Labas ziņas gan šoferiem, gan pasažieriem

Diemžēl vai katrs ārvalstu viesis atzinībai par Rīgas sakopto vecpilsētu vai Latvijas lauku krāšņo dabu pievieno arī kādu kritisku vārdu par mūsu valsts ceļiem. To nereti bēdīgais stāvoklis lielā mērā izskaidrojums ar līdzekļu trūkumu. Tagad, šķiet, beidzot iezīmējušās reālas perspektīvas ceļu būvē un remontos – neceļus pārvērst
ceļos palīdzēs Eiropas nauda.

Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Jau aizvadītajos gados Latvijai pavērās plašas iespējas Eiropas līdzekļu piesaistei valstiski prioritāru ceļu remontdarbu veikšanai. Bet, lai finansējuma izlietošana būtu organizēta, lietderīga un optimāla, šā gada 8.aprīlī Satiksmes ministrija apstiprināja Nacionālo programmu valsts 1.šķiras autoceļu attīstībai. Programmas mērķis un uzdevums ir Eiropas līmenī apstiprinātā Attīstības plāna definētās prioritātes – “Līdzsvarotas attīstības veicināšana” – realizācija autoceļu sistēmas sakārtošanā. Programma tiks īstenota, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Latvijas Autoceļu direkcijas (LAD) Tehniskās pārvaldes Reģionālo programmu daļas vadītāja Maira Vesmane paskaidro: “Valsts 1. šķiras autoceļi galvenos ekonomiskos centrus savieno ar TEN–T (Transeiropas autoceļu) tīklu. Šo ceļu attīstībai Nacionālajā programmā paredzētas četras apakšprogrammas: asfaltēto segumu pastiprināšana, grants ceļu asfaltēšana, tiltu pastiprināšana un pilsētu tranzītielu sakārtošana. Šādu darbu veikšanai laikā no 2004. līdz 2006.gadam programmā iekļauti projekti, kuru izmaksu kopsumma ir 51,8 miljoni latu, bet kopā ar objektiem, kuru remonts būs iespējams papildu finansējuma pieejamības gadījumā, summa var sasniegt 77,5 miljonus.”

Darbi varētu sākties
jau šovasar

Mūsu valsts ceļu lietotājus iepriecinās fakts, ka gandrīz 62 procenti no Nacionālās programmas ietvaros īstenojamiem projektiem saistīti ar asfalta seguma pastiprināšanu – tieši šā seguma kvalitāte mēdz izraisīt vislielākos autobraucēju iebildumus. Trīs gados paredzēts sakārtot un uzlabot asfalta klājumu 163,97 kilometru kopgarumā. Būtisks aspekts nav pamata bažām par remontētā seguma neilgo kalpošanu, jo no jauna tiks izbūvēta arī zem asfalta esošā zemes klātne. Tieši padomju laikā būvēto klātņu nolietojums un neatbilstība pašreizējai satiksmes intensitātei ir par iemeslu nepieciešamībai pēc biežas ceļu segumu lāpīšanas.
Lemjot par projekta iekļaušanu programmā, vairākos aspektos tika izvērtēts konkrētā objekta nozīmīgums, nolietojuma pakāpe, kā arī satiksmes intensitāte šajā ceļa posmā. Tas nozīmē, ka prāvie finanšu līdzekļi pirmām kārtām tiks ieguldīti visvairāk lietoto un visbedraināko ceļu, ielu un tiltu remontā.
Protams, programmas realizācijā neiztiks arī bez pašu finansējuma. M. Vesmane: “Eiropas Savienība segs 75 procentus izmaksu, bet divdesmit piecus procentus veidos Latvijas līdzfinansējums. Šobrīd programmas realizācija jau sākta 2004.gadā plānotajiem 16 projektiem. Tie ir, piemēram, ceļi Rīga (Jaunciems)–Carnikava, Ulbroka–Ogre un Cēsis–Vecpiebalga. Ja veiksmīgi noritēs izsoles, darbi objektos varētu sākties jau vasaras vidū.”

Kohēzijas fonds
finansē lielus projektus

Taču ES līdzekļi mūsu valstij ir pieejami arī citu fondu ietvaros. Viens no būtiskākajiem finansējuma avotiem aizvadītajos gados bija ISPA – ES Strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments. LAD ES projektu daļas vadītājs Gints Alberiņš norāda: “Kopš Latvija kļuvusi par pilntiesīgu ES dalībvalsti, ISPA finansētie projekti tiek turpināti jau kā Kohēzijas fonda projekti, bet ir uzsākti arī jauni Kohēzijas projekti. Tieši Kohēzijas fonda finansējums ir sevišķi būtisks, to rāda jau projektu obligātie noteikumi – līguma summai jābūt ne mazākai par miljonu eiro, bet paša projekta izmaksu summai – ne mazākai par desmit miljoniem. Un faktiski šādu projektu mums vairs nav, visos runa ir par lielākām summām.”

Kā pirmais objekts, kurā izmantoti ISPA līdzekļi, minams “Via Baltica” posms no Gaujas tilta līdz Lilastei. G.Alberiņš paskaidro, ka šajos darbos netika izlietoti visi piešķirtie līdzekļi un tie šobrīd tiek ieguldīti divu krustojumu un pārvada rekonstrukcijā.
Kohēzijas fonda finansējums tiks piešķirts arī ostu pievedceļu izbūvei, dzelzceļa sliežu ceļa atjaunošanai, kā arī lidostas “Rīga” skrejceļa pagarināšanai un apgaismojuma sistēmas rekon-strukcijai. Taču autobraucējus un ļaudis, kuri izmanto sabiedriskā transporta pakalpojumus, pirmām kārtām interesē autoceļi. Kohēzijas fonda projektu ietvaros no šā gada līdz 2006.gadam paredzēta autoceļu izbūve un rekonstrukcija, kuras kopējās izmaksas ir 150,3 miljoni latu. Paredzēts veikt gan TEN–T ceļu tīkla uzlabojumus, gan ceļa Rīga–Koknese izbūvi, gan “Via Baltica” posma Rīga–Ķekava rekonstrukciju.

Ja remontēt, tad pamatīgi

Kā norit projektu izvērtēšana un saskaņošana, kā piešķir finansējumu?
G.Alberiņš: “Detalizēti sagatavojam katra atsevišķā projekta pieteikumu, ietverot tajā gan ekonomisko pamatojumu, gan ietekmes uz vidi novērtējumu. Ja Eiropas Komisija projektu apstiprina, ar Latviju tiek slēgts līgums par projekta realizāciju un tiek samaksāts avanss divdesmit procentu apmērā no visas projektam piešķirtās palīdzības summas. Projekta īstenošanas gaitā mēs sniedzam atskaites par visiem izdevumiem, un Eiropas Komisija atmaksā savu daļu. Ceļu būves un remontu projektiem Kohēzijas fonda finansējums var sasniegt 85 procentus no izmaksu summas.”
Pozitīvi, ka arī Kohēzijas fonda projektos paredzēts veikt ne vien asfalta seguma klāšanu, bet arī pamatu rekonstrukciju. Šāda pieeja uzskatāma par valsts politiku autoceļu būves un remontu jomā. Ar to atšķiramies, piemēram, no Igaunijas, kur vairāk tiek praktizēta tikai seguma maiņa. Protams, savi plusi ir arī šādai politikai – darbu izmaksas ir krietni zemākas, darbi rit ātrāk, par piešķirtajiem līdzekļiem iespējams salabot garākus ceļa posmus. G.Alberiņš: “Laiks rādīs, kā ir labāk. Tomēr mūsu projektos ievērojam principu – ja remontēt, tad pamatīgi.”
Jāpiebilst, ka šogad jau varētu tikt apstiprināti pirmie projekti, bet vienlaikus jau tiek gatavoti projekti, kas varētu tikt īstenoti laikā no 2007. līdz 2013.gadam.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv