Kā ietekmēt lēmumus ES

Tagad Latvijas uzņēmēji un arī citi nevalstiskā sektora pārstāvji var ne tikai akli pakļauties dažādiem ES normatīvajiem aktiem, eirostandartiem utt., bet arī piedalīties to izstrādāšanā. Tādējādi iespējams panākt, lai ES likumdošana atbilstu mūsu interesēm. Par iespējām ietekmēt lēmumu pieņemšanu Savienībā Eiropas lietu birojs sadarbībā ar Ārlietu ministriju nevalstiskā sektora pārstāvjiem stāstīja 19. maijā.

Jāzina, kur un kā

Domājot par savu interešu pārstāvēšanu ES, ir skaidri jāzina, ar ko nodarbojas katra institūcija. Bez tam svarīgi nedaudz zināt arī katras institūcijas vēsturi. Šāda informācija nepieciešama, lai secinātu, caur kuru institūciju konkrēto lēmumu virzīt. Piemēram, jautājumu par Latvijas okupācijas fakta atzīšanu ES līmenī, pēc Eiropas lietu biroja vadītājas vietnieces Lailas Medinas teiktā, vislabāk būtu virzīt caur Eiropas Parlamentu. “Eiroparlaments ir zaļākā, ekonomikā liberālākā un cilvēktiesību jautājumos radikālākā ES institūcija. Eiroparlaments ir īstā vieta, kur nākt klajā ar drosmīgām idejām. Tā ir vieta, kur rast dzirdīgas ausis, meklējot risinājumu radikālam jautājumam,” teic L. Medina.
Savukārt, domājot par tradicionālu jautājumu virzību ES, L. Medina norāda, ka nevajag aizmirst par iespēju ietekmēt lēmumus ar mūsu valsts pārstāvju starpniecību. Salīdzinot Eiropas Komisijas, ES Ministru padomes un Eiropas Parlamenta darbu, L. Medina secina, ka Ministru padome ir institūcija, kur reāli darbojas dalībvalstu pārstāvji un līdz ar to caur valsts nacionālo pozīciju iespējams “iestrādāt savas intereses jau pārnacionālā – Eiropas Savienības līmenī”.
“Kopumā jāsecina, ka uz katru institūciju jāatrod savs ceļš. Manā skatījumā, Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un dažādas konsultatīvās institūcijas ir tās, kuru darbu sekmīgāk iespējams ietekmēt, tiešā veidā sadarbojoties ar šīm institūcijām. Piemēram, tikai Komisijai ir tiesības ierosināt jaunu tiesību akta pieņemšanu. Tur arī meklējams partneris, lai aizsāktu procesu. Savukārt Ministru padomi un tās darba grupas labāk ietekmēt netieši – iestrādājot savas intereses nacionālajā pozīcijā,” uzsver L. Medina.

Svarīgie “lielie” dokumenti

Kā zināms, ES likumdošanas kopumu veido aptuveni uz 80 tūkstošiem lappušu rakstīti normatīvie akti. Darbs pie jaunas likumdošanas notiek nepārtraukti. Diezin vai nevalstiskās organizācijas spēj izsekot līdzi visiem normatīviem, pie kuriem strādā ES. L. Medina iesaka pievērst uzmanību dažādām ES iniciatīvām. Par nozīmīgiem uzskatāmi ES Padomes lēmumi un secinājumi, plānošanas dokumenti (stratēģijas, rīcības plāni, Baltās un Zaļās grāmatas), kā arī Eiropas Komisijas iniciatīvas un programmas. “Tie ir ES “lielie dokumenti”, kas norāda, kādā virzienā ES strādās. Jebkādi ES tiesību aktu projekti nav radušies tukšā vietā. Politika tiek plānota. Ja redzat, ka kādā no “lielajiem dokumentiem” parādās jautājumi, kas jūs interesē, jākļūst uzmanīgam – drīzumā var parādīties arī normatīvo aktu projekti,” skaidro L. Medina.

Iespējas ietekmēt nacionālo pozīciju

Latvijā ir izveidota tiesiskā bāze, lai nevalstiskās organizācijas varētu piedalīties nacionālās pozīcijas izstrādāšanā. Ministru kabineta noteikumi Nr. 286 “Pagaidu kārtība, kādā tiek koordinēta Latvijas nacionālo pozīciju ES jautājumos izstrāde, apstiprināšana un pārstāvēšana” (publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 10.06.2003. Nr. 86 (2851) ) un Ministru kabineta instrukcija Nr. 9 “Latvijas nacionālo pozīciju ES jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes kārtība, kā arī informācijas aprites kārtība” (publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 09.10.2003. Nr. 140 (2905)) nosaka, kā Latvijā tiek izstrādātas nacionālās pozīcijas.
Ārlietu ministrijas ES koordinācijas departamenta Coreper I sagatavošanas nodaļas vadītāja Guna Japiņa norādīja: normatīvajos aktos paredzēts, ka pozīcijas veido nozaru ministrijas un to pakļautības iestādes, kā arī to veidotās darba grupas. Turklāt pozīciju izstrādes laikā jākonsultējas arī ar nevalstiskajām organizācijām jeb sociālajiem partneriem. Pēc tam pozīcija tiek saskaņota ar Finanšu ministriju un citām iesaistītajām ministrijām. Pozīciju apstiprina Ministru kabinets un Saeimas Eiropas lietu komisija.
Pēc G. Japiņas teiktā, aktivitāte tiek prasīta no ministrijām, bet aktīviem jābūt arī sociālajiem partneriem. “Tās ir jūsu likumdošanā paredzētās tiesības. Attiecīgās ministrijas atbildīgajām personām jābūt priecīgām, ka jūs viņiem piezvanāt un pasakāt, ko domājat par konkrēto normatīvā akta projektu.”

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv

Kas no dalībvalstīm piedalās lēmumu pieņemšanā ES?

Interešu iestrādāšanas zelta likumi:

– aktīvi meklēt sadarbības partnerus un domubiedrus Latvijā un citās dalībvalstīs;
– aktīva kontakttīkla izveidošana;
– ievērot savstarpējā izdevīguma principu;
– sagatavot argumentus savu interešu iestrādei nacionālajās pozīcijās;
– identificēt oponentus un apzināt viņu argumentus;
– izvērtēt savu prasību “svaru” un izvairīties kļūt nepopulāriem ar nesvarīgu prasību aizstāvību;
– sekot līdzi ES institūciju darba kārtībai, prezidentūras prioritātēm u.c.;
– aktīvi kontakti ar nozares ministrijām;
– iesaistīšanās darba grupās;
– savlaicīgums un aktīva rīcība.