Simt gadi kopā ar Vili Lāci
Misiņa bibliotēkas lielā zāle nespēja
uzņemt visus interesentus, ko vakar, 25.maijā, pulcināja Viļa
Lāča simtgades konference. Latvijas Rakstnieku savienība to
rīkoja sadarbībā ar LU Latvijas vēstures institūtu, LU
Filoloģijas fakultāti, Latvijas Kultūras akadēmiju un Akadēmisko
bibliotēku. “Ko mēs šodien gribam no Lāča?” – ar šādu jautājumu
Inese Zandere ievadīja sarunu par populāro latviešu rakstnieku un
nepopulāro padomju politiķi, kam 12.maijā apritēja simt
gadu.
Vēsturnieki Ilgvars Butulis, Ainārs Dimants, Aivars Stranga un
Ilga Kreituse referēja par ideoloģijas situāciju Latvijā pagājušā
gadsimta 30.gados, kad Vilis Lācis ienāca literatūrā, šķetināja
tādus atskabargainus jautājumus kā personība un kolaboracionisms,
latviešu politiķu iespējas ietekmēt notikumu gaitu un lemt
cilvēku likteņus padomju Latvijā. Vēsturniece Daina Bleiere
uzskata: “Viļa Lāča popularitāte padarīja kolaboracionismu
akceptējamu plašākai sabiedrībai. Viņa politiskā darbība
1940.–1959.gadā atspoguļo veselas komunistiskās un
prokomunistiskās inteliģences paaudzes ilūziju krahu. Cik lielā
mērā viņš to apzinājās un kā pats vērtēja savu darbību? Viļa Lāča
dzīvesstāsts būtu jāpēta kaut vai tāpēc, lai saprastu
totalitārisma “diskrēto šarmu” un redzētu, kā tas sagrauj talantu
un personību.”