Frakciju viedokļi

Pēc 2004.gada 19. un 20.maija sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

A.Kampars
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien un vakar Saeimā tika atrisināti daudzi svarīgi jautājumi. Un viens no tiem ir par Valsts drošības komitejas atstāto mantojumu– par tā saucamajiem čekas maisiem. Beidzot Saeima tos ir atvērusi un devusi iespēju Latvijas sabiedrībai šos maisus redzēt, un tas ir labi. Arī frakcija “Jaunais laiks” to atbalstīja. Tikai nedaudz uztrauc veids un metodes, kā tas tika izdarīts,– šī sasteigtā risinājuma iniciatore bija Tautas partijas frakcija. Bet tomēr ir labi, ka tauta zinās, kuri ir tie čekisti, kas savā laikā darījuši daudz ļauna. Mēs zinām, ka padomju laikā visiem zinātniekiem, kultūras darbiniekiem un citām izcilām personībām bieži vien, lai aizbrauktu kaut vai tepat uz tuvējām ārzemēm, bija jāsniedz kāds paraksts Valsts drošības komitejā. Tāpēc mūs neapmierina, ka, šobrīd atverot maisus, vēl joprojām nav izstrādāts mehānisms, kā aizsargāt patiešām nevainīgus cilvēkus. Tajā laikā kā Valsts drošības komitejas ziņotāji tika arī reģistrēti cilvēki, kas strādāja ar ekonomiskajiem noziegumiem– tie, kuri bieži vien cietumos sēdināja liela mēroga zagļus un noziedzniekus. Un tagad šie cilvēki bez jebkādas apspriešanas būs pakļauti sabiedriskajam nosodījumam.
Frakcija “Jaunais laiks” izskatīšanai Saeimā bija iesniegusi divus, mūsuprāt, visai sabiedrībai ļoti svarīgus likumprojektus. Pirmkārt, grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”, paredzot nodrošināt finansējumu skolotāju algu un arī pensiju palielināšanai. Diemžēl Saeimas vairākums kaut kādu iemeslu dēļ šo priekšlikumu pat atteicās iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā. Acīmredzot skolotāju algu palielinājums un pensiju indeksācija koalīcijai šobrīd nešķiet aktuāla.
Otrkārt, mēs Saeimā iesniedzām arī grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas trīs līdz četru gadu laikā paredz palielināt ar nodokli neapliekamo minimumu, bet arī šo likumprojektu koalīcija noraidīja. Tomēr esam pārliecināti, ka jau kādā no turpmākajām Saeimas sēdēm mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies, jo tas ir ļoti būtiski. Par to ir jārunā un jāmēģina virzīt šī likumprojekta izskatīšanu un pieņemšanu Saeimā.
Un vēl gribu minēt kādu ļoti satraucošu faktu. Vakar pēc Jāņa Jurkāna tikšanās ar Ministru prezidentu Induli Emsi atklātībā parādījās informācija, ka pie Ministru prezidenta ir kāda slepena darba grupa, kas nodarbojas ar nacionālās drošības un izglītības jautājumiem. Panteļējeva kungs arī nevilšus atzinis, ka šajā grupā kā eksperti ir iekļauti Tautas saskaņas partijas pārstāvji, bet tajā nav aicināti piedalīties partijas “Jaunais laiks” un arī citu labējo partiju pārstāvji. Tāpēc mēs esam sagatavojuši vairākus jautājumus Ministru prezidentam, lai beidzot tiktu atklāts, kas šī ir par grupu, ar ko tā nodarbojas un kāpēc tajā ir tieši Tautas saskaņas partijas pārstāvji, bet ne, piemēram, no partijas Jaunais laiks.

P.Tabūns

(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Vispirms gribu minēt, ka esmu sagatavojis ļoti svarīgu pieprasījumu Ministru prezidentam Indulim Emsim un veselības ministram Rinaldam Muciņam par pēkšņu finansējuma samazināšanu Latgales mazajām slimnīcām un par to turpmāko likteni, ko parakstījuši apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un arī partijas “Jaunais laiks” deputāti.
Visiem zināms, ka Latgalē ir ārkārtīgi augsts bezdarba līmenis un katastrofāla demogrāfiskā situācija. Veselības ministrijas centieni pārprofilēt– sašaurināt vai pat likvidēt– kopumā deviņas Latgales mazās slimnīcas novedīs pie grūti labojamām sekām. Maija sākumā šīs slimnīcas saņēmušas Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras vēstuli, kurā paziņots par grozījumiem līgumā par stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu 2004.gadam, gandrīz par trešdaļu samazinot finansējumu. Rajonu padomes, protams, šādām līguma izmaiņām nepiekrīt, turklāt tās ir iesniegtas ar atpakaļejošu datumu. Minētā problēma, protams, skar ne tikai Latgali, bet arī apmēram trīsdesmit citu Latvijas pilsētu slimnīcas, tāpēc mēs pieprasām sniegt paskaidrojumus par turpmāko rīcību, lai Kārsavas, Līvānu, Dagdas, Ilūkstes, Maltas, Varakļānu, Viļakas, Viļānu un Zilupes slimnīcas spētu uzlabot veselības pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Piemēram, minēšu tikai vienu nelielu citātu no Ludzas rajona padomes priekšsēdētāja Bozoviča kunga vēstules, kas atsūtīta personīgi man un mūsu frakcijai. “Ar šī gada 1.maiju aģentūra grib samazināt pakalpojumu apmaksas summu 2004.gadam Kārsavas slimnīcai par 27 850 latiem. Kas ir noticis?” jautā Bozoviča kungs. “Finansējuma summa tiek samazināta par vienu trešdaļu. It kā valsts budžeta grozījumi uz slikto pusi nav notikuši, budžets pēc preses un statistikas datiem arī pildās un pārpildās,” tā jautā un arī lūdz palīdzību Ludzas rajona padomes priekšsēdētājs.
Tātad šis pieprasījums tika nodots Pieprasījumu komisijai, kura to tuvākajā laikā izskatīs. Par šo situāciju Saeimā būs debates, un ceru, ka izdosies palīdzēt Latgales iedzīvotājiem, nelikvidējot mazās pilsētu slimnīcas un nepasliktinot to iespēju iedzīvotājiem sniegt pakalpojumus.

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Ir ļoti interesanti vērot mūsu kolēģu– “biezo” deputātu– dažādo nostāju. Satraukums par Latgales slimnīcām tiešām ir ļoti nopietns, tāpēc jau tuvākajā laikā veselības ministrs Rinalds Muciņš tiksies ar šo veselības iestāžu vadītājiem.
Šodien Saeimā bija ļoti svarīgs balsojums, kas ir kā indikators, par grozījumu Administratīvi teritoriālās reformas likumā konceptuālu akceptēšanu. Un te nu jāsaka, ka visa partijas “Jaunais laiks” frakcija un arī tēvzemietis– cienījamais Tabūna kungs– nobalsoja pret šiem grozījumiem. Un kas tad bija šie briesmīgie grozījumi, ko mūsu cienījamie kolēģi neatbalstīja? Viņi neatbalstīja brīvprātīgu pagastu apvienošanos. Kā lai saprot šo rūpi par skolām un mazajām slimnīcām, ja tajā pašā laikā tiek uzspiesta voluntāra pagastu apvienošanās, kas bija raksturīgi iepriekšējai– Einara Repšes– valdībai? Mēs ar lielu interesi sekosim līdzi šī pieprasījuma par mazajām slimnīcām izskatīšanai. Bet es varu pateikt, ka viens no Zaļo un Zemnieku savienības priekšvēlēšanu solījumiem bija par grozījumu izdarīšanu Administratīvi teritoriālās reformas likumā, kas paredz brīvprātīgu pagastu apvienošanos. Esmu gandarīts, ka mūsu koalīcijas partneri– Latvijas Pirmā partija un Tautas partija– šo visai tautai pieņemamo un saprotamo nostāju ir atbalstījušas, un es ceru, ka tālākais atbalsts tiks gūts arī ar konstruktīviem opozīcijas spēkiem.
Vēl runāšu par šajā nedēļā notikušo valdības gāšanas mēģinājumu. Opozīcija meklēja dažādas iespējas un argumentus, lai gāztu Ministru prezidenta Induļa Emša vadīto valdību. Bet vismaz šajā brīdī dažādi radikālie spēki, sākot ar Plineru un beidzot ar apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, nespēja vienoties. Bet mūsu valdība strādās arī turpmāk, meklējot konstruktīvus risinājumus visām esošajām problēmām. Mēs atzīstam, ka izglītības reformas gaitā ir radušās problēmas un būs jārunā arī ar opozīciju par mums visiem– gan latviešiem, gan arī tiem bērniem, kas mācās latviešu valodu,– pieņemamu risinājumu. Mēs apzināmies šīs problēmas svarīgumu, tāpēc būsim stingri un konstruktīvi šajā jautājumā.
Bet izbrīnu rada tas, ka svarīgos un atbildīgos balsojumos, kas, piemēram, saistīti ar bērnu jautājumiem, frakcija “Jaunais laiks”, savu politisko ambīciju vadīta, un arī Plinera komandas biedri nepiedalījās, tādējādi viņi neatbalsta svarīgu jautājumu risināšanu, kas skar bērnu stāvokli Latvijā. Tāpēc aicinu kolēģus pacelties pāri ambīcijām un strādāt Latvijas labā!

O.Kastēns
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Man ir liels prieks, ka Saeima šodien veica būtiskus Bērnu tiesību aizsardzības likuma labojumus, lai Bērnu un ģimenes lietu sekretariāts jau tuvākajā laikā taptu par ministriju. Ņemot vērā Latvijas bēdīgo demogrāfisko bilanci, mirstībai pārsniedzot dzimstību, sekretariātam ir jādarbojas ministrijas kapacitātē un jādara viss, lai demogrāfiskā situācija uzlabotos. Iepazīstoties ne tikai ar centrālajiem, bet arī ar reģionālajiem preses izdevumiem ārpus Rīgas– Valmierā, Kuldīgā un citur –, ir patīkami, ka jau publicēta informācija par to, ka adoptētājiem un audžu ģimenēm ir iespēja bez samaksas saņemt psihologa konsultācijas. Lai gan pagaidām tās ir pieejamas Rīgā, tomēr jau tuvākajā laikā konsultācijas varēs saņemt arī citos Latvijas reģionos.
Runājot par aktualitātēm, gribu vērst uzmanību uz šodien spriesto. Frakcijas “Jaunais laiks” pārstāvis, kaislīgi žestikulējot, teica, ka “Jaunais laiks” cīnīsies par pensiju indeksāciju un skolotāju algu palielināšanu. Bet es gribu atgādināt, ka “Jaunais laiks” demisionēja tieši tāpēc, ka bija pret skolotāju algu palielināšanu no šā gada 1.janvāra. “Jaunais laiks” balsoja arī pret biežāku pensiju indeksāciju. Tāpēc skatīsimies uz partiju darbiem, nevis vārdiem!

A.Pabriks
(Tautas partijas frakcija):

Es vēlreiz gribu atgriezties gan tuvākā, gan arī tālākā vēsturē saistībā ar mūsu vakardienas balsojumu par Tautas partijas aicinājumu atvērt tā saucamos čekas maisus. Mēs zinām, ka sabiedrībā šis jautājums ir aktuāls jau ilgāku laiku. Vienmēr tika izteikti viedokļi, ka šos maisus atvērt un publicēt sarakstus nevajag, jo tie nav pilnīgi. Tajos var būt minēti daudzi cilvēki, kas nebija tieši iesaistīti VDK, bet gan citu drošības dienestu un struktūru darbībā. Bet, no otras puses, cik ilgi šo jautājumu mēs varam vilkt garumā? Un ar ko un kam mēs palīdzēsim, ja atkal kārtējo reizi to atliksim uz pieciem, desmit vai divdesmit gadiem? Tāpēc Tautas partija pēc diskusijas frakcijā nolēma, ka beidzot ir pienācis laiks šo jautājumu atrisināt. Jautājums patiesībā ir par to, vai mēs turpinām to novilcināt un tad nenonākam ne pie kāda secinājuma, vai varbūt maisos esošo informāciju iznīcinām, piemēram, sadedzinot. Esam nonākuši pie secinājuma, ka, lai arī nav iespējams iegūt pilnīgu patiesību, tomēr mēs gribētu nokļūt tai tuvāk, šos sarakstus publiskojot. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Man šķiet, ka tas ir vajadzīgs ne tikai cilvēkiem pašiem, lai labāk apzinātu gan savu lomu, gan mūsu sāpīgo vēsturi, bet arī mūsu speciālistiem– vēsturniekiem, zinātniekiem, tai skaitā arī maniem studentiem augstskolās un universitātēs, lai mēs labāk varētu izpētīt un izprast mūsu valstī un sabiedrībā notiekošos procesus, kā arī tikt skaidrībā ar sevi, lai nākotnē šādas lietas vairs neatkārtotos.

Diemžēl Saeimā vienprātības uzreiz nebija, bet pēc balsojuma tā tomēr bija. Opozīcijā esošajā frakcijā “Jaunais laiks” zuzēja kā bišu stropā– pēkšņi cilvēki sāka pulcēties ap Repši, bet pēc tam atkal izklīda, jo bija skaidrs, ka iepriekš frakcija bija nolēmusi par šo maisu atvēršanu varbūt pat nebalsot, vismaz man bija tāds iespaids, skatoties, kas notiek Saeimā. Bija pat ierosinājums par sēdes pārtraukšanu, bet mēs to noraidījām. Un te arī jāatgādina, ka kārtējo reizi frakcijas “Jaunais laiks” līdera nervi, manuprāt, neizturēja, jo šķita, ka tieši Tautas partijai tiek adresēti arī vairāki necenzēti vārdi. Tomēr beigu beigās uzvarēja veselais saprāts– opozīcija nobalsoja tā, kā mēs to aicinājām, jo patiesībā mēs visi jau sen gaidījām šo patiesības augšāmcelšanos.

A.Aleksejevs
(politisko organizāciju apvienības

“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien Saeima turpināja vakar sākto vairāk nekā trīsdesmit jautājumu izskatīšanu. Minēšu, mūsuprāt, divus svarīgākos.
Pirmkārt, grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. Es piekrītu iepriekšējam runātājam no Tautas partijas, ka šim jautājumam jau sen vajadzēja pielikt punktu, jo cik tad vēl ilgi to vilkt garumā, glabājot šos dokumentus par čekas maisiem un aģentiem, kuri savā laikā bija sadarbojušies ar VDK. Apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” jau sen uzskatīja, ka šie maisi jāatver, lai beidzot būtu zināmi tie cilvēki un lai arī viņiem pašiem turpmāk būtu vieglāk dzīvot, tāpēc arī mēs atbalstījām šo priekšlikumu un balsojām “par”. Bet mēs neatbalstījām priekšlikumu, kas paredzēja pagarināt termiņu, vēl uz desmit gadiem liedzot šiem cilvēkiem kandidēt un tikt ievēlētiem pašvaldībās, kā arī būt par iestāžu vadītājiem. Mēs uzskatām, ka šis termiņš jau ir pagājis un nav nepieciešams to vēlreiz pagarināt.
Otrkārt, grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”. Kā zināms, Valsts prezidente šo likumu atgrieza Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, bet Juridiskā komisija tikai daļēji ņēmusi vērā prezidentes iebildumus. Skatot sesto priekšlikumu par atpakaļejoša datuma piemērošanu, Juridiskā komisija un arī Saeimas vairākums to atbalstīja. Taču mūsu frakcijas deputāta Vladimira Buzajeva un Tautas saskaņas partijas deputāta Valērija Agešina priekšlikumi netika atbalstīti. Šobrīd situācija ir tāda, ka cilvēkam, kurš izbraucis no Latvijas strādāt kaut kur citur un tur saņēmis uzturēšanās atļauju, tiek atņemts Latvijas pastāvīgā iedzīvotāja statuss. Mēs uzskatām, ka Saeima tomēr nav ņēmusi vērā Valsts prezidentes iebildumus, un tāpēc mēs nevarējām balsot par šī likuma grozījumu pieņemšanu.

V.Agešins
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Sākumā gribu uzrunāt skolu absolventus. Cienījamie absolventi, šajās dienās jums izskan pēdējais skolas zvans. Pateiksimies saviem skolotājiem, vecākiem, vecvecākiem, kas darījuši visu iespējamo un pat neiespējamo jūsu nākotnes vārdā. Novēlu izturību un veiksmi eksāmenos!
Saistībā ar Saeimas plenārsēdēm teikšu sekojošo. Atgādināšu, ka šī gada 24.martā Valsts prezidente Saeimai otrreizējai caurlūkošanai atgrieza atpakaļ 18.martā pieņemtos grozījumus likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”. Savā vēstulē prezidente rakstīja, ka ir nepamatoti un nesamērīgi atņemt personai nepilsoņa statusu tikai tāpēc, ka tā ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju citā valstī. Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšana personai negarantē nekādu ar konkrētas ārvalsts pilsonību vai pavalstniecību saistītu statusu. Diemžēl Saeima neizpildīja cienījamās prezidentes ierosinājumu un saglabāja normu, ka visi nepilsoņi, kuri pēc 1992.gada 1.jūlija ir reģistrēti un tiks reģistrēti kādā no NVS dalībvalstīm, zaudē nepilsoņa statusu Latvijā. Taču attiecībā uz citās ārvalstīs dzīvojošiem nepilsoņiem norma ir mīkstināta. Šo statusu zaudēs tikai tie nepilsoņi, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļauju šajās ārvalstīs iegūs pēc 2004.gada 1.jūnija. Līdz ar to Tautas saskaņas partija lūgs prezidenti vēlreiz izmantot savas Satversmē noteiktās tiesības un otrreiz nodot šo likumu caurlūkošanai Saeimā.
Un tagad par tā saucamajiem čekas maisiem. Tautas saskaņas partija ir vienīgā partija, kas uzskata, ka atvērt maisus un publicēt dokumentus nevajag. Mums liekas, ka Saeima atkal veica līkločus, lemjot, ka arī nākamos desmit gadus ar VDK saistītās personas nevarēs tikt ievēlētas pašvaldībās un parlamentā vai strādāt valstij svarīgās institūcijās. Diemžēl šis jautājums kārtējo reizi netika skatīts pēc būtības, bet kļuva par atsevišķu politikāņu publiskas eksponēšanās reizi. Labējie politikāņi cenšas piebļaut ja ne visu Eiropu, tad vismaz Rīgu ar saukļiem par to, ka bijušie čekisti var radīt nopietnus draudus valsts drošībai. Es prognozēju, ka saistībā ar šo jautājumu vēl notiks daudzas interesantas lietas, jo tas ir netīri un negodīgi.

I.Solovjovs

(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Pirmkārt, gribu izteikt Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas viedokli par vakar izskanējušo priekšlikumu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam. Vakar apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšsēdētājs vērsās pie mūsu frakcijas vadītāja un prasīja parakstīt sagatavotu dokumentu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam. Mēs šo dokumentu neparakstījām, jo uzskatām, ka pašlaik Ministru kabinets ir gatavs veikt pārrunas, lai panāktu kompromisu dažādos mūs interesējošos jautājumos. Tāpēc mainīt sliktu valdību pret vēl nacionāli radikālāku– sliktāku– nav lietderīgi. Tam arī pašlaik nav īsti piemērots laiks, jo tuvojas Saeimas sesiju vasaras pārtraukums.
Otrkārt, runāšu par šīsdienas darbu. Es esmu Ārlietu komisijas sekretārs, un komisijā mēs izskatām vairākus starptautiskus līgumus un konvencijas. Es domāju, ka vissvarīgākais dokuments šodien bija pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstītais likumprojekts “Par Kopējo sociālās iekļaušanas memorandu (Latvija)”, kas starp Latvijas valdību un Eiropas Komisijas Nodarbinātības un sociālo lietu ģenerāldirektorātu Briselē parakstīts 2003.gada 18.decembrī. Šajā memorandā definētas vissteidzamākās pamatnostādnes nabadzības situācijas risināšanai, kurās raksturotas galvenās nabadzību ietekmējošās jomas un iezīmēti pasākumi, kas veicami nabadzības mazināšanai, un novēršanas mērķi. Memorands identificē astoņus galvenos politiskos mērķus, kuru sasniegšana ir būtiska, lai valstī mazinātu nabadzību un sociālo atstumtību. Pirmkārt, lielāka izglītības atbilstība modernajam darba tirgum, veicinot savstarpēji saskaņotu izglītības attīstības programmu un uzlabojot kvalitāti. Otrkārt, iekļaujoša darba tirgus izveide un nodarbinātības veicināšana. Treškārt, piemērota mājokļa nodrošināšana tiem cilvēkiem, kuri nav spējīgi iegādāties to dzīvokļu tirgū, kuru ienākumi neļauj pilnā mērā norēķināties par ģimenes izmantoto dzīvojamo platību un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī invalīdiem. Ceturtkārt, adekvātu ienākumu nodrošināšana ar darba samaksām, nodokļu politikas un sociālās drošības sistēmas palīdzību. Piektkārt, personas vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu iespējami tuvāk dzīvesvietai attīstība. Sestkārt, valsts garantētās minimālās veselības aprūpes un nepieciešamo medikamentu saņemšanas iespējas nodrošināšana. Septītkārt, ģimeņu solidaritātes stiprināšana un bērnu tiesību aizsardzība. Un astotkārt, institūciju sadarbības tīkla izveide un organizāciju kapacitātes palielināšana.
Es uzskatu, ka šis dokuments mūs mudinās veikt reālus soļus, lai īstenotu dzīvē to, ko esam solījuši Eiropas Savienībai. Analizējot šo dokumentu, redzams, ka 2002.gadā 16% mūsu valsts iedzīvotāju ar viszemākajiem ienākumiem, kas bija tikai 54 lati uz vienu mājsaimniecības locekli, bija pakļauti nabadzības riskam. Arī šodien galvenā problēma ir saistīta ar mājokli, jo iedzīvotāju ienākumi ir ļoti mazi, bet maksājumi par īri un komunālajiem pakalpojumiem ir salīdzinoši augsti.
Uzskatu, ka šis dokuments mudinās valdību veikt reālus soļus– izstrādāt nacionālās rīcības plānu, lai samazinātu nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī nodrošināt katram cilvēka cienīgu dzīves līmeni.

Saeimas preses dienests