Ministru kabineta 2004.gada 25.maija sēdē

Akceptēts Saeimas lēmumprojekts “Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku”.
Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu “Par atklāta konkursa izsludināšanu uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatu” tika izsludināts konkurss uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu, kur kopumā tika saņemti 20 pretendentu pieteikumi.
Komisija rīkojās saskaņā ar tās apstiprināto pretendentu izvērtēšanas nolikumu un, izvērtējot pretendentu iesniegtos dokumentus un atbilstību amatam izvirzītajām prasībām, uz pretendentu atlases otro kārtu izvirzīja 8 pretendentus.
Izpratne un zināšanas par korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumiem saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā izvirzītajām prasībām biroja priekšniekam ir būtisks kritērijs pretendentu atbilstībai ieņemt šo amatu, un komisija nolēma tās pārbaudīt rakstveidā, kur pretendentiem bija jāsniedz atbildes uz jautājumiem par prioritātēm KNAB darbībā. Pretendentu teorētiskās un praktiskās zināšanas vadībā, svešvalodas zināšanas, kā arī motivācija ieņemt šo amatu tika vērtētas intervijā.

Pēc visu pretendentu noklausīšanās konkursa komisija vienojās par vērtēšanas procedūru un vienbalsīgi nolēma, ka katrs komisijas loceklis nosauc trīs amata pretendentus prioritārā secībā, kuri ieguvuši visaugstāko vērtējumu rakstu darbā un intervijā. Apkopojot komisijas locekļu vērtējumu, tika konstatēts, ka lielāko balsu vairākumu ir ieguvuši šādi pretendenti: Juta Strīķe – 3 balsis, Aleksejs Loskutovs – 2 balsis un Alvis Vilks – 1 balss.
Tā kā neviena no kandidatūrām neieguva komisijas balsu vairākumu, tika nolemts vienlaikus virzīt uz Ministru kabinetu kā piemērotākās kandidatūras Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatam trīs pretendentus – Jutu Strīķi, Alekseju Loskutovu un Alvi Vilku, lai neierobežotu Ministru kabineta izvēles tiesības lemt par piemērotāko kandidatūru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatam.
Ministru kabinets akceptēja Saeimas lēmumprojektu, kurš paredz saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta pirmo daļu, kā arī ņemot vērā Ministru kabineta ieteikumu, iecelt Alekseju Loskutovu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā.
Lēmumprojekts nosūtīts apstiprināšanai Saeimā.
Pieņemts rīkojums “Par A.Grantu”.
Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, kā arī ievērojot valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvja – ministra, kurš pārrauga valsts īpašuma privatizāciju, – ierosinājumu, Arturs Grants iecelts par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” ģenerāldirektoru un valdes priekšsēdētāju.
Par spēku zaudējušu atzīts Ministru kabineta 2003.gada 2.oktobra rīkojums Nr.623 “Par M.Līdumnieci”.
Pieņemts rīkojums “Par V.Seili”. Saskaņā ar Valsts civildienesta likumu Valērija Seiļa kandidatūra apstiprināta iecelšanai Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas direktora amatā.
Uz vakanto Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas direktora amatu tika izsludināts konkurss. Konkursa komisija izvērtēja pretendentu iesniegtos dokumentus un apkopoja intervijas rezultātus atbilstoši vides ministra Raimonda Vējoņa noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem.
Konkursa komisija ieteica Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas direktora amatā Valēriju Seili. Konkursa komisija atzina, ka V.Seilis atbilst izvirzītajām prasībām. V.Seilis apliecināja izpratni par iestādes funkcijām un uzdevumiem, viņam ir pieredze vadītāja amatos gan valsts, gan pašvaldības iestādē, kā arī darba pieredze gan vietēja, gan starptautiska līmeņa projektos, ir darba pieredze normatīvo aktu piemērošanā, kas saistīti ar administratīvo vadību un citiem jautājumiem.
Pieņemti “Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.469 “Noteikumi par pārejas posma pasākumu piemērošanas kārtību cukura un cukuru saturošu produktu tirdzniecībā sakarā ar pievienošanos Eiropas Savienībai””.
Izdarīti grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.469 “Noteikumi par pārejas posma pasākumu piemērošanas kārtību cukura un cukuru saturošu produktu tirdzniecībā sakarā ar pievienošanos Eiropas Savienībai”.
Grozījumos noteikts, ka persona līdz 2004.gada 30.jūnijam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā deklarāciju cukura un cukura pārstrādes produktu normālo un lieko krājumu noteikšanai, ja tās īpašumā 2004.gada 1.maijā ir brīvā apgrozībā esošs produktu krājuma apjoms, kas pārsniedz: pēdējo trīs gadu vidējo cukura (kombinētās nomenklatūras kods (KN kods) 1701) vai kāda no šo noteikumu 2.pielikumā (izņemot KN kodu 1701) minēto cukura pārstrādes produktu triju mēnešu resursu nepieciešamības nodrošinājumu, vai vienu tonnu cukura (KN kods 1701) vai piecas tonnas kāda no šo noteikumu 2.pielikumā (izņemot KN kodu 1701) minētajiem cukura pārstrādes produktiem.
Grozījums paredz, ka par produktu normālo krājumu uzskatāms 2002.gada 1.maijā un 2003.gada 1.maijā fiksētais vidējais produktu krājuma apjoms vai 2003.gada 1.maijā fiksētais produktu krājuma apjoms (ja saimnieciskā darbība sākta pēc 2002.gada 1.maija), kam pieskaitīts tas produktu krājuma apjoms, kas radies objektīvu krājumu veidošanās apstākļu dēļ.
Par objektīviem krājumu veidošanās apstākļiem atzīstami tādi deklarējamo produktu normālo krājumu aprēķināšanā vērā ņemami apstākļi, attiecībā uz kuriem deklarācijas iesniedzējs rakstveidā var pierādīt, ka tie izveidojušies tādu plānotu ražošanas un tirdzniecības jaudu palielināšanas pasākumu rezultātā, kuru mērķis nav ļaunprātīgi izmantot Eiropas Savienības un Latvijas ievedmuitas likmju atšķirības un Eiropas Savienības piemērojamās eksporta subsīdijas deklarējamiem produktiem.
Noteikumi nosaka, ka persona, kuras kopējais darījumu apjoms ar cukuru (KN kods 1701) mēnesī pārsniedz vienu tonnu, sagatavo un iesniedz pārskatu Lauku atbalsta dienestā līdz nākamā mēneša 15.datumam par veiktajiem darījumiem ar cukuru, kas līdz 2004.gada 30.aprīlim bija brīvā apgrozībā jaunajās dalībvalstīs un ko tā iegādājusies no 2004.gada 1.maija līdz 2005.gada 30.aprīlim. Pārskatā norāda darījumu datumu, apjomu un iesaistītās puses un pārskatam pievieno: darījuma apliecinošu dokumentu kopiju; jauno dalībvalstu noteiktās kompetentās iestādes, Komisijas regulas Nr. 60/2004 6.panta 2. un 3.punkta piemērošanai, izsniegtu apliecinājumu, ka šo noteikumu 18.punktā noteiktais iegādātais cukurs nav noteikts kā liekais krājums cukura pārdevējam. Par darījumu ar cukuru, kas veikts līdz 2004.gada 30.jūnijam, persona pārskatam pievieno tikai darījuma apliecinošu dokumenta kopiju.
Akceptēts likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”.
Nacionālo bruņoto spēku komplektēšanas principus nosaka Nacionālo bruņoto spēku likums. Likuma 5.pants nosaka NBS militāro formējumu komplektēšanas principus miera laikam.
Lai noteiktu personu loku, kuri veido Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu, NBS,piedaloties starptautiskajās operācijās, ir nepieciešams attiecīgi papildināt Nacionālo bruņoto spēku likumu.
Sagatavotais likumprojekts nosaka Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva komplektēšanas principus dalībai starptautiskajās operācijās.
Likumprojekts paredz, ka Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās veido profesionālā militārā dienesta karavīri un militārie darbinieki.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 24.februāra noteikumos Nr.96 “Kārtība, kādā veidojamas, sagatavojamas un finansējamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās””
Šā gada 8.martā tika pieņemti noteikumi Nr.131 “Noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu”. Šie noteikumi nosaka aktīvā dienesta karavīra dienesta atalgojumu un ir attiecināmi uz karavīriem, kuri piedalās starptautiskajās operācijās. Pašlaik karavīru, kuri piedalās starptautiskajās operācijās, atalgojums ir noteikts MK 2004.gada 24.februāra noteikumu Nr.96 “Kārtība, kādā veidojamas, sagatavojamas un finansējamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās” 10.punktā. Lai novērstu normu dublēšanos, nepieciešams veikt grozījumu iepriekšminētajos Ministru kabineta noteikumos, svītrojot 10.punktu.
Noteikts, ka noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.jūliju.
Pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumos Nr.28 “Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā””.

Latvija 2002.gada 21.novembrī tika uzaicināta pievienoties Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO). Pēc pievienošanās līguma parakstīšanas un ratifikācijas Latvija pilnā apmērā piedalīsies dažādās NATO programmās.
Viena no šīm programmām ir NATO drošības investīciju programma (NDIP). Latvijai NDIP ietvaros būs nepieciešams veikt un saņemt attiecīgus finansējuma pārskaitījumus, sagatavot NDIP projektus, tos iesniegt atbilstoši NATO NDIP prasībām utt. NDIP ietvaros Latvija iegūs NATO investīcijas, kas galvenokārt tiks investētas infrastruktūrā (militārie štābi, lidlauki, ostas u.c. objektu būvniecība), kam nepieciešamības gadījumā būs jākalpo drošības vajadzībām (starptautiskām militārajām misijām, valsts aizsardzībai u.c.). Visi šo projektu rezultātā tapušie nekustamā īpašuma objekti ir NATO īpašums. Visos valsts reģistros, tai skaitā arī zemesgrāmatā, tas nostiprināms kā NATO īpašums.
Noteikumi paredz, ka no valsts nodevas ir atbrīvojama Ziemeļatlantijas līguma organizācija par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Pieņemts rīkojums “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 29.maija rīkojumā Nr.359 “Par Koncepciju par darba samaksas sistēmas regulējumu no valsts budžeta finansējamo iestāžu, valsts uzņēmumu un statūtsabiedrību ārstniecības personām un sociālā darba speciālistiem””.
Saskaņā ar apstiprināto koncepciju Finanšu ministrijai kopīgi ar Veselības ministriju bija jāizstrādā un finanšu ministram līdz 2003.gada 15.jūlijam jāiesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projekts par darba samaksas noteikšanu no valsts budžeta finansējamo iestāžu, valsts uzņēmumu un statūtsabiedrību ārstniecības personām un sociālā darba speciālistiem.
“Noteikumupar darba samaksas sistēmu valsts uzņēmumu, statūtsabiedrību un no valsts budžeta finansējamo iestāžu ārstniecības personām un sociālā darba speciālistiem” projekts ir izstrādāts un skatīts Ministru kabineta Komitejas 2003.gada 10.novembra sēdē. Ministru kabineta Komitejas sēdē noteikumu projekts netika akceptēts, jo 2004.gada valsts budžetā bija nodrošināts finansējums tikai Veselības ministrijas sistēmā strādājošām ārstniecības personām, lai gan ārstniecības personas ir nodarbinātas arī citu ministriju sistēmās. 2003.gada 14.novembrī tika rīkota starpministriju sanāksme ar ieinteresētajām ministrijām, kurā tika panākta vienošanās noteikumu projektu virzīt atkārtotai izskatīšanai Ministru kabinetā vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi Likumā par valsts budžetu 2004.gadam”.
Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumu rīkojumā, kas pagarina uzdevuma izpildes termiņu līdz 2004.gada 15.septembrim.
Pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 9.decembra noteikumos Nr.691 “Ārzemnieku veselības apdrošināšanas noteikumi””.
Grozījums noteikumos paredz, ka ārzemnieks drīkst uzturēties Latvijas Republikā bez veselības apdrošināšanas polises, ja viņš ir tāda starptautiska līguma subjekts, kas nosaka vienkāršotu vīzu izsniegšanas kārtību pierobežas iedzīvotājiem saskaņā ar paritātes principu.
Šie grozījumi nepieciešami, lai varētu atteikties no veselības apdrošināšanas prasības personām, kuras ir Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības Nolīguma par vienkāršotu robežas šķērsošanas kārtību pierobežas iedzīvotājiem subjekti un Latvijā uzturas pierobežas teritorijā. Baltkrievijas puse ir atteikusies no veselības apdrošināšanas polises prasības šajā gadījumā attiecībā uz Latvijas pilsoņiem, bet sagaida šādu attieksmi arī no Latvijas.
Ir paredzēts, ka saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanos par vienkāršotu vīzu izsniegšanas kārtību pierobežas iedzīvotājiem apdrošināšanas polises netiks prasītas no Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas iedzīvotājiem, izsniedzot vīzu, lai viņi varētu uzturēties otras valsts pierobežas teritorijā sakarā ar piedalīšanos kultūras, sporta un citos pasākumos, ko rīko mācību un pirmsskolas iestādes, nekustamā īpašuma valdījumu pierobežas teritorijā, radinieku apmeklējumu, radinieka smagu slimību vai nāvi, radinieku apbedījuma vietu apmeklēšanu, medicīniskās vai cita veida palīdzības sniegšanu, rituālu un vietējo tradīciju piekopšanu, kā arī citos gadījumos, kad iedzīvotājiem nepieciešams atrasties otras valsts pierobežas teritorijā.
Iepriekš minētajā nolīgumā arī definēts, kas ir pierobežas teritorijas (“pierobežas teritorijas” – Latvijas-Baltkrievijas robežai piegulošās Latvijas Republikas pagastu un Baltkrievijas Republikas ciemu un ciematu deputātu padomju teritorijas), kā arī pielikumā ir saraksts ar precīziem pagastu nosaukumiem.
Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 319 pilsonības pretendenti, tai skaitā viņu 35 nepilngadīgie bērni.
Pieņemti noteikumi “Profesionālās izglītības centra nolikums”.
Profesionālās izglītības centrs ir Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Centram noteiktas šādas funkcijas: nodrošināt izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības procesa darbību, kvalitāti un attīstību; nodrošināt izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītības procesa darbību, kvalitāti un attīstību; piedalīties valsts profesionālās izglītības politikas veidošanā.
Lai nodrošinātu funkciju izpildi, centrs: organizē profesionālās izglītības programmu licencēšanu; organizē profesionālās izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, profesionālās izglītības programmu akreditāciju, izstrādā nolikumus un procedūru; nodrošina profesionālās izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā profesiju standartu izstrādi un ekspertīzi; izstrādā profesionālās izglītības programmu paraugus; novērtē profesionālās izglītības programmu atbilstību valsts profesionālās vidējās izglītības standartam un valsts arodizglītības standartam, kā arī profesijas standartam, kā arī organizē profesionālās izglītības vajadzībām nepieciešamo mācību un metodisko līdzekļu izstrādi un izvērtēšanu; apstiprina profesionālās izglītības vajadzībām nepieciešamos mācību līdzekļus; veicina sociālo partneru iesaistīšanu profesionālās izglītības īstenošanā; organizē profesionālās izglītības pedagogu tālākizglītību un profesionālo pilnveidi u.c.
Centram ir tiesības: pieprasīt un bez maksas saņemt no juridiskajām personām centra uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus; iesaistīt profesionālās izglītības jautājumu risināšanā ministriju un citu institūciju pārstāvjus; piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos un slēgt sadarbības līgumus; izstrādāt profesionālās izglītības attīstības projektus un piedalīties tajos; īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.
Centra darbu vada vadītājs, kurš pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Centra struktūrvienības ir daļas, kuru reglamentus apstiprina vadītājs.
Pieņemts rīkojums “Par Eiropas Bēgļu fondu”.
Lai nodrošinātu Eiropas Bēgļu fonda vadības un kontroles sistēmas ieviešanu, nolemts noteikt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par fonda vadošo iestādi Latvijā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei uzdots: nodrošināt fonda vadības un kontroles sistēmas ieviešanai nepieciešamās informācijas apmaiņu ar Eiropas Komisiju; nodrošināt fonda vadības un kontroles sistēmas darbību.
Latvijas Republikai saskaņā ar ES Padomes 2000. gada 28. septembra lēmumu 2000/596 EC kā ES dalībvalstij no 2004. gada 1. maija ir iespējams saņemt Eiropas Bēgļu fonda līdzekļus. Fonda budžets 2004. gadam sastāda 39 271 000 eiro. Latvijai paredzēts piešķirt 100 908,57 eiro.
Atbalstu no fonda ir iespējams izmantot, izpildot šādus nosacījumus: fonda ieguldījums ir 75% no projektu kopējām izmaksām, Latvijas Republikai ir jānodrošina nacionālais līdzfinansējums 25% apmērā. Fonda līdzfinansējumu var saņemt valsts un pašvaldību iestādes, nevalstiskās organizācijas.
Fonda izveidošanas mērķis ir nodrošināt atbalstu patvēruma meklētāju un pārvietoto personu uzņemšanai, bēgļu integrācijai un brīvprātīgai repatriācijai.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments