzaicina līdzi arī speciālistus. PLP vienmēr atsaucas uz aicinājumu palīdzēt un ir atvērta sabiedrībai. Mums ir arī sava mājas lapa internetā — adrese ir http://www.plp.lv.

— Ar kādām pašvaldību pārraudzības institūcijām citās valstīs sadarbojas PLP, un ko no citu valstu pieredzes varētu mācīties pašvaldību un valsts sadarbības organizēšanā?

— Strādājot šajā amatā, vēl neesmu bijis citās valstīs, bet zinu, ka PLP ir veiksmīga sadarbība ar Lietuvas Iekšlietu ministriju, Dānijas Iekšlietu ministriju un Nacionālo vietējo pašvaldību asociāciju, ir noslēgts līgums ar Vāciju, Somiju. Tuvākajā laikā iecerēts veidot sadarbību ar Flandriju Beļģijā, Čehiju, Slovēniju. PLP darbinieki piedalās arī Latvijā rīkotajos starptautiskajos semināros, konferencēs, kuros iespējams gūt pieredzi no Holandes, Dānijas, Zviedrijas. Mūsu darbinieki ne tikai piedalās, bet arī aktīvi rīko šādus seminārus Latvijā un uzaicina ārzemju kolēģus. Pieredze dod jaunas iespējas, idejas, iespēju salīdzināt.

— LU Juridiskās fakultātes lektors un Latvijas Juristu biedrības prezidija loceklis Arvīds Dravnieks "Latvijas Vēstnesim" atzina, ka PLP varētu centralizēti apkopot arī pašvaldību izdotos saistošos noteikumus, jo ne vienmēr iespējams vienā pašvaldībā iepazīties ar otras pašvaldības dokumentiem. Kā jūs komentētu viņa teikto?

— Visi pašvaldību iesūtītie saistošie noteikumi PLP tiek reģistrēti. Gada laikā pašvaldības iesūta ap 500 saistošo noteikumu. Mēs izskatām to atbilstību likumam un likumā noteiktajos gadījumos (par nodevām) reģistrējam. Pieņemto saistošo noteikumu reģistra dati ir pieejami PLP. Ir doma šo reģistru ievietot PLP mājas lapā internetā. Labs risinājums turpmāk varētu būt vienotā informācijas sistēma, kad katra pašvaldība varēs iepazīties ar sava kaimiņa un arī kādas attālākas pašvaldības izdotajiem dokumentiem. Šobrīd varam uzklausīt šādu priekšlikumu, bet prakse ir citāda. Ja kāda pašvaldība meklē padomu par saistošajiem noteikumiem kādā jomā, tad mēs vienmēr varam palīdzēt, nosaucot pašvaldību, kurā līdzīgi noteikumi ir jau pieņemti, un iedot koordinātes.

— Jūsuprāt, Latvijas pašvaldību pašas būtiskākās problēmas — ikdienas un arī ar reformu saistītās?

— Manuprāt, vislielākā problēma ir funkciju neatbilstība finansu nodrošinājumam. Ir vairāk nekā simt pašvaldību funkciju, kas ir definētas un deleģētas pašvaldībām likumos un MK noteikumos, diemžēl to izpildei nereti netiek paredzēti finansu resursi. Tā ir nesamērotība starp to, ko vajadzētu darīt, un to, kas netiek padarīts objektīvu un saprotamu iemeslu dēļ. Pašvaldību viedoklī ieklausoties, par būtisku problēmu izkristalizējas informācijas trūkums, tehniskais nodrošinājums. Tam es varu piekrist, jo daudzās pašvaldībās nav pat normālu telefona sakaru, nemaz nerunājot par datoriem un interneta pieslēgumu. Ir ļoti apgrūtināti sakari rajona teritorijā pagastam ar pagastu, iedzīvotājam ar pagasta padomi. Pie tā ir nopietni jāstrādā, jo arī "Lattelekom" savas saistības attiecībā pret lauku rajoniem nav pilnībā izpildījusi.

— Vai varat piekrist pašvaldību apgalvojumam, ka reizēm tās jūtas (ir) kā izmēģinājuma poligons dažādiem likumiem?

— Piekrītu, bet tādā lomā ir ne tikai pašvaldības, tā jūtas visa Latvija, jo esam jauna valsts. Nav laika piemērot likumus 50 vai 100 gadus, kā tas ir attīstītās demokrātiskās sabiedrībās. Ja gribam attīstībā panākt Rietumeiropas valstis, tad viss jaunais ir jāievieš ļoti ātri. Un tad ne tikai pašvaldības, bet arī visa valsts izskatās kā izmēģinājuma poligons dažādiem likumiem.

— Pirms laika sakarā ar izstrādāto likumprojektu "Par vietējo pašvaldību ar integrētu infrastruktūru apvienošanu" pašvaldībām radās gluži pretējs viedoklis valdības uzskatiem par reformas turpinājumu. Ir informācija, ka dots valdības rīkojums Pašvaldību lietu pārvaldei līdz 2001. gadam izstrādāt projektus par apmēram 50 pašvaldību apvienošanu, balstoties uz noteiktiem kritērijiem. Pašvaldības uzskata, ka apvienošanas projekti tiks izstrādāti tādām blakusesošām pašvaldībām, kuras domā, ka apvienošanās neatrisinās viņu problēmas, ka tāda pieeja reformai nav pieņemama, jo pašvaldības darbojas pat ļoti atšķirīgos apstākļos. Ko dara PLP, lai risinātu radušās neskaidrības?

— Pagaidām nav vietas nekādam uztraukumam, jo ir veikta izpēte un izstrādāti tikai rekomendējoša rakstura ieteikumi. Nevienam nekas netiek uzspiests, un to nevar izdarīt, jo to neparedz likums. Pašlaik spēkā ir Administratīvi teritoriālās reformas likums, kas nosaka noteiktus reformas termiņus. Izpētes rezultāta ieteikumi arī ir ņemti vērā, piemēram, Talsu rajona Sabiles pilsētai un Abavas pagastam ieteikts apvienoties, un pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu apvienoties, izveidojot Sabiles novadu. Es uzskatu, ka izpēte ir pamats, lai pašvaldības apjaustu, kas apvienošanās gadījumā ir pozitīvais un negatīvais. Jāsaprot, ka nākotnē ir jāatrod risinājums, kā izveidot pelnītspējīgu infrastruktūru noteiktā reģionā, jo arī no Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda saņemtā nauda nebūs mūžīga sistēma un glābšanas riņķis grimstošām pašvaldībām. Nedrīkst visu laiku atņemt ievērojamus līdzekļus bagātākai pašvaldībai un uzturēt dzīvotnespējīgu pašvaldību.

— 16.jūnijā "Phare" programmas eksperti plašāku sabiedrību iepazīstināja ar veikto pētījumu ziņojuma projektu par administratīvi teritoriālo reformu (ATR) Latvijā. Kāda tādā gadījumā ir jūsu attieksme pret Eiropas Savienības "Phare" programmas "Valsts pārvaldes reforma Latvijā — jaunu pašvaldību veidošanas stimuli un kritēriji" ekspertu ieteikumiem, kas bija visai radikāli — pašvaldību sadarbības apvienības jāpārvērš apvienībās, nākotnes pašvaldības modelim ir jābūt noteiktiem parametriem, sākot jau ar attālumu no centra un beidzot ar iedzīvotāju skaitu un citiem?

— Radikāli var uztvert jebkuru lietu. Es personīgi uzskatu, ka reforma nevar tikt veikta piespiedu kārtā. Tā ir jāizskaidro. Ja cilvēki paši sapratīs, ka tas viņiem ir izdevīgi, nebūs nekādu problēmu. Protams, nevar tikt izveidoti mākslīgi veidojumi ar savilktām robežām kartē. Es esmu brīvprātības principu atbalstītājs un uzskatu, ka vairāk jāakcentē iedzīvotāju informēšana par reformām.

— Jūsuprāt, kuri no viņu ieteikumiem ir Latvijas apstākļiem vispiemērojamākie un kuri ieteikumi Latvijas pašvaldībām noteikti nav īstenojami dažādu objektīvu apstākļu dēļ, ko varbūt nespēj konstatēt konsultanti, lai cik pieredzējuši viņi būtu ?

— Eksperti pie projektiem ir strādājuši vairākus gadus, bet tā nav situācijas neizpratne, drīzāk jau nesamierināšanās ar to, ka ATR Latvijā noris pārāk lēni. Jau vairākus gadus eksperti runā par vienu un to pašu, un šis bija viens no radikālākajiem Holgera Pinta izteikumiem. Iespējams, ka tā ir arī daļēji ekspertu subjektīvā attieksme. Bet var arī saprast šo domu gājienu, jo reformas nevar būt mūžīgas. Mēs visi no tām esam noguruši, bet rezultāta nav, sevišķi ja paskatāmies uz lauku attīstību — tur nepārprotami ir redzama stagnācija, un cilvēki ir pesimistiski noskaņoti. Protams, tā nav visās pašvaldībās, un daudz ir atkarīgs no pašvaldībā esošās infrastruktūras. Ja pašvaldībā vairs nav ne skolas, ne kultūras nama, tad drīz vairs nebūs arī cilvēku, kas apdzīvo šīs teritorijas.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore