2004. gada 19. maija stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis
Sēdes vadītājs.
Labdien, godājamie kolēģi! Ieņemam vietas un sākam kārtējo Saeimas 19.maija sēdi.
Darba kārtībā Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputāta Jakova Plinera, Nikolaja Kabanova, Vladimira Buzajeva, Jura Sokolovska un citu deputātu pieprasījums ārlietu ministram Rihardam Pīkam par Latvijas Republikas bruņoto spēku dalību Irākas okupācijā. Turpinām debates.
Deputāts Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien mēs turpinām izskatīt valstij ārkārtīgi svarīgu pieprasījumu, kuru ir sagatavojis PCTVL frakcijas deputāts Vladimirs Buzajevs. Tieši viņš arī uzrakstīja apspriežamā pieprasījuma tekstu. Un neskatoties uz to, ka viņu, manuprāt, nepamatoti izraidīja no sēžu zāles, problēma, kas tika ierosināta pēc viņa iniciatīvas, ir un paliek aktuāla.
Godātie kolēģi! Es saprotu jūsu nevēlēšanos uzklausīt opozīcijas argumentus, cenšanos izraidīt no zāles, uzlikt administratīvos sodus un tamlīdzīgi. Es riskēšu minēt, ka par pamatu tam ir kļuvis apstāklis, ka kaut kur dziļi iekšienē jūsos ir pamodusies sirdsapziņa. Dziļi zemapziņā jūs sākat saprast, kādā avantūrā jūs esat iesaistījuši savu valsti, cenšoties iztapt aizokeāna saimniekam. Jūs jau esat izgājuši pusi ceļa un gatavi kaut vai būdami vienatnē paši ar sevi saprast, kādu smagu kļūdu esat pielaiduši. Eiroparlamenta vēlēšanu priekšvakarā jūs jūtat, ka esat atkarīgi ne tikai no rietumu sponsoriem, bet arī no vēlētājiem, no tiem vēlētājiem, lielākā daļa no kuriem nosoda mūsu karavīru piedalīšanos mums pavisam svešajā karā, kas nesola Latvijai nekādus labumus, bet var būtiski kaitēt.
Latvijas tauta izrādījusies gudrāka nekā tās vadoņi. Tauta bija un ir pret šo karu, pret Latvijas piedalīšanos tajā. Un tas ir retais gadījums, ka to, ko ir pastrādājuši.... pastrādājusi valdība, vienādi nepieņem gan latvieši, gan nacionālās minoritātes. Lūk, sabiedrības integrācijas piemērs, pamatus, kurai veltīgi meklē un nevar atrast Muižnieka kunga sekretariāts. Ir skaidri saredzams dezintegrējošais faktors. Valdība, kura rīkojas pretēji sabiedrības interesēm.
Tad, kad zaļais Ministru prezidents bija deputāts, viņš balsoja pret mūsu karaspēka atrašanos Irākā mandāta pagarināšanu. Tagad viņa frakcija droši vien pēc norādījuma no augšas un pretēji savai pārliecībai balsos “par”. Patiesi, jo tuvāk varai, jo tālāk no tautas.
PCTVL vienmēr paliks ar Latvijas tautu, kādus gan apzīmējumus mums arī nepiekārtu. Tajā tālajā februāra vakarā, kad savā kongresā attiecīgie spēki apsprieda, kā labāk likvidēt PCTVL, mēs bijām ielās, mēs bijām pēdējā laikā lielākās pretkara demonstrācijas priekšgalā. Šis pagājušā gada februāra vakars, kad visā pasaulē, visās Eiropas galvaspilsētās notika līdzīgas pretkara demonstrācijas, varēja kļūt par Latvijas neizdzēšamā kauna vakaru. Tolaik mēs glābām dzimtās zemes godu, demonstrējot, ka Latvijai ir izredzes iestāties Eiropā nevis formāli, bet pa īstam.
Karš Irākā tika uzsākts bez ANO mandāta un pretēji ANO lēmumiem. Gads, kas ir pagājis kopš tā sākuma, ir demonstrējis, ka šī kara uzsākšanai nebija nekādu pamatojumu. Visi šie masu iznīcināšanas ieroči patiesībā neeksistēja. Arī Irākas tauta nebija dienu un nakti lūgusi rietumu demokrātijas gāzt diktatora režīmu, jo patlaban pateicīgie pēdiņās no diktatūras atbrīvotie, kuri joprojām ir pakļauti okupācijas administrācijas vadībai, medī atbrīvotājus pēdiņās, apšaujot tos pa vienam. Latvijai, kas ir pārdzīvojusi 1940. un 1941.gada notikumus, ir ar ko salīdzināt procesu, kuru sauc par Irākas atbrīvošanu. Kad amerikāņi tur iegāja, viņi faktiski solīja pasaulei 1940.gada variantu, ka, lūk, viņus Bagdādes galvenajā stacijā sagaidīs ar ziediem. Bet vēlāk viņi izziņos brīvās vēlēšanas pēc patiesu demokrātu sarakstiem. Bet iznāca kā ar nacistiem. Visu, ko varēja, sabombardēja, visur norīkoja kara komandantūras, pielieto spīdzināšanas, bet vietējie imanti sudmaļi un vasīliji kononovi ziedu vietā sagaidīja atbrīvotājus ar fugasiem. Un viss šis barbarisms tiek piesegts, tajā skaitā arī ar mūsu sarkanbaltsarkano karogu.
Cienījamie kolēģi deputāti!
Pagājušajā gadsimtā Latvija nokļuva lielas politikas krustceļos. Tagad tam par piemiņu gandrīz ik mēnesi izkar karogus ar sēru lentēm. Bet tolaik– pirms 60 gadiem– Latvija tika vardarbīgi ierauta lielvalstu politiskajās spēlēs. Bet šodien mēs pilnīgi brīvprātīgi bāžam savu kaklu cilpā.
Cienījamās dāmas un godātie kungi! Mums Irākā nav ko darīt, un tas šodien ir saprotams ikvienam. Atzīsim savas kļūdas, būsim kopā ar savu tautu, atbalstīsim PCTVL un Sociālistiskās partijas frakciju pieprasījumu un visīsākajos termiņos atgriezīsim mūsu puišus mājās!
Paldies jums par uzmanību!
(Sēdes vadītājs acīmredzot nav ieslēdzis mikrofonu.)
Andrejs Aleksejevs (PCTVL).
Kolēģi deputāti! Nu jau otro sēdi mēs ar jums apspriežam nelojālu deputātu iesniegto pieprasījumu ārlietu ministram Rihardam Pīka kungam, ko mūsu cienījamā Pieprasījumu komisija ir noraidījusi.
Savā uzstāšanās es vēršu jūsu uzmanību uz diviem aspektiem: pirmkārt, uz pieprasījuma būtību un, otrkārt, nē, par izglītību es nerunāšu, bet izteikšu savas domas tieši par komisijas lēmumu.
Tātad pirmais aspekts– Latvijas NBS vienības piedalīšanās tā sauktajā miera uzturēšanas misijā. Es ļoti uzmanīgi noklausījos Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja Dalbiņa kunga emocionālo uzstāšanos pagājušajā sēdē. Cienījamais Dalbiņa kungs, savas pasakas un emocijas par redzēto Irākā jūs varētu stāstīt pusaudžiem un pensionāriem, kā arī citiem civiliedzīvotājiem, kas neko nesajēdz šajā jomā, tikai ne man– cilvēkam ar militāro izglītību, kurš daudz vairāk redzējis dienesta laikā nekā jūs. Šajā zālē, ja es nemaldos, tikai diviem deputātiem ir militārā izglītība, kuri ir kompetenti spriedelēt par šo jautājumu nevis kā politiķi un amatieri, bet kā profesionāļi. Un jūs, Dalbiņa kungs, diemžēl neesat starp tiem.
Pagājušajā nedēļā LNT ziņās tika parādīts sižets no Irākas, kurā Latvijas karavīri izteica savu nožēlu par to, kā šeit, Latvijā, vērtē viņu atrašanos tur un kā mēs varam mājas apstākļos spriest par misijas nepieciešamību, nezinot, kas notiek pašā Irākā. Es griežos pie jums, jaunie cilvēki, kas uzstājās ziņu raidījumā. Mums, PCTVL deputātiem, ir tādas tiesības nepārtraukti spriest par šo jautājumu, pirmām kārtām tāpēc, ka mēs nevēlējāmies, lai Latvija iesaistītos šajā “miera” (pēdiņās) misijā un kļūtu par tādiem pašiem okupantiem kā ASV, Lielbritānija un pārējās valstis. Jo vairāk tad, kad arī tauta iebilst pret šo karu.
Taču kolēģi, nerespektējot tautas viedokli nobalsoja par Irākas okupāciju un izteica atbalstu savam jaunajam saimniekam. Šodien pasaulē, tai skaitā ASV un Lielbritānijā, jau neviens nešaubās par to, ka sabiedrība tika maldināta, ka nav nekādu masu iznīcināšanas ieroču, ka vienīgais iemesls bija pats Sadams, nafta un citas ģeopolitiskas intereses. ASV un Lielbritānijas amatpersonas jau atvainojās cilvēku priekšā, kā arī meklē izeju no šīs situācijas.
Un esmu pārliecināts: ja nebūtu Minskai tāda sabiedrotā kā Maskava, tad janki (?) jau tikai Lukašenko dēļ jau sen būtu atraduši iespēju okupēt Baltkrieviju un otrajā dienā arī mūsu puiši kopā ar jankiem būtu bijuši iekšā. Par laimi tas nenotiks nekad, un ASV neuzdrošināsies uzbrukt Baltkrievijai. Tas ir pirmkārt.
Otrām kārtām, jūs, jaunie cilvēki, taču aizbraucāt uz Irāku brīvprātīgi un ne jau aizsargāt mūsu valsti, mani– kā tās pilsoni– un manu ģimeni. Jūs kā jebkuru normālu cilvēku interesē materiālā atlīdzība, un par to neviens jūs nenosoda, tas viss ir izskaidrojams tādā nabadzīgā valstī kā Latvija. To, ka jūs brīvprātīgi nolēmāt pakļaut briesmām savas dzīvības un jūsu radi šeit katru dienu pārdzīvo par jums un lūdz Dievu jūs pasargāt, tad tā ir jūsu personīgā lieta. Bet mēs šeit, Latvijā, pārdzīvojam par visu mūsu tautu un visiem iedzīvotājiem, kas pakļauti terora aktu briesmām, un katru dienu uzmanīgi vērojam to, kas notiek gan Irākā, gan Eiropā.

Šāds ir mans kā militāras personas vērtējums labējai vairākuma rīcībai.
Un nobeigumā par komisijas lēmumu. Pasakiet man, lūdzu, vai kādam bija kādas šaubas par šo lēmumu? Man arī ne. Un ziniet, kāpēc? Atbilde ir ļoti vienkārša: mūsu parlamentā arī nevarēja būt cits lēmums. Starp mums ir kolēģi, kas strādā parlamentā jau ne pirmo sasaukumu. Vai kāds no jums atceras šādu precedentu, ka Pieprasījumu komisija būtu lēmusi savādāk? Tad pasakiet man, lūdzu, kāda ir šai komisijai jēga? Kāda jēga ir Satversmes 27.pantam? Skaidrs, ka ir Saeimas Kārtības ruļļa piektā sadaļa, kurā ir atrunāta noraidīšanas procedūra un kā jārīkojas ar opozīcijas pieprasījumiem. Demokrātiskā valstī noraidīšanas iespēja ir pilnīgi izslēgta, jo tur šajos jautājumos nav nekādu partijisku interešu, bet tikai tautas intereses. Es ceru, ka maniem mazbērniem ir visas izredzes piedzimt tomēr līdzīgas demokrātijas laikos. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Artis Pabriks.
A.Pabriks (TP).
Labdien, dāmas un kungi! Es domāju, ka mums ir pienācis laiks varbūt arī pievērsties citiem dienas kārtības punktiem, bet, ņemot vērā šīs kaislīgās debates, kas izvērsās jau pagājušonedēļ un sāk turpināties arī šodien, es tomēr gribētu varbūt bilst dažus vārdus attiecībā gan par Irāku, gan par iepriekš izskanējušajiem apvainojumiem manā izpratnē, skaidrojumiem manā izpratnē, un arī propagandu.
Lai nu kā mums vajadzētu vai nevajadzētu salīdzināt Padomju Savienību un demokrātisko Latvijas Republiku, vienā lietā noteikti Padomju Savienība ir bijusi pārāka par Latviju. Tas ir propagandas līmenī, un beigās, ka cilvēki šo propagandu ir apguvuši. Un to mēs redzam, šīs izglītības augļus mēs varam redzēt arī pašreiz.
Bet, runājot par konkrētā pieprasījuma formu un saturu, es gribētu vispirms pievērst varbūt jūsu uzmanību pašai formai, kas ir pausta pieprasījumā, un tām kļūdām, kas patiesībā šeit ir. Un tie cilvēki, kas paši teica, ka ilgi ir strādājuši Saeimā, diemžēl nav ne ar pašu spēkiem, ne ar savu darbinieku spēkiem spējuši, teiksim tā, problēmas dokumentos novērst. Un, ja jums ir šis pieprasījums priekšā uz rokas, jūs varat paskatīties, jūs varat redzēt, ka pirmajā paragrāfā šeit ir rakstīts, ka Latvija realizē okupācijas politiku Irākā.
Mīļie dāmas un kungi! Man gribētos jums atgādināt, ka tie ir meli, jo patiesībā mēs tur esam saskaņā ar Apvienoto Nāciju rezolūciju. Un tas ir arī pretrunā tātad ar to, ko jūs teicāt iepriekš, ka mēs neesam saskaņojuši šo lietu ar Apvienotajām Nācijām. Mēs esam tur saskaņā ar Rezolūciju Nr.1511, kas stabilizē situāciju Irākā, un Rezolūcija– Apvienoto Nāciju Rezolūcija– nosaka, ka mēs neesam okupācijas karaspēks. Vai nu jūs to nezināt, vai jūs vienkārši melojat.
Tālāk nākamais jautājums ir atkal, runājot par šo te... Plinera kungs, es jūsu runu netraucēju, aicinu jūs netraucēt manējo! (Starpsaucieni no zāles– nesaprotami!)
Sēdes vadītājs.
Nesarunāties!
A.Pabriks.
Tālāk tātad.... “Okupācijas koalīcija atrodas uz militārās sagrāves robežas. Militārā darbība var tikt pārnesta uz citām valstīm.” Kas viņu nesīs? Kāda sagrāve šeit ir? Manuprāt, tas vienkārši atgādina šo te bijušo padomju laiku propagandu. Tālāk: “Latvija piedalās kontaktos.” Kā var piedalīties kontaktos kāds? Nu, aiciniet varbūt valodniekus, tālākus piemērus es jums šeit arī nedošu.
Es pieļauju, ka ministra kungs ir pietiekami pareizi jums arī atbildējis, ja jūs gribējāt saklausīt taisnību, jūs varējāt. Ja negribat– arī nesaklausīsiet.
Bet šeit varbūt vēl pāris lietas attiecībā par iepriekšējiem runātājiem, kas saistībā ar Irāku arī izskanēja. Manuprāt, jūs apvainojāt mūsu karavīrus. Jūs teicāt, ka viņi ir tur naudas dēļ. Viņi ir algotņi tātad? Viņi nav algotņi. Viņi aizstāv mūsu valsts intereses. Un šajā gadījumā diemžēl mūsu valsts intereses atšķiras varbūt no tām interesēm, par kurām dažs labs iepriekšējais runātājs šeit arī izteicās.
Tālāk bija arī tāds izteiciens kā, piemēram, tauta nebija lūgusi. Ziniet, jūs pats pieminējāt 1940.gadu, Plinera kungs! Mēs zinām, kā tautas parasti lūdz kādu palīgā. Varbūt nevajag šeit lieku laiku ņirgāties par tām lietām, kā tautas var lūgt kādu citu valsti palīgā.
Un visbeidzot. Ziniet, jūs ļoti kaismīgi un skaisti pieminējāt 1940.gadu, mūsu demokrātiju, mūsu valsts neatkarību, to, kā jūs aizstāvat mūsu valsts intereses. Bet tad man rodas jautājums. No vienas puses, jūs sakāt, ka jūs piedalāties ielu gājienos un demonstrācijās, ko jūs darāt arī saistībā ar dažādām mūsu skolas lietām. Un jūsu kolēģis, ja ne pēc ieročiem vai kā citādi, bet jūsu domu kolēģis Petropavlovska kungs kaut kādā veidā joprojām pat neatzīst Latvijas okupāciju. Tad sakiet tā– jūs ar šo kolēģi varat tā mierīgi uz ielas paust vienas domas un šeit, Saeimā, paust citas domas? Kur ir tā taisnība jums? Un es domāju, ka visbeidzot tas ļāva gan sabiedrībai, gan pārējiem deputātiem redzēt, ka Irākas jautājums jau nav jautājums par Irāku. Un pieprasījums, lai tiktos ar mūsu ārlietu ministru, nav pieprasījums, lai skaidrāk uzzinātu, kura ANO deklarācija šeit ir spēkā. Tas ir jautājums kārtējo reizi par mūsu valsts patriotismu un par šīs valsts leģitimitāti. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL ).
Cienījamie kolēģi! It īpaši Pabrika kungs! Jūs vēl nestrādājāt par Ārlietu komisijas priekšsēdētāju, kad pie mums viesojās Sandra Kalnietes kundze. Un viņas runas mūsu komisijā bija tīrākā padomju stila propaganda. Tāpēc ka viņa tur daudz ko runāja par Irākā esošajām raķetēm, neiroparalītiskajām gāzēm un tā tālāk, un tā joprojām. Nekas nebija atrasts. Un man šķiet, ka visa Amerikas un Lielbritānijas akcija Irākā bija tieši avantūra, kas bija, teiksim, bāzēta uz šo propagandu un melīgo informāciju, ko daudzreiz apstiprināja gan ASV, gan Lielbritānijas amatpersonas.
Bez tam es gribu atgādināt par jēdzienu “okupācija”. Jums kā starptautisko tiesību speciālistam jāzin, ka okupācija– tas ir stāvoklis, kad ārzemju karaspēks nodarbojas ar tiešu militāro pārvaldi šajā valstī. Un tas ir Irākā. Irākā neeksistē leģitīma valsts vara. Tur cilvēki no visām valstīm, arī no Latvijas, militārie cilvēki, nodarbojas ar tiešu, teiksim, represiju un, teiksim, gan arī ar pārtikas, teiksim, nodošanu Irākas tautai. Bet mēs varam atgādināt, ka arī 1940.gadā bija tāda situācija Latvijā, kad sarkanā armija spēlēja balalaikas uz ielām un arī bija kaut kādi kultūras pasākumi, par humanitārajiem aspektiem runājot.
Tagad es gribu teikt, ka jūs paši nodarbojaties ar propagandu, kad jūs miniet Juri Petropavlovski, kuram nav nekāda sakara nedz ar mūsu cilvēku atrašanos Irākā, nedz ar citiem ārvalstu aspektiem. Un man šķiet, ka visā visumā jums ļoti patīk runāt par Latvijas valsts leģitimitāti. Ja Latvija ir leģitīma suverēna valsts, mums nevajag īstenot ASV politiku un beigu beigās vajag īstenot savu, Latvijas ārpolitiku. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamais Saeimas Prezidij! Godājamie deputāti! Vienkārši dažas piezīmes, lai šeit nebūtu klajas muļķības. Tātad Aleksejeva kungs pateica, ka lēmums esot jāpieņem militāristiem. Nu tā ir

pilnīga neizpratne. Jebkuru lēmumu pieņem politiķi. Militāristi tos tikai izpilda. Tā ka šeit tika nodemonstrēta pilnīga lietas neizpratne.
Bet runājot par Irāku. Jā, tur tika pieļautas ļoti daudzas kļūdas varbūt, bet tagad situācija ir drusciņ savādāka. Es tikai dažas tehnikas lietas gribu pateikt. Mēs esam Eiropas Savienībā. Eiropas Parlaments ir apstiprinājis budžetu par vairāku simtu miljonu eiro piešķiršanu Irākas atjaunošanai. Līdz ar to, ja papildina to, ko teica Pabrika kungs, ir diemžēl saskaņā ar ANO pieņemto lēmumu tagad jāapsargā ne tikai naftas vada, .... naftas urbumu atjaunošana, bet arī ūdensvadu, elektroenerģijas tīklu un transporta tīklu atjaunošana un apsargāšana. Un, tāpat kā varbūt varētu uzskatīt, ka ne viss bija pareizi, ieejot šajā Irākā, vēl lielāka kļūda būtu, tagad no tās izejot ārā. Tas ir viens.

Otrs. Madridē donoru konference, tā saucamā, jau nobalsoja par to, cik katra valsts piešķirs šīs valsts atjaunošanai minētās summas.
Un trešais, ko es gribu pateikt, ka lēmums par karaspēka izvešanu jau ir pieņemts kā tāds. Ir konceptuālais lēmums, kā jūs zināt. Tātad jūnijā tiek nodota vara pagaidu padomei, pēc tam nākošā– 2005.– gada sākumā tiek sarīkotas vēlēšanas un pakāpeniski tiek izvests karaspēks ārā. Tā ka tagad jau vairs runāt par to, ka mēs tur paliekam, nebūtu pareizi.
Bet es gribētu izmantot gadījumu un pateikt, lai turpmāk neatkārtotos tādas kļūdas, jo nav neviena atbildīgā. Mums vairs nav ne tā ārlietu ministra, ne aizsardzības ministra, kurš nosūtīja cilvēkus pilnīgi nesagatavotus, jo mēs redzējām, ka tur mūsu jaunais aizsardzības ministrs bija spiests braukt un ar savu dzīvību riskēt, un apskatīties to, kas nav izdarīts. Tātad Tautas partijas ministrs. Un mēs redzējām, ka tur ir transportieri, kuriem ir bruņuvestes uzkārtas un tā tālāk. Tātad, lai šīs kļūdas neatkārtotos, ir jāatjauno tas likums, kas bija par starptautiskajām operācijām, un tur bija teikts, ka Latvija piedalās starptautiskajās operācijās tikai pēc starptautisku organizāciju ANO vai NATO aicinājuma. Nevis kā ar Kristovska kunga iniciatīvu bija iestrādāts, ka pēc vienas vai divu valstu aicinājuma. Tātad vienkārši mums ir jāņem vērā tā mācība, bet šeit ir šī lieta jānoved līdz galam, jau šoreiz saskaņā ar ANO un Eiropas Parlamenta pieņemtajiem un Eiropas Savienības lēmumiem. Tāpēc negrozīsim šeit un nejauksim galvu.
Un pēdējā piezīme. Tā kā es biju par procedūru pagājušoreiz pieteicies, bet nebija sakaru, es gribētu vienkārši pateikt trīs lietas Plinera kungam, kurš šeit daudz runā arī.
Tātad pirmais. Ja kādu aicina braukt uz Izraēlu, tas nav antisemītisms, bet cionisms.
Otrs. Es nocitēju apzināti savā runā Putina kunga un Krievu rūpnieku asociācijas viceprezidenta Jurgena aicinājumu krievu bērniem braukt mācīties uz krievu skolām, kuras Plinera kungs šeit atļāvās nosaukt par fašistiskām. Tā kā... prezidenta Putina, jūsu cienījamā, pirmās prezidentūras aicinājumus jūs sauciet par fašistiskiem.
Labi, paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu pieprasījumu ārlietu ministram Rihardam Pīkam. Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 69, atturas– 2. Pieprasījums noraidīts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu iesniegumus par dienas kārtības grozījumiem.
Deputātu Dzintara Ābiķa, Silvas Goldes, Ulda Brieža un citu iesniegums: Saeimas deputāti lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2004.gada 19.maija sēdes darba kārtībā, iekļaujot pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi” daļā par iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta iekļaušanu dienas kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par– 58, pret– 15, atturas– 9. Likumprojekts ir iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Juridiskās komisijas izskatīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” un nolēma atbalstīt minētā likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā un lūdz to iekļaut dienas kārtībā pēc 18.dienas kārtības jautājuma. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.
Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Arta Pabrika iesniegumu šodienas dienas kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu”, likumprojektu “Grozījums likumā “Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju”, likumprojektu “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem””, kā arī likumprojektu “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem”” un likumprojektu “Grozījums likumā “Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību””, un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tiek iekļauts dienas kārtībā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputātu iesniegumu– Bērziņa, Māra Gulbja un citu: “Lūdzu izmainīt Saeimas sēdes dienas kārtību... 19., 20.maija Saeimas sēdes dienas kārtību un iekļaut tajā kā pirmo Saeimas lēmuma projektu “Par deputātu Māra Gulbja, Andra Bērziņa un Krišjāņa Petera ievēlēšanu NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā aizvietotājus un apstiprināt deputātu Aleksandru Kiršteinu par delegācijas vadītāju””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Inas Druvietes iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt grozījumus šā gada 19., 20.maija Saeimas sēdes izsludinātajā darba kārtībā un pārcelt 32.darba kārtības punktu– likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”– izskatīšanai pēc 18.darba kārtības punkta.” Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Tad sākam izskatīt iesniegtos likumprojektus.
Lēmuma projekts “Par deputātu Māra Gulbja, Andra Bērziņa un Krišjāņa Petera ievēlēšanu NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā aizvietotājus un apstiprināt deputātu Aleksandru Kiršteinu par delegācijas vadītāju”. Vai ir no iesniedzējiem kādam kas sakāms? Tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un balsojam par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Un balsojam par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– 1, atturas– 5. Lēmuma projekts pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Likumprojekts “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts darba inspekcijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Pētera Tabūna, Annas Seiles un Roberta Zīles iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi? “Pret” runās deputāts Aleksejevs. Lūdzu!
A.Aleksejevs (PCTVL ).
Godātie kolēģi! Pašas revolucionārākās Saeimas frakcijas likumprojektā, bez šaubām, runa ir par sodiem. Līdz ar to “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums atgādina Bībeli, kaut vai ar to, ka Bībelē ir rakstīts: “Ja Dievs grib sodīt cilvēku, viņš atņem viņam prātu!” Diemžēl ar minēto sodu var sodīt tikai tos, kam prāts ir, bet nevis tos, kam prātu aizstāj nacionālpatriotiska nojauta. Pāriesim tomēr pie atsevišķiem deputātiem nesaprotamās lietas juridiskās puses. Krimināllikumā pastāv daži panti, kas paredz sodu par dažāda veida aicinājumiem. Un, proti, 77.pants– “Aicinājums uz agresīvu karu”. 81.pants– “Aicinājums vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu”. 82.pants– “Aicinājums likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību”. Un 83.pants– “Aicinājums graut Latvijas Republikas teritoriālo vienotību”. Parastie sodi par visiem šiem aicinājumiem ir mazāki nekā termiņi, kurus piedāvā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Piemēram, par publisku aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību nolūkā iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai likvidēt citādā veidā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām. Bet par aicinājumu pāriet ielu neparedzētā vietā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK piedāvā sodīt ar tādu pašu brīvības atņemšanas laiku. Bet daudz lielāku naudas sodu– līdz 100 minimālajām mēnešalgām. Bet, ja šādu aicinājumu pusaudzis ir izteicis tādu pašu pusaudžu grupai, tad jau ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. Tādējādi šie pseidopatrioti vērtē draudus valstiskajai neatkarībai daudz zemāk par draudiem, kas nāk no pusaudžu grupas, kura ir publiski aicinājusi viens otru, piedodiet par izteicienu, apčurāt stabu kaut kur Čiekurkalnā.

Cienījamie kolēģi! “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums veido absolūti jaunu parādību pasaules likumdošanā, jo pirmo reizi tiek piedāvāts sodīt par aicinājumu daudz bargāk nekā par pašu nodarījumu. Par aicinājumu sods līdz pieciem gadiem, bet par nodarījumu– līdz 15 diennaktīm. Tādu lietu nav izdomājuši pat mūsu amerikāņu draugi, kuri atsevišķos štatos ir ieviesuši sodu par publisku pastaigāšanos ar krokodilu bez uzpurņa un saites. Bez šaubām, mēs saprotam tos motīvus, pēc kuriem vadoties tiek iesniegti tāda veida priekšlikumi.
Pirmkārt, tās ir bailes. Tā ir savas bezspēcības atzīšana krievu skolēnu, bet pēdējā laikā arī viņu vecāku masu demonstrāciju priekšā. Tā ir sapratne, ka aparteīda valstij pienāk gals. Vai jūs nopietni domājat, ka ar saviem draudiem jūs varēsiet apturēt tautas masu kustību? Izraidīt deputātu no sēžu zāles! Liegt viņam uzstāties sešas plenārsēdes pēc kārtas! Iesēdināt viņus aiz restēm. Piemēram, Nelsons Mandela 30 gadus sekmīgi vadīja no cietuma savu Āfrikas nacionālo kongresu, kaut arī, kļūdams par savas valsts prezidentu, viņš nav sācis atriebties nesaprātīgajiem baltajiem cilvēkiem. Es nedomāju, ka visi Saeimas deputāti vēlas izskatīties kā idioti un aicinu nenodot šo likumprojektu komisijām.
Gribētos noslēgt savu uzstāšanos ar rindiņu no skolnieku himnas: “Mūs nevar salauzt un nevar iebiedēt!” Paldies!
Sēdes vadītājs.
Cienījamais deputāt Aleksejev! Vairāk vajag orientēties par likumprojektu, kuru mēs izskatām, nevis par skolnieku nemieriem. Paldies.
Nākamais debatēs runā Māris Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Piedāvātie likuma grozījumi, protams, nav domāti pusaudžiem, kā minēja iepriekšējais runātājs. Bet domāti pieaugušiem cilvēkiem, kas uzvedas bezatbildīgi, uzskatot, ka viņiem ir gan tiesības, bet viņiem nav nekādu pienākumu pret valsti un likumu, un kuri arvien biežāk aicina ignorēt šo likumu, kā mēs redzam attiecībā uz Izglītības likumu, bet varam sagaidīt arī par daudz ko citu.
Apvienība tiešām piedāvā papildināt Krimināllikumu ar diviem pantiem. Tātad sodīt par publisku aicinājumu izdarīt administratīvi sodāmas darbības un par publisku aicinājumu izdarīt krimināli sodāmas darbības. Pastiprināta atbildība gadījumā, ja šādas personas musina nepilngadīgus jauniešus, kuri pilnībā nevar novērtēt šāda nodarījuma sekas.
Tajā pašā laikā piedāvātajās sodu sankcijās ir pietiekami plaša amplitūda no maziem līdz lieliem sodiem, un tā kā tiesu nespriež ne parlaments, ne kāda parlamenta frakcija, vienalga, vai tā atrodas labajā vai kreisajā flangā, bet tiesa, tad tiesa arī izvērtē šādu pārkāpumu smagumu un sabiedrisko bīstamību. Deputātiem par šīm niansēm būs iespēja izteikties diskusijas laikā.
Mūsu grozījumu mērķis– palīdzēt valsts drošības iestādēm cīnīties pret šādām bezatbildīgām personām, kuras lielā vairumā ir redzamas tieši to deputātu kreisajā flangā, kurus pārstāv iepriekšējais runātājs. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par– 65, pret– 19, atturas– 2. Likumprojekts nodots komisijai.
Likumprojekts “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” ir... Saeimas Prezidijs ierosina iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Lūdzu, deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Visiem valsts pilsoņiem ir jāievēro likumi. Bet pirmām kārtām likumi būtu jāievēro mums pašiem– tautas priekšstāvjiem. Un, ja Saeimas deputāts rupji pārkāpj likumu, tad, neapšaubāmi, deputāts par rupju likuma pārkāpumu ir jāsoda. Jo pretējā gadījumā mēs savu kolēģi izraidām no sešām plenārsēdēm, piešķiram viņam bezalgas atvaļinājumu, un konkrēti, iespējams, Buzajeva gadījumā, viņam tiek dots brīvs laiks, lai viņš varētu dauzīties apkārt un musināt nepilngadīgos neapmeklēt skolu un veikt varbūt arī prettiesiskas darbības. Un šajā gadījumā es domāju, ka deputāts ir pelnījis nest arī materiālo atbildību, un nepārprotami, ka tā būs laba mācība, jo mēs labi zinām, ka dažreiz tieši materiālā atbildība, tieši materiāls sods ir tas, kas kādreiz ved pie prāta.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par– 61, pret– 19, atturas– 6. Likumprojekts nodots komisijai.
Nākamais iesniegums. Deputāts Pēteris Simsons lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu 19. un 20.maijā. Lūdzu balsošanas režīmu!... (Starpsauciens: “Noraidīt!”) Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu Pēterim Simsonam. Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret– nav, atturas– nav. Tātad Pēterim Simsonam ir piešķirts atvaļinājums.
Un ir saņemts iesniegums no deputāta Borisa Cileviča par atvaļinājuma piešķiršanu 13.maijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Cilevičam 13.maijā. Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret– nav, atturas– 2.
Pirms izskatām nākamo dienas kārtības jautājumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Aigara Kalvīša iesniegumu, kurā informē, ka viņš ar šo atsauc savu parakstu no lēmuma projekta “Par deputāta Vjačeslava Stepaņenko ievēlēšanu NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā pamatdelegātu, par Aigara Kalvīša, Visvalža Skujiņa, Krišjāņa Petera ievēlēšanu NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā kā aizvietotājus”. Līdz ar to lēmuma.... iepriekšējais lēmuma projekts nav izskatāms.
Izskatām lēmuma projektu “Par Ingas Krigenas-Jurkānes atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Ingas Krigenas-Jurkānes atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi” un atbalstījusi to. Lūdzu arī parlamentu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un balsojam par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret– 1, atturas– 1. Lēmuma projekts pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Andreja Mihaļčenko atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
M.Segliņš (TP).

Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi lēmuma projektu “Par Andreja Mihaļčenko atkārtotu iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi” un atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret– 1, atturas– 1. Lēmums pieņemts.
Skatām lēmuma projektu “Par Sanitas Vilciņas atkārtotu iecelšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”.
M.Segliņš (TP).
Saeimas Juridiskā komisija, izskatot lēmuma projektu “Par Sanitas Vilciņas atkārtotu iecelšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”, ir atbalstījusi lēmuma projektu.

Lūdzu parlamentu atbalstīt lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un balsojam par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret– nav, atturas– 2. Lēmums pieņemts.
Nākamais– lēmuma projekts “Par Ilzes Ošiņas iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.
M.Segliņš (TP).
Juridiskā komisija izskatījusi lēmuma projektu “Par Ilzes Ošiņas iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi” un atbalstījusi lēmuma projektu.
Lūdzu parlamentu atbalstīt lēmuma projektu!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts
Lēmuma projekts “Par Gata Štauera iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.
M.Segliņš (TP).
Juridiskā komisija ir atbalstījusi lēmuma projektu “Par Gata Štauera iecelšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.”
Lūdzu Saeimas deputātus arī atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais– lēmuma projekts “Par Saeimas deputātu Annas Seiles un Pētera Tabūna atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālās darbības izvērtēšanai”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret– 7, neviens atturas. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edgara Jaunupa atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret– 2, atturas– 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Reira atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– nav, atturas– 2. Lēmums pieņemts.
Nākamais likumprojekts– “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””.
Komisijas vārdā– Stepaņenko. Lūdzu!
V.Stepaņenko (LPP).
Juridiskā komisija... Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu Nr.796, un lēmums bija pozitīvs. Piedāvājam balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā. Bet pirms tam lūdzu arī balsot par steidzamību!
Sēdes vadītājs.
Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs balsojam par steidzamību? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta izskatīšanu kā steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret– nav, atturas– 1. Steidzamība...
V.Stepaņenko.
Tātad lūdzu deputātus nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņš!
V.Stepaņenko.
Ja deputātiem nav iebildumu, piedāvāju pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi, ka šodien izskatām otrajā lasījumā? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu!
Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts pieņemts.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”.
Komisijas vārdā– Jaundžeikars. Lūdzu!
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja deputātu grupas iesniegumu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Komisija šo likumprojektu neatbalstīja, bet atbilstoši 85.panta pirmajai daļai komisija izveidoja, izstrādāja alternatīvo likumprojektu.
Vispirms komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanu kā steidzamu!
Dz.Jaundžeikars.
... Alternatīvo likumprojektu!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu rezultātu! Par– 42. Nav kvoruma.
Atkārtojam balsojumu! 49– nav…
Dz.Jaundžeikars.
Pirmais ir deputātu grupas iesniegums “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo neatbalsta, un ir izstrādāts alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, kuru komisija atbalsta.
Un vispirms atzīt steidzamību.
Sēdes vadītājs.
Tā kā mēs ierosinājām likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā, ir jāatkārto balsojums par steidzamību. Lūdzu zvanu! (Zālē troksnis.) Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta izskatīšanu kā steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par– 58, pret– 3, atturas– nav. Likumprojekts tiek izskatīts kā steidzams.

Tālāk vispirms vajadzētu balsot par likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, ko ir iesnieguši deputāti, pirmajā lasījumā. Tā kā ir steidzamība, tad vajadzīgi ļoti daudzi paraksti. Tātad mums par pirmo jautājumu ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, ko iesnieguši deputāti. Lūdzu rezultātu! Par– 6, pret– 19, atturas– 62. Ir noraidīts.
Nākamais ir alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”.
Lūdzu, komisijas vārdā!
Dz.Jaundžeikars.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un pieņemt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
Dz.Jaundžeikars.
Līdz 21.maijam.
Sēdes vadītājs.
Citu priekšlikumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
Un izskatīšanas termiņš otrajam lasījumam– 27.maijā.
Sēdes vadītājs.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 21.maijs. Izskatīšana– 27.maijā.
Dz.Jaundžeikars.
Jā.
Sēdes vadītājs.
Paldies!
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Leopolda Ozoliņa, Jāņa Strazdiņa un citu iesniegumu ar sekojošu tekstu: “13.maija Saeimas sēdes darba kārtībā bija paredzēts izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””. Saeimas sēde pēkšņi tika pārtraukta, un minētā jautājuma izskatīšana tika pārcelta uz sēdes turpinājumu 19.maijā. Lai aizstāvētu savus Juridiskajā komisijā iesniegtos likuma grozījumus, deputāts Leopolds Ozoliņš bija sagatavojis uzstāšanos. Diemžēl 19.maijā Leopolds Ozoliņš vēl nebūs atgriezies no komandējuma uz Maķedoniju un nevarēs piedalīties 19.maija Saeimas sēdē. Lūdzam pārcelt likumprojekta izskatīšanu no 19.maija sēdes uz kārtējo sēdi– 20.maijā.” Lūgums deputātiem par šo jautājumu balsot, ka pārceļam uz 20.maiju. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šā likumprojekta pārcelšanu uz 20.maiju. Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 47, atturas– 17. Priekšlikums ir noraidīts, un paliek dienas kārtībā un tiek izskatīts šodien.
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.
Lūdzu, komisijas vārdā– Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Cienījamie deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir iepazinusies ar sagatavotajiem grozījumiem un lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret– 4, atturas... neviens neatturas. Likumprojektam ir piešķirta steidzamība.
I.Druviete.
Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā izskatīts.
Kādi būs priekšlikumi par iesniegšanas termiņiem?
I.Druviete.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– šā gada 19.maijs pulksten 18.00. Izskatīšana otrajā lasījumā– 20.maijā.
Sēdes vadītājs.
19.maijs līdz pulksten 18.00. Izskatīšana 20.maijā. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””.
Juridiskās komisijas vārdā– Mareks Segliņš.

M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi četrus iesniegtos priekšlikumus.
1.priekšlikumu Juridiskā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu. (Starpsauciens: Jābalso!”) Jābalso? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 44, pret– 1, atturas– 36. Priekšlikums pieņemts.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
3.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (TSP).
Labdien, cienījamie kolēģi! Šodien man gribētos izteikties par 3.– deputāta Ozoliņa priekšlikumu, kas ir saistīts ar 17.pantu.
Nu... pēc maniem novērojumiem, Valsts drošības komitejas kartotēka, kas tautas valodā tiek saukta par čekas maisiem, kā staipāma un ilgi lietota kožļājamā gumija kalpojusi par nodarbes objektu ikvienai Saeimai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Un šobrīd strādājošais parlaments nav izņēmums.

Man gadījās novērot, ka pēdējos gados čekas maisi tiek vilkti dienas gaismā visbiežāk tajās reizēs, kad nepieciešams amortizēt kādu jūtīgu sociālu problēmu. Un arī šoreiz ietrāpījies, ka lielas sabiedrības daļas prātus satrauc cenu kāpums, taču var jau arī būt, ka tā ir tikai tāda apstākļu sakritība.
Toties pavisam droši, ka nevienam... varu pateikt, ka nevienam tā arī nav izdevies sadakterēt Ahileja papēdi, kas kā pagātnes rēgs turpina vilkties līdzi, ļaujot tautas kalpiem nodarboties ar dažādām politiskām spekulācijām, kas arī čakli tiek darīts.
Jo šajos gados taču sabiedrībai ne reizi nav bijis lemts apjaust, kas tad ir šie čekas maisi. Politiķi allaž ļāvuši dominēt emocijām, tā arī neļaujot apjaust un neveicot izvērstu analīzi, kas mainīsies vai nemainīsies, ja kartotēka tiks publiskota.
Saeimā atkal veica līkločus lemjot, ka arī nākamos desmit gadus ar VDK saistītās personas nevarēs tikt ievēlētas pašvaldībās, parlamentā vai strādāt valsts svarīgās institūcijās.
Diemžēl kārtējo reizi šis jautājums nevis tika izskatīts pēc būtības, bet kļuva par atsevišķu politiķu publiskas eksponēšanās reizi.
Nu, daži labējie politiķi atkal cenšas Saeimas komisijās piebļaut ja ne Eiropu, tad vismaz Rīgu ar saukļiem par to, kādus nopietnus draudus valsts drošībai var radīt bijušie čekisti.
Manuprāt, notikušais tikai vēlreiz parāda, ka dažiem politiķiem Saeimā joprojām pietrūkst prasmes un vēlmes tikt galā ar pagātnes sāpīgākajām problēmām. Un ka regulāras domu apmaiņas, kas jau sen robežojas ar farsu, par saldu mušpapīru vairs kalpo tikai lētticīgākajai vēlētāju daļai. Kamēr vairākums šiem emociju uzplūdiem pievērš arvien mazāk uzmanības.
Tieši tāpēc noilguma termiņa pagarināšana līdz 20 gadiem mums nav pieņemama pēc būtības. Mums jāskatās uz nākotni, nevis uz pagātni. Bet daži te atkal grib spriest par skeletu, nevis par dzīvu organismu. Ļoti šaubos, ka likumā noteiktie ierobežojumi ir pirmām kārtām attaisnojami ar leģitīmu mērķi. Otrkārt, nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā. Un it īpaši tieši tagad, kad mēs jau esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts.
Atļaušos kolēģiem atgādināt vienu svarīgu secinājumu no Satversmes 2000.gada 30.augusta sprieduma. “Likumdevējam periodiski izvērtējot attiecīgu politisku situāciju valstī un ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību, būtu jālemj par ierobežojumu termiņa noteikšanu apstrīdētajās normās, jo šādi pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumi var pastāvēt tikai noteiktu laiku.”
Mēs uzskatām, ka likuma 17.pantam ir tikai viens mērķis– ierobežot konkrētiem cilvēkiem tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās, Saeimā. Tiesiska pamata tam vairs nav. Un apsverams būtu jautājums par to, ka kāds var griezties Satversmes tiesā un tur uzvarēt.
Un es lūdzu neatbalstīt šo te likumprojektu kopumā. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (JL).
Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Šī lieta ir mazliet sarežģīta, un tomēr jautājums ir tāds, par kuru mums vajadzētu skaidri zināt, ar ko te ir darīšana. Redzat, čekas maisi jeb cilvēki, kas ir, tā sakot, iesaistīti, bijuši dienestā ziņot par saviem… sava laika cilvēkiem zem padomju režīma. Tur var būt ļoti dažādi likteņi un dažāda prakse notikusi. Stāvoklis ir tāds, ka mūsu valstī nav dokumentu par to, ko šie kartotēkā uzskaitītie ziņotāji jeb aģenti, ko viņi ir darījuši vai nav darījuši. Nav! Tātad... Bet tie dokumenti nav nekur pazuduši, nav sadedzināti piemēram. Dokumenti ir aizvesti tālu projām, viņpus Maskavas novietoti un ir Krievijas drošības dienestu rīcībā.
Kas no tā izriet? Starp tiem, kas ir šinī sarakstā, kartotēkā, tur var būt ļoti normāli, godīgi cilvēki, kuriem tiešām ar nodevību nav nekāda sakara. Par piemēru, zinātnieki, kas ir braukuši uz zinātniskām konferencēm, un, protams, ir viņiem bijis šādā vai tādā veidā jāatskaitās par to, kas tajā konferencē noticis, kur viņi dzīvojuši un tā tālāk. Nekas ļauns. Tur var būt pat varoņi starp šiem kartotēkā pieminētajiem. Bet tur var būt cilvēki ar ļoti smagiem noziegumiem, kuru dēļ citi ir dabūjuši ciest daudzus gadus izsūtījumā. Arī tādi tur var būt. Bet mēs nezinām, un neviens neatklās mums to kartotēku, respektīvi, dokumentus, izstrādes lietas, ko aģenti īstenībā darījuši, Krievija nedod, kaut gan mums būtu tiesības uz šiem dokumentiem. Krievija tos neizdod!
Un rodas šāds stāvoklis. Cilvēks, kurš ir lielu pārkāpumu izdarījis, viņš var kļūt un var būt mūsu laikā tikmēr, kamēr viņš dzīvo, tā sauktais ietekmes aģents. Viņš neko nedara, viņam nekas nav jādara. Bet, ja viņš atrodas zināmā pozīcijā valsts darbā, tad viņa rīcība ir piesieta, ieķīlāta. Viņš nevar darīt to, ko viņš varbūt labprāt gribētu. Pietiek ar vienu zvanu, un viņam pasaka: “Tu, Jāzep, atceries savu pagātni un tu rīkojies tā! Vai nu rīkojies, vai nerīkojies...” Viņš ir ietekmējams un vadāms, lai viņa grēkus neatklātu tie, kuru rīcībā viņi ir. Lūk, kas par lietu! Tas ir izņēmuma stāvoklis. Tas nav tā, kā, piemēram, ar partijas biedriem, kaut arī augsta līmeņa KP biedri. Viņu funkcija bija redzama, zināma. Un skaidrs, ja šie cilvēki visi ietu cauri zināmai atklāsmei un paši izstāstītu savus grēkus, tad jau varētu spriest, kādā amatā viņi var strādāt vai ne. Bet tieši tas, ka noslēpums paliek, noslēpums, kuru neviens nevar atklāt, zināms personu loks var palikt tanī ietekmes sfērā, ka viņš ir ietekmējams. Un tas varētu valsts drošībai nākt par sliktu tiešām. Un, tā kā šeit jau nav vispārējs aizliegums jebkādu arodu strādāt, un te tikai varētu būt runa par zināmu arodu noliegumu šiem cilvēkiem.
Tā ka neko nevaram darīt. Apstākļi ir tādi, ka jāpatur spēkā nepielaišana pie zināma līmeņa valsts darba. Bet, no otras puses, šīs kartotēkas publicēšana nodarītu vairāk ļaunuma nekā labuma, jo neviens nevarētu neko pierādīt– ne “par”, ne “pret”, un mēs tikai šķeltos vēl vairāk. Viens otru varētu lamāt, viens otru zākāt varētu. Šī publicēšana neko labu nedotu. Un, piemēram, Vācijā, kur ir atklāta šo aģentu darbība daudz lielākā mērā nekā pie mums, arī nav vispārībai nodota šī cilvēku...
Sēdes vadītājs.
Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies!
P.Kļaviņš.
... šo cilvēku saraksts. Tas ir tikai tiem, kas ir cietuši, var iegūt tiesības zināt, kas par cietušo ir kaut ko ziņojis, bet pārējiem nav tiesību pieprasīt sarakstu jeb, par kādu interesējoties, noskaidrot, vai, teiksim, tas un tas ir sarakstā vai nav sarakstā. Uz tādu jautājumu Vācijā atbildi nedod attiecīgā pārvalde, un tas ir ļoti...
Sēdes vadītājs.
Kļaviņ, laiks ir beidzies!
P.Kļaviņš. ...korekti regulēts.
Sēdes vadītājs.
Paldies!
Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu: Kampara, Jaunupa, Druvietes, Repšes, Šadurska parakstītu iesniegumu “Lūdzam izsludināt pārtraukumu Saeimas sēdē uz 15 minūtēm.” Viens var runāt “par”, viens “pret”. (Zālē troksnis.) Neviens nerunā ne “par”, ne “pret”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu iesniegto priekšlikumu– par pārtraukumu uz 15 minūtēm! Lūdzu rezultātu! Par– 41, pret– 43, atturas– 4. Priekšlikums nav pieņemts.
Turpināsim debates. Deputāts Arvīds Ulme.
A.Ulme (ZZS).
Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es šodien nerunāšu kā pēdējais čekists tik daudz, kā tas, ka es Augstākās padomes deputāts biju tajā laikā, kad tika pieņemts šis likums un tika noteikti šie 10 gadi. Un attiecīgi jau tajā laikā līdzīgas situācijas bija Lietuvas, Igaunijas un citām postpadomju valstīm. Un arī vēl domājām, ka tie 10 gadi jau ir nu pāri pārēm, lai šo sabiedrību konsolidētu, jau tā ilgstošu laiku. Šodien mēs redzam likumprojektā, ka vajadzētu vēl pēc 20 gadiem vēl palielināt šo, latviski sakot, šļuru, jo tās ovācijas, kas notiek ap šiem čekas maisiem, jau nu gan, es domāju, ir sabiedrībai jau sen tā vispār “piegriezušās”.

Pirmais un galvenais, cienījamie deputāti, ko es gribu teikt un ko es atkārtoju dienu no dienas, ir tas, ka šie saraksti nav atgūti kaut kādā bruņotā iebrukumā čekā un atņemti viņiem pa ceļam, izsūtot uz Maskavu un tā tālāk. Es biju tieši tajā laikā deputāts, un mēs staigājām starp Drošības komiteju, to Stabu ielas kantori tukšo, un Augstāko padomi, un tad arī tur šie maisi bija, kā saka, nolikti mums labi pieejamā un redzamā vietā. Pirmkārt, es gribu, un es ļoti brīnos par to elementāro lūgumu, ko jau izteica iepriekš, kad tika šis likumprojekts apspriests, ka vajadzētu pieaicināt, piemēram, no Satversmes aizsardzības biroja, pieaicināt bijušos šos ... nu... šai komisijai, kas šo likumu šeit izskata. Pieaicināt bijušos VDK ģenerāļus un kas tur vēl, un kas tur vēl, un ekspertus un tad paprasīt, kā var gadīties, ka tāda organizācija kā čeka var mierīgi atstāt savu aģentūru.
Un vēl jau tas ir absurds, ka daļu no aģentūras, vienu daļu, viņi kaut kā paspējuši aizvest un noglabāt, bet viena daļa ir it kā tur tāda nejauša, it kā nejauši palika. Un tas taču ir visiem skaidrs šobrīd. Ne tikai... tur nav jābūt kaut kādiem dižiem ekspertiem. Bet visiem skaidrs, ka tas sarakstiņš ir atstāts speciāli. Un ar speciālu un vienu nolūku. Un šis nolūks tiek arī īstenots, un šīs sekas mēs redzam diendienā. Lietuva piedzīvoja, ka viņi zaudēja vienu no saviem brīnišķīgākajiem politiķiem– Kazimiru Prunskieni, kad parādījās šīs kartiņas. Mums nepietiek ar Andrejevu un tā tālāk. Mēs vēl un vēl, vēl uz 20 gadiem viņu... šito te ārprātu turpināsim, labi zinot, ka īstā kartotēka nevar un nekādā gadījumā netiek atstāta. Tas ir elementāri saprotams. Un tad kāpēc ar šitādu pasviestu kartotēku tagad likumā mums tagad ieviest? Kāpēc nav atdalīti tie, kas ir ārpus kartotēkas? Varbūt, ka te ir tā doma. Ka ir čekas štata darbinieki. Ka nevajag mums nekādos čekas maisos, bet ka ir konkrēts saraksts: konspiratīvo dzīvokļu turētāji, rezidenti un tie, par kuriem ir zināms, kas nav maisos, bet kas ir viņu darba grāmatiņās rakstīts. Tad kāpēc tos neatdala no konkrētiem šiem atrastajiem maisiem? Skaidrs ir viens, ko es gribētu, tiešām aicinātu balsot pret šo priekšlikumu no tā viedokļa, ka tiešām ir jāizbeidz ar šitiem maisiem un šitā ņemšanās ar šo maisu... čekas sarakstu ir jāizbeidz. Ja tā būtu patiesība, tad varbūt pa šiem 10 gadiem kāds no šiem likumprojekta iesniedzējiem var pateikt, vai ir kāds tiešām čekists, kurš ir tad atklāts, kur izskatot, šos maisus atverot, un mēs pēkšņi esam secinājuši, ka ir tāds kāds šausmīgais ziņotājs, kas ir visu laiku drausmīgi ziņojis, un te nu, lūk, viņš ir, un tas liecinātu, ka maisos atrodas tiešām mūsu sabiedrībai bīstami cilvēki. Nav! Bet es zinu tikai, ka maisos ir atrodami Vides aizsardzības kluba 87., 88., 89.gada valdes domnieki un aktīvisti, ka viņi, jā. Un mēs satiekamies diendienā, un viņi tad ir. Tad iznāk, ka tie, kas pirms atmodas, pirms atmodas, kas...
Sēdes vadītājs.
Deputāt Ulme, jūsu debašu laiks ir beidzies.
A.Ulme.
... kādos tur sarakstos viņi ir. Bet tie, kas patiešām būtu kaut ko izdarījuši, tie nav. Un vajadzēs beidzot tiešām tiesāt cilvēkus par viņu darbiem. Un, ja kāds ko ir nodevis vai kam ir noziņojis un nodarījis, tad to arī tiesāt pēc visiem attiecīgiem likumiem un izbeigt un balsot pret šo.
Sēdes vadītājs.
Nākamais deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti! Tikai dažas piezīmes.
Pirmais. Es gribētu nedaudz oponēt Kļaviņa kungam. Katrs ierēdnis, kurš var būt ietekmējams, viņš var brīvprātīgi uzrakstīt to, kur viņš ir darbojies, un nekāda ietekme viņam nebūs. Bet par 20 gadiem un par kartotēkas publicēšanu. Es īsti negribētu piekrist Ulmes kungam. Es redzu četrus precīzus iemeslus, kāpēc nevar aizliegt cilvēkiem saņemt informāciju. Pirmais– mums ir jāpavelk svītra. Tieši otrādi! Gadu pēc šādas kartotēkas publicēšanas kaut kur valdības vēstnesī vai es nezinu, kādā veidā tas tiks regulēts, viņi zaudēs, es domāju, 90% no savas vērtības. Ja viņa atkal paliks nepublicēta, atkal nākošgad spekulēs, pēc jaunām Saeimas vēlēšanām būs atkal spēki un tā tālāk, un mēs vilksim 20 gadus šo jautājumu.
Otrs. Motīvs. Daudzi nav tur ierakstīti, ziniet, tāpēc, vai ne, mēs to nedrīkstam, un daudzi kļūdas dēļ tur ir. Es nedomāju, ka tur ir daudzi kļūdas dēļ. Es nezinu par Vides klubu, Ulmes kungs, bet tie daži no LNNK, kas tur bija, kā viņi paši gāja un uzzināja pirms vēlēšanām, diemžēl bija spiesti atzīties, ka viņi tiešām tur arī ir. Neko briesmīgu viņi nebija izdarījuši, bet viņi tur bija, un kļūdas tur nebija nekādas. Pamatot, ka tur daži nav, ziniet... tad mēs vispār nevienu aģentu nevaram nosaukt. Tāpēc, ka nākošgad varbūt te būs savervēts kāds ķīniešu aģents, pēc tam varbūt būs vēl kādas valsts aģents, un tāpēc pateikt, ka mēs nevienu un neko nedrīkstam publicēt, jo, ziniet, nāks atkal klāt, nekas nav perfekts.
Trešais. Preses brīvība. Dāmas un kungi! Nav informācijas sabiedrībā, kas nevarētu būt pieejama, ja tā nav saistīta ar cilvēka personīgo veselības stāvokli. Tagad par morāles jautājumiem.
Redziet, ja tiesnesis iedzer, iebrauc stabā, tad vai jums nemaz nav žēl viņa daudzo radu, ja šo tiesnesi izvazā pa avīzēm? Viņa bērni iet skolā... ja jau jūs esat tik kristālaizvainojami, tad iesniedziet šeit priekšlikumu, ka ne par viena cilvēka jeb amatpersonas personīgajiem grēkiem nevar būt nekāda informācija. Viņiem taču visiem ir radinieki. Kāpēc tad visas avīzes ir pilnas ar katru, kas ir kaut ko izdarījis? Cieš viņa radi, cieš viņa bērni. Ir jābūt vienādam principam, Ulmes kungs, demokrātiskā sabiedrībā. Nav neviena iemesla, kāpēc aizliegt, un kas tad mēs... aizliegsim citam Latvijas pilsonim? Mēs neesam nekādi aizliedzēji vai atļāvēji. Ir pieņemtas starptautiskas normas par cilvēku personīgo stāvokli vai valsts varbūt kaut kādu ļoti lielu noslēpumu, tad to ievērosim. Nu ko mēs te nākam un aģitējam par to, ka mēs atkal ar kaut ko aizliegsim kādam iepazīties. Ja šāds saraksts ir un ja kāds ar to grib iepazīties, tad lai viņš iepazīstas. Es neredzu tur neko milzīgu.
Un pēdējais. Es domāju par 20 gadiem. Morāla pieeja šim jautājumam, no morālās puses. Vai Latvija ir atrisinājusi visus okupācijas jautājumus? Vai Krievija ir atzinusi šeit okupācijas, teiksim, faktu kā tādu? Vai Latvija nav pilna ar ienaidniekiem? Vai jūs nelasāt avīzēs aicinājumus.. tāds Briskins nesen rakstīja “Čas”, ka šī valsts ir jāsagrauj... Nodokļi viņai nav jāmaksā. Un tā tālāk un tā tālāk. Ja tādā stāvoklī mēs dzīvojam, šie jautājumi nav atrisināti, un tāpēc morāli vēl vismaz ir jāpaiet desmit gadiem, es uzskatu... Tā ka nekas briesmīgs par šiem 20 gadiem nav.

Līdz ar to es domāju, ka atbalstām šos 20 gadus, un par publicēšanu vispār ir smieklīgi, kāpēc mēs kādam kaut ko aizliegsim. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Pirms turpinām debates, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu iesniegumu– Antas Rugātes, Jura Dalbiņa, Silvas Goldes un citu ... lūdzu turpināt Saeimas sēdi, līdz tiek izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””... Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu? Ir. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par sēdes turpināšanu. Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret– 12, atturas– 3. Sēdes darbs tiek turpināts.
Nākamā deputāte Seile debatēs.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Aleksandrs Kiršteins sāka runāt jau par 4.priekšlikumu– par to, vai VDK dokumenti ir izmantojami un publicējami bez ierobežojumiem. Bet mēs vēl apspriežam 3.priekšlikumu.
Un, noklausoties Arvīda Ulmes uzstāšanos, es gribētu teikt, ka šajā priekšlikumā, 3.priekšlikumā, par sadarbības fakta konstatēšanu nav minēts ne vārds “maiss”, ne “kartotēka”. Šeit ir runāts par sadarbības fakta konstatēšanu. Sadarbības faktu var konstatēt ar VDK arī ar tiesas palīdzību, kā jau tas daudzkārt ir noticis.
Iespējams, ka varētu būt arī šāds noilguma termiņš, kuru noteiktu vēl 20 gadus uz priekšu, ja būs pieņemts tā saucamais Lustrācijas likums, kuru jau vairākkārt Saeimā ir virzījusi TB/LNNK. Bet Saeima nekad nav izšķīrusies par šī likuma pieņemšanu, jo šajā likumā, manuprāt, bija ļoti rūpīgi izanalizētas situācijas, un cilvēkam bija dotas tiesības brīvi paziņot par savu sadarbību ar VDK, un tad viņš varēja tikt apžēlots, un viņa vārds varbūt nebūtu izpausts arī plašākai sabiedrībai, ja viņš būtu nožēlojis savu darbību.
Un tāpēc augsti slavējama ir Andrejeva kunga rīcība, kurš atzina šo sadarbības faktu. Un vai kāds visā Latvijā viņu par to nosoda? Un viņa nodarījums, protams, ir mazs, jo viņš nav iznīcinājis nevienu cilvēku, nav nodevis nevienu cilvēku, bet kartotēkā viņš ir bijis. Un viņš to ir atzinis, un tas ir pareizi.
Tāpēc es atbalstu deputāta Ozoliņa priekšlikumu, kurš paredz tikai to, ka sadarbības fakta konstatēšanai nav noilguma, un aicinu arī pārējos Saeimas deputātus balsot par šo. Protams, ka varētu tikt sagatavots arī vēl joprojām šis Lustrācijas likums, bet tas ir mūsu nākamais darbiņš.

Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Leopolda Ozoliņa 3.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 35, pret– 42, atturas– 6. Priekšlikums nav pieņemts.
M.Segliņš.
4.priekšlikums.
Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Debatēs Juris Sokolovskis. Lūdzu!
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Principā visiem jau ir apnicis, ka katru gadu kāda politiskā partija nāk ar iniciatīvu kārtējo reizi atvērt šos te čekas maisus.
Principā mums ir trīs rīcības varianti.
Pirmais variants– tātad slēgt šos čekas maisus un aizmirst uz mūžīgiem laikiem vai noteikt kādu termiņu, piemēram, 50 gadi, un pēc šiem 50 gadiem šos te maisus publiskot.
Otrais variants. Otrais variants– tomēr pieņemt lēmumu un publiskot šos datus tagad.
Trešais variants, ko izmantoja iepriekšējās Saeimas un visi pārējie, tātad stiept garumā un nepateikt ne “jā”, ne “nē”.
Principā es atbalstu gan pirmo, gan otro variantu. Šoreiz deputāts Ozoliņš tātad piedāvā publiskot VDK dokumentus bez ierobežojumiem. Es domāju, ka šis priekšlikums ir atbalstāms un pieliktu punktu šai ilgajai vēsturei.
Paldies! Aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Artis Pabriks.
A.Pabriks (TP).
Dāmas un kungi! Tautas partija ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt čekas maisu atvēršanu. Mēs uzskatām, tāpat, kā tas ir rakstīts latviešu leģionāru kapos, ka mēs gaidām taisnības augšāmcelšanos. Mēs zinām, ka šie maisi nedos... šo maisu atvēršana nedos pilnīgu skaidrību, bet mēs uzskatām, ka tie ir jāatver pašreiz. Un nav vairs šeit ko kavēties. Jo patiesībā jau dilemma ir starp divām lietām: vai nu mēs tos atveram tūlīt, vai arī mēs vienkārši tos neatveram nekad un sadedzinām. Un mēs zinām, ka pilnīgu taisnību mēs šeit šā vai tā neiegūsim, bet, manuprāt, ir pienācis pēdējais laiks izšķirties.
Un šajā sakarā es aicinu arī tos šaubīgos deputātus, arī tos, kas ir opozīcijā, arī tos, kas pieder citām labējām partijām, šeit nesatraukties un balsot tāpat, kā to dara Tautas partija,– par maisu atvēršanu. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (JL).
1987.gadā, kad es studēju vēsturniekos, mani pie Brīvības pieminekļa aizturēja milicijas virsnieki. Tā saruna bija diezgan īsa. Tā beidzās ar to, ka man tika atņemta studenta apliecība. Ilgi īstenībā nebija jāgaida, un mani izsauca attiecīgā Latvijas Valsts universitātes nodaļa uz sarunu. Nu, sarunā ar dažādākām metodēm man tika piedāvāts sadarboties. Es atteicos. Un es uzskatu, ka vairumā latviešu savā laikā, kad viņi nokļuva tādās situācijās, atteicās sadarboties. Un tie, kas piekrita, tie paši lai skaidro, kad šie maisi tiks atvērti, kāpēc viņi ir piekrituši un kāda ir bijusi viņu motivācija sadarboties.
Es aicinu visus atbalstīt čekas maisu atvēršanu!
Sēdes vadītājs.
Deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Cienījamie deputāti! Es arī gribu sākt ar atmiņu stāstījumu. 1987., šķiet, gadā Latvijas inteliģences aprindās klīda trimdas žurnāls “Vaga”, kurā tika publicēti tā sauktie čekas ziņotāji vai aģenti, vai cilvēki, kas ir snieguši pakalpojumus šai organizācijai. Un starp tiem bija liela daļa mums labi zināmu kultūras un zinātnes darbinieku.
Un, spriežot pēc atmiņām par reakciju, kāda bija toreiz, varu prognozēt, kas notiks tagad. Cilvēki, kuriem jau iepriekš bija radusies nepatika pret cilvēku, kura vārds bija šajā sarakstā teica: “Nu, protams, mēs jau sen to zinājām!” Bet turpretim, ja šajā sarakstā, bija tāda cilvēka vārds, ka mēs to uzskatījām par godīgu, reakcija bija: “Tas jau nevar būt, tā ir falsifikācija, ziniet, nu tur būs kāds pārpratums!” un tamlīdzīgi. Un tādu pašu reakciju es prognozēju arī tagad. Mums, protams, ir jārēķinās ar faktu, ka, kā zināms, tā sauktajos maisos ir tikai apmēram 4000 vienību tā saukto aģentu kartīšu. Un aptuvenais reālais skaitlis varētu būt līdz pat 25 tūkstošiem. Tātad mums ir jārēķinās, ka mūsu rīcībā nonāks tikai neliela daļa, varbūt aisberga redzamā daļa. Un mums ir jādomā par, lūk, ko.
Maisus publicēsim. Labi. Bet mums ir jādomā, ar kādiem komentāriem, kādā veidā, vai gadījumā par katru kartīti mums tomēr nebūtu jābūt kādiem pierādījumiem papildus tikai šīm skopajām ziņām un arī jāsagatavo sabiedrība šai reakcijai.

Un par to visu es ieteiktu domāt pirms šo maisu atvēršanas. Un šeit būtu darbs noteiktai darba grupai. Mēs pieņemsim politisku lēmumu, bet par praktisku rīcību, par procedūru noteikti mums vēl būs jāspriež ilgi un rūpīgi, izanalizējot pilnīgi visus aspektus– gan politiskos, gan juridiskos, gan arī psiholoģiskos. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (JL).
Cienījamie kolēģi! Nav sevišķi laimīgs apzīmējums– maisi. “Čekas maisi”. Laikam katrs saprot kaut ko citu ar tiem maisiem. Nav maisu. Runāsim par to, kas ir. Ir kartotēka. Ko šī kartotēka liecina? Nekā neliecina vairāk kā to, ka saskare, kaut kāda veida saskare ar Valsts drošības komiteju cilvēkam ir bijusi. Varbūt viņš arī ir parakstījis, ka viņš, piemēram, apmeklējis bioloģiskās ķīmijas kongresu ārzemēs, atbraucis un stāstījis, kas tajā kongresā notika. Apmēram tā. Viņš paraksta. Un viņš ir tur. Kartotēkā ir iekšā. Tas nav nekāds maiss. Viens būtu skaidrs. Neko no vēstures dokumentiem nedrīkst iznīcināt. To nu nekādā ziņā ne. Atvēršana, respektīvi, tāda veida publicēšana, nedotu nekādu labumu, sliktumu– noteikti. Jo, kā Druvietes kundze teica, šis saraksts ir tikai viena neliela daļa no tiem, kas ir īstenībā sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju. Starp šiem cilvēkiem varētu būt daži, kuriem ir lieli grēki. Varētu būt, bet tas taču neizslēdz iespēju, ka attiecīgais cilvēks, saskaroties ar faktu, ka tur viņa vārds ir, viņš kandidē tagad uz kādu noteiktu amatu, viņš iet pie attiecīgās valsts, teiksim, iestādes un saka tā: “Es jums varu visu atklāt, kas šinī laikā notika, kāda veida sadarbība vai kāds kontakts, vai kas man bija.” Un ar to viņš garantē, ka par viņu neatklās neko tādu, ko viņš nav pateicis. Ar to tā lieta ir lielā mērā nokārtota.
Bet vienkārši publicēt vienu sarakstu, par kuru mēs nezinām, ko katrs ir darījis vai nav darījis, mēs vienkārši palielinām naidu savā starpā, savā sabiedrībā, nesaticību un aizdomas un dodam iemeslu lamāties vienam uz otru. Nu, nav labi tā!
Tātad lai paliek dokumenti tur, kur tie ir, tiek glabāti. Netiek publicēti, jo ar to, gribi vai negribi, tiek mesta ēna uz šo cilvēku skaitu. Priekš kam tas ir vajadzīgs? Un, ja ir runa par to, kādā amatā kāds var strādāt, bet viņa vārdam tur ir saistības, tad tas ir īpaši skaidrojams. Tā nav problēma, ko nevar atrisināt.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Godājamie kolēģi! Varbūt šodiena ir tāda neparasta, ka man iznāk tomēr runāt mūsu frakcijas deputāta Leopolda Ozoliņa vārdā, jo faktiski viņš bija tas, kas šo ierosinājumu iesniedza. Es zinu, ka viņš pats ļoti gribēja par šo jautājumu uzstāties, viņa vārdus es, protams, neteikšu, bet tiešām no šīs tribīnes es gribu izteikt pateicību tiem deputātiem, kas nobalsos un atbalstīs šo Leopolda Ozoliņa priekšlikumu, jo viņam kā nacionāli domājošam mūsu valsts pilsonim ir ļoti, es zinu, šis jautājums būtisks, pie sirds, un tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu frakcijas Zaļo un zemnieku savienības deputāta Ozoliņa priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Ko mēs šobrīd redzam šajā Saeimas plenārsēžu zālē, kad izskatām tiešām tik būtisko Latvijas tautai jautājumu par čekistiem, par mūsu vēsturi, par tiem cilvēkiem, kas ir daudz ļauna darījuši mūsu tēviem, vectēviem un arī mums? Latvijas sabiedrība ilgu laiku ir par šo diskutējusi, ir domājusi, ko ar to darīt, un, protams, čekistus mēs negribam redzēt mūsu vidū, mūsu varas struktūrās, vietās, kas lemj par mūsu nākotni.
Par ko mēs balsosim šobrīd? “Jaunais laiks” uzskata, ka čekistiem ir jābūt atklātiem, tomēr tā metode, kā Tautas partija šobrīd rīkojas, ir klaji nepareiza, populistiska un vērsta tikai uz savu pabalējušo spalvu spodrināšanu. Ko mēs redzam? Vēl pāris dienas atpakaļ Juridiskās komisijas vadītājs no Tautas partijas Mareks Segliņš, kura komisija tieši diskutēja šo projektu, runāja šādus vārdus. Es citēju: “Vai Latvijas sabiedrība kaut ko tiešām iegūtu, ja saraksti tiks publicēti, jo jau tā lielākoties cilvēki cits citu necieš, un deputāti pauž bažas, vai cilvēki kļūs laimīgāki, ja saraksti tiks publiskoti?” Tikai pāris dienas atpakaļ Tautas partija uzskatīja savādāk. Tad kāds ir tas mērķis, kāpēc šobrīd Tautas partija aicina visus balsot par čekas maisu atvēršanu? Tas ir tikai viens un vienīgs– elementārs populisms ar mērķi uzvarēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un iegūt tur lielāku ietekmi.
Godātie kolēģi! “Jaunais laiks” tiešām vēlas, lai čekisti ir atklāti, bet skatīsimies uz to, kā tas tiek darīts, un tomēr mēģināsim šīs lietas kārtot saprotami, loģiski un diskutējot. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Arvīds Ulme.
A.Ulme (ZZS).
Cienījamie deputāti! Nu tiešām šajā brīdī mums ir jāizvēlas starp diviem ļaunumiem mazākais ļaunums. Jo faktiski turpināt šo visu čekas maisu būšanas arī vairs ilgstošāk, es domāju, nevar. Un te runāt– populisms, ne populisms, vienkārši sabiedrībai jau sen tas viss ir apnicis. Tā lieta ir tāda, ka dabīgi, ka varētu būt šo sadarbības faktu konstatēšana, ja tā būtu tā kā mēs Augstākās padomes laikā toreiz domājām, ka tas noritēs, kā saka, tiesiski precīzi un īsti, kas par ko ir vainojams. Šajā gadījumā sadarbības fakts tiek konstatēts vienkārši. Tu esi izsaukts uz čeku, tātad tu biji tur? Jā, biju. Viss! Vai tu biji komandējumā uz ārzemēm, vai pēc tam, vai, piemēram, kā mūsu Cēsu kultūras namā vienkārši ienāca... pie mums, kas Cēsu baznīcas torni taisīja, pienāca pie mums visiem drošības dienests un aizveda uz to Drošības komiteju. Un es prasīju, kādas ir viņam tiesības, viņi teica– viņi man parādīs tiesības. Un visi mēs, kas tur bijām un Cēsu baznīcas torni taisījām, tātad mēs esam sadarbībā, jo mēs bijām. Arī tur bija mans draugs Vitālijs Kolomejevs no Latgales, un viņš teica tikai trīs vārdus “Nazinu, nabiju, nateikšu”. Mēs sēdējām koridorī un to dzirdējām, jo viņš to ļoti skaļi teica. Nazinu, nabiju, nateikšu. Un, vienalga, viņš tagad ir sadarbojies ar čeku, vai ne? Nu... beigās vispār tā sadarbība kā tāda.... sabiedrībā jau liecina par cilvēku izsūtīšanu un tā tālāk.
Nu vajadzētu patiešām publicēt tad šito sarakstu, un tad tiešām varbūt būs miers. Un publicēt ar tādu norunu, ka tie ir tie cilvēki, par kuriem droši var teikt, ka viņi nav īstie čekas aģenti.

Sēdes vadītājs.
Deputāts Mihails Pietkevičs.
M.Pietkevičs (TP).
Cienījamie kolēģi! Mani pilnīgi neizbrīna tas, ko burtiski pirms dažām minūtēm šeit no tribīnes mums teica deputāts Kampars, tādēļ, ka, protams, ka šeit ir partijas, kurās ir tikai viens viedoklis un tikai viena taisnība, viens pareizs uzskats, un viss. Bet šeit ir Tautas partija, kura vienmēr ir runājusi un teikusi par to, ka ir daudz un dažādi domājoši deputāti, katrs ar savu viedokli, un šī viedokļu dažādība ilgās un garās reizēm diskusijās ļauj nonākt līdz vienam vienotam, pareizam lēmumam, kā tas ir noticis arī šajā gadījumā, runājot par šo likumprojektu un runājot par tiem dažādajiem konkrētajiem jautājumiem, uz cik ilgu laiku vēl pagarināt šos ierobežojumus, vai publicēt vai nepublicēt tā sauktos čekas maisus.
Tad arī šoreiz es varu pateikt, ka Tautas partijas praksē ir bijusi diezgan gara un smaga diskusija par šo, kur, teiksim, viens otru ir pārliecinājis, un kā rezultātā, piemēram, ir radies arī šis konkrētais

viedoklis, kādu Tautas partija šodien pauž, un tādēļ es domāju, ka šeit ir pilnīgi nevietā, ka kolēģis Kampars, piemēram, piesauc to, ko deputāts Mareks Segliņš ir vai nav teicis dienu, divas vai nedēļu atpakaļ.
Es domāju, ka tas ir pilnīgi pareizs lēmums, kādu Tautas partija ir pieņēmusi, un, es domāju, ka šeit tieši otrādi... Es jūtu un redzu, ka te ir tāda neliela tā kā varbūt “Jaunā laika” divkosība, ka it kā vienā vārdā viņi saka, ka viņi jau tā kā būtu par to, un par visiem ierobežojumiem, un par čekas maisu publicēšanu, bet tajā pašā laikā varbūt kārtība nav īstā, un varbūt ka tomēr mums Eiroparlamenta likumā vajadzētu iestrādāt to, ka čekistiem ļauj tur balotēties, un es redzu šeit tādu “Jaunā laika” divkosību, runājot par šo jautājumu.
Tas man būtu arī viss, ko es vēlētos par to teikt. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Valdis Dombrovskis.
V.Dombrovskis (JL).
Godātie kolēģi! Tikko mēs dzirdējām deputāta Pietkeviča runu par 4. – deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu, kuru “Jaunais laiks”, protams, arī atbalsta, bet, runājot par divkosību un tamlīdzīgām lietām, tad atliek vien paskatīties iepriekšējā balsojumā par noilgumu, kur Tautas partija kopā ar PCTVL, ar Tautas saskaņas partiju balsoja par to, lai būtu noilgums. Acīmredzot starp Tautas partijas biedriem ir tādi, kuri laikam arī grib slēpties aiz šī noilguma, lai nevarētu bez noilguma izmeklēt čekistu noziegumus. Tā ka es gribētu teikt– sarkani oranžā koalīcija visā tās spožumā.
Paldies par uzmanību! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Dombrovska kungs! Ja nu runā par dubulto morāli, tad jūs to nedrīkstat darīt nu nekādā gadījumā! Jums jau nu, “Jaunais laiks”, vajadzēja muti šobrīd aizvērt, es atvainojos par izteicienu.... Kas nobalsoja par to, ka čekisti varēs kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās? Kas nobalsoja? (Zālē troksnis.). Kas?
Tāpēc runāt par dubulto morāli šeit nevajadzēja, Dombrovska kungs! Nokaunieties labāk!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Tikko cienījamais Ābiķa kungs aicināja turēt muti. “Jaunais laiks”, protams, to arī darīs, pakļaujoties šim jaukajam uzaicinājumam.
Bet runājot par dubultmorāli... Ābiķa kungs, Tautas partijas balsojums par noilgumu čekistu noziegumiem vēl nav atdzisis. Tāpēc, Ābiķa kungs, kādreiz ieklausieties arī jūs savos labajos padomos. Un ne vienmēr visu vajag runāt no šīs tribīnes.
Ja ir kādai partijai, nudien, es neteikšu, ka Tautas partijai ir dubultmorāle. Nē! Tautas partijai nav dubultmorāles. Tautas partijai vispār nav morāles.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Paulis Kļaviņš– otro reizi.
P.Kļaviņš (JL).
Cienījamie kolēģi! Jūs domājat, ka mēs, atturoties un nebalsojot tanī brīdī par attiecīgo liegumu uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām kandidēt, esam tagad pavēruši ceļu bijušajiem čekistiem. Tad parādiet vienu no viņiem, kurš kandidē! Uz Eiropas Savienību kandidē, manuprāt, cilvēki ar lielāku niknumu pret Latvijas valsti un neatkarību nekā dažs labs no tiem, kas ir kartotēkā pazīstams kā cilvēks, kas ir sadarbojies. Tā ka tas tomēr nesaskan. Galīgi nesaskan! Mums tik un tā būs jāsastopas, un tur mums vajadzētu gan vairāk nevis vienam otru mēģināt gremdēt, bet turēties kopā par to, lai šie cilvēki, kas bez kaut kādas saskares ar čeku tomēr ir ļoti lielā kontrastā pret Latvijas neatkarību, lai viņus neievēl, bet mēs viens otru negremdējam. Tas būtu labāk.

Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas. Vai... Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Leopolda Ozoliņa 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret– 9, atturas– 2. Priekšlikums atbalstīts.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
5.priekšlikumu lūdzu!
M.Segliņš.
5.priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret– 14, neviens neatturas. Likums pieņemts. Paldies!
Lūdzu deputātus reģistrēties ar balsošanas kartēm! Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Sekretāram Bartaševičam nolasīt reģistrācijas izdruku!
Bet, kamēr viņš gatavojas... Kamēr viņš gatavojas, es gribu informēt deputātus, ka šodien izglītības un zinātnes ministrs savas atbildes iesniedzējiem nesniegs, jo iesniedzēji ir apmierināti ar viņa rakstisko atbildi, un līdz ar to šī tikšanās nenotiks. Lūdzu!
A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).
Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Pēteris Simsons, Valdis Dombrovskis, Ina Druviete, Pēteris Kalniņš, Artis Kampars, Andis Kāposts, Guntars Krasts, Ģirts Valdis Kristovskis, Leopolds Ozoliņš, Krišjānis Peters, Jānis Reirs, Staņislavs Šķesters, Ingrīda Ūdre, Roberts Zīle un Ērika Zommere. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Godātie deputāti! Šīsdienas sēde tiek slēgta. Un sēdi turpināsim 20. datumā pulksten 9.00 no rīta. Paldies!