• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pasaku meistara jubilejas gadam gatavojoties. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.05.2004., Nr. 83 https://www.vestnesis.lv/ta/id/89107

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pārrunās kūlas dedzināšanas apkarošanu

Vēl šajā numurā

26.05.2004., Nr. 83

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pasaku meistara jubilejas gadam gatavojoties

ANDERSENS2.PNG (99776 bytes)
Rakstniece Nora Ikstena, “Hansa Kristiana Andersena vēstnieks”, un Dānijas Karalistes vēstnieks Latvijā Arnolds Skibsteds
Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Latvija būs to 35 valstu vidū, kas nākamgad atzīmēs slavenā dāņu rakstnieka Hansa Kristiana Andersena divsimtgadi. No 2.aprīļa, kas ir H.K.Andersena dzimšanas diena, līdz 6.decembrim, kad rakstnieku godinās dzimtā pilsēta Odense, 35 valstīs notiks viņa divsimtgadei veltīti pasākumi.

Dānija, aicinot pasauli svinēt rakstnieka jubileju, par svinību gada mērķi izvirza veidot pilnīgu H.K.Andersena portretu. Pasākumu rīkošanai katrā no valstīm ir izvirzīts “Hansa Kristiana Andersena vēstnieks”, kura lomu Latvijā uzticēts pildīt rakstniecei Norai Ikstenai. Apliecinot izraudzīto vēstnieka kandidatūru, vakar Dānijas vēstnieks Latvijā Arnolds Skibsteds rakstniecei pasniedza zelta piespraudi un “Hansa Kristiana Andersena vēstnieka” sertifikātu. Latvija ar H.K.Andersena pasakām dzīvo jau 145 gadus – tik ilgs laiks mūs šķir no pasaku pirmizdevuma latviešu valodā.
Preses konferencē saistībā ar H.K.Andersena gada pieteikumu Latvijā kultūras ministre Helēna Demakova uzsvēra rakstnieka nozīmi latviešu kultūrā: “Andersens ienāca latviešu literatūrā pašos tās pirmsākumos – uz robežas starp folkloras un profesionālās literatūras laikmetu. Nav brīnums, ka viņa pasakas ir folklorizējušās, viņa tēli, piemēram, kailais karalis, neglītais pīlēns vai princese uz zirņa, kā simboli iesakņojušies arī dziļākā apziņā.”
Runājot par Dānijas ieceri, H.Demakova uzsvēra: “No vienas puses, to var izprast kā dāņu vēlmi paplašināt izpratni par Andersena personību un viņa devumu kultūrā. Atbrīvot viņu no stereotipā, vienpusīgā priekšstata par Andersenu kā pasaku meistaru. Bet, no otras puses, to var uztvert arī kā aicinājumu citām valstīm un tautām iepazīstināt ar savu Andersenu, jo viņš neapšaubāmi ir ne tikai Dānijai un dāņiem, bet arī citām kultūrām piederīgs.”

“LV” informācija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!