Kad privatizācija par sertifikātiem noslēdzas un māju apsaimniekošana sākas

Vakar, 11.jūlijā, Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija (CDzMPK) preses konferencē sniedza pārskatu par dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizācijas norisi valstī šā gada otrajā ceturksnī.

Šis bija kārtējais pārskats, taču jāteic, arī viens no pēdējiem, jo likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" nosaka — pēdējā diena, kad privatizācijai nodoto māju iedzīvotāji var iesniegt pieteikumus par sava mājokļa iegūšanu īpašumā par sertifikātiem, ir šā gada 31.oktobris. Tas gan neattiecas uz iedzīvotājiem, kuri vēlēsies dzīvokļus iegūt īpašumā paātrinātā kārtībā, t.i., pirms visas mājas nodošanas privatizācijā. Taču CDzMPK atbildīgais sekretārs Indulis Krauze uzskata, ka ir ļoti riskanti dzīvokļa īpašuma lietu kārtošanu ievilkt līdz vēlam rudenim. Ņemot vērā, ka valstī kopumā privatizācijai piedāvāti 83,7 procenti valsts un pašvaldības dzīvokļu, bet reāli īpašumā iegūti tikai 57,2 procenti, paredzams, ka tieši rudens pusē apmeklētāju vilnis pārpludinās tās privatizācijas komisijas, kuru teritorijās ir liels vēl neprivatizēto dzīvokļu īpatsvars (īpaši tas attiecināms uz Rīgu). Tādējādi var gadīties, ka līdz sertifikātu izmantošanas termiņa beigām nebūs iespējams nokārtot visas formalitātes un laikus tikt pie maksāšanas.

CDzMPK priekšsēdētājs Ziedonis Ziediņš informēja, ka pašlaik, tāpat kā līdz šim, privatizācijas tempos vērojama zināma stabilitāte: ik mēnesi dzīvokļus iegūst īpašumā vairāk nekā 1,5 procenti īrnieku. Taču prognozes liecina, ka vidēji valstī pavisam tiks privatizēti 70 līdz 75 procenti dzīvojamā fonda, tātad, tuvojoties gada beigām, privatizētāju rindas noteikti būs.

Kā liecina statistika, dzīvojamā fonda privatizācija valstī rit ar plašu vērienu, un šajā procesā līdz 30.jūnijam valsts un pašvaldību īpašums konvertēts par 761 miljonu latu, izmantoti vairāk nekā 27 miljoni privatizācijas sertifikātu. Pagājušajā ceturksnī šie skaitļi attiecīgi ir 37 miljoni latu un vairāk nekā miljons sertifikātu.

Taču vienlaikus Z.Ziediņš arī uzsvēra, ka joprojām tiesvedībā atrodas aptuveni 500 līdz 600 māju, samērā daudz ir arī bezīpašnieka māju; vairāk nekā 250 mājās līdz noteiktajam termiņam — 1.jūlijam — nav veikta domājamo daļu sadale reālajās; joprojām daudzu dzīvojamo māju pašreizējie valdītāji, pārkāpjot likuma prasības, nav pieņēmuši lēmumus par šo māju nodošanu privatizācijai. Un tādējādi valstī pusotrs tūkstotis māju no iedzīvotājiem neatkarīgu iemeslu dēļ acīmredzot paliks ārpus privatizācijas.

Pārskatot dzīvojamo māju privatizāciju kopumā visā valstī, Z.Ziediņš informēja, ka vairāk nekā 200 pašvaldībās privatizācijai piedāvāti visi dzīvokļi; Latvijas rajonos (neskaitot septiņas republikas nozīmes pilsētas) privatizācijai nodoti 93 procenti no kopējā šo pašvaldību dzīvojamo māju skaita. Republikas nozīmes pilsētās vidējais privatizācijai nodoto māju īpatsvars zemāks, taču visgausāk privatizācija ritējusi Rīgā un Daugavpilī. Kaut gan, piemēram, Rīgā kopējais privatizēto dzīvokļu skaits ir ļoti liels.

Joprojām dzīvojamo māju privatizācija vislēnāk notiek Rīgā, kur privatizācijai nodots tikai nedaudz vairāk par 20 procentiem no visām pašvaldības dzīvojamām mājām. Z.Ziediņš teica:

— Rīgas domes konkursa komisija, kas izvērtē pretendentus, ir izvēlējusies Ulda Reimaņa kandidatūru, kuru aicinās pildīt Rīgas pilsētas Valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (RDzPK) priekšsēdētāja pienākumus. Šodien viņš ieradīsies arī uz CDzMPK sēdi un sniegs savu skatījumu par privatizācijas problēmām un to risinājuma ceļiem Rīgā. CDzMPK nav argumentu nedz šīs kandidatūras izvirzīšanai, nedz neatbalstīšanai, tādēļ, visticamāk, tai dos savu saskaņojumu (tā arī noticis — M.L.). Tomēr vēlamies redzēt ļoti detalizētu un izvērstu plānu, kā beidzot šajā gadā tiks īstenota dzīvojamo māju privatizācija valsts galvaspilsētā. Jāteic, ka Reimaņa kungam būs jāsaskaras ne tikai ar RDzMPK problēmām, jo tā no 18.aprīļa nav apmaksājusi nevienu rēķinu (tātad tās darbs bija apstājies jau aprīlī), būs nepieciešama ļoti strauja šīs institūcijas iekšējā reorganizācija. Taču mēs vēlamies arī uzzināt, kā nākamais komisijas priekšsēdētājs iecerējis organizēt sadarbību ar pilsētas domi. Kā zināms, Rīgas dome joprojām ir pieņēmusi lēmumus tikai par aptuveni 1500 māju nodošanu privatizācijai, lai gan zemesgrāmatā reģistrēts daudz vairāk māju. Lēmumi nav pieņemti par 1170. Ja Rīgas domes nākamā sēde notiks tikai augustā, tas nozīmē, ka šajā laikā nekas nenotiks, un tādā gadījumā privatizācijas komisija neko nespēj darīt. Mūsuprāt, lietderīga būtu saruna par Rīgas domes attieksmi pret dzīvojamo māju privatizāciju kopumā. Ciktāl tā patiešām ieinteresēta privatizācijā un ir gatava iet pretim dzīvojamo māju apsaimniekošanas sabiedrību organizēšanai un to darbības nodrošināšanai, tādējādi radot konkurenci paši savām struktūrām — namu pārvaldēm. Pašlaik, skatoties no malas, mums šķiet, ka problēmu vairāk ir Rīgas domē nekā privatizācijas komisijas darbībā. Vai tā patiešām būs, rādīs laiks.

Z.Ziediņš atzīmēja, ka nozīmīgs solis uz priekšu gan sperts pagājušajā nedēļā, kad beidzot tika apstiprināti Rīgas domes noteikumi par kārtību, kādā dzīvojamās mājas nododamas apsaimniekošanas sabiedrībām, pie viena piebilstot, ka pārējā Latvijā kopumā valsts un pašvaldību māju nodošana apsaimniekošanas sabiedrībām (arī Rīgā — valsts māju) notiek jau pusotru gadu.

Tālāk Z.Ziediņš uzdeva jautājumu — ko darīsim, kad pirmais solis patiešām būs sperts un privatizācija pamatvilcienos pabeigta, kad privātīpašumā būs šie 70 procenti dzīvokļu? Viņš atzina, ka neziņa ir diezgan liela, jo pietiekamas sapratnes par rīkošanos privātīpašnieka statusā nav sabiedrības lielākajai daļai un nav arī attiecīgas institūcijas, kas mājokļa apsaimniekošanas procesus vadītu.

— Mēs diemžēl būsim izveduši dzīvokļu īpašniekus it kā klajā laukā, kur viņi sastapsies ar dažādām grūtībām, bet nebūs kur griezties pēc palīdzības un padoma, — viņš sacīja. — Varbūt arī mūsu darbība šajā sfērā bieži vien aprobežojusies ar saukļiem "Vajag, vajag, vajag!", taču jāatzīst, ka bijušie īrnieki, salīdzinot ar akciju iegādi, par saviem sertifikātiem tomēr ieguvuši reālu īpašumu, reālu vērtību. Tagad pēc savas iniciatīvas (jo to neparedz neviens likums) esam ķērušies pie nākamā posma — privatizēto māju apsaimniekošanas lietām.

CDzMPK priekšsēdētāja vietniece Īrisa Simanoviča šajā sakarā informēja, ka komisija visā valstī organizējusi īpašuma pārvaldnieku kursus — no katras privatizējamās dzīvojamās mājas vienam dzīvokļu īpašniekam — un apmaksājusi divu grupu apmācību katrā rajonā (ja šajā grupā nav mazāk par desmit cilvēkiem). Pēc šo kursu pabeigšanas to dalībnieku galvenais uzdevums ir rīkot mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sabiedrības dibināšanai, kurā tiek pieņemts attiecīgs lēmums. Ja tas izdarīts, kursu klausītājam tiek izsniegts sertifikāts. Līdz šim kursi jau notikuši 16 rajonos 30 apmācību grupās. Mācības vēl nav pabeigtas 11 rajonos. Dzīvokļu īpašnieku sabiedrību dibināšanai pavisam notikušas jau vairāk nekā 300 kopsapulces. Ī.Simanoviča atzina, ka dzīvokļu īpašnieku interese par šiem mācību kursiem ir liela, jo viņiem līdz šim pat nav bijis priekšstata, kā tas īstenībā notiek. Kā teica Ī.Simanoviča, kursi gan sniedz tikai pamatzināšanas, pirmo ieskatu šajā saimniekošanas sfērā. Lai apgūtu dziļākas zināšanas, nepieciešamas ilgstošākas mācības.

Savukārt RDzMPK dzīvojamo māju apsaimniekošanas nodaļa noorganizējusi 250 šādas sapulces, un 240 gadījumos tajās nolemts veidot iniciatīvas grupas, kas savukārt uzņemtos dzīvokļu īpašnieku sabiedrību dibināšanu, izstrādājot statūtus utt. Diemžēl līdz dokumentu iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā tikušas tikai... 20 sabiedrības, bet reālu darbību uzsākušas tikai septiņas. Kāds tam iemesls?

— Cilvēki baidās uzņemties atbildību par mājas tehnisko apsaimniekošanu un maksājumiem, zinot lielo parādnieku īpatsvaru. Taču Rīgā otrs būtisks iemesls ir arī pārliecības trūkums par dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dibināšanas jēgu, jo līdz jūnija beigām nebija izstrādāta kārtība, kā daudzdzīvokļu mājas tiek nodotas īpašnieku pārvaldījumā. Lai dzīvokļu īpašniekus iepazīstinātu ar šo kārtību, RDzMPK nolemts organizēt īpašu semināru, ir sagatavoti arī attiecīgi informatīvie materiāli. Kā pozitīvu piemēru Ī.Simanoviča minēja to, ka RDzMPK dzīvokļu īpašnieku pārstāvjiem apmaksā astoņu mēnešu mācību kursus, kuru beidzēji ir spējīgi darboties māju apsaimniekošanā.

CDzMPK atbildīgais sekretārs Indulis Krauze skaidroja: — Kaut arī likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteikts, ka visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas jānodod privatizācijai līdz 1.jūlijam, tas nenozīmē, ka privatizācija jau beigusies. Tā turpināsies tāpat kā līdz šim, un šis termiņš vairāk uzskatāms par pašvaldības un arī valsti disciplinējošu faktoru.

— Termiņa neievērošana nekādā ziņā nevienu neatbrīvo no uzdevuma izpildes, — teica I.Krauze. — Pašlaik lielākā daļa pašvaldību to sapratusi un aktīvi strādā, lai līdz sertifikātu derīguma termiņa beigām paspētu nodot privatizācijai visas atlikušās mājas. Visā privatizācijas procesa garumā neesam baidījušies izteikt dažādas prognozes, un viena no tām, izteikta pirms gadiem četriem, ka Latvijā tiks privatizēti aptuveni 80 procentu dzīvokļu, arī piepildīsies. Ja ņemam vērā, ka 5 līdz 10 procenti dzīvokļu privātīpašumā nonāks pēc sertifikātu izmantošanas termiņa beigām, un kā maksāšanas līdzeklis nu jau tiks izmantota nauda. Šķiet, mēs būsim izvairījušies no kļūdas, ko pieļāva lietuvieši un igauņi, gandrīz simtprocentīgi privatizējot valsts un pašvaldību dzīvojamo fondu un tādējādi liedzot pašvaldībām izpildīt savu uzdevumu — nepieciešamības gadījumā sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumu risināšanā.

Runājot par nākotnes uzdevumiem, viņš uzsvēra, ka sakarā ar to, ka Ministru kabinets nesen apstiprinājis Mājokļu attīstības kreditēšanas programmu, jau rudenī nāksies uzsākt dzīvokļu īpašnieku sabiedrību gatavošanu kredītu saņemšanai.

— Ja ir kāds, kas kredītu dod, tad jābūt arī tiem, kas kredītu ņem, — teica I.Krauze. — Svarīgi, lai dzīvokļu īpašnieku sabiedrības apzinātos dzīvojamo māju siltināšanas un renovācijas nozīmi, lai zinātu, kā izstrādājami projekti un kā rīkoties tālāk. Šis ir ļoti nozīmīgs solis dzīvojamo māju apsaimniekošanā, un tas sekmēs arī dzīvokļu īpašnieku sabiedrību veidošanu.

Mudīte Luksa, "LV" privatizācijas lietu redaktore