Nāk Rīgas lielie gadsimtu svētki

Ingūna Rībena, aģentūras "Rīga 800" ģenerāldirektore, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Gunārs Janaitis

— Kopš mūsu iepriekšējās sarunas ir pagājis gads. Bijušas gaismas un mūzikas spēles Rīgas baznīcu zvanu torņos. Bijuši pilsētas jubilejas ieskaņas koncerti. Kā vērtējat gada laikā paveikto? Esat gandarīta?

— Šis gads aģentūrai "Rīga 800" paiet jau nākamā gada zīmē, gatavojot 2001.gada galveno pasākumu koncepciju un scenāriju. Mēs jau tagad aicinām visus rīdziniekus un pilsētas viesus gatavoties nākamā gada 17., 18. un 19.augustam, kad Rīgā risināsies nozīmīgākie jubilejas pasākumi. Pirmajā dienā, 17.augustā, Rīgā valdīs klasiskā mūzika — Mežaparka estrādē skanēs Verdi opera "Aīda". Šī opera jubilejas svinībām nav izvēlēta nejauši. Izcilais itāliešu komponists "Aīdu" radījis par godu lielam pasākumam — Suecas kanāla atklāšanai. Turklāt latviešu mākslinieka Ilmāra Blumberga radītā un brīvdabas izrādei pārveidotā scenogrāfija neapšaubāmi dēvējama par vienu no izcilākajām un savdabīgākajām, kādas "Aīdas" iestudējumi jebkad piedzīvojuši. Turklāt latviešiem ir izsenas kora dziedāšanas tradīcijas, un "Aīdā" uz skatuves redzēsim un dzirdēsim ne vien Operas kori un akadēmisko kori "Latvija", bet arī citus kolektīvus. Vecrīgā 18.augustā notiks teatralizēts gājiens un karnevāli uz astoņām skatuvēm "Rīga gadsimtos". Visa vecpilsēta šajā dienā dzīvos dažādu laikmetu tērpos un mūzikā. Uz un pie astoņām skatuvēm risināsies tematiski pasākumi. Katram svētku dalībniekam būs iespējams atrast sev gan piemērotāko vietu, gan karnevāla tēmu. Šī diena būs kā brīnišķīgs ceļojums no tautasdziesmām uz viduslaiku mūziku, tālāk uz šlāgeriem, uz mūsdienu estrādes mūziku — visu, ko vien var pieredzēt gadsimtu karnevālā, kas, dienā sācies, turpināsies visu nakti. Akcija "Rīga pieder bērniem" paredzēta 19.augustā. Bērni ir mūsu nākotne, un šajā dienā caur spēlēm viņiem būs ļauts radīt nākotnes pilsētu.

Šīs dienas galvenais pasākums būs multiplikācijas filmas "Neparastie rīdzinieki" pirmizrāde. Mākslinieks Juris Petraškēvišs un režisore Roze Stiebra piedāvā tikšanos ar Rīgas torņu gaiļiem, zemzemes radījumiem un Daugavas kuģotājiem, kurus ikdienā nepamanām. Filmas pirmizrāde notiks augas dienas garumā, lai to varētu redzēt visi, kas vēlas.

Rīgas astoņsimt gadu jubilejas kulminācija būs 19.augusta vakarā. Tad Mārtiņa Brauna radītā mūzika vedīs klausītājus cauri laikiem. Mūzikas pirmā daļa balstīta pagāniskajos rituālos, otrā — mūsdienu pasaules atspoguļojumā, bet trešā ar elektronikas palīdzību iezīmēs nākotnes vīzijas. Par mūzikas pārvēršanu tēlos rūpēsies labākie pirotehniķi.

— Nīderlandes pilsētā Zvollē nesen notika Hanzas dienas. Kāda tur bija interese par Rīgu kā nākamo Hanzas dienu saimnieci?

— Lai gan Rīgas stends atradās stratēģiski neizdevīgā vietā un Hanzas dienu apmeklētājiem bija grūti to atrast, interese bija ļoti liela. Stendu apmeklēja gan vietējie iedzīvotāji, gan arī Hanzas dienu dalībnieki. Daudziem jau bija skaidrs, ka nākamgad Hanzas dienu laikā viņi vēlēsies apmeklēt Rīgu. Taču lielu interesi šajos cilvēkos raisīja arī Rīgas astoņsimtgades pasākumi.

— Acīmredzot par Rīgu tās astoņsimtgades sakarā varēs uzzināt arī "Expo – 2000" apmeklētāji Vācijā. Kā iecerēta šī iepazīstināšana?

— Tā kā Vācija ir mērķauditorijas valsts, kurā risināsies arī mūsu reklāmas kampaņa, Hannoverē Rīgas pieņemšanā mēs ceram tikties ar Vācijas un pasaules tūrisma industrijas pārstāvjiem un turpināt sarunas, kuru iestrādes jau ilgušas divu gadu garumā. Ir pagājis laiks kopš iepriekšējiem tūrisma gadatirgiem, un tagad mēs par Rīgu un tās jubileju varam stāstīt vairāk un konkrētāk.

Lielās pasaules izstādēs ir tādi tehnoloģiski un materiāli risinājumi, mākslinieciskas kvalitātes, kas man kā arhitektei varētu būt nozīmīgi. Jo īpaši tādēļ, ka aģentūra "Rīga 800" nākotnē varētu pārtapt par Rīgas tēla veidošanas aģentūru, kas šo tēlu veidotu ne tikai vizuālā bukletu līmenī, bet jau vides sakoptības līmenī. Pilsētā katrai nozarei ir atbilstoši dienesti, taču mēs pilsētai varētu piedot "rozīnīti", veidot tēlu, nākotnē varbūt visu reklāmas bloku pārņemot aģentūras paspārnē. Hannoverē gribu paskatīties uz sakoptas vides kvalitātēm, sākot ar ļoti prozaiskām lietiņām — atkritumu kastēm, soliņiem, lampiņām, baseiniem. "Expo" ir pasaules varēšanas koncentrācija relatīvi nelielā teritorijā.

Esmu dzirdējusi, ka lielu atsaucību gūst Lielvārdes jostas projekts. Iespējams, ka nākamgad 18.augustā pie vienas no astoņām skatuvēm šo projektu turpināsim.

Astoņsimtgades reklamēšanā lielākais darbs tiek veikts sadarbībā ar reklāmas aģentūru "Adell Saathi & Saathi" starptautiskās reklāmas kampaņas veikšanā.

Arī Hannoverē ir pieejams reklāmas buklets — pirmais materiāls, kurā tiek īstenota reklāmas koncepcija par Rīgu kā iedvesmas pilsētu. Rīga tajā ir skatāma desmit tēmu lokos — Torņu Rīga, Akmens Rīga, Zaļā Rīga, Lietišķā Rīga, Ūdens Rīga, Sirds Rīga, Lauki Rīgā, Rīdzinieki un Muzikālā Rīga. Bukletā iekļauta arī nākamā gada pasākumu programma, lai ikviens interesents varētu izvēlēties sev piemērotāko pasākumu un tā norises laiku, izvēlēties, kad apmeklēt Latvijas galvaspilsētu. Tas varētu būt gan jūnijā uz Hanzas dienām vai Eiropas starptautiskajām strādājošo sporta spēlēm "Eiro 2000", gan varbūt jūlijā, kad notiks Dziesmu svētki "Rīga – 800". Mēs, protams, visvairāk priecātos, redzot tūristu pieplūdumu 17., 18. un 19. augustā, kad notiks astoņsimtgades svinību kulminācija.

— Kad tiks atklāts Rīgas galvenais Tūrisma informācijas centrs līdzās Melngalvju namam, Švābes namā — turpat, kur aģentūra "Rīga 800"?

— Rīgas galvenais Tūrisma informācijas centrs pagaidu variantā tika atklāts jau pirms Līgo svētkiem. Taču savā ideālajā variantā tas būs gatavs tikai augusta beigās. Tūrisma informācijas centrs ir jebkuras pilsētas pirmā vizītkarte. Un tādēļ mēs pašlaik pirmā stāva iekārtošanu veicam ļoti nopietni, jo šai vizītkartei jābūt skaistai un kvalitatīvai. Tā ir sava veida pirmais etalons par to, kāda ir šī pilsēta un šī vide. Pirmā stāva telpa tiek speciāli projektēta, lai ienācējiem — pilsētas viesiem un visiem, kas gribēs iegūt informāciju, — būtu ērti, skaisti un informatīvi bagāti tur uzturēties, lai atvēlētos kvadrātmetrus mēs spētu maksimāli racionāli izmantot. Vēl ar tīri informatīvām sadaļām, ar ko parasti saprot šādus centrus, mēs veidojam pamatus pilsētas Jūgendstila centram. Galu galā ir kuriozi dēvēt sevi par jūgendstila metropoli, integrēties dažādos Eiropas jūgenda projektos, ja tai pašā laikā mums Rīgā nav nevienas tūristiem pieejamas vietas, kurā varētu uzzināt par jūgendstila rajonu atrašanās vietu un to, kā tie izskatās. Aģentūrai "Rīga 800" šajā sakarā ir lielas iestrādes, jo mēs esam izveidojuši katalogu, bet Laima Slava ir pabeigusi filmu par jūgendstilu. Ar iekārtošanu mēs nekavējamies un ražīgi strādājam. Taču to nevar paveikt tik ātri, kā varbūt gribētos, jo viss ir speciāli jāizgatavo.

— Turpinās Rīgas astoņsimtgades gaidīšanas svētki. Ko rīdzinieki un pilsētas viesi dzirdēs vēl šogad — vasarā, rudenī, līdz gada nogalei?

— Šķiet, nevienam vien rīdziniekam lielu prieku sagādājuši Hermaņa Brauna fonda un Innas Davidovas ciklā "Pilsētai un pasaulei" rīkotie koncerti. Jau 22.jūlijā septiņos vakarā visus aicināsim uz koncertu Rīgas Domā, kur Ingas Kalnas un Jevgeņijas Ļisicinas izpildījumā skanēs "Ave Maria". No 9.augusta Rīgā notiks gadskārtējais Valsts akadēmiskā kora "Latvija" veidotais Garīgās mūzikas festivāls. Tajā viesosies orķestri no Lietuvas un Vācijas, diriģenti no Anglijas un Zviedrijas. Būs dzirdams P.Dambja "Rīgas psalmu dziesmu" pirmatskaņojums, E.Elgāra "Gerontija sapnis", J.F.Hendeļa "Mesija", A.Dvoržāka "Rekviēms".

26.augustā jau otro reizi visus aicināsim uz Vecrīgas torņu mūziku. Domāju, ka daudziem vēl patīkamā atmiņā ir pagājušā gada torņu mūzika. Man tā deva pārliecību, ka tas, ko darām, kā esam iecerējuši svinēt svētkus, ir solis pareizā virzienā. Šogad 26.augustā septiņos vakarā notiks koncerti Vecrīgas baznīcās. Svētā Pētera baznīcā muzicēs Rīgas pareizticīgo kamerkoris "Blagovest", Rīgas Domā — Ligita Sneibe un Latvijas kamerorķestris, Svētā Jēkaba katedrālē — gregoriskās mūzikas ansamblis "Schola Cantorum Riga", Svētā Jāņa baznīcā — Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Anglikāņu baznīcā — senās mūzikas ansambļi "Canto" un "Ludus", Sāpju Dievmātes katedrālē — Rīgas Doma zēnu koris. Pirms pulksten divdesmitiem paredzētas pūšaminstrumentālistu soloimprovizācijas dažādās Vecrīgas vietās. Pulksten astoņos vakarā pūšaminstrumentu mūzika skanēs Vecrīgas banznīcu torņos: Pēterbaznīcas — vācu komponista H.Šica mūzika baznīcu torņiem, Sv.Jēkaba baznīcas — poļu komponistu mūzika, Sv.Pestītāja baznīcas — angļu komponistu G.F.Hendeļa un P.Persela fanfaras, Sv.Jāņa baznīcas — zviedru komponistu G.Mēdera, Šringera mūzika, Rīgas pils Trīszvaigžņu tornī — latviešu tautasdziesmas. Šogad vēlmi piedalīties torņu mūzikas koncertā izteikusi arī Mārtiņa baznīca, kas atrodas Pārdaugavā.

Par tradīciju kļuvusi arī gadskārtējā akcija "Rīga mūsdienu mākslā", kas arī šogad vairākās galerijās apvienos interesantākos mūsdienu latviešu māksliniekus. Kā zināms, tā nav tikai izstāde. Jo kopš pagājušā gada pilsēta veido savu kolekciju, un interesantākie darbi no šīm izstādēm tiek nopirkti. Un nākamgad piecu gadu darbs rezultēsies milzīgā kopizstādē "Metropole–Rīga", kur tas būs papildināts arī ar kartēm, gravīrām un fotogrāfijām.

Rudenī plānojam izdot plašāku katalogu, turklāt jau kopā ar "Biroju 2000", kurš uzņēmies atbildību par Eiropas kultūras mēneša rīkošanu Rīgā nākamā gada augustā. Pašlaik tiek filmēts Rīgas reklāmas klips, un arī tas, protams, iekļaujas koncepcijā "Rīga — iedvesmas pilsēta". Rudenī tas tiks rādīts gan Latvijas, gan Baltijas jūras valstu un Vācijas televīzijas kanālos. Esam mainījuši mūsu interneta mājas lapas dizainu un koncepciju. Lapā http:/www.riga 800.lv tagad varēs iegūt informāciju ne vien par Rīgas tēlu, vēsturi un jubileju, bet arī aktuālākās ziņas un tūristiem vajadzīgo informāciju.

— Ieceru un rūpju jums ir daudz. Vai izjūtat arī atbalstu?

— Ja cilvēkiem ir prieks, kad viņi apmeklē mūsu rīkotos pasākumus, tad arī man ir prieks.

Armīda Priedīte, "LV" korespondente