Valsts sekretāru 2004.gada 20.maija sanāksmē

Finanšu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Valsts kases nolikums”.
Lai nodrošinātu valsts pārvaldes atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām, Finanšu ministrija ir sagatavojusi Valsts kases nolikuma projektu. Nolikumā ir noteikts, ka Valsts kase ir finanšu ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kā arī ir noteiktas Valsts kases funkcijas, uzdevumi, kompetence, kārtība, kādā Valsts kase sniedz pārskatus par tās darbību un sasniegtajiem rezultātiem, darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms, kā arī administratīvo aktu pārsūdzēšanas kārtība.
Ievērojot to, ka saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām (Komisijas 2001.gada 2.marta Regula (EK) Nr.438/2001, kas reglamentē Padomes Regulas (EK) Nr.1260/1999 izpildi attiecībā uz vadības un kontroles sistēmām, ko piemēro no struktūrfondiem piešķirtajai palīdzībai, un Komisijas 2002.gada 29.jūlija regula (EK) Nr.1386/2002, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes regulai (EK) Nr.1164/94 attiecībā uz tās palīdzības pārvaldības un kontroles sistēmām, kas piešķirta no Kohēzijas fonda, kā arī kārtību finansiālu labojumu veikšanai) Valsts kasei kā Eiropas Savienības politiku instrumentu (ES struktūrfondu, Kohēzijas fonda, Eiropas Kopienas iniciatīvas EQUAL u.c.) maksājumu iestādei un Valsts kases pārvaldniekam kā maksājumu iestādes vadītājam ir jābūt neatkarīgam no Finanšu ministrijas, ir noteikta Valsts kases pakļautība finanšu ministram, kā arī noteikts, ka Valsts kases pārvaldnieks ir amatpersona ar valsts sekretāra tiesībām. Tāpat ir noteikts, ka Valsts kases struktūrvienības izveido, reorganizē vai likvidē pārvaldnieks.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Satiksmes, Vides ministrijā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”.
2004.gada 1.janvārī stājās spēkā Valsts pārvaldes iekārtas likums, kurā noteikta kārtība sabiedrības līdzdalībai valsts pārvaldē. Tas nosaka, ka sabiedrisko organizāciju, citu organizāciju pārstāvjus un atsevišķas kompetentas personas var iekļaut darba grupās, konsultatīvās padomēs un lūgt sniegt atzinumus.
Līdz šim pašvaldību, darba devēju, profesionālo organizāciju vai sporta federāciju pārstāvji tika iekļauti akreditācijas komisijā. Piedāvātajā noteikumu redakcijā ir paredzēts, sagatavojot akreditācijas komisijas lēmumu, atbilstoši programmu veidam minētos pārstāvjus pieaicināt komisijas darbā bez balsstiesībām, kā arī lūgt sniegt atzinumus. Komisijā tiek iekļauti Izglītības un zinātnes ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu pārstāvji.
Projektā paredzēts noteikt nepieciešamību norādīt licencējamās izglītības programmas īstenošanas vietu un tās atbilstību higiēnas prasībām, kā arī civilās aizsardzības, ugunsdrošības un darba aizsardzības normām un atbilstību licencējamās izglītības programmas apguvei. Vispārējās izglītības programmām tiek prasīts arī Izglītības valsts inspekcijas atzinums par izglītības programmas atbilstību normatīvo aktu prasībām (materiāli tehniskā bāze, pedagogu atbilstība). Šādas prasības novērstu izglītības programmu īstenošanu nepiemērotās telpās, neievērojot izglītojamo vajadzības, kā arī izglītības iestādes, kas īsteno programmas vairākās vietās, apliecinātu katras vietas atbilstību izglītības procesa īstenošanas prasībām. Atbilstoši šīm prasībām tik mainīta arī licencē minamā informācija.
Projektā paredzēts, ka nepieciešamības gadījumā komisija var uzaicināt ekspertus izglītības programmas kvalitātes izvērtēšanai. Šāds grozījums tiek piedāvāts, balstoties uz pieredzi par to, ka, speciālistiem nenovērtējot izglītības programmu licencējot, ir iespējama nekvalitatīva, izglītības saturu reglamentējošajai likumdošanai neatbilstoša satura programmu īstenošana divu gadu garumā – līdz akreditācijai, kad šīs kļūdas tiek novērstas.
Noteikumos netiek paredzēta licences pagarināšana, bet pēc iepriekšējās licences termiņa beigšanās izglītības iestādei ir jāiesniedz dokumenti atkārtotai izglītības programmas licencēšanai. Priekšlikums ir saistīts ar to, ka licenču derīguma termiņi ir seši līdz desmit gadi, kas ir pietiekami ilgs laiks, lai izglītības programmas būtu jāpilnveido atbilstoši normatīvajiem aktiem un sociāli ekonomiskajām izmaiņām valstī.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos”.
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Augstskolu likumu. Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā studējošo imatrikulē augstākās izglītības iestādē vēlākos studiju posmos, pārejot no vienas augstākās izglītības iestādes uz citu augstākās izglītības iestādi vai citu studiju programmu tajā pašā vai citā augstākās izglītības iestādē, vai atsākot studijas pēc pārtraukuma. Pārejot uz citu augstākās izglītības iestādi, budžeta finansējums studijām netiek saglabāts.
Studiju turpināšana vai uzsākšana iespējama tā paša vai zemāka līmeņa studiju programmā, izņemot gadījumu, kad pēc pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguves studijas turpina profesionālās augstākās izglītības studiju programmā profesionālā bakalaura grāda iegūšanai. Studijas var turpināt vai uzsākt vēlākos studiju posmos gan studējošie, gan personas, kuras ir apguvušas citu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā licencētu vai akreditētu augstākās izglītības studiju programmu vai tās daļu, ko apstiprina akadēmiskā izziņa.
Studiju turpināšanu vai uzsākšanu augstākās izglītības iestāde var atteikt, ja attiecīgajā studiju programmā nav brīvu vietu.
Visas ar studiju uzsākšanu vēlākos studiju posmos saistītās augstākās izglītības iestādes darbības ir maksas pakalpojumi saskaņā ar augstākās izglītības iestādes pieņemtajiem normatīviem.
Pretendents iesniedz augstākās izglītības iestādei iesniegumu ar lūgumu reģistrēt studijām noteiktā studiju programmā. Iesniegumam pievieno akadēmisko izziņu, kas apliecina, ka iepriekš apgūtā studiju programmas daļa nav mazāka par 40 kredītpunktiem jeb diviem semestriem.
Augstākās izglītības iestāde veic salīdzinājumu starp apgūtajiem priekšmetiem un to apjomiem un savas studiju programmas atbilstošo daļu, norādot, kurus priekšmetus no iepriekšapgūtajiem var pārskaitīt un kuros kārtojami papildu eksāmeni. Priekšmetus pārskaita, ja to apjoms kredītpunktos abās salīdzināmajās studiju programmās ir vienāds vai iepriekš apgūto kredītpunktu skaits noteiktā priekšmetā ir lielāks. Papildus kārtojamo priekšmetu kopapjoms nedrīkst pārsniegt 20 kredītpunktu.
Lēmumu par studiju līguma slēgšanu ar personu, kura vēlas turpināt studijas, pieņem fakultātes (nodaļas) vadītājs pēc studiju programmas direktora ieteikuma. Augstākās izglītības iestāde izdod rīkojumu par imatrikulāciju noteiktā semestrī, pievienojot veiktā salīdzinājuma protokolu un individuālo studiju plānu ar papildu prasībām (apgūstamie priekšmeti, eksāmenu un ieskaišu kārtošanas termiņi), ievērojot, lai kopā ar papildus apgūstamajiem priekšmetiem studiju gadā iegūto kredītpunktu skaits nepārsniegtu 40 kredītpunktus.
Pēc individuālā plāna kārtojamos eksāmenus pieņem komisija, atspoguļojot rezultātus protokolā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par izglītības programmu minimālajām prasībām veterinārārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai un par institūcijām, kuru tiešā kontrolē var apgūt praktisko izglītību veterinārārsta profesijā”.
Noteikumu projekts nosaka izglītības programmu minimālās prasības veterinārārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai Latvijā, lai iegūto profesionālo kvalifikāciju atzītu ārvalstīs, kā arī institūcijas, kuru tiešā kontrolē var iegūt praktisko izglītību veterinārārsta profesijā.

Veterinārārsta studiju programmas apguve nodrošina, ka attiecīgā persona ir ieguvusi atbilstošas teorētiskās un praktiskās zināšanas: zinātņu jomās, uz kurām pamatojas veterinārārsta darbība; veselu dzīvnieku anatomijā, fizioloģijā un funkcijās, audzēšanā, reprodukcijā un higiēnā, kā arī zināšanas par dzīvnieku barošanu un barības sagatavošanā un saglabāšanā izmantojamo tehnoloģiju; par dzīvnieku uzvedību un aizsardzību; par dzīvnieku slimību (atsevišķu slimību un to grupu) cēloņiem, izpausmēm, diagnostiku un ārstēšanu, ietverot padziļinātas zināšanas par slimībām, ar kurām var saslimt arī cilvēki; profilaktiskajā veterinārmedicīnā; patēriņam cilvēku uzturā paredzēto dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ieguves, apstrādes aprites higiēnā un tehnoloģijā, kā arī ieguvusi zināšanas par normatīvajiem aktiem, kas regulē šajos noteikumos minētās jomas un atbilstošu klīnisko un citu praktisko pieredzi kvalificētu speciālistu uzraudzībā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumos Nr.170 “Kārtība, kādā akreditējamas vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centri””.
2004.gada 1.janvārī stājās spēkā Valsts pārvaldes iekārtas likums, kurā ir noteikta kārtība sabiedrības līdzdalībai valsts pārvaldē. Tas nosaka, ka sabiedrisko organizāciju, citu organizāciju pārstāvjus un atsevišķas kompetentas personas var iekļaut darba grupās, konsultatīvās padomēs un lūgt sniegt atzinumus.
Līdz šim pašvaldību, darba devēju, profesionālo organizāciju vai sporta federāciju pārstāvji tika iekļauti akreditācijas komisijā. Piedāvātajā grozījumā ir paredzēts, sagatavojot akreditācijas komisijas lēmumu, atbilstoši programmu veidam minētos pārstāvjus pieaicināt komisijas darbā bez balsstiesībām, kā arī lūgt sniegt atzinumus.
Lai nodrošinātu noteikumu atbilstību Administratīvā procesa likuma normām, visā tekstā vārds “pieteikums” ir aizstāts ar vārdu “iesniegums”.
Piedāvātie grozījumi nodrošinātu Ministru kabineta 2002. gada 23.aprīļa noteikumu Nr.170 “Kārtība, kādā akreditējamas vispārējās un profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centri” atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likumam un Administratīvā procesa likumam.
Paredzēts veikt redakcionālus grozījumus, kas saistīti ar akreditācijas izmaksu un dokumentācijas daudzuma samazināšanu un tādas situācijas novēršanu, kad notiek vairākkārtēja vienu un to pašu izglītības iestādes darba rādītāju novērtēšana īsā laika posmā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Kultūras ministrijā, Valsts kancelejā.

Tieslietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumos Nr. 339 “Noteikumi par apcietināto, administratīvi arestēto un administratīvi aizturēto personu uztura, mazgāšanas līdzekļu un personīgās higiēnas līdzekļu normām”“.
Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2004.gada 23.aprīļa spriedumā lietā Nr.2003-15-0106 (“Par Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.211 “Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi” 9. un 94.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 111.pantam”) nosprieda atzīt no Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu 9.punkta izrietošo pārtikas sūtījumu un pienesumu aizliegumu par spēkā neesošu no 2004.gada 1.jūlija, ja Ministru kabinets līdz tam laikam nenodrošinās apcietināto dienas uztura normu atbilstību prasībām, kas noteiktas “Ieteicamajās enerģijas un uzturvielu devās Latvijas iedzīvotājiem”. Pieņemot šo lēmumu, tiesa balstījās uz Latvijas Pārtikas centra viedokli, kurš, atbildot uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem, norāda, ka dienas uztura devas, kuras noteiktas apcietinātajiem, nedaudz atšķiras no ieteicamajām enerģijas un uzturvielu devām Latvijas iedzīvotājiem. Galvenais iebildums ir tas, ka dienas uztura devās trūkstot kalcija.
Lai nodrošinātu apcietināto uztura normu atbilstību prasībām, jāizdara grozījumi noteikumos un apcietināto uzturā papildus jāiekļauj produkti, kas satur kalciju (sausais piens).
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Iekšlietu, Labklājības, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, saskaņojumi jāsniedz līdz 27.maijam.

Zemkopības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas aprēķina, to sadales un norēķinu kārtība”.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas pasākumiem veic: izmaksas sadales aprēķinus; izmaksas sadali starp zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem; norēķinus ar darbu izpildītājiem.
Pasākuma izmaksas sadales aprēķinam zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai to pilnvarota persona iesniedz iesniegumu attiecīgajā Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē. Pasākuma izmaksas sadales aprēķinus pārvalde veic proporcionāli attiecīgo zemes īpašumu vai tiesisko valdījumu iegūstamajam labumam no ūdens novadīšanas iespējām neatkarīgi no šo iespēju izmantošanas.
Pasākuma izmaksas sadalījuma aprēķinam meliorācijas sistēmas pārskata plānā ar mērogu 1:10000 pārvalde norāda pasākuma ietekmēto: meliorācijas sistēmas sateces baseina robežu; zemes īpašumu vai tiesisko valdījumu robežas; zemes īpašumu vai tiesisko valdījumu platības; zemes īpašumu vai tiesisko valdījumu kadastrālās vērtības.
Koplietošanas meliorācijas sistēmu ekspluatācijas izdevumu tāmi (piem., polderu sūkņu staciju darbināšanai) kalendāram gadam sagatavo pārvalde.
Norēķinus ar būvniecības, uzturēšanas un ekspluatācijas pakalpojumu sniedzējiem kārto zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju pilnvarota persona.
Visiem pasākuma ietekmēto zemju īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem vienojoties, ir pieļaujams no šajos noteikumos noteiktās kārtības atšķirīgs izmaksas aprēķins un sadale.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Vides ministrijā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu Ministru kabineta 2003.gada 3.jūnija noteikumu Nr.293 “Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies epizootijas vai valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības apkarošanas laikā” izpildes nodrošināšanai 2004.gadā un turpmākajos gados”.
Projekts paredz noteikt, ka Zemkopības ministrija reizi ceturksnī iesniedz Finanšu ministrijā apkopotu informāciju par finansējuma apjomu, kāds nepieciešams, lai izmaksātu kompensācijas dzīvnieku īpašniekiem par piespiedu kārtā nokautajiem un iznīcinātajiem dzīvniekiem infekciju slimību apkarošanas laikā.
Finanšu ministrija reizi ceturksnī izvērtē Zemkopības ministrijas iesniegto informāciju un piešķir kompensāciju izmaksām nepieciešamos līdzekļus no Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Finanšu ministrijai kompensāciju izmaksām nepieciešamais finansējums 2004.gadā un turpmākajiem gadiem jāparedz Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments