Latvijas Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā

Latvijas Nacionālā programma acquis pārņemšanai

Turpinājums. Sākums — "LV" Nr.250/251, 05.07.2000.; Nr.252/254, 07.07.2000.

6. nodaļa. Sagatavoties Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību un pienākumu pārņemšanai

1. Iekšējais tirgus bez robežām

Projektu tehniskā anketa: LA-002

Prioritārā darbība: Autortiesību un blakustiesību nozares attīstība

Turpinot darbu pie intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības likumdošanas saskaņošanas ar ES acquis , 2000. gada laikā plānots pieņemt šādus normatīvos aktus:

• "Noteikumi par nesēja atlīdzību par audiovizuālu darbu un fonogrammu reproducēšanu"

• "Atlīdzība par darbu reproducēšanu"

• "Noteikumi par datorprogrammu izplatīšanu"

• Grozījumi MK 1999. gada 1. jūlija noteikumos "Noteikumi par muitas kontroles pasākumiem intelektuālā īpašuma aizsardzībai"

2000. gadā turpināsies darbs pie Kultūras ministrijas Autortiesību un blakustiesību nodaļas attīstīšanas (materiāltehniskās bāzes nodrošināšana, darbinieku apmācība, u. c.).

Pastāvīgi tiek organizēti semināri tiesnešiem, prokuroriem, muitas darbiniekiem un citiem interesentiem par intelektuālā īpašuma aizsardzības aktuālajiem jautājumiem un problēmām. Twinning projekta ietvaros Kultūras ministrija sadarbībā ar Zviedrijas Patentu valdi plāno organizēt virkni apmācību semināru intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā tiesnešiem un prokuratūras darbiniekiem (par pierādīšanas problēmām un tiesu procesuālajiem jautājumiem), muitas darbiniekiem (par muitas pasākumiem uz robežām) un policijas darbiniekiem (par pirātisma apkarošanas praktiskajām problēmām). Latvijas Autortiesību aģentūra (AKKA/LAA) ir uzsākusi sadarbības projektus ar Dānijas Kultūras ministriju, konkrēti ar Mehānisko tiesību aizsardzības organizāciju (NCB) un Mūzikas autortiesību organizāciju (KOPA), kura ietvaros tiks organizētas apmācības autortiesību aģentūru darbiniekiem Latvijā. Ir sagatavots arī projekta pieteikums Phare 4 programmas ietvaros par apmācību organizēšanu tiesnešiem, prokuratūras un policijas darbiniekiem.

Projektu tehniskā anketa: LA-063

Prioritārā darbība: Latvijas likumdošanas rūpnieciskā īpašuma jomā saskaņošana ar ES prasībām.

Līdz 2001. gada beigām plānots Saeimā pieņemt jaunu Dizainparaugu aizsardzības likumu.

Projektu tehniskā anketa: LE-001

Prioritārā darbība: Sekmēt Latvijas un ārvalstu uzņēmumu ienākšanu Latvijas tirgū, radot ES standartiem atbilstošu normatīvo bāzi komerctiesībās.

Šobrīd galvenā prioritāte, izveidojot juridisku bāzi uzņēmumu dibināšanai Latvijā un to efektīvai funkcionēšanai, nodrošināt 13.04.2000.Saeimā pieņemtā Komerclikuma stāšanos spēkā 2001.gada 1.janvārī. Komerclikums būs pilnībā saskaņots ar spēkā esošām ES direktīvām komerctiesību jomā.

Tiks izdarīti grozījumi visos attiecīgos spēkā esošos likumos, lai tos saskaņotu ar jauno Komerclikumu. Pirmos pieņems Uzņēmumu reģistra likuma grozījumus, ieviešot daudz vienkāršāku un ātrāku uzņēmumu reģistrācijas procedūru. Pēc tam pieņems grozījumus nodokļu likumos , likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem", likumā "Par grāmatvedību", Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai tos saskaņotu ar jaunā Komerclikuma noteikumiem.

Ir uzsākts darbs, lai līdz 2001. gada beigām atbilstoši Komerclikuma prasībām uzlabotu Uzņēmumu reģistra tehnisko nodrošinājumu, kā arī attiecīgi palielinātu darbinieku skaitu. 2000. gada vidū tiks uzsākts darbs pie sabiedrības informēšanas programmas par Komerclikumu, kuras mērķauditorija būs uzņēmēji. Programmu paredzēts realizēt līdz 2003. gadam.

 

1.2. Brīva preču kustība

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

Latvija turpina pilnveidot likumdošanas un institucionālo sistēmu, kas nodrošinās brīvu preču apriti iekšējā tirgū.

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas īstermiņa prioritātes :

• saskaņot atbilstības novērtēšanas likumdošanu;

• turpināt likumdošanas saskaņošanu sektoros;

• paātrināt EN standartu pārņemšanu;

• tālāk attīstīt tirgus uzraudzības sistēmu.

• 1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas vidējā termiņa prioritātes :

• pabeigt sektorālās likumdošanas un EN standartu adaptāciju;

• uzlabot standartizācijas, atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības struktūras;

• vispārīgi nodrošināt piemērotas izpildes institūcijas visos sektoros.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Ievērojot Eiropas Komisijas ieteikumus, 1999. gadā tika izdarīti grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu", kā arī izstrādāts Preču drošuma likums un likums "Par atbildību par preču un pakalpojumu trūkumiem", kurus Saeimā paredzēts pieņemt 2000. gada laikā.

Efektīvi darbojas standartizācijas un akreditācijas institūcijas. Nozīmīgs progress ir vērojams standartu pārņemšanā. SIA "Latvijas standarts" ir adaptēti apmēram 1700 Eiropas standarti dažādās jomās. Saskaņā ar Eiropas EN 45 000 sērijas standartiem Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā ir akreditētas 106 testēšanas laboratorijas dažādās jomās, 1 personāla sertificēšanas, 3 produktu sertificēšanas institūcijas, 4 kalibrēšanas laboratorijas, 6 inspicēšanas institūcijas un 1 kvalitātes sistēmu sertificēšanas institūcija.

Tiek veidota tirgus uzraudzības sistēma. Saskaņā ar Preču un pakalpojumu drošuma likumprojektu ir paredzēts izveidot Tirgus uzraudzības koordinējošu institūciju — Tirgus uzraudzības padomi, kas nodrošinās informācijas un viedokļu apmaiņu starp tirgus uzraudzības iestādēm, kas veic preču atbilstības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām uzraudzību atsevišķos sektoros.

Ir turpinājusies jaunās pieejas direktīvu pārņemšana Latvijas likumdošanā. Ar Ministru kabineta noteikumiem ir ieviestas ES direktīvu prasības attiecībā uz elektroiekārtām; individuālajiem aizsardzības līdzekļiem; liftiem, sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsardzības sistēmām; vienkāršajām spiedtvertnēm; būvmateriāliem, spiedtvertnēm un rotaļlietām. Ministru kabineta komitejā ir akceptēti noteikumu projekti, kuri ieviesīs direktīvu nosacījumus tādās jomās kā mehāniskās iekārtas, un gāzes iekārtas. Šos noteikumus paredzēts apstiprināt 2000. gada laikā.

Autotransporta jomā kopš 1999. gada beigām ir ieviesta tipa apstiprināšanas sistēma attiecībā uz riteņu transportlīdzekļiem un to piekabēm. Satiksmes ministrija 1999.gada 30.augustā ir pieņēmusi noteikumus par tehnisko normatīvu prasībām dažādu kategoriju autotransporta līdzekļiem un to sastāvdaļām atbilstoši tipa apstiprinājuma direktīvu prasībām. ES acquis attiecībā uz lauksaimniecībā un mežkopībā izmantojamo tehniku ir paredzēts ieviest līdz 2000. gada beigām.

1999. gada augustā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi "Par pārtikas piesārņojumu" papildina ar ES prasībām saskaņoto horizontālo pārtikas likumdošanu. Ministru kabinets ir akceptējis noteikumus "Obligātās nekaitīguma prasības medum", kas izstrādāts atbilstoši attiecīgajai ES direktīvai.

Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu sfērā 1999. gadā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi "Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas kārtība". 2000.gada 25.aprīlī Ministru kabinets pieņēma noteikumus "Noteikumi par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem".

Farmācijas jomā ir izstrādāti un starpministriju saskaņošanas procesā atrodas Ministru kabineta noteikumu projekti "Zāļu reģistrācijas noteikumi", "Zāļu ražošanas noteikumi" un Zāļu ievešanas, izvešanas un izplatīšanas noteikumi". Ministru kabineta komitejā ir akceptēts Veterinārmedicīnas likums, kas ievieš direktīvu pamatprasības veterinārmedicīnas jomā.

Ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz apavu izstrādājumu un stikla marķēšanu.

 

C. Prioritārās darbības

Latvijas Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā paredz šādas īstermiņa darbības:

Projektu tehniskā anketa: LA-003

Prioritārā darbība: Paplašināt un uzturēt metroloģisko bāzi.

Latvijas mērīšanas sistēmas saderība ar starptautisku standartu prasībām ir viens no obligātiem priekšnoteikumiem, lai atzītu Latvijā veiktos atbilstības novērtējuma rezultātus. Tiks izstrādāti normatīvie akti, lai ieviestu ES normas attiecībā uz preču fasēšanas prasībām. Lai stiprinātu Metroloģijas centra administratīvo kapacitāti, tiks veikta tā darbinieku apmācība par akustiskiem un vibrācijas mērījumiem, fasēto preču kontroli, masas, ģeometriskiem un elektriskiem mērījumiem.

Projektu tehniskā anketa: LA-004

Prioritārā darbība: Eiropas atbilstības novērtēšanas protokola ( Protocol on European Conformity Assessment — PECA) noslēgšana.

Šī protokola īstenošana ir galvenais mērķis, kas jāsasniedz, lai likvidētu tirdzniecības tehniskās barjeras un veicinātu preču brīvu apriti. 2000. gadā turpināsies sarunas par Eiropas atbilstības novērtēšanas protokola noslēgšanu Latvijai prioritārajās sfērās — pārstrādāti pārtikas produkti, būvmateriāli, iekārtu elektrodrošība, elektromagnētiskā saderība, farmācijas produkti, medicīnas iekārtas.

Projektu tehniskā anketa: LA-005

Prioritārā darbība: Izstrādāt nacionālos atbilstības novērtēšanas standartus "Jaunās pieejas" direktīvām atbilstoši valsts ekonomikas un ES vajadzībām, paātrināt Eiropas standartu ieviešanas procesu un sagatavot Eiropas standartu ieviešanas programmu.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību, atceltu tirdzniecības tehniskās barjeras un atvieglotu konkurenci iekšējā tirgū, Latvijas uzņēmumiem ir jābūt spējīgiem ražot produktus, kas atbilst "jaunās pieejas" direktīvu prasībām attiecībā uz CEN/CENELEC standartiem, kurus pieņēmušas visas ES dalībvalstis.

Līdz 2004. gada beigām būs adaptēti visi Eiropas standarti. Eiropas standartu pieņemšanas plāns 2000. gadam aptver tādas jomas kā mašīnbūve, celtniecības materiāli, individuālās aizsardzības līdzekļi un bīstamās vielas.

Standartizācijas tehnisko komiteju dalībnieki tiks apmācīti jautājumos, kas attiecas uz standartizāciju ES dalībvalstīs.

Ir būtiski iesaistīt privātos uzņēmējus standartizācijas procesā. Tādēļ pastāvīgi tiks veikti pasākumi, lai uzņēmējiem izskaidrotu standartizācijas nozīmi ražošanā.

Projektu tehniskā anketa: LA-006

Prioritārā darbība: Normatīvās bāzes un institucionālās sistēmas sakārtošana būvniecības jomā atbilstoši ES nosacījumiem.

Vides un reģionālās attīstības ministrija plāno nostiprināt būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas iestādes. Tā rezultātā būvmateriālu atbilstības novērtēšanas sistēmā darbosies tikai atbilstoši LVS EN 45002 standartam akreditētas testēšanas laboratorijas un sertificēšanas iestādes. Šā pasākuma beigu termiņš — 2001. gada beigas.

Līdz 2001. gada beigām Vides un reģionālās attīstības ministrija nodibinās Eiropas būvprodukcijas direktīvai atbilstošu tehniskā apstiprinājuma biroju.

Projektu tehniskā anketa: LA-007

Prioritārā darbība: Nodrošināt sabiedrību ar kvalitatīviem, efektīviem un drošiem medikamentiem.

Zāļu reģistrēšanas un izplatīšanas sistēmas izveidei atbilstoši ES tiesību aktiem ir sagatavoti un plānoti pieņemt Grozījumus Farmācijas likumā. Ir sagatavots projekts zāļu reģistrēšanai, reglamentējot prasības analītiskajiem, farmakoloģiskajiem un klīniskajiem standartiem un protokoliem zāļu reģistrēšanai, tajā skaitā radiofarmaceitiskiem preparātiem, homeopātiskajām zālēm, imunoloģiskiem preparātiem un no cilvēka asinīm un plazmas iegūtām zālēm un zālēs pievienot atļautajām krāsvielām. Plānots pieņemt noteikumus par zāļu ražošanu, ievešanu, izvešanu un izplatīšanu, un par zāļu klīniskās izpētes veikšanas kārtību. Paredzēts izstrādāt atbilstoši ES direktīvām jaunas zāļu reklamēšanas prasības un zāļu blakusparādību uzraudzības kārtību. Eiropas Savienības direktīvu 65/65/EEC, 75/319/EEC, 89/105/EEC, 92/27/EEC, 92/26/EEC, 91/356/EEC, 92/25/EEC, 92/28/EEC pamatnostādnes farmācijas jomā ir ieviestas Farmācijas likumā. Ir pieņemti noteikumi "Par cilvēku vajadzībām izplatāmo zāļu iedalījumu recepšu un bezrecepšu zālēs", "Medikamentu marķēšanas noteikumi", "Ambulatorai ārstniecībai paredzēto zāļu, medicīnisko preču un preču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība", "Noteikumi par zāļu reklāmu". Atbilstoši zāļu tirgus uzraudzības nodrošināšanai drošu, kvalitatīvu un efektīvu medikamentu izplatīšanā, ir pabeigta farmācijas sektora strukturālā reforma un izveidotas visas zāļu tirgus uzraudzības institūcijas: Valsts zāļu aģentūra, Valsts farmācijas inspekcija un Zāļu cenu aģentūra (pakāpeniskai zāļu iegādes izdevumu kopmpensācijas kārtības ieviešanai).

Sākot no 2000. gada līdz 2002. gada beigām paredzēts veikt pasākumus, lai stiprinātu

Valsts Zāļu aģentūru;

Valsts Farmācijas inspekciju;

Zāļu cenu aģentūru.

Projektu tehniskā anketa: LA-008

Prioritārā darbība: Nodrošināt sabiedrību ar veselīgu, kvalitatīvu un drošu pārtiku

Lai turpinātu saskaņot Latvijas normatīvos aktus ar attiecīgiem EK normatīvajiem aktiem pārtikas nozarē, no 2000.–2002. gadam tiks pieņemti noteikumi par jauno pārtiku, par mātes piena aizstājējiem, par pārtikas produktiem, kas paredzēti īpašai lietošanai, par dabīgo minerālūdeņu izmantošanu un realizēšanu, par pārtikas piedevu lietošanas kārtību, kā arī par spirta un alkoholisko dzērienu nekaitīgumu, ģenētiski modificētu organismu izmantošanas un lietošanas kārtību, Ministru kabineta noteikumi vai Latvijas valsts standarti par vīna un pārtikas piedevu analīzēm. Pārtikas aprites uzraudzības likums tiks precizēts atbilstoši ES prasībām.

Institūciju veidošanas jomā:

• Tiks izveidota pārtikas uzņēmumu atzīšanas sistēmu. Lai attīstītu un uzlabotu pārtikas kontroli

• turpināsies pārtikas inspektoru apmācības.

• izveidos komunikāciju sistēmu pārtikas drošības sfērā .

2000.gadā tiks izveidota institūciju sistēma darbam ar ģenētiski modificētiem organismiem. Tiks izveidota ekspertu padome; apstiprinātas pārbaudes laboratorijas, lai pārbaudītu ģenētiski modificētus organismus. Tiks izveidotas kontroles institūcijas.

Projektu tehniskā anketa: LA-009

Prioritārā darbība: Nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzību Latvijā; Izveidot ES prasībām atbilstošu tirgus uzraudzības sistēmu, kas nodrošinātu patērētāju dzīvības un veselības aizsardzību.

Lai aizsargātu patērētājus no draudiem, kas var rasties viņu dzīvībai, veselībai vai apkārtējai videi ir nepieciešama gan attiecīga normatīvā bāze, gan infrastruktūra tirgū piedāvāto preču un pakalpojumu uzraudzībai.

2000. gadā ir plānots pieņemt Preču un pakalpojumu drošuma likumu un likumu "Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem". Preču marķēšanas jomā tiks pieņemti vairāki Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz elektropreču marķēšanu.

Tiks izveidota Tirgus uzraudzības koordinējoša institūcija — Tirgus uzraudzības padome.

Lai nodrošinātu efektīvu patērētāju tiesību aizsardzības likumdošanas piemērošanu, notiks apmācības Patērētāju tiesību aizsardzības centra personālam par patērētāju tiesību aizsardzības likumdošanu un tirgus uzraudzību ES dalībvalstīs. Tiks organizēti informatīva rakstura pasākumi pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem par patērētāju tiesību aizsardzību.

Projektu tehniskā anketa: LA-010

Prioritārā darbība: Ar ES nosacījumiem saskaņotās ķīmisko vielu kontroles sistēmas izveidošana.

Līdz 2000. gada septembrim ir paredzēts pieņemt grozījumus Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā. Nacionālā programma paredz 2000. un 2001. gada laikā pieņemt piecus MK noteikumus, kuri izriet no Ķīmisko vienu un ķīmisko produktu likuma.

Institūciju jomā paredzēts nostiprināt Latvijas Vides datu centrā izveidoto Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzraudzības nodaļu, reģionālās vides pārvaldes, vides valsts inspekciju, un VARAM Vides aizsardzības departamentu darbu koordinēšanai, rekomendāciju sniegšanai, informācijas vākšanai un apkopošanai par ķimikālijām un ķīmikāliju kontroles veikšanai.

Projektu tehniskā anketa: LA-011

Prioritārā darbība: Darba attiecību juridiskās kultūras un darba drošības un darbinieku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšana

Saskaņā ar šo prioritāti ir paredzēts transponēt vairākas EK direktīvas rūpniecības precēm, t.i., iekārtām. Šogad pieņems noteikumus:

• Par mašīnu drošību;

• Par liftiem;

• Par spiedtvertnēm;

• Par sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsardzības sistēmām;

• Par prasībām gāzu balonu ražošanā un atbilstības novērtēšanā.

 

1.3. Brīva kapitāla kustība

Kapitāla kustības režīms Latvijā ir uzskatāms par vienu no liberālākajiem pasaulē. Latvijā nav ierobežojumu valūtas konvertēšanai, nedz tekošā konta darījumos, nedz kapitāla konta darījumos. Ārzemju investori var brīvi repatriēt savus ieguldījumus peļņu pēc attiecīgu nodokļu samaksas. Gan rezidenti, gan nerezidenti bez kādiem ierobežojumiem drīkst glabāt ārvalstu valūtu skaidrā naudā vai atvērt bankas rēķinus Latvijas vai ārzemju valūtā. Katrs Latvijas rezidents bez kādiem ierobežojumiem var izmantot ārzemju finansu pakalpojumus. Atļauti ir visi finansu darījumi, kas minēti Padomes Direktīvā Romas Līguma 67. panta piemērošanai.

 

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza sekojošas īstermiņa prioritātes:

• Saskaņot likumus tiešo investīciju jomā tajos sektoros, kur vēl joprojām pastāv ierobežojumi.

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza sekojošas vidējā termiņa prioritātes:

• Saskaņot likumus par privāto pensiju fondu un apdrošināšanas kompāniju tiesībām veikt ārējās portfeļinvestīcijas.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Līdz šim Latvijā vēl 4 tautsaimniecības nozarēs — mežrūpniecības , radio un televīzijas, apsardzes dienestu, kā arī loteriju un azartspēļu jomās pastāvēja ierobežojumi tiešo ārvalstu investīciju ieplūšanai. Šajās jomās pastāvēja ierobežojums veikt uzņēmējdarbību tām uzņēmējsabiedrībām, kuru pamatkapitālā ārvalstu ieguldītāju daļa bija lielāka par 49%. Šie ierobežojumi ir atcelti, izdarot grozījumus vairākās Latvijas tiesību normās: likuma "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" vietā 24.02.2000 tika pieņemts "Meža likums", 11.11.1999 pieņemti grozījumi likumā "Par izlozēm un azartspēlēm", 14.10.1999 pieņemti grozījumi Radio un televīzijas likumā, 22.08.1996 pieņemti grozījumi likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas republikā", grozījumi "Apsardzes darbības likumā" ir apstiprināti 16.05.2000. Ministru kabineta sēdē.

Pastāv daži ierobežojumi (tikai attiecībā uz privātiem pensiju fondiem), piesardzības apsvērumu dēļ, Latvijas uzņēmējsabiedrībām veikt investīcijas ārvalstīs: saskaņā ar Privāto pensiju fondu likumu šie fondi ārzemēs (vērtspapīros, nekustamajā īpašumā u.c.) nevar ieguldīt vairāk par 15% no pensiju fonda aktīvu kopapjoma. Līdz 2003. gadam paredzēts saskaņot Latvijas likumdošanu ar ES normatīvajiem aktiem attiecībā uz privāto pensiju fondu līdzekļu ieguldīšanu ārvalstīs (projektu tehniskajā anketā: EL-010).

Tiek strādāts pie grozījumu izdarīšanas likumos "Par zemes reformu LR pilsētās" un "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", lai atceltu ierobežojumus ES dalībvalstu filiālēm iegādāties īpašumā zemi, atrisinātu jautājumu par ES Dalībvalstu pašnodarbināto personu tiesībām iegūt īpašumā zemi, kā arī novērstu ierobežojumu attiecībā uz Īrijas kompāniju meitas/ kontrolētajiem uzņēmumiem iegādāties Latvijā zemi.

 

C. Prioritārās darbības

Saskaņā ar Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā ir paredzētas šādas īstermiņa prioritātes (tās attiecas arī uz brīvu pakalpojumu kustību):

Projektu tehniskā anketa: EL-010

Prioritārā darbība: Finansu pakalpojumu likumdošanas pilnveidošana un finansu tirgus uzraudzības institūciju kapacitātes paaugstināšana

Līdz 2001. gadam tiks pilnībā ieviesta direktīva par pārrobežu kredītu pārvedumiem, izstrādājot un ieviešot attiecīgos Latvijas Bankas noteikumus.

Līdz 2003. gadam tiks izdarīti grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā ar mērķi atcelt aizliegumu ārvalstu apdrošināšanas sabiedrībām dibināt filiāles Latvijā, kā arī tiks izstrādāti attiecīgie normatīvie akti par Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas lomu to uzraudzībā. Līdz 2003. gadam paredzēts arī veikt Latvijas likumdošanas saskaņošanu ar ES normām attiecībā uz privāto pensiju fondu līdzekļu ieguldīšanu ārvalstīs.

 

1.4. Brīva pakalpojumu kustība

Būtiska acquis daļa, kas pieder pie brīvas pakalpojumu kustības, attiecas uz finansu pakalpojumiem. Latvijā ir pieliktas lielas pūles, pilnveidojot likumu bāzi finansu pakalpojumiem. Nākotnē paredzēts izveidot vienotu finansu tirgus uzraudzības iestādi (kas uzraudzīs banku, apdrošināšanas un vērtspapīru tirgu).

 

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādu īstermiņa prioritāti:

• Finansu pakalpojumu jomā turpināt EK noteikumu ieviešanu, īpaši lai novērstu ārvalstu apdrošināšanas kompāniju filiāļu veidošanas aizliegumu.

1999. gada Pievienošanās Partnerība neizvirza vidējā termiņa prioritātes.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Turpinot finansu pakalpojumu sektora likumdošanas saskaņošanu ar ES prasībām, 1999. gada otrajā pusē pieņemts likumi Par konsolidētajiem gada pārskatiem", kā arī veikti grozījumi likumos "Par uzņēmumu gada pārskatiem" un "Par grāmatvedību".

Bankas

Latvijas Banka 1999. gadā ieviesa noteikumus, lai īstenotu konsolidācijas prasības attiecībā uz kredītiestāžu gada pārskatiem, tādējādi pilnībā īstenojot ES Direktīvu par banku un citu finansu institūciju gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem. Šie jaunie noteikumi jau tiks piemēroti attiecībā uz banku 1999. gada pārskatiem.

Turpinot likumdošanas saskaņošanu attiecībā uz banku sektoru, Latvijas Bankas Valde 2000. gada martā apstiprināja "Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumus" (daļēji stājas spēkā ar 01.07.2000., pilnā apjomā — ar 01.01.2001.). Tādējādi Latvijā tiks ieviesta pēdējā no vēl neieviestajām ES banku direktīvām — "Par kredītiestāžu un investīciju sabiedrību kapitāla pietiekamību" (Nr. 93/6/EEC), kas attiecas uz kapitāla prasības noteikšanu tirgus riskiem. Stājoties spēkā šiem noteikumiem, Latvijā būs nodrošināta visu Bāzeles Banku uzraudzības komitejas efektīvas banku uzraudzības pamatprincipu ievērošana.

Latvijas Banka ir īstenojusi visus likumdošanas saskaņošanas pirmā un otrā posma pasākumus attiecībā uz banku uzraudzību, kas paredzēti Baltā grāmatā.

Vērtspapīri

Vērtspapīru tirgus komisija ir pieņēmusi visu sekundāro tiesību aktu kompleksu, kuri nodrošinās ieguldījumu sabiedrību nevainojamu funkcionēšanu.

1999. gadā Vērtspapīru tirgus komisija ir strādājusi pie atlikušo direktīvu saskaņošanas ar LR normatīvajiem aktiem. Notika pakāpeniska Investīciju pakalpojumu direktīvas (93/22/EEC) prasību ieviešana Latvijas likumdošanā. Tika sagatavoti apjomīgi grozījumi likumā "Par vērtspapīriem", kas veicina direktīvu 89/592/EEC (Par iekšējās informācijas nelikumīgu izmantošanu), 89/298/EEC (Par to, kā sastāda, pārbauda un izplata prospektus, kas jāpublicē sakarā ar pārvedamu vērtspapīru publisko piedāvājumu), 88/627/EEC (Par informāciju, kas jāpublicē, iegūstot vai atsavinot būtisku kapitāldaļu sabiedrībā, kura ir biržas sarakstā) pilnīgu ieviešanu. Grozījumi skar vērtspapīru tirgus profesionālo speciālistu darbību attiecībā uz informāciju, ko viņi iegūst no trešajām personām, pirms tā tiek publicēta, kā arī citus būtiskus jautājumus tirgus uzraudzības pilnveidošanai atbilstoši modernajām tendencēm Eiropas finansu tirgos.

1999. gada laikā tika izstrādāts un VTK padomē akceptēts noteikumu projekts par kapitāla pietiekamības prasībām investīciju sabiedrībām, kas nosedz 93/6/EEC direktīvas prasības. Noteikumu projektu ir paredzēts pieņemt līdz 2000. gada jūlijam un pilnā apmērā noteikumi varētu sākt darboties 2002. gada sākumā.

1999. gada beigās komisijas speciālisti izstrādāja un VTK padomē konceptuāli atbalstīja projektu investīciju garantiju likumam, kura pamatā ir 97/9/EC direktīva. Sakarā ar tā komplicētību projekta pilnīga pabeigšana un pieņemšana paredzēta 2001. gadā.

1999. gadā tika sagatavoti arī apjomīgi grozījumi likumā "Par vērtspapīriem".

Šie vērtspapīru likuma grozījumi ierosina pāriet uz brokeru sabiedrību sadalījumu trīs kategorijās pēc darbības sfērām un kapitāla pietiekamības (atbilstoši ES direktīvas prasībām attiecībā uz pašu kapitālu un pamatkapitālu); grozījumi tiek ieviesti arī direktīvas par ziņošanu par būtisku līdzdalību prasību piemērošanas precizēšanai, kā arī saistībā ar prasību precizēšanu attiecībā uz publiskā piedāvājuma prospektiem.

1999.gada laikā un 2000.gada sākumā VTK ir pieņēmusi vairākus noteikumus, kas regulē vērtspapīru tirgus darbību un veicina direktīvu pilnīgas ieviešanas procesu:

Fondu biržu licencēšanas noteikumi, izdoti 12.07.1999., spēkā stājās no 22.07.1999.

Noteikumi par akciju atpirkšanu, izdoti 16.09.1999., spēkā stājās no 25.09.1999.

Noteikumi par attaisnojuma dokumentiem, izdoti 10.11.1999., spēkā stājās no 26.01.2000.

Noteikumi par ārpusbiržas darījumu publiskošanu, izdoti 24.12.1999., spēkā stājās no 03.01.2000.

Noteikumi par vērtspapīru kontu nodošanu, izdoti 03.03.2000., spēkā stājās no 15.04.2000.

Apdrošināšana

1998. gadā Latvijas Satiksmes birojs tika uzņemts Zaļo karšu sistēmā kā pagaidu biedrs, un Latvijas Zaļās kartes ir apgrozībā no 1998. gada 1. decembra. 1999. gada februārī Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos "Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām, to palielināšanas un samazināšanas kārtību un apdrošinātāja atbildības limitiem", kā rezultātā apdrošinātāju saistības tika divkāršotas. Garantiju summa sedz vidējo prasību apmēru Latvijā. Saistību apjomi regulāri tiks pārskatīti un koriģēti; plānots, ka līdz 2015. gadam garantiju summas tiks palielinātas, sasniedzot ES prasību minimumam atbilstošu līmeni.

Likumdošanas saskaņošanas jomā tiek turpināts darbs pie nepieciešamo grozījumu izdarīšanas likumā "Par apdrošināšanas sabiedrībām un to uzraudzību" saskaņā ar direktīvu 373L0239, 379L0267, 392L0049, 392L0096 prasībām, kā arī sagatavoti un iesniegti virzīšanai Ministru kabinetā grozījumi "Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā", kas nosaka prasības attiecībā uz pašu kapitāla aprēķināšanas kārtību.

Līdz ar iestāšanās procedūru pabeigšanu 23.09.1999, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija kļuva par Starptautiskās Apdrošināšanas uzraugu asociācijas (International Association of Insurance Supervisors) biedru.

 

C. Prioritārās darbības

Tuvākajā laikā saskaņā ar Nacionālo programmu šajā jomā tiek plānots realizēt šādus prioritāros pasākumus (tās attiecas arī uz brīvu kapitāla kustību):

Projektu tehniskā anketa: EL-010

Prioritārā darbība: Finansu pakalpojumu likumdošanas pilnveidošana un finansu tirgus uzraudzības institūciju kapacitātes paaugstināšana.

Līdz 2003. gadam turpināsies likumu tuvināšana ES prasībām kapitāla kustības, finansu pakalpojumu, grāmatvedības un audita jomā:

līdz 2001. gadam kredītiestādēm, pilnībā īstenojot ES Direktīvu 93/6/EEC un līdz 2002. gadam ir paredzēts ieviest kapitāla pietiekamības prasības ieguldījumu sabiedrībām.

Lai nodrošinātu investoru interešu aizsardzību, tika izstrādāts likums "Par investoru aizsardzības shēmu" saskaņā ar Direktīvas 97/9/EC prasībām, un to ir plānots pieņemt līdz 2001. gada beigām.

Tuvākā laikā ir paredzēts pieņemt grozījumus likumā "Par zvērinātiem revidentiem". Līdz 2001. gada beigām paredzēts arī nodrošināt minētā likuma praktisko ieviešanu, izveidojot vai nosakot administratīvo struktūru, kura kontrolēs zvērināto revidentu un auditoru kompāniju darbību.

Pēc 2000. gada izstrādās vairākus citus tiesību aktus, lai īstenotu direktīvas par apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību prasības. Līdz 2003. gadam paredzēts veikt grozījumus likumā "Par apdrošināšanas sabiedrībām un to uzraudzību" ar mērķi atcelt aizliegumu ārvalstu apdrošināšanas sabiedrībām dibināt filiāles Latvijā, kā arī izstrādāt attiecīgo normatīvo bāzi par Apdrošināšanas Uzraudzības inspekcijas lomu to uzraudzībā. Tāpat, līdz 2003. gadam paredzēts veikt grozījumus likumā "Par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu", lai izpildītu ES direktīvās noteiktās minimālās prasības attiecībā uz apdrošināšanas limitiem.

Finansu pakalpojumu sektora uzraudzības institūciju personālam kapacitātes celšanas nolūkos Phare un bilaterālo palīdzības projektu ietvaros tiks pastāvīgi organizēti apmācības kursi, semināri un mācību vizītes ārzemēs par finansu tirgus darbības teorētiskiem aspektiem, kā arī tā dalībnieku praktiskās uzraudzības specifiskiem jautājumiem.

Vidēja termiņa skatījumā svarīgs ir arī jautājums par koordinācijas pastiprināšanu finansu pakalpojumu sektora kompleksā uzraudzībā, kuras sekmīgai nodrošināšanai pēc attiecīgas likumdošanas bāzes pieņemšanas uz esošo uzraudzības institūciju bāzes tiks veidota vienotā administratīvā struktūra (Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija). Tās darbības paredzētais uzsākšanas termiņš ir 2001. gada vidus. Minētā komisija nodrošinās arī likuma par investoru aizsardzību īstenošanu.

Lai padziļinātu sadarbību starp Baltijas valstu finansu pakalpojumu sektora uzraudzības institūcijām, tādējādi veicinot vienota Baltijas finansu tirgus izveidi, 2000. gada laikā paredzēts noslēgt savstarpējas informācijas apmaiņas līgumus ar Lietuvas un Igaunijas banku uzraudzības iestādēm, noslēgt vienošanos par savstarpēju vērtspapīru tirgus dalībnieku atzīšanu Baltijas valstīs, kā arī turpināt regulārās Baltijas valstu apdrošināšanas tirgus un vērtspapīru tirgus uzraudzības institūciju tikšanās un informācijas apmaiņu noslēgto sadarbības līgumu ietvaros. Līdzīgu pasākumu veikšana vidējā termiņā ir paredzēta arī attiecībā uz sadarbības padziļināšanu ar ES un citu valstu finansu pakalpojumu sektora uzraudzības institūcijām, lai tādējādi sekmētu Baltijas finansu tirgus integrāciju ES finansu tirgū (savstarpēju informācijas apmaiņas līgumu noslēgšana ar Vācijas un Zviedrijas banku uzraudzības institūcijām, regulāru tikšanos organizēšana ar Ziemeļvalstu apdrošināšanas uzraudzības institūcijām, informācijas apmaiņa noslēgto sadarbības līgumu ietvaros, utt.).

 

1.5. Brīva personu kustība

Latvija veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ir veikta attiecīga sagatavošanās, lai šajā acquis jomā ar laiku piemērotu Kopienas tiesības, kas veicina darbaspēka mobilitāti.

 

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādu īstermiņa prioritātes :

• Migrācijas politikas un bēgļu un patvērumu meklētāju likumdošanas un procedūras ieviešana, lai novērstu nelegālo imigrāciju un pilnībā iesaistītos Šengenas informatīvajā sistēmā; pabeigt pievienošanos starptautiskajām konvencijām

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas vidējā termiņa prioritātes :

• Pabeigt diplomu savstarpējās atzīšanas saskaņošanu

• Turpināt vīzu likumdošanas un prakses progresīvu saskaņošanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Savienības pilsoņu brīva pārvietošanās; brīvība veikt uzņēmējdarbību un diplomu un kvalifikācijas savstarpēja atzīšana

Eiropas Līgums paredz nediskriminējošu attieksmi pret strādājošiem, kas ir nodarbināti pušu teritorijā. Tas attiecas uz iespēju uzkrāt vai saglabāt sociālās drošības tiesības. Koordināciju sociālās drošības jomā veicina divpusēji līgumi. 1999. gada 11. maijā parakstīts sociālās drošības līgums ar Somiju.

Lai uzlabotu un vienkāršotu darbaspēka brīvu pārvietošanos Baltijas valstīs, Latvija un Lietuva pašlaik saskaņo viedokļus jautājumā par brīvu darbaspēka tirgu Baltijā.

2000. gada 28. martā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi nr. 116 "Ārvalstnieku un bezvalstnieku nodarbināšanas kārtība Latvijā", kas atbilst Eiropas Savienības prasībām.

Saeima 1999. gada 13. maijā ir pieņēmusi likumu "Par Eiropas reģiona konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību", ar kuru minētā konvencija tiek apstiprināta. Latvijā sekmīgi darbojas diplomu atzīšanas sistēma šīs konvencijas ietvaros, līdz ar to nepastāv problēmas Pievienošanās Partnerības vidēja termiņa prioritātes izpildē.

2000. gada 16. februārī Ministru kabinets ir akceptējis Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par izglītības kvalifikāciju akadēmisko atzīšanu Baltijas kopējā izglītības telpā.

1999. gada beigās un 2000. gada sākumā ir sasniegts zināms progress acquis pārņemšanā attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Latvijā nepastāv principiālas atšķirības ar ES izglītības prasībām atsevišķām profesijām.

Likumprojekts "Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu" 1999. gada jūnijā un augustā tika izskatīts Ministru kabineta komitejas sēdē. Likumprojekts tika pārstrukturēts, ņemot vērā arī pēdējās izmaiņas ES acquis profesionālo kvalifikāciju sektorā. Bez tam paralēli šim "jumta likumam" tika sagatavoti un saskaņoti ar ministrijām arī nepieciešamie grozījumu projekti citos likumos, kā arī Ministru kabineta noteikumu projekti, ar kuriem tiek pārņemts viss acquis šajā jomā. 2000. gada aprīlī likumprojekti ""Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu", "Grozījumi Ārstniecības likumā", "Grozījums likumā par prakses ārstiem", "Grozījums farmācijas likumā", "Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā", "Grozījumi Autopārvadājumu likumā", kopā ar 14 Ministru kabineta noteikumiem tika iesniegti Ministru kabinetā.

Atsevišķās jomās — jūrniecībā un civilajā aviācijā ārvalstnieku kvalifikācijas atzīšana jau notiek pamatojoties uz starptautiskajām konvencijām, kuru prasības atbilst arī ES acquis .

1999. gada decembrī ar Phare programmas palīdzību tika noorganizēts seminārs "Kvalifikāciju savstarpējā atzīšana" ministrijām un visām ieinteresētajām institūcijām, augstskolām, lai tās izprastu un apgūtu jaunās funkcijas reglamentēto profesiju un kvalifikāciju atzīšanas jomā.

Minēto tiesību aktu ieviešanai netiks veidotas jaunas institūcijas, bet tiek paplašinātas pašreizējo institūciju funkcijas. Viena no šīm institūcijām ir Akadēmiskās informācijas centrs, kas sekmīgi pārstāv Latviju starptautiskajos diplomatzīšanas tīklos un nodrošina augstākās izglītības diplomu akadēmisko atzīšanu.

Personu pārbaužu atcelšana pie iekšējām robežām

2000. gada 1. janvārī darbību uzsāka Vienotā vīzu informatīvā sistēma. Šīs sistēmas izstrāde tika sagatavota ar Somijas valdības palīdzību.

No 1998. gada septembra Latvijā stājies spēkā divpusējs bezvīzu režīms ar Andoru, Austriju, Beļģiju Franciju, Grieķiju, Horvātiju, Itāliju, Japānu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Portugāli, Slovēniju, Spāniju, un Vāciju. Paredzams parakstīt bezvīzu režīma līgumus ar Izraēlu, Monako un Singapūru.

Latvija ir noslēgusi līgumus par nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu ar Beļģiju, Grieķiju, Horvātiju, Luksemburgu, Nīderlandi, Portugāli, Slovēniju, Spāniju un Vāciju. Paredzams parakstīt līgumu par nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu ar Austriju.

1999. gadā ir izstrādāta un sagatavota ieviešanai Vienotā vīzu informatīvā sistēma.

Ministru kabinets 2000. gada 9. maijā pieņēmis noteikumus "Grozījumi 1999. gada 16. aprīļa noteikumos nr. 131 "Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas kārtība, kas ievieš lidostu tranzītvīzas". Tie ir izstrādāti atbilstoši Čikāgas starptautiskās konvencijas par civilo aviāciju pielikumam Nr. 9 "Formalitāšu kārtošana" un Padomes 1996. gada 4. marta Kopējās rīcības dokumentam par lidostu tranzīta vienošanos, kas ir pieņemts, pamatojoties uz līguma par Eiropas savienības izveidi K. 3. pantu.

 

C. Prioritārās darbības

Nacionālā Programma paredz šādus īstermiņa uzdevumus :

Projektu tehniskā anketa: LA-012

Prioritārā darbība: Profesionālo kvalifikāciju savstarpējās atzīšanas nodrošināšana, kā viens no personu pārvietošanās brīvības īstenošanas nosacījumiem.

Paredzams, ka līdz 2001. gada jūnijam Saeimā tiks pieņemti izstrādātie likumprojekti "Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu", "Grozījumi Ārstniecības likumā", "Grozījums likumā par prakses ārstiem", "Grozījums farmācijas likumā", "Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā", "Grozījumi Autopārvadājumu likumā", 14 Ministru kabineta noteikumu projekti, kuri jau ir sagatavoti un nosūtīti ministrijām, pēc likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu" pieņemšanas tiks izskatīti Ministru kabinetā līdz 2001. gada beigām. Lai īstenotu šo tiesību aktu prasības, ir paredzēts palielināt esošo institūciju administratīvās jaudas, neveidojot jaunas institūcijas.

Projektu tehniskā anketa: LA-013

Prioritārā darbība: Turpināt Labklājības sistēmas reformas (sociālās apdrošināšanas, sociālās palīdzības un veselības sektoros).

Lai efektīvi piemērotu Padomes noteikumus 1408/71 un 574/72, nepieciešams uzlabot administratīvās spējas sociālās drošības sistēmā, kas garantētu sociālo drošības tiesību saglabāšanu migrējošam darba spēkam un ģimenes locekļiem.

Projektu tehniskā anketa: LA-066

Prioritārā darbība: Latvijas Republikas vīzu politikas saskaņošana atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.

Līdz 2000. gada 31. decembrim ir plānots veikt apmācības par vīzu jautājumiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālo nodaļu darbiniekiem, Ārlietu ministrijas darbiniekiem, kas gatavojas strādāt Latvijas Republikas pārstāvniecībās ārvalstīs, Valsts Policijas Imigrācijas policijas pārvaldes darbiniekiem, lai nodrošinātu to atbilstošu sagatavotību darbam ar vīzām.

Latvija plāno līdz 2001. gada 31. decembrim izstrādāt un pieņemt Eiropas Savienības prasībām atbilstošu jaunu likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"

 

1.6. Konkurence

Valdības īstenotās konkurences politikas mērķis ir nodrošināt godīgus konkurences noteikumus visiem tirgus dalībniekiem, izslēdzot aizliegtas vienošanās, dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ierobežojot tirgus koncentrāciju un ierobežojot saimnieciskās darbības godīgas prakses pārkāpšanu tirgus dalībnieku darbībās, un tādējādi nodrošināt pienācīgu sagatavošanos dalībai Savienības iekšējā tirgū.

 

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādu vidēja termiņa prioritāti:

• Konkurence: Pilnībā nodrošināt konkurences un valsts atbalsta noteikumu ieviešanu

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Jau divus gadus spēkā ir jaunais Konkurences likums, kas atbilst ES prasībām; tomēr turpinās darbs, lai pilnveidotu tiesisko bāzi. Sekundārie tiesību akti konkurences jomā tiek pilnveidoti saskaņā ar Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā un Konkurences likumu.

1999. gadā Konkurences padome, kas darbojas saskaņā ar Konkurences likumu, ir izskatījusi piecdesmit astoņas lietas. Astoņpadsmit no tām bija saistītas ar dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, 5 — ar konkurenci ierobežojošām vienošanām, 4 — ar apvienošanām, 25 — ar negodīgu konkurenci un maldinošu reklāmu, 6 — ar citiem jautājumiem.

Ministru kabinets ir izdevis vairākus noteikumus, kas nosaka līgumu grupas, kuriem saskaņā ar Konkurences likumu ir noteikts atbrīvojums no vienošanās aizlieguma, un tās ir šādas:

• ekskluzīvie piegādes līgumi un ekskluzīvie pirkuma līgumi,

• specializācijas, franšīzes līgumi,

• kopīgas izpētes un attīstības līgumi,

• patentu un zinātības (know-how) licences līgumi,

• automobīļu izplatīšanas un apkopes līgumi

• apdrošināšanas līgumi.

Lai paaugstinātu zināšanu līmeni un gūtu pieredzi jomā, kuru regulē Konkurences likums, Konkurences padomes darbinieki, kā arī citu valsts iestāžu ierēdņi ir piedalījušies vairākos semināros par konkurences jautājumiem, kurus organizējusi Phare un OECD saskaņā ar tehniskas palīdzības programmām.

Valsts atbalsta jomā, 1999. gadā notikušas divas neformālas tikšanās ar EK Konkurences Ģenerāldirektorāta pārstāvjiem, par problēmjautājumiem, lai valsts atbalsta pasākumus pilnībā saskaņotu ar ES prasībām, kā arī sagatavots grozījumu projekta variants speciālo ekonomisko zonu (Liepājas un Rēzeknes) likumos.

Lai nodrošinātu specifisku valsts atbalsta pasākumu, kas neatbilda ES prasībām, bet kuru realizācija ir nepieciešama specifisku pārejas perioda problēmu risināšanai, saskaņošanu ar Eiropas līguma prasībām, 1999. gadā tika pieņemti grozījumi nodokļu samaksas termiņu pagarināšanas noteikumos un nodokļu parādu kapitalizācijas noteikumos.

Lai paaugstinātu caurspīdīguma līmeni valsts atbalsta lietās, Valsts atbalsta uzraudzības komisija katru gadu (sākot no 1997. gada) sagatavo ikgadēju pārskatu par valstī sniegto valsts atbalstu. 1999. gadā tika sagatavots pārskats par uzņēmējdarbībai sniegto valsts un pašvaldību atbalstu 1998. gadā. Pārskats aptver visas valsts atbalsta formas, t. sk., informāciju par tiem valsts atbalsta veidiem, kuri līdz šim nebija pieejami: informācija par nodokļu atvieglojumiem mikrouzņēmumiem un par nodokļu atvieglojumiem uzņēmumiem ar ārvalstu kapitāla līdzdalību. Tas nosūtīts Eiropas Komisijai un ievietots FM mājas lapā.

Valsts atbalsta kontroles principus Latvijā regulē 1998. gada 26. februārī pieņemtais likums "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli", kas aizstāja jau 1997. gadā pieņemtos Ministru kabineta noteikumus. Šis likums nosaka tās prasības un ierobežojumus, kuri valsts un pašvaldību institūcijām jāievēro, sniedzot atbalstu uzņēmumiem. Kontroli pār likuma prasību ievērošanu veic Valsts atbalsta uzraudzības komisija, kurai ir piešķirtas plašas pilnvaras tās funkciju īstenošanai. Valsts atbalsta uzraudzības komisija ir neatkarīga, koleģiāla institūcija. Valsts atbalsta uzraudzības komisija kopš tās izveidošanas 1998. gadā ir pieņēmusi lēmumus 10 valsts atbalsta lietās, izvirzot stingrus nosacījumus kā atbalsta sniedzējam, tā arī atbalsta saņēmējam. Paziņojumu par pieņemto lēmumu konkrētajā valsts atbalsta lietā publicē oficiālajā laikrakstā un ar pilnu Komisijas lēmuma tekstu var iepazīties Valsts atbalsta uzraudzības komisijas sekretariātā. Iesniegto valsts atbalsta projektu reģistrācijai ir izveidota speciāla elektroniskā uzskaites sistēma.

 

C. Prioritārās darbības

Projektu tehniskā anketa: LA-015

Prioritārā darbība: nodrošināt Latvijas konkurences politikas paredzēto uzraudzības un aizsardzības pasākumu piemērošanu Eiropas Savienības iekšējā tirgus prasībām nolūkā stiprināt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju tajā

2000. gada laikā tiks izstrādāti un pieņemti saskaņā ar ES noteikumiem vairāki MK noteikumi par Konkurences likuma piemērošanu, tajā skaitā:

• Noteikumi par konkurences normu piemērošanas kārtību transportā,

• Grozījumi noteikumos par Konkurences likuma pārkāpumu izskatīšanas kārtību,

• grozījumi noteikumos par kārtību, kādā atzīstamas par spēkā esošām vienošanās starp tirgus dalībniekiem,

• grozījumi noteikumos par notifikāciju par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) apvienošanos iesniegšanas un izskatīšanas kārtību

Turklāt konkurences institūciju personāla kvalifikācija tiks uzlabota, organizējot mācību seminārus sadarbībā ar OECD un Phare programmu. Paredzēti vairāki pasākumi, lai informētu uzņēmējus un sabiedrību par konkurences jautājumiem, publicējot informatīvus un metodoloģiskus materiālus, kā arī regulāri sniedzot informāciju masu medijiem.

2000. gadā ir tiks veikti vairāki pasākumi Konkurences Padomes administratīvās kapacitātes stiprināšanai, tajā skaitā tiks izstrādāts Padomes darbības reglaments un citi iekšējie normatīvie akti, kā arī ieviesta Padomes iekšējā audita sistēma. Tiks veikts darbs, lai nodrošinātu Padomes finansējuma pieaugumu, kas ir priekšnoteikums kvalitatīvai Konkurences institūcijas darbībai arī turpmākā laika periodā.

Projektu tehniskā anketa: LA-016

Prioritārā darbība: Valsts atbalsta uzraudzības sistēmas stiprināšana

Turpināsies darbs pie valsts atbalsta kontroles sistēmas pilnveidošanas un saskaņošanas ar ES prasībām. Līdz 2001. gada februārim plānots izdarīt grozījumus Rēzeknes un Liepājas speciālo ekonomisko zonu likumos.

Turpināsies darbs pie valsts atbalsta kontroles sistēmas pilnveidošanas un saskaņošanas ar ES prasībām, izdarot grozījumus tajos tiesību aktos, kas ir stājušies spēkā pirms likuma "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli" pieņemšanas un kas neatbilst Eiropas līguma prasībām. Līdz 2001. gadam plānots pieņemt grozījumus Liepājas un Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu darbību regulējošos tiesību aktos.

Tiks turpināts darbs pie Valsts atbalsts uzraudzības komisijas darbinieku apmācības.

Lai nodrošinātu atklātību valsts atbalsta lietās, tiks gatavots pārskats par uzņēmējdarbībai sniegto valsts un pašvaldību atbalstu 1999. gadā. Regulāri tiks ievietota informācija par valsts atbalsta aktualitātēm Internetā, kas nodrošinās plašāku pieeju informācijai gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmējiem un citām ieinteresētajām personām.

PHARE 98 projekta ietvaros līdz 2001. gada februārim tiks sagatavota rokasgrāmata par ES pieeju valsts atbalsta politikas jautājumos.

2. Inovācijas

2.1. Informācijas sabiedrība

Latvijā norit aktīvs darbs informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijas modernizācijas jomā un personas datu aizsardzības nodrošināšanā.

 

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas īstermiņa prioritātes:

• Datu aizsardzība: pieņemt personas datu aizsardzības likumu;

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas īstermiņa prioritātes:

• Datu aizsardzība: ieviest datu aizsardzības likumdošanu, iekļaujot neatkarīgas uzraudzības institūcijas izveidošanu.

Valdība apzinās, cik nozīmīga ir informācijas sabiedrības izveide un cik ievērojami informācijas un komunikāciju tehnoloģijas izmantošana var sekmēt ar integrāciju ES saistīto ekonomisko un sociālo priekšrocību pilnvērtīgu izmantošanu. Tomēr vienlaikus valdība apzinās arī nepieciešamību aizsargāt privātas informācijas konfidencialitāti un nepieļaut privātās datu bāzēs uzglabātas informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Tiek īstenota 1999. gada martā Ministru kabinetā apstiprinātā Latvijas nacionālā programma informācijas sabiedrības attīstībai Latvijā : "Informātika" 1999.–2005. gadiem.

Izglītības sistēmas informatizācijas projektu ietvaros ir izveidoti reģionālie atbalsta centri un darbojas apmācību kursi skolotāju sagatavošanai. Vairums skolās ir izveidoti pieslēgumi Internet tīklam un posmā no 2000.–2001gadam tiek paredzēts izveidot datorklases visās valsts vidusskolās. Līdz 2003. gadam ir paredzēts pievienot skolu tīkliem arī profesionālās izglītības iestādes.

Ir paredzēts izveidot Informācijas sabiedrības nacionālo padomi un ir padomesnolikums. Padomi vadīs Ministru prezidents un tajā būs pārstāvēti izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības nozaru speciālisti. Padome pārzinās jaunu tehnoloģiju ieviešanu Latvijā, apkopos un izplatīs informāciju par aktualitātēm, kā arī pārzinās stratēģiju, kas saistīta ar informācijas sabiedrības veidošanu.

Apzinoties normatīvo aktu nozīmi informācijas sabiedrības attīstībā, valdība turpina darbu pie attiecīgo normatīvo aktu izstrādes un pieņemšanas informātikas jomā.

1999. gada 3. augustā pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.275 "Kārtība kādā valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību iestāžu rīcībā esošā informācija nododama atklātībai".

2000. gada 14. martā pieņemti Ministru kabineta noteikumi "Par integrētas valsts nozīmes informācijas sistēmas (megasistēmas) izveides nodrošināšanu". Tiks izstrādāta un iesniegta Ministru kabinetā koncepcija un finansēšanas modelis augstākās kvalifikācijas informācijas tehnoloģiju speciālistu sagatavošanas nodrošināšanai. Līdz 2000. gada 1. maijam tiks izveidots valsts informācijas sistēmu reģistrs un noteikta informātikas projektu ekspertīžu veikšanas kārtība.

2000.gada 21.martā Ministru kabinets pieņēma "Informācijas sistēmu drošības noteikumus", kas nosaka informācijas sistēmu aizsardzības kārtību publiskā sektora institūcijās.

2000. gada 23. martā Saeima pieņēma Fizisko personu datu aizsardzības likumu’. Likums nosaka visu veidu personas datu apstrādes kārtību un attiecas uz jebkuru fizisko vai juridisko personu, kas ir iesaistīta personas datu apstrādē. Likums paredz Tieslietu ministrijas pārraudzībā izveidot Valsts Datu inspekciju, kas veiks personas datu aizsardzības uzraudzību. Inspekciju ir plānots izveidot līdz 2001. gada 1. janvārim.

Pašreiz ir izstrādāta koncepcija par elektronisko dokumentu ieviešanu Latvijā, kas tiks iesniegta apstiprināšanai Ministru kabinetā. Līdz 2000. gada 31. decembrim ir plānots izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus minētās koncepcijas realizācijai.

Autortiesību likumā ir iestrādātas normas par datu bāzu aizsardzību — atbilstoši EK direktīvai 96/9/EC.

Ir izstrādāts likumprojekts Valsts informācijas sistēmu (reģistru) likums, kas tiek saskaņots ar ministrijām un tiks iesniegts Ministru kabinetā.

 

C. Prioritārās darbības

Nacionālā programma šajā jomā paredz šādus īstermiņa pasākumus:

Tehniskā anketa: LA-017

Prioritārā darbība: Informātikas nozares attīstība, lai veidotu informācijas sabiedrību Latvijā.

2001. gadā tiks pieņemts "Valsts informācijas sistēmu likums".

2001. gadā Latvija pievienosies Eiropas Padomes Konvencijai Nr.108 "Par personas aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi" .

2000. gadā tiks izstrādāta "Elektroniskās komercijas likuma" koncepcija.

 

2.2.Izglītība, apmācība un jaunatne

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas vidējā termiņa prioritātes:

• Izstrādāt ekonomiskās un sociālās kohēzijas valsts politiku, lai sagatavotos reģionālo attīstības programmu un Kopienas iniciatīvu ieviešanai;

• Pabeigt diplomu savstarpējas atzīšanas sakārtošanu.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

1999. gada 10. jūnijā Saeimā tika pieņemti divi likumi izglītības jomā — Vispārējās izglītības likums un Profesionālās izglītības likums. Ar likumu pieņemšanu tika noteikta pāreja uz mācību programmu principu.

Izglītības un zinātnes ministrija (sadarbībā ar Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūru) īsteno plašu un radikālu reformu profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā, lai paaugstinātu Latvijas darbaspēka atbilstību mainīgā tirgus prasībām. Šo reformu rezultātā Latvijā tiek veidota bāze kvalitatīvai, uz sociālo dialogu balstītai, pieaugušajiem un jauniešiem plašāk pieejamai PIA sistēmai, kuras būtiska sastāvdaļa būs reģionālo izglītības un apmācības tīklu izveide un administrācija, tādējādi viscaur valstī nodrošinot produktīvai un efektīvai apmācības sistēmai nepieciešamo infrastruktūru. 2 reģiona centros (Rēzeknē un Daugavpilī) pabeigti pilotprojekti, radīta konceptuālā bāze "Nodarbinātības veicināšanas un profesionālās izglītības " centru izveidei un darbības uzsākšanai.

Latvija sekmīgi turpina piedalīties programmā TEMPUS, kā arī ES programmās SOCRATES, LEONARDO DA VINCI un YOUTH FOR EUROPE. 2000. gada aprīlī ir sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts, ar kuru tiks apstiprināta Latvijas dalība ES izglītības programmu II fāzēs — SOCRATES II, LEONARDO DA VINCI II un YOUTH.

 

C. Prioritārās darbības

Nacionālā programma šajā jomā paredz šādus īstermiņa pasākumus:

Projektu tehniskā anketa: EL-004

Prioritārā darbība: Paaugstināt darbaspēka profesionālās un sociālās iemaņas, attīstīt tā kvalifikāciju un spējas tikt nodarbinātam, tādejādi sekmējot ekonomisko un sociālo mērķu sasniegšanu valsts reģionos valsts kopējās ekonomiskās attīstības kontekstā.

Ir jāturpina investīciju un pasākumu komplekss, lai stimulētu darbaspēka izglītošanu ar mērķi paaugstināt tā kompetences un produktivitātes līmeni. Plānotās darbības ietver:

Uzņēmumos nodarbināto profesionālās tālākizglītības projektu fonda izveidošana, uz kuru uzņēmumi vai viņu identificētās apmācības iestādes piesaka pieprasījumu subsīdijām konkrētu apmācības kursu, kvalifikācijas celšanas programmu realizācijai strādājošiem;

Strādājošo apmācībai paredzēto grantu un subsīdiju piešķiršana;

Profesionālās izglītības un pieaugušo apmācības organizācijas un pārvaldes decentralizāciju reģionu līmenī, profesionālās izglītības un apmācības iestāžu tīkla sagatavošana mūsdienīgu reģiona darba tirgum nepieciešamo darbaspēka kvalifikāciju nodrošināšanai.

Projektu tehniskā anketa: LA-018

Prioritārais pasākums: Līdzdalība ES izglītības, apmācības un jaunatnes programmās. Eiropas dimensijas ieviešana izglītības sistēmā.

Svarīgākais īstermiņa uzdevums 2000. gadā ir sagatavošanās Latvijas dalībai ES izglītības programmu II fāzēs — SOCRATES II, LEONARDO DA VINCI II un YOUTH.

Kā viens no prioritārajiem pasākumiem Eiropas dimensijas ieviešanai izglītības sistēmā ir paredzēta kā obligātu kursu tiesību zinātņu izglītības programmā ietvert Eiropas tiesības. Augstākās izglītības jomā tiks veicināts Eirofakultātes darbs, izstrādājot jaunas studiju programmas, apmācot akadēmiskos mācību spēkus, paplašinot bibliotēku, kā arī programmas TEMPUS realizācija reformu realizēšanā un turpināšanā augstākajā izglītībā. Minēto programmu nozīmīgs uzdevums ir Eiropas dimensijas tālāka ieviešana izglītībā visos līmeņos.

 

2.3. Zinātnes un tehnoloģiskā attīstība

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

Lai arī Pievienošanās partnerībā nav minētas konkrētas prioritātes zinātnes un tehnoloģiskās attīstības jomā, Latvijas valdība atzīst, ka zinātnes sistēmas modernizācijai un racionalizācijai nepieciešams pastāvīgs valsts atbalsts.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Latvijas nacionālā zinātnes un tehnoloģiskā attīstības politika ir vērsta uz Latvijas zinātniskā potenciāla pārorientēšanu uz nacionālām prioritātēm un zinātnieku aktīvāku iesaistīšanos aktuālo ekonomisko, kultūras un sociālo problēmu risināšanā stimulēšanu

Izglītības un zinātnes ministrija ir noteikusi šādas prioritārās zinātnes jomas: (1) informācijas tehnoloģija un telemātika; (2) organiskā sintēze, biomedicīna un farmācija; (3) materiālzinātnes un tehnoloģijas; (4) mežs un koksne.

Kopš 1999. gada augusta Latvija ir kļuvusi pilntiesīga EK 5. Ietvara programmas dalībvalsts. 1999. g. 16. jūlijā Saeima pieņēma attiecīgu likumu "Par Eiropas līguma ietvaros izveidotās Asociācijas padomes lēmumu "Par Latvijas līdzdalības noteikumiem un nosacījumiem Eiropas kopienas pētniecības, tehnoloģiskās attīstības un rezultātu demonstrēšanas programmās [(182/1999/EC), (1998-2002)] un pētniecības un apmācības programmās [(1999/64/Euratom), (1998-2002]". 1999. gada 23. jūlijā tika parakstīts Asociācijas padomes lēmums.

EK 5. Ietvara programmas prioritātes un mērķi atbilst Latvijā noteiktajām zinātnes attīstības prioritātēm. Ir radīta un darbojas nepieciešamā infrastruktūra šajā jomā. Ir izveidots Latvijas Nacionālais Kontaktu Punkts, kas nodrošina 5. Ietvara programmas tematisko programmu un horizontālo akciju darbības koordinēšanu un informācijas pieejamību. Izveidota 5. Ietvara programmas Internet lapa — http://www. zinatne-5. lv.

Latvija ir nominējusi pārstāvjus visām programmas komitejām. Vairāki Latvijas eksperti tika izvēlēti darbam pie projektu priekšlikumu ekspertīzes.

1999. gadā izsludinātajos projektu konkursos ES 5. Ietvara programmas ietvaros no Latvijas tika iesniegti apmēram 100 dažādi pieteikumi. Kopsummā finansējumu ir ieguvuši 25 Latvijas projektu pieteikumi, kas sastāda 1 326 000 EUR.

Latvija piedalīsies arī INTAS apakšprogrammā. 2000. gada 19. janvārī Ministru kabinets ir pieņēmis rīkojumu "Par INTAS — Starptautiskās asociācijas sadarbības veicināšanai ar Neatkarīgo Valstu Savienības zinātniekiem — statūtiem". Dalība šajā programmā veicinās sekmīgāku vēsturiski izveidojušos zinātnisko sadarbību ar jauno neatkarīgo valstu zinātniekiem izmantošanu.

1999. gada 28. jūnijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus "Par kārtību, kādā piesakāmas, ekspertējamas un finansējamas valsts pētījumu programmas. "

Attiecībā uz zinātnisko centru integrāciju Latvijas universitātēs, 1999. gada 30. jūnijā Ministru kabinets ir pieņēmis rīkojumu "Par bezpeļņas organizāciju valsts zinātnisko sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Lauku attīstības studiju un pētījumu centrs"", ar kuru nodibināts minētais zinātniskais centrs Latvijas Lauksaimniecības universitātes sastāvā.

IZM ir uzsākusi sarunas par Latvijas pilntiesīgu dalību RTD programmā "Eureka". Ir izveidots Nacionālais informācijas punkts un patlaban Latvijā darbojas trīs šīs programmas projekti.

 

C. Prioritārās darbības

Projektu tehniskā anketa: LA-019

Prioritārā darbība: Augstākās izglītības un zinātnes reformas attīstība un līdzdalība Eiropas Savienības programmās pētniecība un tehnoloģiskajā attīstībā.

Lai finansiāli un juridiski atbalstītu zinātniskos pētījumus kā arī intelektuālo un materiālo resursu koncentrāciju tiks veicināta Valsts zinātnisko centru attīstība, kas ir izveidoti Latvijai prioritārajos pētniecības un tehnoloģiskās attīstības virzienos.

Izglītības un zinātnes ministrija turpinās atbalstīt sekmīgu pētniecisko projektu izstrādāšanu ES 5. Ietvara programmā, tādejādi veicinot ES finansu līdzekļu piesaistes pieaugumu.

 

2.4. Telekomunikācijas

ES telekomunikāciju politikas mērķi ir telekomunikāciju sektora attīstība, liberalizācija un noregulēšana. Tam nepieciešams:

• novērst šķēršļus efektīvai iekšējā tirgus darbībai telekomunikāciju tehniskā aprīkojuma iegādē, pakalpojumu sniegšanā un tīklu izveidē,

• novērst šķēršļus ES uzņēmumu ienākšanai ārējos tirgos un

• nodrošināt ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem visplašāko pieeju moderniem pakalpojumiem.

Šie nosacījumi tiek īstenoti, saskaņojot piedāvāto pakalpojumu standartus un nosacījumus, liberalizējot terminālu, pakalpojumu un telekomunikāciju tīklu tirgus, kā arī izveidojot nepieciešamos regulēšanas mehānismus.

Lai nodrošinātu atbilstību ES direktīvām šajā jomā, ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas politikā un likumdošanā.

 

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šāda vidējā termiņa prioritāti

• Atbilstība acquis telekomunikāciju jomā, izveidot neatkarīgu regulatoru

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

SIA "Lattelekom" turpina veikt publiskā tīkla modernizāciju un 1999. gadā tajā tika ieguldīti 47. 8 miljoni latu. Deviņos Latvijas rajonos modernizētas analogās centrāles, kas būtiski uzlaboja sakaru kvalitāti. 98% SIA "Lattelekom" abonentu bez operatora starpniecības var veikt iekšzemes un starptautiskās tālsarunas. Turpinās ciparu tīkla paplašināšana. Izmantojot modernas ciparu sistēmas tehnoloģijas, ir uzbūvēts visu valsti aptverošs maģistrālais optiskās šķiedras kabeļu tīkls. Telefona ierīkošanas gaidītāju rinda ir samazināta no 131 000 1994. gadā līdz 20 000 1999. gada beigās. Latvijas pilsētās un citās apdzīvotās vietās uzstādīti gandrīz 3,5 tūkstoši modernu taksafonu, kas ir pieslēgti ciparu tīklam. Patlaban SIA "Lattelekom" apkalpo 732 000 tālruņa līniju.

1999. gada SIA "Lattelekom" noslēdza Latvijas valsts noteiktajai sektorpolitikai telekomunikāciju jomā un ES direktīvām atbilstošus starpsavienojumu līgumus ar mobilajiem operatoriem LMT un Baltcom GSM un mobilo rāciju operatoru "Radiokom". Konkurence starp mobilā tīkla operatoriem pēdējo divu gadu laikā ir sekmējusi strauju mobilā tīkla klientu skaita palielināšanos un tīkla pārklājuma paplašināšanos. LMT abonentu skaits 2000. gada marta sākumā sasniedza 210 892. Baltcom GSM abonentu skaits ir sasniedzis 83 000, 1998. gada beigās — 42 200 abonentu.

SIA "Lattelekom" ir noslēdzis sadarbības līgumus par datu pārraides pakalpojumu sniegšanu ar Lietuvas fiksētā publiskā telekomunikāciju tīkla operatoru "Lietuvos Telekomas" (1999. gada decembrī) un Igaunijas operatoru "Eesti Telefon" (2000. gada martā). Līgumi dos iespēju uzņēmumiem, kuru filiāles atrodas Baltijas valstīs, savienot datortīklus vienotā reālā laika jeb "on-line" informācijas apmaiņas tīklā, izmantojot "Lattelekom" starptautiskos pakalpojumus "Frame Relay" un "Datortīklu savienošana". Līgumi paredz arī sadarbību pakalpojumu nodrošināšanā un kvalitātes kontrolēšanā. Līdzīgi līgumi tiks noslēgti ar "Cable&Wireless Global Market" un "Rostelecom International".

1999. gada 9. jūnijā ir pieņemti Satiksmes ministrijas noteikumi "Valsts telekomunikāciju numerācijas plāna regulēšanas noteikumi".

Saeima 2000. gada 23. martā pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Par telekomunikācijām", kas paredz, ka SIA "Lattelekom" monopolstāvokļa termiņš tiks saīsināts līdz 2003. gada 1. janvārim. Likumprojekts paredz, ka telekomunikāciju nozari savas kompetences ietvaros regulēs Satiksmes ministrija un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kuras pieņemtie lēmumi un izdotie administratīvie akti būs saistoši sfēras uzņēmumiem.

Satiksmes ministrija izstrādās, īstenos un pārskatīs telekomunikāciju nozares attīstības politiku, izstrādās nepieciešamos Ministru kabineta normatīvos aktus, vadīs Latvijas nacionālo telekomunikāciju standartu izstrādi.

Regulators gatavos atzinumus par normatīvo aktu projektiem, kontrolēs telekomunikāciju uzņēmumu sniegto telekomunikāciju regulējamo sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, noteiks regulējamo sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanu, izsniegs licences, kā arī veiks citas darbības.

Paredzēts, ka pastāvēs gan publiskie, gan privātie telekomunikāciju tīkli, kur privātos tīklus varēs lietot tikai privātā telekomunikāciju tīkla īpašnieka vajadzībām.

Līdz regulatora izveidošanai tā funkcijas veiks Satiksmes ministrija un Telekomunikāciju tarifu padome.

Saeima 2000. gada 30. martā 2. lasījumā pieņēma likumprojektu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", kas paredz izveidot vienotu valsts sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas kārtību un noteikt tiesiskās attiecības šādu pakalpojumu sniegšanā. Likumprojekts paredz, ka valsts regulējamās sabiedrisko pakalpojumu nozares ir enerģētika, telekomunikācijas, pasts, dzelzceļa transports un pasažieru pārvadājumi gadījumos, kad speciālās licences izsniedz valsts institūcija.

Tiek izstrādāti MK noteikumi "Nolikums par profesionālās atbilstības sertifikātu izsniegšanas kārtību telekomunikāciju darbu speciālistiem".

No 2000 gada 1. janvāra Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija pilnībā nodrošina bezvadu radioelektronisko sakaru līdzekļu elektromagnētiskās sistēmas saderību Latvijā.

Radiofrekvenču spektra pārvalde ir izveidota atbilstoši Eiropas standartiem un rekomendācijām.

Ir izveidotas un ar 2000. gada 1. janvāri ir ieviestas frekvenču spektra pārvaldes datorsistēma mobilas radiomonitoringa un peilēšanas sistēma, stacionāras īso un vidējo viļņu monitoringa un peilēšanas stacija (izmantojama visās Baltijas valstīs), radiokomunikāciju un telekomunikāciju sertifikācijas laboratorija.

Modernizēts Latvijas Radio un televīzijas centrs, uzcelta Alūksnes neapkalpojamas radio un televīzijas stacija. Izveidota un ieviesta frekvenču spektra pārvaldes datorsistēma.

Atjaunots stacionārā radiomonitoringa staciju tehniskais nodrošinājumus.

 

C. Prioritārās darbības

Nacionālajā programmā paredzēti šādi īstermiņa pasākumi:

1999. gada 6. aprīlī Ministru kabinets apstiprināja koncepciju "Par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu", atbilstoši kurai tika izstrādāts likumprojekts "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

Koncepcijas pamatā ir atzinums, ka sadzīves pakalpojumu jomas sakārtošana ir nozīmīgs valsts kopējās ekonomikas attīstības elements, kas kalpo sabiedrības interesēm. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu iespēju saņemt drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalojumus, kuru tarifi (cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs, nosakot sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas kārtību un tiesiskās attiecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā.

Likumprojekts "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 2000. gada 30. martā tika pieņemts Saeimā 2. lasījumā.

Projekta tehniskā anketa: EL-003

Prioritārā darbība: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmas pilnveidošana Latvijas Republikā.

2000. gada 30. martā Saeimā 2. lasījumā tika pieņemts likumprojekts "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem,

kas noteiks sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas vispārīgo kārtību un regulēšanas sistēmas izveidošanas un darbības pamatprincipus. Ir paredzems, ka likumprojekts 3. lasījumā tiks pieņemts līdz 2000. gada jūlijam.

Spēkā esošajos likumos sabiedrisko pakalpojumu jomā tiks izdarīti grozījumi atbilstoši jaunajam likumprojektam "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem".

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmas pilnveidošanas kontekstā atbilstoši likumprojekta nostādnēm Starpministriju darba grupa sadarbībā ar Pasaules bankas konsultantiem izstrādāja sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas ieviešanas plānu. Ieviešanas plāna mērķis ir līdz 2001. gada 1. janvārim izveidot jaunu un neatkarīgu institūciju, kura valsts līmenī regulēs galvenās sabiedrisko pakalpojumu nozares Latvijā. Komisija tiks veidota saskaņā ar neatkarības, atbildības un darbības atklātības principiem, un tajā tiks apvienoti arī esošie sabiedrisko pakalpojumu nozaru regulatori (enerģētika, telekomunikācijas, daļēji dzezceļš).

Lai izveidotu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju kā vairākus sektorus regulējošu institūciju un kura būtu gatava pārņemt likumprojektā tai noteiktos regulēšanas pienākumus un efektīvi veiktu savas funkcijas, sākot ar 2001. gada 1. janvāri, Darbības plānā ir noteikti attiecīgi pasākumi Komisijas struktūras un budžeta izstrādes, kvalificēta personāla pieņemšanas jomās.

Projektu tehniskā anketa: LA-020

Prioritārā darbība: Telekomunikāciju sektora liberalizācija un sakārtošana atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.

2000. gada 14. februārī Saeimā tika iesniegts jaunais likumprojekts "Par telekomunikācijām", kuru plānots apstiprināt līdz 2000. gada oktobrim. Likumā tiks definēti jaunās, neatkarīgas regulējošas institūcijas — regulatora — funkcijas un uzdevumi. Telekomunikāciju likumprojektā paredzēts nodrošināt atbilstību arī ES direktīvām "Par universālo pakalpojumu, " "Par atklāto telekomunikāciju tīklu" un citiem normatīviem aktiem.

 

2.5. Audiovizuālie līdzekļi un kultūra

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādu vidējā termiņa prioritāti:

• Pabeigt likumdošanas sakārtošanu audiovizuālajā jomā; Stiprināt neatkarīgas televīzijas/radio uzraudzības institūcijas —Nacionālās Radio un televīzijas padomes — kapacitāti

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Pēc pēdējo gadu laikā piedzīvotām ievērojamām problēmām Latvijas audiovizuālais sektors sāk no jauna apliecināt sevi, tādēļ to raksturo strauja izaugsme un pastāvīgas izmaiņas. Tā spējas panākt atbilstību acquis ir atkarīgas no programmu veidošanas industrijas modernizācijas, kura nepieciešama, lai sekmīgi īstenotu pastāvošās regulatīvās programmas svarīgākās prasības.

Viena no vissvarīgākajām prioritātēm ir audiovizuālā sektora kapacitātes pilnveidošana. Lai paaugstinātu Latvijas kino industrijas jaudu un konkurētspēju, Latvijas valdība 1997.gadā pieņēma lēmumu pievienoties programmai Media II. Galvenais iestāšanās priekšnosacījums šajā jomā ir Latvijas likumdošanas pilnīga atbilstība acquis, t.i., direktīvai "Televīzija bez robežām"

"Radio un televīzijas likums" gandrīz pilnībā ir saskaņots ar direktīvu "Televīzija bez robežām". 11.11.1999 tika pieņemti grozījumi "Radio un televīzijas likumā" (stājās spēkā 17.11.1999). Ar šiem grozījumiem tika veiktas nepieciešamās izmaiņas, uz kurām norādīts Eiropas Komisijas atzinumos un 1999. gada Progresa ziņojumā. Tomēr darbs pie likuma normu pilnīgas saskaņošanas ar Direktīvas "Televīzija bez robežām" prasībām tiks turpināts pēc rūpīgas Eiropas Komisijas atzinuma par minēto likumu analīzes un viedokļu saskaņošanas.

Latvija ir izteikusi gatavību piedalīties Eiropas Kopienu atbalsta programmā MEDIA Pluss, pēc šīs programmas darbības uzsākšanas 2001.gadā.

1999. gada laikā tika izanalizēts audiovizuālās jomas Acquis , un secināts, ka daļa prasību ir iestrādātas jau spēkā esošajos likumdošanas aktos, bet atlikusī daļa neprasa speciālu Eiropas tiesību normu iestrādāšanu nacionālajos likumos. Tā kļūs Latvijai saistoša ar iestāšanās brīdi ES, kaut arī lielāko daļu prasību Latvija ievēro jau tagad.

Līdz ar Eiropas līguma stāšanos spēkā, Latvija var piedalīties EK programmās, tai skaitā kultūras programmās, tādējādi īstenojot Eiropas līgumā paredzēto sadarbību kultūras jomā. Ar 2000. gada februāri ir izveidota jauna programma Kultūra 2000 (darbības laiks līdz 2004. gada 31. decembrim), kas sevī apvieno trīs iepriekšējās programmas: Raphael, Ariane un Kaleidoscope. Latvijai ir svarīgi turpināt un paplašināt iesākto līdzdalību programmā Raphael , iesaistoties programmā Kultūra 2000.

 

C. Prioritārās darbības

Projektu tehniskā anketa: LA-021

Prioritārā darbība: Kāpināt Latvijas audiovizuālās industrijas (kino, TV programmas, jaunās tehnoloģijas) jaudu un kapacitāti.

Lai Latvijas audiovizuālā likumdošana pilnībā būtu saskaņota ar acquis, paredzēts veikt Eiropas Komisijas ekspertu sniegto ieteikumu un komentāru par Eiropas Komisijai nosūtīto "Radio un televīzijas likumu" analīzi, un nepieciešamības gadījumā, pieņemt atbilstošus grozījumus "Radio un televīzijas likumā".

Lai attiecīgo nozaru (TV un filmu nozares) profesionāļiem radītu iespēju iesaistīties Eiropas mēroga sadarbībā (apmācība, projektu sagatavošana un izplatīšana/demonstrēšana) plānota Latvijas pievienošanās Eiropas Savienības audiovizuālās jomas atbalsta programmai MEDIA Pluss, pēc programmas uzsākšanas 2001. gadā.

Projektu tehniskā anketa: LA-022

Prioritārā darbība: Aktivizēt un intensificēt Latvijas līdzdalību Eiropas Savienības kultūras programmās (Raphael un Kultūra 2000 ).

No 1998. gada novembra līdz 2000. gada beigām Latvija piedalās ES kultūras programmā Raphael . Programmā "Raphael" Latvijai ir atbalstīts viens projekts. Latvija ir izteikusi savu gatavību piedalīties arī Pirmajā vispārējā ES kultūras programmā Kultūra 2000 . Pēc nepieciešamās dokumentācijas pieņemšanas un parakstīšanas tiks uzsākti līdzīgi pasākumi kā programmā Raphael.

3. Ekonomiskie

un fiskālie jautājumi

3.1. Ekonomiskā

un monetārā savienība

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība neizvirza konkrētas prioritātes šajā jomā.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Latvijas politika ekonomiskās un monetārās savienībās jomā tiek realizēta saskaņā ar Latvijas mērķi — spēt pievienoties Eiropas Monetārajai savienība ar iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā. Latvijas valdība un Latvijas banka ir noteikusi makroekonomisku politiku, lai stiprinātu stabilitāti, ko paredz Ekonomiskās un monetārās savienības principi.

Latvijas likumdošana lielā mērā atbilst ES acquis Ekonomiskās un monetārās savienības jomā. Latvijas nacionālās valūtas stabilitāte attiecībā pret SDR tiek veiksmīgi uzturēta.

 

C. Prioritārās darbības

Latvija turpinās īstenot stabilu ekonomikas politiku, un Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā neparedz nekādus īpašus pasākumus, kas būtu jāveic šajā jomā.

 

3.2. Nodokļi

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas īstermiņa prioritātes:

• Turpināt PVN normatīvo aktu saskaņošanu un harmonizēt normatīvo aktu prasības attiecībā uz akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem un akcīzes nodokli alum; nodrošināt jauno nodokļu likumdošanas normu saderību ar Uzvedības kodeksu uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem (Code of Conduct for business taxation); turpināt nodokļu administrācijas modernizāciju;

1999. gada Pievienošanās Partnerības izvirza šādu vidējā termiņa prioritāti:

• Pilnībā ieviest atbilstošu PVN likumdošanu un pabeigt akcīzes nodokļu sistēmas saskaņošanas procesu, pārskatot esošos likumus un nodrošinot atbilstību Uzvedības kodeksam uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem (Code of Conduct for business taxation). turpināt nodokļu administrācijas reformu; Nodokļu administrācijas (ieskaitot nodokļu audita sistēmas vadību) reformas pabeigšana; stiprināt administratīvo sadarbību un savstarpējo palīdzību un palielināt nodokļu audita efektivitāti;

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Likumdošanas saskaņošana

Kopš 1999. gada EK regulārā ziņojuma valdība ir panākts ievērojams progress nodokļu likumdošanas saskaņošanas jomā.

Lai saskaņotu akcīzes nodokļu likumdošanas ar ES acquis 1999. gada 25. novembrī ir pieņemts likums "Par akcīzes nodokli alum" (ar to ir pilnībā pabeigta direktīvu 92/83/EEC un 92/84/EEC ieviešana), kā arī MK noteikumi "Kārtība, kādā atļauts izveidot un turēt akcīzes preču noliktavu alkoholiskajiem dzērieniem vai tabakas izstrādājumiem" (03.07.1999) un MK noteikumi "Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem vai tabakas izstrādājumiem" (02.07.1999).

Netiešo nodokļu likumdošanas jomā ir izstrādāts ar ES sestās direktīvas prasībām saskaņots likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"’. Projektā ir paredzēts atcelt atbrīvojumus vairākām preču un pakalpojumu grupām, precizēt preču piegādes un pašpatēriņa definīcijas, atcelt iespēju budžeta institūcijām nereģistrēties kā ar PVN apliekamām personām, noteikt samaksātā PVN atmaksu Latvijā nereģistrētajiem ārvalstu autopārvadātājiem par Latvijā iegādāto degvielu, precizēt ar nodokli apliekamo darījumu vērtību, kā arī atcelt ierobežojumus attiecībā uz priekšnodokļa atskaitīšanas laiku preču piegādes darījumos. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" jaunās redakcijas spēkā stāšanās paredzama 2001. gada 1. janvārī.

Nodokļu administrācija

Valdība turpina strādāt pie nodokļu administrācijas sistēmas institucionālās stiprināšanās. Lai racionalizētu Valsts Ieņēmumu dienesta organizatorisko struktūru ir izstrādāta un apstiprināta VID trīs līmeņu struktūras koncepcija. Šī koncepcija nosaka katra līmeņa struktūru, vertikālās un horizontālās pakļautības saites un informācijas apmaiņas plūsmas. Izveidoti un praktiski darbojas VID Zemgales reģions, kurā iekļautas 3 VID nodaļas (Jelgavas, Dobeles, Bauskas) un VID Latgales reģions, kurā iekļautas 3 VID nodaļas (Daugavpils, Krāslavas, Preiļu). Ir pilnveidota Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu informatīvā sistēma (NIS) - veiktas NIS programmatūras izmaiņas saskaņā ar funkciju sadalījumu trīslīmeņu struktūrā.

Lai veicinātu Nodokļu administrēšanas pilnveidošanu, notiek aktīvs darbs pie "Nodokļu reformas un modernizācijas programmas Centrālajām un Austrumeiropas valstīm — fiskālajām vadlīnijām" realizācijas. Programma aptver visas Nodokļu administrācijas jomas un to pamatrādītājus, kuru īstenošana tiks iekļauta Darbības izmaiņu vadības plānā. Darbības izmaiņu vadības plānu paredzēts izstrādāt līdz 2000.gada jūnija beigām.

Ir izveidots nodokļu piedziņas mehānisms, kas aprakstīts nodokļu piedziņas rokasgrāmatā, pēc kuras strādā visas VID teritoriālās struktūrvienības.

VID darbinieku kvalifikācijas celšanas darbībai jaunās trīslīmeņu organizatoriskās struktūras ietvaros ir apmācīti 480 darbinieki pilotreģionos.

Ir izveidota iekšēja audita daļa VID Centrālā aparāta struktūrā.

Tāpat arī ir izstrādāta un apstiprināta divpakāpju apelācijas sistēmas koncepcija. Šī sistēma pilnībā tiks ieviesta līdz 2002. gada decembrim. Līdz 2001. gadam ir ieplānota tās daļēja ieviešana.

 

3.3. Statistika

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādu vidēja termiņa prioritāti:

• stiprināt statistikas kapacitāti.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Centrālā statistikas pārvalde (CSP), kas ir atbildīgā institūcija par statistikas datu vākšanu, apstrādi un izplatīšanu, ir guvusi atzīstamus panākumus Latvijas tiesību aktu saskaņošanā ar ES tiesību aktiem, juridisko praksi un klasifikācijām, un ir paredzēts, ka Latvija līdz 2003. gadam pilnībā pabeigs savas statistikas sistēmas pilnveidošanu.

1999. gada laikā CSP ir veikusi ar statistiku saistīto ES likumdošanas aktu izpēti, lai noskaidrotu sfēras, kurās vēl nepieciešamas izmaiņas Latvijas tiesību aktos, tajā skaitā pieņemti MK "Noteikumi par valsts statistisko informāciju 2000. gadā" un grozījumi MK "Noteikumos par vienoto ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmu".

1999. gadā ir ieviesta Eurostat Rūpniecības produkcijas klasifikācija PRODCOM saraksts 1998, kā arī ieviesta EUROSTAT produkcijas un pakalpojumu klasifikācija atbilstoši darbības veidiem CPA.

Ir veikts ievērojams darbs, lai nodrošinātu statistiskās informācijas atbilstību ES standartiem, metodoloģijai un "Statistisko prasību kopsavilkumam", tajā skaitā ir nodrošināta statistiskās informācijas par IKP salīdzināmība ar ES dalībvalstīm, notikusi mazo uzņēmumu ekonomiskās darbības rezultātu analīze, inovācijas pilotapsekojums, darbaspēka un darbaspēka izmaksu apsekojums, ir iegūta nepieciešamā informācija ārējās tirdzniecības statistikas pilnveidošanai un tranzīta un muitas noliktavu uzskaites kontroles jomā.

1999. gadā Saeimā tika pieņemts "Tautas skaitīšanas likums", pamatojoties uz kuru 2000. gada aprīlī–maijā notika tautas skaitīšana.

Gatavojoties 2001. gadā paredzētajai lauksaimniecības skaitīšanai, ir veikta lauksaimniecības izmēģinājuma skaitīšana un tās rezultātu analīze. Ir izveidota lauku saimniecību reģistra datu bāze.

1999. gadā ir turpināts darbs pie Integrētas statistisko datu apstrādes un vadības sistēmas (ISDAVS) izstrādes un ieviešanas, saskaņojot sistēmas tehnisko specifikāciju ar Centrālo finansu un kontraktu vienību un EK delegāciju. Ir noslēdzies starptautiskais konkurss par iespēju veikt sistēmas izstrādes un ieviešanas darbus un noslēgti līgumi par 1997.–1998. g. PHARE līdzekļu izlietojumu.

Lai stiprinātu CSP institucionālo kapacitāti, 1999. gada laikā ir nodrošināta darbinieku dalība 50 starptautiskos pasākumus, 185 darbinieki ir piedalījušies datorapmācības kursos. Lai nodrošinātu iespēju veikt 2000. gada tautas skaitīšanu, iepriekšējā gada laikā ir attiecīgi palielināts darbinieku skaits gan CSP, gan rajonu un pilsētu statistikas nodaļās. Ir iegādāta, instalēta un darbojas tautas skaitīšanas datu apstrādes 1. etapam nepieciešamā datortehnika un citi tehniskie līdzekļi.

CSP turpina uzlabot sadarbību ar citām iestādēm. Jau 1998. gadā ir izveidota darba grupa "Statistika", kura risina ar Eiropas integrāciju saistītos jautājumus, un tajā piedalās pārstāvji no CSP, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Finansu ministrijas un Latvijas Bankas. Tā veiksmīgi turpina darboties, organizējot regulāras sanāksmes par ES likumdošanas aktu ieviešanu. CSP ir aktivizējusi savu dalību darba grupā par ārējo tirdzniecību, kā arī darba grupā, nosakot kādi dati jāiekļauj Kadastra centra Nekustamo īpašumu reģistrā.

 

C. Prioritārās darbības

Latvijas Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā (LNPIES) paredz veikt šādas īstermiņa darbības:

Projektu tehniskā anketa: LA-024

Prioritārā darbība: Valsts statistikas rādītāju sistēmas pārveidošana atbilstoši ES likumdošanai un ES statistikas biroja (EUROSTAT) izstrādātā "Statistisko prasību kopsavilkuma" ("Statistical Requirements Compendium") u. c. starptautisko institūciju prasībām.

Līdz 2001. gada sākumam Ministru kabinets pieņems gadskārtējus noteikumus "Par valsts statistisko informāciju", un katru nākamo gadu pieaugs šajos noteikumos iekļauto normu atbilstība attiecīgiem ES noteikumiem, kas attiecas uz dažādām statistikas jomām.

Tiks turpināts darbs pie preču un pakalpojumu klasifikācijas atbilstoši darbības veidam (CPA) adaptācijas Latvijas apstākļiem.

Lai nodrošinātu statistisko datu atbilstību un salīdzināmību, tiks pilnveidota metodoloģija saskaņā ar ES Statistisko prasību kopsavilkumu. Cita starpā tiks attīstīta metodoloģija tādās jomās kā statistikas uzņēmumu reģistrs, mājsaimniecību un MVU apsekojumi, investīciju un preču cenu apsekojums, tūrisms, inovācijas, utt.

Projektu tehniskā anketa: LA-025

Prioritārā darbība: 2000. gada Tautas un 2001. gada lauksaimniecības skaitīšana Vispasaules skaitīšanas ietvaros

Tautas skaitīšana 2000. gadā notika saskaņā ar ES Statistikas biroja (EUROSTAT) ieteikumiem, lai nodrošinātu starptautiski salīdzināmus statistikas datus. Pirmie 2000. g. Tautas skaitīšanas rezultāti tiks publicēti jau 2000. g. oktobrī. Līdz 2000. gada jūlijam turpināsies tautas skaitīšanā iegūto datu apstrādei nepieciešamā personāla komplektēšana un apmācība un līdz 2000. g. septembrim tiks pilnībā pabeigta datu apstrādei nepieciešamās tehniskās bāzes un programmnodrošinājuma izstrāde..

2001. gada sākumā lauku saimniecību reģistrs tiks aktualizēts un salīdzināts ar Zemes kadastra datiem un turpināts darbs pie lauksaimniecības skaitīšanas veikšanai nepieciešamo likumdošanas un metodoloģisko materiālu sagatavošanas.

Projektu tehniskā anketa: LA-026

Prioritārā darbība: Statistisko datu kvalitātes uzlabošana, pilnveidojot informātikas sistēmu statistikas jomā

Centrālās statikas biroja informācijas tehnoloģija jāuzlabo, lai paaugstinātu statistikas datu kvalitāti. 2000. gadā tiks uzsākts darbs pie statistisko datu apstrādes un vadības sistēmas (ISDAVS) ieviešanas līdz 2001. gada beigām. Šī sistēma būtiski paaugstinās statistikas datu kvalitāti, paātrinās datu apkopošanu un uzlabos Centrālās statistikas pārvaldes darba efektivitāti.

4. Sektoru politikas

4.1. Rūpniecība

Latvija turpina īstenot rūpniecības politiku, kuras galvenais mērķis ir atvērta un konkurenci veicinoša tirgus attīstība; līdz šim brīdim jau ir veikti ievērojami rūpniecības pārstrukturizēšanas pasākumi.

 

A. Ar pievienošanos saistītas prioritātes

Lai gan pievienošanās partnerība nenorāda uz specifisku rūpniecības politikas prioritāšu izvirzīšanu, tuvākajam laika periodam svarīga ir 1999. gada Pievienošanās Partnerībā izvirzītā īstermiņa prioritāte:

• Paaugstināt konkurētspēju veicot uzņēmumu restrukturizāciju atbilstoši tirgus ekonomikas prasībām; veicināt iekšējās un ārvalstu investīcijas, tajā skaitā vienkāršojot likumdošanas un administratīvās procedūras.

1999. gada Pievienošanās partnerība izvirza arī sekojošu vidēja termiņa prioritāti:

• Turpināt veicināt uz tirgus pamatiem balstītu uzņēmējdarbības attīstību un uzlabot vidi uzņēmumu dibināšanai un attīstībai it sevišķi vēršot uzmanību MVU.

Jāpiebilst, ka rūpniecības politika ir integrēta dažādās nozarēs un tās īstenošana horizontāli ir saistīta ar vairāku citu sektoru attīstību, kuri ir detalizēti apskatīti citās nodaļās, it īpaši konkurences politikas, reģionālās attīstības politikas, tehnoloģisko inovāciju (informācijas tehnoloģija, biotehnoloģija, jaunie materiāli), darba tirgus un sociālā politikas, izglītības politikas, komerctiesību (kas nosaka tiesisko bāzi vispārējai uzņēmējdarbības videi), valsts nodokļu politikas, ārējās tirdzniecības politikas un starptautisko ekonomisko attiecību, kā arī galveno Eiropas komunikāciju (telekomunikācijas, enerģija, transports) sektori.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

1999. gadā rūpniecība veidoja 15% no kopējās pievienotās vērtības un, salīdzinājumā ar 1998. gada atbilstošo laika posmu rūpniecībā bija vērojams 8,8% samazinājums. 1999. gada pirmajā pusē tikai dažās nozarēs izlaides apjomi bija 1998. gada atbilstošā perioda līmenī (kokapstrādē, apģērbu ražošanā, izdevējdarbībā, poligrāfijā, metālu ražošanā). Rūpniecībā dominē privātais sektors.

Jau kopš 1990. gada lielāko daļu no saražotās produkcijas veido pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Salīdzinājumā ar 1997. gadu, 1998. gadā pārtikas rūpniecības produkcijas apjomi sastādīja 101,1%, bet 1999. gadā ražošanas apjomi krietni atpalika no iepriekšējo gadu līmeņa (par 20%). Otrais lielākais rūpniecības sektors ir kokrūpniecība un kokapstrāde, 1999. gadā kopējais kokmateriālu eksports pieauga par 4%, bet dziļāk apstrādātas koksnes, t.i. kokapstrādes produkcijas eksports pieaudzis par 10%, salīdzinot ar 1998. gadu. Galvenie nozares produkcijas veidi ir zāģmateriāli, saplāksnis, skaidu plates, dēļi, koka ēku un apdares materiāli. Tekstilrūpniecība ir trešā lielākā rūpniecības nozare, kas viena no pirmajām varēja sekmīgi konkurēt Rietumu tirgū.

1997. gadā salīdzinājumā ar 1996. gadu investīcijas apstrādes rūpniecībā palielinājās divas reizes. 1998. gadā investīciju apjomi samazinājās par 7%, arī 1999. gadā investīciju apjomi turpināja samazināties. Lielākā daļa investīciju tika ieguldītas pārtikas rūpniecībā, kokrūpniecībā, ķīmiskajā rūpniecībā un metālapstrādē.

Preču eksports 1999. gadā ir 68,3% no kopējā rūpniecībā saražotā produkcijas apjoma. Eksports uz Krieviju viszemāko līmeni sasniedza 1999. gada janvārī — tikai 1/3 daļu no pirmskrīzes līmeņa. Tajā pašā laikā eksports uz ES valstīm palielinājās par 5%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Galvenās eksporta produkcijas grupas uz ES valstīm bija kokapstrāde un tekstilmateriāli, savukārt uz NVS valstīm — mašīnbūves produkcija un pārtika. Kopumā 1999. gadā nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēma koksne un tās izstrādājumi (37,6% no eksporta kopapjoma) tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (5,8%), metālapstrādes rūpniecības produkcija (11,3%). Tālāka rūpniecība sektora attīstība būs lielā mērā atkarīga arī no banku un finansu pakalpojumu sektora attīstības (t.i. iespējas uzņēmējiem saņemt ilgtermiņa un izdevīgus kredītus).

1999. gada laikā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar citām iesaistītajām ministrijām, Rūpniecības konfederāciju un nozaru ekspertu padomēm izstrādāja rūpniecības politikas stratēģiju. Izstrādātās rūpniecības stratēģijas mērķis ir noteikt vidēja termiņa rūpniecības politiku, kas nodrošinās Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšanu ES tirgū. Rūpniecības stratēģijas pašreizējā posma prioritātes ir radīt labvēlīgus apstākļus ražošanas modernizācijai un pārstrukturizācijai, eksporta paplašināšanai, rūpniecības vienmērīgai attīstībai visā valsts teritorijā.

Rūpniecības stratēģijas pamatā ir sekojoši principi:

• stabilas makroekonomiskās politikas realizēšana (fiskālā stabilitāte, stabila valūtas kursa politika) un virzība uz pilnībā funkcionējošu tirgus ekonomiku;

• stabilas uzņēmējdarbības vidi reglamentējošas tiesiskās un likumu bāzes izveide, nodokļu politikas pilnveidošana, administratīvo šķēršļu samazināšana, kas nodrošinās ilgstošu ekonomikas izaugsmi;

• efektīvas konkurences nostiprināšana ;

• mazo un vidējo uzņēmumu attīstības veicināšana;

Latvijas salīdzinošo priekšrocību stiprināšana, uzlabojot darbaspēka un izglītības kvalitāti, sekmējot zinātņietilpīgo tehnoloģiju un inovāciju attīstību, kvalitātes uzlabošanas un eksporta veicināšanas pasākumus, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru.

Vidēja un ilgtermiņa rūpnieciskā attīstība būs atkarīga no inovācijas veicinošiem faktoriem, kas orientēti uz produkta ar augstu pievienoto vērtību ražošanu. Rūpniecības stabilu izaugsmi nodrošinās akumulēto investīciju kopīgie ienākumi, modernas infrastruktūras izveide un inovāciju ekonomiskais rezultāts.

Virzība uz ES rosina veidot tādu rūpniecības politiku, kura ļautu sasniegt ES likumdošanas aktu kopumā (acquis communautaire) noteiktos rūpniecības attīstības mērķus.

ES likumdošanas aktu kopums rūpniecības politikas jomā galveno uzmanību pievērš rūpniecības konkurētspējas paaugstināšanai, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 157. (iepriekš 130.)pantu, kas nosaka rīcības virzienus, lai sasniegtu šo mērķi:

• paātrināt rūpniecības piemērošanos strukturālajām izmaiņām;

• nodrošināt iniciatīvai un uzņēmumu attīstībai labvēlīgu vidi visā Kopienas teritorijā, to īpaši attiecinot uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

• nodrošināt labvēlīgu vidi uzņēmumu sadarbībai;

• veicināt jauninājumu, pētījumu un tehnoloģiskās attīstības politikas radītā rūpniecības potenciāla labāku izmantojumu.

1999. gadā MK ir apstiprinājis uzņēmējdarbībai sniegtā valsts atbalsta koncepciju, kura nosaka svarīgākos un primāros pasākumus un priekšdarbus, lai atbalsta sistēma būtu efektīvāka, jo īpaši nepieciešamību i) koordinēt pastāvošos valsts atbalsta fondus un vajadzības gadījumā izveidojot jaunus mehānismus, strukturāli nostiprināt valsts atbalsta sistēmu; ii) valsts atbalsta jomā izstrādāt jaunus tiesību aktus un pilnveidot spēkā esošos; iii) pilnveidot nodokļu sistēmu, kuras galvenais uzdevums būtu uzņēmējdarbības veicināšana; un iv) palielināt uzņēmējdarbībai sniegtā valsts atbalsta finansējumu no budžeta.

Lai uzlabotu Ekonomikas ministrijas pieņemto lēmumu kvalitāti, kā arī dialogu ar uzņēmējiem, 1999. gadā pie ministrijas tika dibināta Ekspertu padome. Tā sastāv no nozaru ekspertu padomēm, kuras izstrādā priekšlikumus savas nozares efektīvai attīstībai un Tautsaimniecības padomes, kurā pārstāvēti Latvijas uzņēmēju, valsts institūciju un citu organizāciju pārstāvji. Ekspertu padome aktīvi piedalās un tai ir būtiska loma Ekonomikas ministrijas aktuālo problēmu risināšanā.

 

C. Prioritārās darbības

Projekta tehniskā anketa: EL-011

Prioritārā darbība: Rūpniecības konkurētspējas paaugstināšana Latvijas Republikā

Lai tuvākā nākotnē izpildītu prioritāros uzdevumus, pirmām kārtām jāizstrādā un jāievieš tiesību akti, kuri noteiks valsts atbalsta politiku, lai sekmētu un attīstītu inovācijas un atbalstītu uzņēmējdarbību kopumā starptautiskās sadarbības nolūkā.

Ir paredzēts, ka 2000. gada laikā Ministru kabinets apstiprinās koncepciju Par Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu investīciju projektu veicināšanu, kura tiks ieviesta izstrādājot un pieņemot attiecīgus normatīvos aktus.

Pēc izstrādātās Rūpniecības attīstības stratēģijas akceptēšanas Ministru kabinetā, tiks izstrādāts Vidēja termiņa pasākumu plāns rūpniecības politikas virzienu īstenošanai.

Tiks veikti pasākumi, lai uzlabotu institucionālo struktūru produkcijas atbilstības novērtēšanai atbilstoši ES vienotā tirgus prasībām, tajā skaitā pilnveidojot testēšanas laboratoriju infrastruktūru un personāla kvalifikāciju.

 

4.2. Mazie un vidējie uzņēmumi

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādu īstermiņa prioritāti:

• Paaugstināt konkurētspēju, veicot uzņēmumu restrukturizāciju atbilstoši tirgus ekonomikas prasībām; veicināt iekšējās un ārvalstu investīcijas, tajā skaitā vienkāršojot likumdošanas un administratīvās procedūras.

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādu vidēja termiņa prioritāti:

• Turpināt veicināt uz tirgus ekonomikas pamatiem balstītu uzņēmējdarbības attīstību un uzlabot vidi uzņēmumu dibināšanai, sevišķu uzmanību pievēršot MVU.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Šobrīd 99 % no Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem ir MVU. Apmēram 65 % Latvijā strādājošo ir nodarbināti MVU.

Kopumā Latvijas MVU politika no juridiskā viedokļa pilnībā atbilst ES prasībām šajā sektorā. Latvijas aktivitātes 1999. gadā galvenokārt tika vērstas uz to, lai uzlabotu MVU pieeju kredītresursiem. 1999. gada beigās Ministru Kabinets apstiprināja MVU kreditēšanas projektu. To realizējot, tiks veicināta valsts atbalsta organizāciju, fondu u. c. sadarbība MVU ilgtermiņa attīstības projektu finansēšanā un ieviestas MVU projektu analīzes un vadības metodes investīciju riska samazināšanai, kā arī ieviests MVU kreditēšanas riska dalīšanas mehānisms ar komercbankām.

1999. gada vasarā Ministru kabinetā tika akceptēta koncepcija par valsts atbalstu uzņēmējdarbībai., kura nosaka svarīgākos un primāros pasākumus atbalsta sistēmas efektivizācijai, jo īpaši, nepieciešamību (i) koordinēt pastāvošos valsts atbalsta fondus, vajadzības gadījumā izveidojot jaunus mehānismus; strukturāli nostiprināt valsts atbalsta sistēmu; (ii) valsts atbalsta jomā izstrādāt jaunus tiesību aktus un pilnveidot spēkā esošos; (iii) pilnveidot nodokļu sistēmu, kuras galvenais uzdevums būtu uzņēmējdarbības veicināšana; un (iv) palielināt uzņēmējdarbībai sniegtā valsts atbalsta finansējumu no budžeta.

1999. gadā Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un apstiprinājusi kārtību par MVU apmācību daļēju valsts atbalstu.

 

C. Prioritārās darbības

Nacionālajā programmā ir plānots īstenot šādas īstermiņa prioritātes:

Projektu tehniskā anketa: EL-006

Prioritārā darbība: Nodrošināt ekonomikas attīstību un spēju izturēt konkurenci ES iekšējā tirgū, radot vidi mazo un vidējo uzņēmumu izveidošanai un darbības attīstīšanai.

Nozīmīgs uzdevums 2000. gadam ir uzsākt darbu pie MVU nacionālās programmas darbības plāna atjaunošanu 2000.–2001. gadam. Laika posmam no 2002.–2006. gadam tiek atjaunota MVU nacionālā programma.

Atbilstoši pieņemtajai MVU kreditēšanas programmai līdz 2000. gada vasarai ir paredzēts ieviest pirmo pilotprojektu, kas ir svarīgs solis uzsākot programmas ieviešanu.

Latvijas MVU nozīmīgs pasākums ir dalība ES MVU daudzgadīgajā programmā 2000. gadā, kas pavērs iespējas attīstīt un veicināt konkurētspējas paaugstināšanu. Tas nodrošinās iespējas izzināt jaunus tirgus, veicinās reģionālo sadarbību, sadarbību starp atsevišķiem uzņēmumiem, veicinās biznesa kontaktus ar ES un asociētajām valstīm, dodot uzņēmējiem iespējas piekļūt pie ES informācijas, stimulēs Latvijas ražotāju komplektējošo daļu piegādes ārvalstu uzņēmējiem, kā arī nodrošinās Latviju kā asociēto valsti ar pieredzi, kas būs noderīga strukturālo fondu izmantošanā.

 

4.3. Lauksaimniecība

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas īstermiņa prioritātes:

• Turpināt veterinārās un fitosanitārās likumdošanas ieviešanu un uzlabot inspekcijas iestāžu aprīkojumu, sevišķi uz ES ārējām robežām.

• Modernizēt gaļas un piena pārstrādes uzņēmumus, lai sasniegtu ES noteiktās higiēnas un sabiedrības veselības prasības

• Turpināt likumdošanas saskaņošanu sektoros — īpaši attiecībā uz farmācijas līdzekļiem veterināriem nolūkiem

• Pastiprināt vides administrāciju gan nacionālajā, gan reģionālajā līmenī

• Pilnveidot Nacionālo attīstības plānu un Lauku attīstības plānu. Izveidot un pieņemt likumdošanas, administratīvo un budžeta bāzi (audita rokasgrāmata un auditēšana (audit manual and audit trail)), lai programmētu un vadītu ISPA un SAPARD, ieskaitot ietekmes novērtēšanas vides sektorā ieviešanu, un ar ES prasībām saskaņotu valsts pasūtījumu regulējošu aktu attiecībā uz projektiem, kurus līdzfinansējuši Kopienas fondi, pieņemšana; funkcionējošas maksājumu aģentūras (paying agency) SAPARD realizēšanai izveidošana.

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas vidējā termiņa prioritātes:

• Attīstīt Kopējās lauksaimniecības politikas vadības mehānismus un administratīvās struktūras (lauksaimniecības preču tirgus uzraudzību, strukturālo un lauku attīstības pasākumu ieviešanu, izveidojot institūcijas un kontroles mehānismus);

• Turpināt lauksaimniecības sektora pārstrukturizāciju; pastiprināt pārtikas kontroles vadības institūciju pilnvaras;

• Pilnveidot dzīvnieku identifikācijas sistēmu

• Ieviest kvalitātes kontroles sistēmu (HACCP — riska cēloņu analīzes kritiskie punkti), ieviest atbilstošu dzīvnieku atkritumproduktu pārstrādes, atlieku un zoonožu kontroles programmas; pilnveidot kontroles sistēmu uz nākošajām ES ārējām robežām.

• Pabeigt vides acquis pārņemšanu dabas aizsardzības jomā;

• Uzlabot valsts pārvaldes kapacitāti acquis ieviešanā un pārraudzīšanā, īpaši nodrošinot atbilstošu personālu un tā apmācību,

• Stiprināt statistikas kapacitāti

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Lauksaimniecības politikas attīstība

Latvija uztur salīdzinoši liberālu un atklātu lauksaimniecības tirgus politiku, kā tirgu aizsargājošu faktoru izmantojot muitas tarifus lauksaimniecības preču importam. Latvijas tirgus politika ir saskaņota ar PTO noteikumiem, un kopš 1999. gada Latvija ir PTO dalībvalsts. Latvijas lauksaimniecības tirgu negatīvi iespaidojusi Krievijas krīze un lētu lauksaimniecības ražojumu ievešana no ES un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm. Visvairāk ir cietušas cūkgaļas ražošanas, piena ražošanas, zivsaimniecības un cukurrūpniecības nozares.

Pašlaik ap 16,7% iedzīvotāju ir nodarbināti lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un medniecībā. Lauksaimniecības, mežsaimniecības un medniecības nozarē ar pilnu slodzi ir nodarbināti 11,9%. Paredzams, ka tuvākajā desmitgadē nodarbinātība lauksaimniecības sektorā samazināsies. Tādēļ līdztekus lauksaimniecības tirgus attīstībai par prioritāti tiek uzskatīta lauku attīstība, atbalstot lauku saimniecības dažādošanu, mazinot lauksaimniecības sašaurināšanās negatīvās sekas. Pirmspievienošanās finansu instruments SAPARD ievērojami paaugstinās Latvijas spēju nodrošināt lauku pārstrukturēšanu un attīstību. 1999.gada 13.decembrī SAPARD Lauku attīstības plāns tika nosūtīts izskatīšanai Eiropas Komisijai. Plānam tika veikts ex-ante novērtējums un 2000.gada 4.aprīlī Lauku attīstības plāns tika atkārtoti nosūtīs Eiropas Komisijai. Tuvākajā laikā paredzama Lauku atbalsts dienesta akreditācijas apstiprināšana ar Eiropas Komisijas lēmumu, kas arī varētu būt tiesiskais pamats attiecīgo investīciju saņemšanai lauksaimniecības un lauku attīstības sektorā. SAPARD instrumentu efektivitāti varētu nodrošināt tā plānošana saistībā ar Nacionālo attīstības plānu , kā arī iesaistot tā realizācijā gan valsts, pašvaldību iestādes un nevalstiskās organizācijas.

Likumi

Ir paveikts nozīmīgs darbs, lai tiktu pārņemtas acquis prasības, sevišķi veterinārijas un augu aizsardzības un sēklu aprites, sertificēšanas jomā. 1999.gada 2.septembrī pieņemts likums "Grozījums likumā "Par cukuru"". 1999.gada 2.septembrī pieņemts likums "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"". Abi likumi attiecas uz tirgus intervences pasākumiem cukura ražošanas nozarē. 1999.gada 7.oktobrī pieņemts likums "Sēklu un stādāmā materiāla aprites likums". 1999.gada 14.oktobrī pieņemts likums "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"". 1999.gada 14.oktobrī pieņemts likums "Grozījums likumā "Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem"". 1999.gada 21.oktobrī pieņemts likums "Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"". 1999. gada 25. novembrī pieņemts likums "Valsts meža dienesta likums". 1999. gada 9. decembrī pieņemts likums "Dzīvnieku aizsardzības likums". 2000. gada 24. februārī pieņemts likums "Meža likums". 2000. gada 16. martā pieņemts likums "Grozījumi Medību likumā". 2000. gada 16. martā pieņemts likums "Grozījumi "Ciltsdarba likumā"". 2000. gada 6. aprīlī pieņemts likums "Lauku atbalsta dienesta likums".

Augu aizsardzība

1999. gada laikā tika pieņemti 4. Ministru Kabineta noteikumi, kas ieviesa ES prasības augu karantīnas, augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas, tirdzniecības un lietošanas jomā, kā arī attiecībā uz pesticīdu atlieku kontroli. Tika izstrādāti rīcības plāni (metodiskie norādījumi) vairāku augu karantīnas organismu ierobežošanai un apkarošanai, kā arī atsevišķu augu karantīnas organismu izplatības noteikšanai. Sēklu aprites kontroles jomā pieņemts likums "Par sēklu un stādāmo materiālu", ieviešot ES likumdošanas pamatprincipus, un, kas ir par pamatu likumpamatoto aktu pieņemšanai sēklu aprites jomā.

Veterinārā joma

1999. gadā tika pabeigta nozares "jumta’ likuma "Veterinārmedicīnas likums" projekta izstrāde, kas daļēji ievieš ES prasības veterinārmedicīnas nozarē un rada pamatu veterināro prasību pilnīgai pārņemšanai. Tika pieņemti vairāki MK noteikumi, kas ievieš ES prasības pesticīdu atlieku un dzīvnieku barības radioaktīvā piesārņojuma kontroles jomā. Dzīvnieku labturības jomā tika pieņemts "Dzīvnieku aizsardzības likums", kas nosaka labturības prasības lauksaimniecības, mājas — istabas, eksperimentos un zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku un savvaļas dzīvnieku aizsardzībai. Likums ievieš Latvijas likumdošanā ES dzīvnieku labturības likumdošanas pamatprincipus.

Pilnveidojot pārtikas robežkontroles sistēmu, pieņemti MK noteikumi, kas nosaka prasības kravu veterinārās, fitosanitārās un sanitāri higiēniskās kontroles vietu iekārtošanai.

Pilnveidota dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēma, veicot precizējumus Ciltsdarba likumā, kā arī ZM instrukcijā "Par dzīvnieku apzīmēšanu", veikti nozīmīgi pasākumi ciltsdarbu regulējošo normatīvo aktu izstrādāšanā — pieņemtas 4. ZM instrukcijas šajā jomā.

Citi pasākumi

Zemkopības ministrija pastiprinājusi sabiedrības un nevalstiskā sektora informēšu, organizējot seminārus un apmācības par ES prasībām un paredzamo likumdošanas pārņemšanu.

Pieņemti vairāki MK noteikumi, kas ievieš ES nekaitīguma, higiēnas, marķēšanas, uzglabāšanas un transportēšanas prasības vairākiem pārtikas produktiem — pienam, olām, gaļai, medum.

Pārtikas ražošanas sfērā turpinās darbs, lai paaugstinātu gaļas un piena rūpniecības standartus (apstiprināti 2 standarti gaļas nozarē). Uzsākts darbs, lai ieviestu ES prasības dārzeņu un augļu nozarē — pieņemti 33 augļu un dārzeņu standarti.

Lai attīstītu un efektivizētu meža nozari, tika pieņemts Mežu likums, kas rada pamatu ES prasību ieviešanai mežsaimniecības nozarē.

Pārvalde

Lai radītu efektīvu lauksaimniecības pārvaldi, kas būs spējīga darboties KLP pēc pievienošanās ES, Zemkopības ministrijā (ZM), atbilstoši funkciju auditam, tika veikta ministrijas centrālā aparāta un pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu reorganizācija. Uz ZM Lauku attīstības nodaļas un rajonu lauksaimniecības departamentu bāzes, tika izveidots Lauku atbalsta dienests, kā koordinējoša struktūra strukturālo pārkārtojumu veikšanai Latvijā. Reorganizācijas rezultātā lauksaimniecības politikas, analīzes un stratēģijas funkcijas tika atdalītas no administrēšanas funkcijām, tādējādi palielinot ministrijas politikas stratēģijas un normatīvo aktu izstrādes funkciju veikšanas efektivitāti.

Lai stiprinātu augu aizsardzības sistēmu, 1999. gadā veikta Valsts augu aizsardzības dienesta reorganizācija.

Paši pēdējie notikumi pārvaldes sistēmā ir bijuši šādi:

Sanitārā robežinspekcija 1999. gadā veikusi 10 Sanitārās robežkontroles punktu pieslēgšanu Valsts nozīmes datu pārraides tīklam, operatīvās informācijas apmaiņas nodrošināšanai ar centrālo biroju t.sk. atpakaļatgriezto kravu datu bāzei. Modificēta Sanitārās robežinspekcijas inspektoru darba datorprogramma, tuvinot to ES prasībām veterinārās robežkontroles jomā. Sanitārās robežinspekcijas kontroles punktiem iegādātas jaunas darba stacijas.

5 Sanitārās robežinspekcijas kontroles punkti aprīkoti ar kontroles veikšanai nepieciešamo inventāru un aparatūru, un 2 Sanitārās robežinspekcijas kontroles punktos veikta daļēja to komplektācija. Notikusi sanitāro robežinspektoru apmācība, kā arī mācību komandējumi uz ES dalībvalstīm, lai iepazītos ar citu valstu pieredzi kravu robežkontroles organizēšanā.

1999. gadā Sanitārā robežinspekcija veiksmīgi ir turpinājusi sadarbību ar vairākām Latvijas iekšējā tirgus uzraudzības institūcijām. Šāda sadarbība veicina tirgus un līdz ar to arī patērētāju drošību. Noslēgti sadarbības līgumi starp Sanitāro robežinspekciju un laboratorijām.

Šobrīd uz Latvijas austrumu robežas ir pabeigti būvniecības darbi un robežkontroles punkti tagad daļēji atbilst ES standartiem un ļauj Sanitārajai robežinspekcijai veikt preču kravu kontroli profesionāli un efektīvi.

Sanitārā robežinspekcija ir uzsākusi perspektīvās ES ārējās robežas kontroles punktu aprīkošanu ar nepieciešamo inventāru un aparatūru.

22 Sanitārās robežinspekcijas kontroles punkti pieslēgti Valsts nozīmes datu pārraides tīklam, pārējos punktos tiek pielietota iezvanīšanās pa sakaru kanāliem ar modemu starpniecību. Vairākos kontroles punktos izveidoti lokālie tīkli, kas nodrošina pieejamo aparatūras un programmatūras resursu ērtāku un efektīvāku izmantošanu.

Sanitārās robežinspekcijas kontrole ir kļuvusi operatīvāka un efektīvāka, taču nenoliedzami vēl daudz jāstrādā, lai tā atbilstu ES prasībām.

Atbilstoši ES ekspertu ieteikumiem, 1999. gadā pilnveidota mājlopu identifikācijas un reģistrācijas sistēma.

1999. gadā Valsts veterinārā dienesta stiprināšanā lielākā uzmanība pievērsta institucionālās kapacitātes uzlabošanai — veikta VVD centrālā aparāta reorganizācija un Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centra(VVMDC) un reģionālo laboratoriju kapacitātes celšana — akreditētas 5. Veterinārās laboratorijas, veikta VVMDC rekonstrukcija un reorganizācija. Liela uzmanība tika pievērsta darbinieku apmācībai gan Latvijā (154. cilvēku apmācība), gan ES dalībvalstīs — (53, cilvēku apmācība). Notikušas 6 tikšanās ar uzņēmēju, uzņēmēju asociāciju piedalīšanos, informējot par aktualitātēm saistībā ar ES tiesību normu pārņemšanu integrējoties ES. Uzsākta VVD informācijas sistēmas izveidošana, izveidota laboratorisko paraugu uzskaites un analīzes (UNDA) datu bāze. Iegādāts aprīkojums veterinārajiem inspektoriem veterinārās uzraudzības nolūkos paraugu noņemšanai un to centralizētai transportēšanai.

VVD veic pasākumus, lai veicinātu ārējo tirdzniecību ar pārtikas produktiem un nodrošinātu nekaitīguma un pārtikas higiēnas prasību ievērošanu. 1999. gadā 5 zvejas produktu pārstrādes uzņēmumi un 3 zvejas saldētājkuģi, 3 piena pārstrādes uzņēmumi ir iekļauti valstu sarakstā, no kurām ir atļauts pārtikas produktu imports ES.

Uz 2000. gada 1. janvāri eksportēt ražojumus uz ES valstīm bija tiesīgi 9 piena pārstrādes uzņēmumi, 9. zivju pārstrādes uzņēmumi un 4refrižeratoru kuģi. 14veterinārās laboratorijas ir akreditētas un atbilst ES normām. Izveidoti Valstu un to uzņēmumu saraksti no kuriem Latvijas Republikā atļauts ievest dzīvnieku valsts izcelsmes (gaļa un piens) produktus. Noteikti Veterināro (veselības) sertifikātu paraugi piena un piena produktu, gaļas un gaļas produktu un šķirnes zirgu ievešana Latvijas Republikā.

Zemkopības ministrijā ir izveidots informācijas centrs, kurā ir pieejami pārtulkotie EK tiesību akti. Likumu tulkošanas, terminoloģijas un tuvināšanas process tiek koordinēts sadarbībā ar Eiropas integrācijas biroju un Tulkošanas un terminoloģijas centru.

Ir realizēti Phare projekti ministrijas darbinieku izglītošanai ES likumu jautājumos, un ievērojami augusi darbinieku profesionalitāte. Vairākas mācību programmas plānojamas arī nākamajiem gadiem.

 

C. Prioritārās darbības

Valsts programma integrācijai Eiropas Savienībā paredz šādus īstermiņa pasākumus. Par vidējā termiņa pasākumiem skatīt attiecīgo Tehnisko anketu.

Projektu tehniskā anketa: LA-027

Prioritārā darbība: Lauksaimniecības tirgus stabilizācija, ieviešot Kopējās lauksaimniecības politikas instrumentus.

KLP ietilpstošo labības tirgus regulācijas direktīvu pārņemšana tiks pabeigta līdz 2005. gada decembrim. Ik gadus tiks izstrādāti un pieņemti Ministru kabineta noteikumi par valsts intervenci labības tirgū un līdz 2004. gada vidum tiks izstrādāts ilgtermiņa valsts intervences modelis. 1999. gada septembrī BO VAS "Labības tirdzniecības aģentūra" tika pārveidota par "Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūru". Līdz ar administratīvām pārmaiņām līdz 2005. gada beigām tiks iesaistīts un izglītots atbilstīgs darbinieku skaits.

Plānots, ka līdz 2004. gada vidum tiks nodefinēti valsts intervences principi cūkgaļas un piena tirgū, līdz 2004. gada beigām liellopu gaļas un augļu un dārzeņu jomā.

Līdz 2003. gada vidum tiks izstrādāts likums par ražotāju tirgus organizācijām. Šobrīd tiek veikts darbs pie ES likumdošanas izpētes šai jomā un iegūta pieredze par ražotāju tirgus organizāciju darbību ES dalībvalstīs.

Projektu tehniskā anketa: LA-028

Prioritārā darbība: Lopkopības produkcijas konkurētspējas nodrošināšana Latvijas integrācijas procesā Eiropas Savienībā, izveidojot centralizētu ganāmpulku reģistru un nodrošinot individuālu dzīvnieku apzīmēšanu

1998. gadā tika pieņemti tiesību akti par ES prasībām atbilstošas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmas ieviešanu Latvijā, kas palīdzēs novērst slimību izplatīšanos un ieviest kvalitātes kontroles procedūru. 1999. gadā atbilstoši ES ekspertu ieteikumiem tika veikta šīs sistēmas trūkumu novēršana. 2000. gadā paredzēts turpināt pilnveidot dzīvnieku apzīmēšanas, ganāmpulku reģistrēšanas normatīvo bāzi, kā arī tiks pilnveidota ciltslietu kārtošanu reglamentējošā normatīvā bāze. Ciltsdarba inspekcijas un CIDAC darbības novērtēšana notiks līdz 2000. gada jūlijam, un koncepcija par šo iestāžu tālāku attīstību tiks izstrādāta līdz 2000. gada beigām.

Projektu tehniskā anketa: LA-029

Prioritārā darbība: Lauksaimniecības produkcijas kvalitātes un nekaitīguma prasību nodrošināšana saskaņā ar Eiropas Savienības standartiem, kas sekmētu produkcijas konkurētspēju.

Ņemot vērā Zemkopības ministrijas reorganizāciju, likumdošanas un nozares politikas izstrādāšanas funkcija, ir nodota ZM centrālajam aparātam. Līdz ar to notika TA LA029 un TA 032 anketu saturiska pārskatīšana, LA 032 anketā atstājot likumdošanas ieviešanas pasākumus, LA — 029 anketā institūciju stiprināšanas pasākumus, izņemot sēklu kontroles jomā, kas palika augu aizsardzības dienesta kompetencē.

Sēklu kontroles jomā, līdz 2000. gada oktobrim paredzēts izstrādāt ES prasībām atbilstošus noteikumus sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības jomā —lopbarības, dārzeņu, kartupeļu, eļļas augi un šķiedraugi. 2000. gadā plānots veikt personāla apmācību, līdz 2000. gada novembrim paredzēts izveidot vienoto sēklaudzētāju, saiņotāju un tirgotāju reģistru. Līdz 2000. gada 1. jūnijam paredzēts akreditēt Nacionālo sēklu kontroles laboratoriju.

Lai nodrošinātu augu un augu produktu atbilstību ES standartiem, 1999. gadā tika uzsākta atsevišķu augu karantīnas organismu apsekošana, kā arī tika atsākta augu aizsardzības Iīdzekļu reģistrācija. 2000. gada laikā tiks turpināta Augu aizsardzības dienesta stiprināšana, pilnveidojot pārvaldības un apkalpošanas procedūru, līdz 2001. gadam tiks paaugstināta personāla kvalifikācija, kā arī tiks novērtēts dienesta funkciju sadalījums un veiktas nepieciešamās izmaiņas, lai efektivizētu darbu. Līdz 2001. gadam tiks izveidots ražotāju un importētāju reģistrs, kā arī ieviesta pesticīdu atlieku monitoringa sistēma.

Veterinārajā sektorā tuvākajā laikā paredzēts turpināt veterinārā dienesta, t. sk. veterinārās robežkontroles dienesta struktūras nostiprināšanu, speciālistu apmācību, kā arī aprīkojuma iegādi veterinārās uzraudzības veikšanai. Tiks turpināts darbs pie dzīvnieku slimību ierosinātāju apkarošanas un obligātā nekaitīguma un higiēnas prasību ievērošanas uzraudzības un kontroles dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanā un izplatīšanā. Paredzēts turpināt pilnveidot ES prasībām atbilstošas informācijas datu bāzes un informācijas apmaiņas sistēmas izveidi. Laboratorijas kapacitātes uzlabošanai paredzēts kvalitātes sistēmas LVS EN 45001 ieviešana, analīžu metožu pilnveidošana un aparatūras iegāde.

Veterinārās un fitosanitārās robežkontroles jomā nākamā gada laikā Sanitārā robežinspekcija pabeigs kontroles punktu pieslēgumu Valsts nozīmes datu pārraides tīklam. Tas nodrošinās iespēju operatīvi saņemt datus par ienākošajām importa preču kravām visiem tīkla lietotājiem. Šī informācija būs paredzēta arī iekšzemes veterinārajām un fitosanitārajām uzraudzības institūcijām, kā arī to centrālajām pārvaldēm. Informācijas sistēmas nodrošināšanai tiks modernizēta aparatūra un programmatūra.

Tiks pilnveidota robežkontroles punktu tehniskā bāze, iegādājoties nepieciešamo inventāru un aparatūru.

Projektu tehniskā anketa: LA-030

Prioritārā darbība: Palielināt Zemkopības ministrijas administratīvās spējas, lai nodrošinātu, ka Latvija varēs uzņemties saistības, kuras uzliek dalība ES.

2000. gada 1. janvārī tika pabeigta Zemkopības ministrijas centrālā aparāta reorganizācija, kuras rezultātā tika atdalītas likumdošanas un nozares stratēģijas izstrādes funkcija no administrēšanas funkcijām. Reorganizācijas rezultātā ir tikusi uzlabota ministrijas kapacitāte, novērsta funkciju dublēšanās. 2000. gadā ir plānots nostiprināt un pilnveidot ZM spējas acquis pārņemšanā efektivizējot ES-Latvijas likumdošanas saskaņošanas darba grupu darbu un pilnveidojot acquis ieviešanas pārraudzīšanu.

Lai nodrošinātu ministrijas spējas efektīvi pārņemt ES prasības, 2000. gadā tiks uzsākts darbs pie funkciju deleģējuma noteikšanas atsevišķam ministram pieņemt vispārsaistošus normatīvos aktus.

Bez tam ministrijā ir un tiek pilnveidots iekšējs koordinācijas mehānisms ātrākai acquis pārņemšanai un ieviešanai.

Projektu tehniskā anketa: LA-031

Prioritārā darbība: Uzlabot Zemkopības ministrijas kapacitāti lēmumu pieņemšanai, stiprinot informācijas un analīzes sistēmu un izveidojot integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu.

1999. gadā, apstiprinot Valsts Statistikas programmu 2000. gadam, tiks turpināts darbs pie ES prasību attiecībā uz lauksaimniecības statistiku iestrādes. Līdz 2002. gadam, tiks izveidots Saimniecību uzskaites datu tīkls. Turpinās darbs pie Integrētās Administrēšanas un kontroles sistēmas izveides Latvijā, kurai jābūt darboties spējīgai līdz ar Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Tiks ieviesta informācijas analīzes sistēma, kas atbildīs ES prasībām. Tā tiks iegūti statistikas dati un veikta informācijas analīze, kas būs salīdzināma ar Eiropas Savienības rādītājiem.

Projektu tehniskā anketa: LA-032

Prioritārā darbība: Veterinārijas, fitosanitārijas un lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes, nekaitīguma un higiēnas likumdošanas izstrāde atbilstoši ES prasībām.

Pēc Zemkopības ministrijas reorganizācijas likumdošanas funkcija veterinārajā un pārtikas jomā saskaņā ar kompetenču sadalījumu tika nodota ZM centrālajam aparātam. Līdz ar to notika TA LA-029 un TA LA-032 anketu saturiska pārskatīšana. TA LA-032 tika atstāti likumdošanas pasākumi un TA LA-029 — institūciju stiprināšanas pasākumi. Sēklu kontroles joma iekļauta Augu aizsardzības dienesta kompetencē. Turklāt 2000. gada TA LA-032 tika papildināta ar veterinārās un fitosanitārās likumdošanas ieviešanas pasākumiem.

Pēc reorganizācijas pabeigšanas Zemkopības ministrijā, kuras rezultātā likumdošanas izstrādāšanas un administrēšanas (kontroles) funkcijas tika atdalītas, ZM efektivizējusi savu darbu likumdošanas, sevišķi veterinārās likumdošanas izstrādē.

Lauksaimniecības un pārtikas produktu aprites un tās uzraudzības, un kontroles sistēmas sakārtošana un attīstība paliek kā prioritāri nosacījumi lauksaimniecības un pārtikas produktu konkurētspējas palielināšanai iekšējā un ārējā tirgū.

2000. gadā paredzēts turpināt darbu pie augu un dzīvnieku izcelsmes produktu obligāto nekaitīguma higiēnas un kvalitātes prasību izstrādes atbilstoši ES prasībām. Lielākā uzmanība tiks pievērsta veterināro prasību ieviešanā — plānots šī gada laikā pieņemt ES prasībām atbilstošus noteikumus gaļas ieguves, glabāšanas, pārvadāšanas, gaļas produktu aprites, olu produktu aprites, piena un piena produktu aprites, kā arī dzīvnieku atkritumproduktu pārstrādes jomā.

Projektu tehniskā anketa: LA-033

Prioritārā darbība: Mežu resursu saglabāšanas un pārvaldes nacionālās politikas ieviešana.

1999. gadā tika paveikta mežu sistēmas pārstukturizācija, atdalot saimniecisko funkciju veikšanu no valsts uzraudzības un kontroles funkciju veikšanas. 2000. gadā tiks turpināti ES prasībām atbilstošu pasākumu veikšana, lai nodrošinātu mežu resursu atjaunošanos, meža platību īpašuma tiesību atjaunošanu un pieskaņošanos acquis , kā arī pielāgošanos ES mežu politikai. Līdz 2000. gada beigām plānots ieviest visus pamatpasākumus, lai varētu pilnīgi harmonizēt Latvijas un ES mežu politiku attiecībā uz mežu aizsardzības prasību ieviešanu.

 

4.4. Zivsaimniecība

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas vidējā termiņa prioritātes :

• Uzlabot kapacitāti Kopējās zivsaimniecības politikas mehānismu ieviešanai

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

1999. gadā zivsaimniecības sektorā īpaša uzmanība tika vērsta divos virzienos — zivsaimniecības uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai un uzraudzības un kontroles iestāžu institucionālai stiprināšanai.

Likumi

1999. gadā zivsaimniecības administrācija veica Latvijas likumdošanas pilnveidošanu, izstrādājot jaunus normatīvos aktus un veicot grozījumus iepriekšējos gados pieņemtajos normatīvajos aktos, ieviešot ES prasības attiecīgajā jomā.

Atbilstoši ES prasībām precizēts Zvejniecības likums ( 3760/92/EEC, 3759/92/EEC, 2210/93/EEC, 1382/91/EEC) un MK noteikumi — Noteikumi par higiēnas prasībām zvejas produktu ražošanai un piedāvājumam tirgū (91/493/EEC, 92/48/EEC, 94/356/EEC, 2406/96/EC). Tika pieņemti arī jauni MK noteikumi — Higiēnas un marķējuma prasības dzīvo gliemeņu piedāvājumam tirgū (91/492/EEC,97/61/EC).

Pārvaldes iestādes

1999. gadā galvenā uzmanība tika pievērsta zivsaimniecības nozares konkurētspējas celšanai. Tika turpināts iepriekšējos gados uzsāktais darbs ES prasībām atbilstošas datu uzskaites sistēmas ieviešanai Latvijā. Valsts zivsaimniecības pārvaldē ir uzskaitīti visi zvejas kuģi, kuriem ir atļauts zvejot aiz jūras piekrastes ūdeņiem. Latvijas Jūras administrācijas Kuģu reģistrs ir uzlabojis zvejas kuģu datorizētos sarakstus saskaņā ar EK noteikumiem un uzsācis jūras piekrastes zvejā izmantojamo airu laivu un motorlaivu reģistrāciju.

Liela uzmanība tika pievērsta zvejas uzņēmumu pārstrukturizācijai un modernizācijai atbilstoši ES prasībām, ar mērķi nodrošināt Latvijas zvejas, apstrādes un akvakultūras uzņēmumu spējas izturēt konkurenci Eiropas Savienības kopējā tirgū. 1999. gada laikā ZM Valsts veterinārā dienesta Dzīvnieku produkcijas uzraudzības nodaļas inspektori inspicējuši 117 uzņēmumus, no kuriem 86 uzņēmumiem ir piešķirti reģistrācijas numuri.

1999. gadā Eiropas Komisijas veterinārie inspektori pārbaudīja Valsts veterinārā dienesta un Latvijas zivju apstrādes uzņēmumu atbilstību Eiropas Padomes direktīvas 91/493/EEC prasībām. Tā rezultātā Latvija tika iekļauta EK atzīto valstu sarakstā (21.12.1999 EK lēmums 2000/88/EC) ar tiesībām eksportēt zvejas produktus uz ES bez termiņa ierobežojuma un 9 zivju apstrādes uzņēmumi un 4 saldētājkuģi ir iekļauti Eiropas Padomes apstiprinātajā sarakstā un tiem ir tiesības eksportēt zvejas produktus uz ES ( 21.12.1999 EK lēmums 2000/85/EC).

Lai pilnībā sagatavotos Kopējās zivsaimniecības politikas ieviešanai, Valsts zivsaimniecības pārvalde ir iesaistījusies dažādos tehniskās palīdzības projektos (ES, PHARE un bilateriālie).

ES Pirmsiestāšanās programmā Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstībai - SAPARD (2000 — 2006) ir paredzēts atbalsts zivsaimniecības produktu pārstrādes un marketinga uzlabošanai.

Valsts subsīdiju programmas ietvaros 2000.gadā un turpmākajos gados ir paredzēts atbalsts zvejas kuģu un saldētājkuģu modernizācijai atbilstoši ES kvalitātes un higiēnas prasībām un satelītu sakaru zvejas kontroles aparatūras uzstādīšanai uz zvejas kuģiem.

 

C. Prioritārās darbības

Valsts programma integrācijai Eiropas Savienībā plāno šādus īstermiņa pasākumus. Par vidēja termiņa pasākumiem skatīt attiecīgo Tehnisko anketu.

Projektu tehniskā anketa: EL-007

Prioritārā darbība: Zivju resursu saglabāšanas un pārvaldes nacionālās politikas ieviešana.

Lai īstenotu Kopējo zivsaimniecības politiku, zivsaimniecības administrācija pilnveidos zivju resursu vadību, zivju krājumu izmantošanas un zivju izkraušanas informācijas sistēmu, zivju kvalitātes inspicēšanas sistēmu, attīstīs ES kopējā tirgus organizācijas principu ieviešanu zvejas produktu tirdzniecībā un līdz 2000. gada beigām izveidos atsevišķu zvejas kuģu reģistru atbilstoši ES prasībām.

Zivju resursu monitorings, kontrole un uzraudzība tiks pilnveidota, izveidojot elektronisko datu tīklu, kas savienos centrālās un reģionālās institūcijas.

ES Pirmsiestāšanās Programmā Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstībai — SAPARD (2000–2006) ir paredzēts atbalsts zivsaimniecības produktu pārstrādes un marketinga uzlabošanai.

Līdz 2005. gada beigām Latvijā ir plānots ieviest ES kopējās tirgus organizācijas principus zvejas produktu tirdzniecībā, t.sk. ir plānots ieviest marketinga standartus un izveidot ES prasībām atbilstošu zvejnieku ražotāju organizāciju. Līdz 2006. gada beigām ir plānots veikt saldētavu modernizāciju, paaugstinot to efektivitāti un atbilstību higiēnas standartu prasībām. Līdz 2006. gada beigām zivju apstrādes uzņēmumos tiks ieviesta HACCP sistēma, kas nodrošinās cilvēku veselībai un dzīvībai drošu zvejas produktu ražošanu.

 

4.5. Enerģētika

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas vidējā termiņa prioritātes:

• Sagatavoties enerģijas iekšējam tirgum, īpaši elektroenerģijas un gāzes direktīvām (ieskaitot enerģijas cenu piemērošanu izmaksu līmeņiem un regulatora izveidošanu);

• Saskaņot naftas produktu rezervju veidošanas prasības un uzlabot energoefektivitāti.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

1999. gada 30. novembrī Ministru kabinets akceptēja "Latvijas Republikas valdības politiku enerģētikā".

1998.gadā pieņemtais Enerģētikas likums reglamentē enerģētiku kā tautsaimniecības infrastruktūras sastāvdaļu tirgus ekonomikas apstākļos un aptver energoresursu ieguvi, izmantošanu un dažādu enerģijas veidu ražošanu, pārvadi, sadali, piegādi enerģijas lietotājiem un energoresursu patēriņu, kā arī nosaka pārvaldes kārtību enerģētikā un energoapgādes uzņēmumu darbības organizēšanas un attīstības principus.

Atbilstoši parakstītajam ES Asociācijas līgumam un ratificētajam Eiropas Enerģētikas hartas nolīgumam, harmonizējot valsts likumdošanu ar ES direktīvām, lēmumiem un rekomendācijām, kā arī izstrādājot Nacionālā attīstības plāna enerģētikas sadaļu, tiek ņemti vērā enerģijas tirgus liberalizācijas principi un Eiropas valstu enerģētikas struktūru attīstības tendences, sekmējot konkurējoša enerģētikas tirgus veidošanos.

Enerģijas tirgus liberalizācijas jomā 1999.gada 21. septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus "Noteikumi par kvalificētajiem elektroenerģijas lietotājiem". Noteikumi nosaka kvalificētā elektroenerģijas lietotāja statusa iegūšanas kritērijus un kārtību, kādā kvalificētajiem elektroenerģijas lietotājiem tiek piešķirtas tiesības, nediskriminējot pārējos elektroenerģijas lietotājus, slēgt elektroenerģijas piegādes (pirkšanas) līgumus ar elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoru un tieši ar elektroenerģijas ražotāju, kurš darbojas attiecīgajā elektroenerģijas pārvades sistēmā vai atrodas ārpus tās licences darbības zonas. 2000.gada 31. martā pārvades sistēmas operators ir iesniedzis Energoapgādes regulēšanas padomē izskatīšanai un akceptēšanai "Elektroenerģijas apgādes sistēmas vadības kārtību (tīkla kodeksu)". 1999.gada 26. oktobrī Energoapgādes regulēšanas padome apstiprināja "Elektroenerģijas realizācijas un tīkla pakalpojumu tarifu aprēķinu metodiku", kurā izpildīta Ministru kabineta noteikumu "Par kvalificētiem elektroenerģijas lietotājiem" prasība izstrādāt metodiku pārvades un sadales sistēmu tīklu pakalpojumu tarifu aprēķinam. 1999. gada decembrī Energoapgādes regulēšanas padome atbilstoši iepriekšminētajai metodikai apstiprināja elektroenerģijas pārvades un sadales pakalpojumu tarifus.

Minētie Ministru kabineta noteikumi arī nosaka, ka regulatoram reizi gadā jāizvērtē un jāpublicē oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" pārskati par kvalificēto elektroenerģijas lietotāju ietekmi uz elektroenerģijas pārvades un sadales tīkla pakalpojumu tarifiem, kā arī uz pārējo elektroenerģijas lietotāju tarifiem.

1999. g. 8. decembrī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu "Par elektroenerģijas gada apjomu kvalificētā elektroenerģijas lietotāja statusa iegūšanai 2000. gadā".

Patlaban tiek izstrādāts pasākumu plāns vienota Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus izveidošanai. 2000. gada 22. februārī Ministru kabinets ir pieņēmis rīkojumu "Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" pārstrukturēšanas un privatizācijas nosacījumiem".

Līdz ar Enerģētikas likuma un attiecīgo noteikumu pieņemšanu ir nostabilizējies enerģētikas sektora liberalizācijas un cenu veidošanas process. Enerģētikas sektorā regulējošā institūcija ir energoapgādes regulēšanas padome un tā sekmīgi darbojas jau no 1996 gada. Līdz 1999. gada 1. decembrim Energoapgādes regulēšanas padome ir izsniegusi licences:

25 elektroenerģijas apgādes uzņēmumiem, kuriem ir piešķirtas 21 licence elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas režīmā, 3 — elektroenerģijas ražošanai ar vēja ģeneratoriem, 2 — elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās, 1 — pārvadei, 12 — elektroenerģijas sadalei un realizācijai un 1 licence elektroenerģijas realizācijai, no tām anulētas 3 licences 2 uzņēmumiem;

82 siltumapgādes uzņēmumiem, kuriem ir piešķirtas 86 licences siltumenerģijas ražošanai, 50 — pārvadei un sadalei un 40 — realizācijai, no tām anulētas 10 licences 6 uzņēmumiem;

47 sašķidrinātās gāzes apgādes uzņēmumiem, kuriem ir piešķirtas 27 licences uzglabāšanai un uzpildīšanai, 36 — sadalei un 47 — realizācijai, no tām anulētas 10 licences 6 uzņēmumiem;

1 dabasgāzes apgādes uzņēmumam a/s "Latvijas gāze", kurai ir piešķirtas pa vienai licencei dabasgāzes uzglabāšanai, pārvadei sadalei un realizācijai.

Energoapgādes regulēšanas padome tarifu noteikšanā izmanto ekonomiskās stimulēšanas metodi, kurā tiek ņemta vērā prognozējamā inflācija, gan arī uzņēmuma ekonomiskās efektivitātes pieaugums. 1999. gadā padomes apstiprinātajā "Tarifu aprēķinu metodikā elektroenerģijas iepirkšanai no koģenerācijas stacijām ar elektrisko jaudu virs četriem megavatiem", "Elektroenerģijas realizācijas un tīklu pakalpojumu tarifu aprēķinu metodikā", kā arī spēkā esošajās siltumenerģijas, dabas un sašķidrinātās gāzes tarifu aprēķinu metodikās ir ievēroti iepriekšminētie principi.

1999. gada 6. aprīlī Ministru kabinets apstiprināja koncepciju "Par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu", atbilstoši kurai tika izstrādāts jaunais likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem". Koncepcijā paredzēts īstenot arī šādus pasākumus:

Nostiprināt un attīstīt elektroenerģētikas un telekomunikāciju jomā pastāvošās regulācijas instances, jo patlaban tie īsteno savas funkcijas tikai daļēji.

Pamazām apvienot pastāvošās regulācijas instances, radniecīgām sabiedrisko pakalpojumu jomām izveidojot vienotu regulatoru.

Likumprojekts "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 2000. gada 30. martā tika pieņemts Saeimā 2. lasījumā

Attiecībā uz naftas produktu rezervju veidošanu enerģētiskās krīzes gadījumiem, 2000. gada 22. februārī Ministru kabinets akceptēja "Naftas produktu rezervju izveides koncepcijas" 2. variantu. Minētā koncepcija paredz, ka naftas produktu rezervju veidošana un uzglabāšana tiek uzlikta par pienākumu Enerģētikas likuma un Ministru kabineta noteikumu "Degvielas aprites noteikumi" noteiktajā kārtībā naftas produktu apgādes un energoapgādes uzņēmumiem. Naftas rezervju veidošanu apjomā, kas atbilst to vidējam patēriņam 90 dienām, Latvija varētu pabeigt līdz 2010. gadam. Rezervju veidošanas pārraudzību un administrēšanu veiks attiecīgas Ekonomikas un Finansu ministrijas institūcijas. Lai nodrošinātu rezervju veidošanu un enerģijas krīzes vadīšanu Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi vairākus sekundāros normatīvos aktus un grozījumus esošajā likumdošanā.

Lai kontrolētu enerģijas padevi enerģijas krīzes situācijā, 1999. gada martā Ministru kabinets jau pieņēma grozījumus "Elektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumos", "Gāzes piegādes un lietošanas noteikumos" un "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumos".

Ievērojams progress sasniegts Energoefektivitātes jomā. Ir izstrādāta un 2000. gada jūnijā tiek gatavota iesniegšanai Ministru kabinetā akceptēšanai "Valsts energoefektivitātes stratēģija", kas paredz detalizētu plānu ES acquis energoefektivitātes jomā ieviešanai, kā arī paredz Latvijas dalību SAVE programmā. Ikgadējās investīciju programmas ietvaros ir paredzēts finansiālais atbalsts energoefektivitātes projektu realizācijai. Attiecībā uz energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem saistībā ar enerģiju patērējošo mājturības aparātu un iekārtu marķēšanu, 2000. gada 7. martā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par mājsaimniecības elektrisko ledusskapju un saldētavu energoefektivitāti un atbilstības novērtēšanu"

Valsts programmas ietvaros ir izstrādāti vairāki tiesību aktu projekti ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā Latvijā. Ir izstrādāts koncepcijas projekts "Latvijas valsts naftas ieguves kompānijas (NIK)" projekts, kas piedāvā Ministru kabinetam vairākus variantus valsts dalībai naftas izpētes un ieguves ieguves projektā. Lai nodrošinātu attiecīgu juridisko vidi naftas meklēšanai, izpētei un ieguvei, 1999. gada 11. februārī tika pieņemti grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm", kas nosaka kompetences naftas meklēšanā, izpētē un ieguvē. 2000. g. 8. februārī Ministru kabinets pieņēma noteikumus "Par naftas ieguves valsts nodevu", kas nosaka kārtību, kādā tiek aprēķināta un maksāta naftas ieguves valsts nodeva. Naftas nodeva ir maksa par Latvijas teritorijā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā iegūto naftu. Bez tam 2000. g. 8. februārī Ministru kabinets pieņēma arī vairākus citus noteikumus direktīvas 94/22/EC ieviešanai — "Grozījumi Ministru kabineta 1997. g. 8. jūlija noteikumos "Valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas kārtība"", "Grozījumi 1997. g. 8. jūlija Ministru kabineta noteikumos nr. 239 "Zemes dzīļu izmantošanas noteikumi"", "Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves noteikumi", "Jūrā veicamo ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu licencēšanas konkursa kārtība", "Grozījumi MK 1997. g. 19. augusta noteikumos nr. 304 "Ekonomikas ministrijas nolikums"", tā 2000. gada 31. martā tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums "Par licencēšanas konkursa pirmajā kārtā iekļaujamajiem ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves blokiem".

 

C. Prioritārās darbības

Projektu tehniskā anketa: LA-034

Prioritārā darbība: Iekšējā enerģijas tirgus nosacījumu (tirgus veidošanas politikas un konkurences politikas mijiedarbība, apgādes drošība, vides aizsardzība, racionāla resursu izmantošana) apzināšana, izvērtēšana un pakāpeniska ieviešana.

Lai nodrošinātu brīvu preču kustību, cenu veidošanās caurspīdīgumu, videi draudzīgu enerģijas izmantošanu, enerģijas resursu piegādes nepārtrauktību un drošību, kā arī enerģijas avotu konkurētspējas palielināšanu, tiks pieņemti vairāki tiesību akti, kā arī paredzēti vairāki pasākumi institūciju darbības nodrošināšanai, lai tās varētu izpildīt acquis prasības.

2000. un tuvākajos gados galvenais uzsvars tiks likts uz naftas un kurināmā rezervju nodrošināšanu, lai šīs rezerves atbilstu naftas vidējam patēriņam 90 dienām, enerģijas tirgus liberalizācijas tālāku attīstību, kā arī uz energoefektivitātes nodrošināšanu. Ir paredzēts pieņemt vairākus Ministru kabineta noteikumus atbilstoši Ministru kabineta "Naftas produktu rezervju izveides koncepcijai" un "Valsts energoefektivitātes stratēģijai", kā arī organizēt darbinieku apmācību enerģētikas noteikumu praktiskai ieviešanai. Latvija 2000. gadā ir paredzējusi piedalīties arī ES SAVE II programmā.

Pasākumi enerģijas cenu veidošanās caurspīdīguma nodrošināšanai ir atspoguļoti arī tehniskajā anketā EL-003 "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmas pilnveidošana Latvijas Republikā". Energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi saistībā ar enerģiju patērējošo mājturības aparātu un iekārtu marķēšanu ir atspoguļoti tehniskajā anketā LA-009.

 

4.6. Transports

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas īstermiņa prioritātes :

• Kuģniecības saskaņošana ar Acquis (drošība);

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas īstermiņa prioritātes :

• Kuģniecības saskaņošana ar Acquis (drošība);

• Likumdošanas saskaņošana ar Acquis autotransporta jomā (tehniskie noteikumi, drošība, pieeja tirgum un nodokļi);

• Dzelzceļa transporta saskaņošana ar Acquis

• Jūras transporta saskaņošana ar Acquis ;

• ISPA Nodrošināt transporta infrastruktūru ar nepieciešamajām investīcijām, sevišķu uzmanību veltot Eiropas galveno transporta tīklu paplašināšanai un nacionālo transporta tīklu sasaisti un integrāciju Trans-Eiropas transporta tīklā

Latvijas valdība ir apzinājusies satiksmes un kuģošanas drošības līmeņa paaugstināšanas nozīmi.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Latvija ir investējusi līdzekļus Austrumu–Rietumu dzelzceļa tīkla attīstībā, tiek uzlabota robežu šķērsošanas infrastruktūra uz robežām kā arī ostās.

Latvijas valdība ir izvirzījusi mērķi attīstīt konkurētspējīgu un integrētu transporta sistēmu, kā arī ir apstiprinājusi Transporta Attīstības Nacionālo Programmu 1999. g. 9. jūnijā (2000. -2006. g). Programmā ietverti nepieciešamo darbību realizācijas pasākumi, detalizēts to apraksts un specifikācijas sešu gadu laika posmam. Programmas realizācija nodrošina transporta infrastruktūras attīstību un uzturēšanu ar mērķi sasniegt noteiktus kvalitātes kritērijus, uzlabot transporta pakalpojumu sistēmu, uzlabot un uzturēt augstu satiksmes drošības līmeni. Latvijai kā Eiropas Savienības kandidātvalstij jāīsteno arī ES transporta politika, lai veicinātu ātrāku Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Lai uzlabotu sakarus ar savienības dalībvalstīm kā arī to kaimiņvalstīm, Latvija laika periodā no 1995. līdz 1999. gadam no sava budžeta ir investējusi aptuveni 0,3 miljardus ECU transporta infrastruktūras attīstībā, kas tiek izmantota starptautiskajai satiksmei, tai skaitā Eiropas mērogiem nozīmīgajā Via Baltica.

Ventspils ostas jūras kanāla padziļināšana līdz 17,5m ļauj ievest un apstrādāt "Aframax" tipa kuģus līdz 120 tūkst. DWT. Tai pat laikā, lai Latvijas autoceļu un dzelzceļa tīkli varētu integrēties Eiropas transporta tīklu sistēmā, nepieciešams tos sakārtot atbilstoši Eiropas Savienības standartiem. Šeit ir svarīgas investīcijas TINA (Transport Infrastructure Needs Assessment) procesā identificētajā Trans–Eiropas nākotnes transporta tīkla elementos — Latvijas autoceļu un dzelzceļa tīklā, ostās, lidostās un kombinētā transporta terminālos. No to attīstības un efektivitātes lielā mērā atkarīga Latvijas transporta sistēmas integrācija kopējā Eiropas transporta sistēmā. Latviju šķērso I Pan-Eiropas transporta koridors (VIA Baltica un VIA Hanseatica autoceļi un Rail Baltics dzelzceļš). Svarīga ir arī Austrumu-Rietumu transporta savienojumu attīstība, kas sekmēs I un IX Pan-Eiropas transporta koridoru sasaisti vienotā sistēmā. Šo multimodālā transporta koridoru attīstības programmas īstenošanai ir liela nozīme gan valsts ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, gan arī starpvalstu sadarbībā. Notiek VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" modernizācija. Tiek plānota Liepājas starptautiskās lidostas skrejceļa un pasažieru termināla rekonstrukcija, kā arī Ventspils un Daugavpils lidostu attīstība.

Autotransports

Pēdējie pasākumi likumdošanas saskaņošanas jomā:

Satiksmes ministrijas noteikumi Nr. 30 "Par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu tipa apstiprināšanu un tipa atzīšanu" (30.08.99), kuros iekļautas aptuveni 160 tipa apstiprināšanas direktīvu prasības.

Tiek turpināts konsekvents darbs pie tiesisko aktu bāzes izveides, lai ieviestu tipu apstiprināšanas sistēmu. 1999. gada martā valdība pieņēma noteikumus "Par transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu". Noteikumu pamatā ir tipa apstiprināšanas struktūras direktīva 70/156/EEC ar grozījumiem, kas ietverti direktīvā 98/14/EC, un tie veido tiesisku pamatu šīs sistēmas ieviešanai Latvijā.

1999.gada 7.decembrī Ministru kabinets apstiprināja Konceptuālo ziņojumu par kontroli autopārvadājumu jomā, saskaņā ar kuru tiks izdarīti attiecīgi grozījumi normatīvajos aktos un stiprināta Autotransporta direkcijas institucionālā kapacitāte, lai nodrošinātu visaptverošu kontroli autopārvadājumu jomā, tai skaitā bīstamo kravu, atbilstoši acquis prasībām.

Ministru kabinets 199.gada 7.decembrī pieņēma noteikumus nr.401 "Bīstamo kravu autopārvadājumu noteikumi", kas nodrošina ADR noteikumu piemērošanu iekšzemes pārvadājumos un regulē jautājumus par bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultanta nozīmēšanas nepieciešamību un nosaka pārvadātāja, kravas nosūtītāja (saņēmēja) un autovadītāja pienākumus.

Dzelzceļa transports

Kopš 1998. gada novembra, kad tika pieņemts Dzelzceļa likums, valdība ir pieņēmusi vairākus tam pakārtotus tiesību aktus: "Dzelzceļa staciju atklāšanas, slēgšanas un nosaukumu piešķiršanas kārtība", "Dzelzceļa infrastruktūras valsts reģistrācijas un uzskaites kārtība", "Dzelzceļa pārvadājumu drošības sertifikātu izsniegšanas, darbības apturēšanas un anulēšanas kārtība un kritēriji", kā arī "Dzelzceļa infrastruktūras fonda nolikums", "Dzelzceļa aizsargjoslu noteikšanas metodika" un "Dzelzceļa pārvadātāju licencēšanas noteikumi"; Dzelzceļa administrācijas statūti, "Kārtība, kādā valsts vārdā tiek slēgti dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumi"; "Medicīnisko pretindikāciju saraksts, kuras liedz iegūt dzelzceļa speciālistu kvalifikāciju un pildīt šos pienākumus" Pašlaik ir izstrādāts arī Dzelzceļa pārvadājumu likumprojekts, tiek turpināts darbs pie vairākiem normatīvajiem aktiem, kas regulē pārvadāšanu (bīstamo kravu, pasažieru un bagāžas).

Ir nodibināta Dzelzceļa administrācija, kas savu darbību uzsāka 1999. gada jūlijā. Saskaņā ar Dzelzceļa likumu 1999. gada jūlijā tika nodibināta arī Dzelzceļa tehniskā inspekcija, kurai ir neatkarīgas institūcijas statuss, ir izstrādāti noteikumi, kas reglamentē minēto institūciju funkcijas. Dzelzceļa administrācijas galvenie uzdevumi ir nodrošināt taisnīgus nosacījumus pieejai dzelzceļam un, pieprasot samaksu no dažādiem dzelzceļa operatoriem, veicināt konkurenci un nepieļaut dominējošu tirgus pozīciju ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī nodrošināt dzelzceļa pasažieru interešu aizstāvību. Dzelzceļu tehniskās inspekcijas uzdevums, savukārt, ir kontrolēt drošības apsvērumus saskaņā ar likumiem un citiem tiesību aktiem.

1999. gada janvārī tika nodibināta Dzelzceļa standartizācijas tehniskā komisija, kuras uzdevums ir izstrādāt standartizācijas programmas, caurskatot Latvijā spēkā esošos standartus un sagatavojot nepieciešamās izmaiņas, kā arī pieņemt Eiropas starptautiskos standartus, nodrošināt Latvijas standartu harmonizāciju un izstrādāt tehnisko dokumentāciju.

Sabiedriskais transports

Viena no prioritātēm ir nodrošināt kvalitatīvus un efektīvus sabiedriskā transporta pakalpojumus. Lai tiktu realizēta valsts politika pasažieru pārvadāšanas jomā ir izstrādāts likums "Pasažieru pārvadājumu likums". Nākotnē tiks izstrādāts vienots maršrutu tīkls dažādiem transporta veidiem ar mērķi nodrošināt pasažieru brīvu pārvietošanos. Maršrutu tīkla pamatā būs vienota biļešu rezervēšana un informācijas sistēma. Tiks ieviestas pasažieru pārvadāšanas sistēmas Rīgas un citos Latvijas reģionos, kā arī vienota politika attiecībā uz braukšanas maksu atvieglojumiem, šajā sakarā 1999.gada 2.novembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 370 "Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskā transportā".

Tiek veidota efektīva sabiedriskā transporta pasažieru pārvadājumu sistēma. Satiksmes ministrija kopīgiem spēkiem ar pašvaldībām risina pasažieru pārvadāšanas, plānošanas, organizēšanas, vadīšanas un finansēšanas problēmas.

Gaisa satiksme

Valdības prioritāte gaisa satiksmē ir noslēgt Eiropas vienotās aviācijas telpas līgumu. 1999. gada 25. maijā Ministru kabinets ir apstiprinājis Latvijas gaisa transporta politiku 1999.–2004.gadam, kurā noteikti gaisa transporta uzdevumi un atspoguļota politikas vispārējo principu saskaņotība ar ES gaisa politiku. Kā galvenais politikas mērķis tiek uzsvērta efektīvas gaisa transporta sistēmas attīstība, lai nodrošinātu optimālu pievienošanās procesu Eiropas un pasaules gaisa transporta sistēmām. Vienotās Aviācijas Administrācijas noteiktās tehniskās prasības un administratīvās procedūras civilās aviācijas jomā tiks saskaņotas līdz šī gada beigām. Infrastruktūras attīstības veicināšana ļaus izveidot Rīgu par nozīmīgu gaisa satiksmes centru. Ir sagatavoti grozījumi likumā "Par aviāciju", kas nodrošina neatkarīgas aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas institūcijas izveidošanu atbilstoši acquis prasībām.

Jūras transports un kuģošanas drošība

Noteicošās valdības prioritātes jūras sektorā ir kuģošanas drošība, ieskaitot jūras telpas aizsardzību, un Latvijas kuģniecības attīstība, ieviešot skaidri formulēto valsts Kuģošanas politikas koncepciju, kura ir pieņemta valdībā 1998. gada 21. jūlijā.

Kopš 1997.gada Latvija ir pievienojusies virknei Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) konvenciju, kas liecina par Latvijas aktīvo pozīciju kuģošanas drošības jautājumu risināšanā. Šīs Konvencijas ir:

• 1965. gada Konvencija par Starptautiskās Jūras satiksmes atvieglošanu (FAL);

• Konvencijas par starptautiskā Fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai, 1992. gada Protokols (FOND 92);

• 1992. gada SJO Protokols par grozījumiem 1969. gada Starptautiskajā konvencijā par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem (CLC 92);

• 1969. gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības mērīšanu;

• 1979. gada Starptautiskā konvencija par meklēšanu un glābšanu uz jūras (SAR 1979);

• 1989. gada Starptautiskā glābšanas konvencija (SALVAGE 1989);

• 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, 1988. gada protokols (SOLAS 1988);

• 1976. gada Konvencija par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām (LLMC 1976).

Patreiz tiek strādāts, lai nodrošinātu Latvijas pievienošanos 1991. gada Grozījumiem SJO Konvencijā un1993. gada Grozījumiem SJO Konvencijā, 1990. gada Konvencijai par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā (OPRC), 1972. gada Starptautiskajai konvencijai par drošiem konteineriem (CSC), 1982. gada ANO Jūras tiesību konvencijai.

Kopš 1999.gada, ņemot vērā starptautisko konvenciju un acquis prasības, Latvija ir pieņēmusi nacionālos tiesību aktus, kas regulē ostu valsts kontroli, kārtību, kādā kuģi ziņo par bīstamām un piesārņojošām kravām, kuģu reģistrāciju un pasažieru reģistrāciju.

Lai izpildītu 1979. gada SAR Konvencijas prasības attiecībā uz atbildības rajonu izveidošanu un sadarbību starp kaimiņvalstīm, Latvija ir piedalījusies divpusējās sarunās ar Igauniju, Zviedriju un Lietuvu par divpusējo sadarbības nolīgumu noslēgšanu par jūras un aviācijas meklēšanu un glābšanu. Šo sarunu rezultātā 1999. gada 22. novembrī tika parakstīts un ir spēkā Latvijas un Zviedrijas starpvaldību Nolīgums par sadarbību jūras un aviācijas meklēšanā un glābšanā. Nolīgumi ar Igauniju un Lietuvu ir uz šo brīdi parafēti.

Lai paaugstinātu kuģošanas drošības līmeni Latvijas ūdeņos, Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās ir uzstādītas modernas kuģu satiksmes vadības sistēmas iekārtas (VTS). Minētās iekārtas nodrošina visu radaru pieslēgumu datorsistēmai, kā arī meteoroloģiskās, kuģu satiksmes un cita veida informācijas sniegšanu saskaņā ar SJO un ES prasībām.

Atbilstoši SOLAS konvencijas prasībām tiek realizēts darba projekts jūras avārijas frekvenču kontroles nodrošināšanai Latvijas piekrastē (GMDSS sistēma).

Tiek izstrādāti tiesiskie akti, kas paredz Latvijas jūras administrācijas pārstrukturizēšanu nolūkā paaugstināt tās darba efektivitāti un kompetenci. Ir veikti un iesniegti Saeimā atbilstoši grozījumi likumā "Par ostām", kā arī izstrādāta un iesniegta Valsts kancelejā Koncepcija par Latvijas Republikas jūrniecības nozares tiesisko regulējumu.

Notikušas Latvijas Jūras administrācijas speciālistu apmācības, lai nostiprinātu radītu efektīvu tās darbību.

Ir izveidota darba grupa, kas izstrādās tiesību aktu projektus jaunās kuģošanas politikas ieviešanai, kas nodrošinās labvēlīgu vidi kuģniecības uzņēmējdarbības konkurētspējas apstākļu uzlabošanai Latvijas teritorijā.

Ceļu satiksmes drošība

Lai uzlabotu drošību uz ceļiem, Valdības deklarācijas ietvaros Ministru kabinets apstiprinājis Ceļu satiksmes drošības nacionālo programmu

Augstais transporta negadījumu līmenis Latvijā pierāda nepieciešamību veikt sabiedrības izglītošanas pasākumus, apmācību, vairot sabiedrības izpratni par ceļu satiksmes drošību kā arī uzlabot policijas kontroli un ceļu aprīkojumu. Pārstāvji no Satiksmes, Labklājības, Iekšlietu un Izglītības ministrijām, strādā pie programmā iekļauto pasākumu realizēšanas.

Investīcijas infrastruktūrā

Transporta infrastruktūras attīstībai Latvijā nepieciešamas nozīmīgas investīcijas, lai tā būtu saskaņota ar Eiropas galveno transporta tīkla elementu kvalitātes un komforta līmeņa prasībām. Saskaņā ar TINA (Transporta infrastruktūras vajadzību novērtējums) datiem, nepieciešamais investīciju apjoms TINA tīkla elementos laikā līdz 2015. gadam sasniedz 1,9 miljardus EUR. Kā svarīgs atbalsts lielāko Eiropas nozīmes transporta infrastruktūras projektu realizēšanai tiek plānota ISPA līdzfinansējuma piesaiste. Tajā pašā laikā ISPA līdzfinansējums sekmēs kredītlīgumu parakstīšanu ar starptautiskajām finansu institūcijām, īpaši Eiropas Investīciju Banku. ISPA finansētos transporta projektus koordinēs Satiksmes ministrija. Satiksmes ministrijas departaments, kurš nodarbojas valsts investīciju programmas realizāciju, strādās arī ar ISPA transporta nozares projektiem, tādejādi nodrošinot abu programmu efektīvu koordinēšanu. Par pamatu projektu atlasei un prioritāšu izvirzīšanai kalpos "Nacionālā transporta attīstības programma laika posmam no 1995. līdz 2010 gadam". Nākošais svarīgākais dokuments i TINA (Transporta infrastruktūras vajadzību novērtējums) procesa Noslēguma ziņojums, kurā identificēt nākotnes Trans-Eiropas transporta tīkla elementi asociēto dalībvalstu teritorijā un to attīstības virzieni, kā arī nepieciešamās investīcijas infrastruktūrā laika periodā līdz 2015. gadam.

Kopējais nepieciešamo investīciju daudzums dzelzceļam sastāda vairāk nekā 100 miljonus LVL laika posmam no 1998. līdz 2002. gadam; 1998. gadā tika parakstīts aizņēmuma līgumi ar ERAB un EIB par summu 35 miljonu LVL apmērā. ES Phare 1998 programmas ietvaros 1,7 miljoni LVL jau ir izlietoti un 3,3 miljoni LVL ir apstiprināti 1999. gadam.

Tuvākās nākotnes un ilgtermiņa stratēģiskā prioritāte ir autoceļu attīstība ar mērķi integrēties Eiropas transporta sistēmā. Ir nepieciešami uzlabojumi visvairāk noslogotajos galveno autoceļu posmos, kuri ir arī starptautisko transporta koridoru sastāvdaļa (ieskaitot ceļus, kuri ved uz ostu teritorijām). Tiek plānots izmantot dažādus projekta finansēšanas avotus, ieskaitot budžeta līdzekļus, kredītresursus, ceļu fonda finansējumu kā arī tādus ES finansēšanas avotus kā Phare un ISPA programmas.

Pastāv struktūra, kas nodrošina sekojošu institūciju iesaisti projektu īstenošanā: Latvijas Autoceļu direkcija, "Latvijas Dzelzceļš", Rīgas starptautiskā lidosta, ostu administrācijas un pašvaldību dienesti.

ISPA

Plānotā ISPA līdzfinansēto projektu ieviešana laika periodā no 2000. līdz 2003. gadam. Kā jau iepriekš minēts, ISPA finansējums būs pieejams pēc 2000. gada un svarīgākais mērķis ir sekmēt investīcijas nākotnes Trans-Eiropas transporta tīklā un Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Projekti tiks realizēti dažādās transporta nozarēs un ISPA līdzfinansējums būs nozīmīgs papildinājums patreizējiem finansu resursiem.

Dzelzceļu transports

Ir sagatavots priekšlikums ISPA finansējuma saņemšanai 2000. gadā Rēzeknes-2 dzelzceļa depo būvei par kopējo summu 8,0 miljonu EUR apmērā, no kuriem aptuveni 6 MEUR ir ISPA finansējums. Arī turpmākajos gados finansu resursi no ISPA tiks piesaistīti Austrumu - Rietumu dzelzceļa koridora modernizēšanas projektiem.

Autoceļi

Pašlaik ir sagatavots priekšlikums ISPA 2000 līdzekļu saņemšanai. Līdzekļi no 2000. gada programmas ir paredzēti Via Baltica maršruta galvenā valsts autoceļa A1 posma km 13,0 — 21.2. (Gaujas tilts — Lilaste) uzlabošanai. Projekta kopējās izmaksas plānotas 6,27 MEUR, no kurām 4,7MEUR būs ISPA līdzfinansējums. Posma uzlabošanas darbi paredzēti 2001. gadā. Turpmākajos gados ISPA finansējumu paredzēts novirzīt tālākai VIA Baltica maršruta uzlabošanai, kā arī citu TINA autoceļu tīkla elementu modernizācijai.

Aviācija

Pašlaik izstrādes stadijā atrodas vispārējais Rīgas lidostas attīstības plāns, kurš iekļaus lidostas tālākās attīstības virzienus, ieskaitot biznesa centra, viesnīcu un citu pakalpojumu uzņēmumu izveidi. Pasažieru termināla modernizācija tika uzsākta jau 1997. gadā.

Nozīmīgākie projekti no 1999. līdz 2000. gadam ir saistīti ar pašreizējā pasažieru termināla ielidošanas telpu rekonstrukciju un paplašināšanu, kā arī jaunas izlidošanas zonas izbūvi. Jaunās izlidošanas zonas izbūve tiks finansēta no speciālā budžeta, kurā tiek ieskaitīta pasažieru izlidošanas nodeva, kā arī kredītresursi no Eiropas Investīciju bankas. Sagatavota izlidošanas termināla un perona būvniecības darbu projekta dokumentācija un izsludināta izsole. Saskaņots aizdevuma un garantijas līgums ar Eiropas Investīciju banku. Uzsāktas sarunas ar komercbanku par papildus kredītu piesaistīšanu būvdarbu finansēšanai. Noslēgts līgums ar neatkarīgu konsultantu kompāniju par projekta realizācijas procesa uzraudzību (saskaņā ar EIB aizdevuma nosacījumiem). Noslēgts līgums ar būvfirmu par VIP kontroles punkta būvniecību un teritorijas labiekārtošanu.

Tālākie attīstības projekti ir saistīti ar skrejceļa rekonstrukciju un pagarināšanu. Kopējā summa sastāda 20 miljonus EUR.

 

C. Prioritārās darbības

Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā paredz tuvākajā nākotnē zemāk uzskaitīto darbību realizāciju. Vidēja termiņa darbības ir izklāstītas attiecīgās projektu anketās.

Projektu tehniskā anketa: EL-008

Prioritārā darbība: Ar Latvijas dzelzceļa restrukturizāciju saistītie pasākumi veiksmīgai dzelzceļa konkurētspējai ar citiem transporta veidiem.

Šīs prioritātes ietvaros NPAA paredz pieņemt "Dzelzceļu pārvadājumu likumu" 2001. gadam, "Pasažieru bagāžas un kravas pārvadājumu noteikumus" līdz 2001. gadā, Ministru kabineta noteikumus "Bīstamo kravu pārvadāšanas noteikumi dzelzceļa jomā" 2002. gadā, Ministru kabineta noteikumus "Ātrgaitas vilcienu tehniskās ekspluatācijas noteikumi" līdz 2002. gada beigām, Satiksmes ministrijas noteikumus "Kārtība, kādā drošības konsultanti saņem profesionālās kvalifikācijas sertifikātus dzelzceļa jomā" līdz 2002. gada beigām.

Nodrošināt finansiālās uzskaites caurspīdīgumu un sadalīt starp struktūrvienībām atbildību par saimnieciskās darbības finansu rezultātiem.

Projektu tehniskā anketa: EL-009

Prioritārā darbība: Latvijas jaunās kuģošanas politikas ieviešana.

Jaunā kuģniecības politika ir mehānisms, kas paredz uzņēmējdarbības apstākļu uzlabošanu Latvijas kuģniecības jomā, nodrošinot Latvijas kuģniecības sektora konkurētspējas izaugsmi. Šīs koncepcijas ekonomiskie rezultāti tiks izpētīti 2000. gadā., lai izstrādātu nepieciešamo tiesisko bāzi tās ieviešanai.

Prioritāte paredz veikt analīzi par Latvijas jūrniecības transporta politikas situāciju tirgus liberalizācijas un pakalpojumu sniegšanas brīvības jomā.

Projektu tehniskā anketa: LA-035

Prioritārā darbība: Kuģošanas drošības un jūras vides aizsardzības kontroles efektivitātes uzlabošana Latvijā.

Prioritātes galvenais uzdevums ir Jūras kodeksa izstrādāšana un pieņemšana, kā arī pievienošanās virknei Starptautiskās Jūras Organizācijas (SJO) pieņemtajām konvencijām, kuras veido jūras tiesību sfēru un struktūru (piemēram, 1982. gada Konvencija par jūras tiesībām, Konvencija par Jūras organizācijas izveidi protokols, 1990. gada Konvencija par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā un citas).

Jūras kodeksa projekts tiks izstrādāts un būs pilnībā saskaņots ar ES likumdošanu šajā jomā, tas tiks pieņemts līdz 2000. gada beigām. ES un IMO prasības tiks izpildītas, pieņemot virkni valdības un ministriju noteikumu, kuri minēti Jūras kodeksā (par bīstamām kravām, par jūras negadījumu izmeklēšanu u. c.).

Prioritāte paredz līdz 2002. gada beigām pārstrukturizēt Latvijas jūras administrāciju par efektīvu, kompetentu jūras lietu pārvaldes institūciju, kā arī veikt ekspertu apmācību. Lai uzlabotu jūras drošību, līdz 2002. gada beigām tiks izveidota globālā jūras avārijas un drošības sistēma, kā arī Nacionālais plāns cīņai ar piesārņojumu.

Nozīmīgi pasākumi tiks veikti, lai uzlabotu Latvijas ostu (Rīgas, Liepājas, Ventspils) darbību un infrastruktūru un integrētu tās austrumu–rietumu tranzīta koridorā līdz 2003. gada beigām.

Projektu tehniskā anketa: LA-036

Prioritārā darbība: Latvijas sagatavošana iekļaušanai ES autotransporta pakalpojumu tirgū.

Līdz 2000. gada beigām tiks pieņemta juridiskā bāze licencēšanas sistēmas izveidošanai saskaņā ar ES prasībām. Līdz 2001. gada beigām tiks pabeigta infrastruktūras uzturēšanas izmaksu uzskaites sakārtošana un transportlīdzekļu nodokļu un nodevu robežlielumu pielīdzināšana ES prasībām (direktīva No 99.62/EC un noteikumi No 1108/70/EEC).

Līdz 2002. gada beigām tiks pieņemts "Pasažieru pārvadājumu likums". Līdz 2003. gadam tiks pieņemta likumdošana par visaptverošas kontroles nodrošināšanu autopārvadājumu jomā un izveidots attiecīgs kontroles dienests. Prioritāte paredz izveidot arī Maršrutu tīklu aģentūru - institūciju, kuras uzdevums būs koordinēt sabiedriskā transporta kustību kā arī apmācīt ceļu satiksmes administrēšanā un kontrolē iesaistītos ekspertus.

Ceļu satiksmes uzlabošana ir svarīgs faktors transporta politikā. Prioritāte paredz veikt virkni pasākumu ar mērķi vairot sabiedrības izpratni par satiksmes drošību (informatīvās kampaņas).

Projektu tehniskā anketa: LA-038

Prioritārā darbība: Integrētas un līdzsvarotas daudzmodālas transporta sistēmas izveidošana, tuvinot visus transporta veidus un iekļaujoties kopējā Eiropas transporta tīklā.

Ziemeļu dimensijas ietvaros tiks veicināta Latvijas transporta sistēmas iekļaušana Eiropas transporta sistēmā līdz 2003. gadam, piešķirot investīcijas nākotnes Trans-Eiropas transporta tīkla infrastruktūrai un veicot autoceļu, lidostas "Rīga", Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridora (un citu dzelzceļa tīklu) un ostu modernizāciju.

Lai novērstu korupcijas un negodīgas konkurences iespējas, līdz 2004. gadam tiks ieviestas tranzīta kravu satiksmes informācijas sistēmas, iekļaujot muitas un robežas kontroles procedūras (Integrēta transporta informācijas sistēma ITIS).

Līdz 2001. gada beigām tiks apstiprināta koncepcija par acquis pārņemšanu kombinētā transporta jomā, kurai sekos attiecīgo normatīvo aktu izstrādāšana un pieņemšana līdz 2002. gada beigām.

5. Ekonomiskā

un sociālā kohēzija

5.1. Nodarbinātība un sociālā politika

A. Ar pievienošanos saistītās prioritātes

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas īstermiņa prioritātes :

• Pabeigt nacionālo nodarbinātības stratēģiju, ņemot vērā turpmāku darbību Eiropas nodarbinātības stratēģijas ietvaros; izstrādāt kopīgu nodarbinātības pārskatu.

• Ar divpusēja sociālā dialoga palīdzību veicināt sociālo partneru kapacitātes celšanu sociālā acquis ieviešanā.

• Jāpieņem jauns Darba likums (iekļaujot kolektīvo atlaišanu, vienlīdzīgas tiesības, darba apstākļus).

1999. gada Pievienošanās Partnerība izvirza šādas vidēja termiņa prioritātes :

• Darba un darba veselības un drošības (ieskaitot pamatdirektīvu) likumdošanas, vienlīdzīgo tiesību vīriešiem un sievietēm likumdošanas, kā arī sabiedrības veselības likumdošanas saskaņošana; administratīvo struktūru nostiprināšana, ieskaitot institūcijas, kuras strādā pie sociālās drošības shēmu koordinēšanas.

• Neatkarīga garantiju fonda izveidošana darbiniekiem darba devēja maksātnespējas gadījumā.

• Turpināt sociālās apdrošināšanas sistēmas reformu.

Kopienas sociālā politika aptver plašu jautājumu loku: strādnieku sadzīves un darba apstākļi; viņu veselība un drošība; vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem; dialogs sociālo partneru starpā; cilvēku resursi; nodarbinātība; sociālā aizsardzība; sociālā izstumtība. Sociālā politika tiek attīstīta ar dažādu līdzekļu un dokumentu palīdzību, ieskaitot tiesisko reglamentāciju, Eiropas Sociālā fonda palīdzību, kā arī pievēršot uzmanību īpašiem jautājumiem, kā sabiedrības veselība, nabadzība un invalīdu aizsardzība.

 

B. Nesenie sasniegumi

un pašreizējais stāvoklis

Nodarbinātības politika

Krievijas krīzes ietekmē 1999. gadā pieauga bezdarba līmenis, Jūlijā sasniedzot 10%. Bezdarba līmenis samazinājās, līdz 9,5% 1999. gada oktobrī un 9,1% 2000. gada janvārī.

Lai realizētu darba tirgus politiku, Latvijā ir attīstīta vietējo nodarbinātības dienestu struktūra. 1999. gada aprīlī valdība apstiprināja koncepciju "Par nodarbinātības veicināšanu valstī", kura nosaka (1) Nacionālā nodarbinātības plāna izstrādes organizēšanas modeļa izveidi, (2) nodarbinātības jautājumu risināšanā iesaistīto institūciju sadarbības mehānisma izveidi un (3) Nacionālajā nodarbinātības plānā ietverto pasākumu finansēšanas sistēmas pamatnostādņu izstrādi. Nacionālā Nodarbinātības plāna finansēšana notiek to ministriju budžetu ietvaros, kuras ir atbildīgas par attiecīgajiem jautājumiem Kā viena no Nacionālā nodarbinātības plāna 2000. gadam (akceptēts MK 22.02.2000) prioritātēm ir izvirzīta aktīvo nodarbinātības pasākumu (bezdarbnieku profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas, darba klubu, algoto pagaidu sabiedrisko darbu) efektivitātes paaugstināšana.

Darba tiesiskās attiecības

Lai nodrošinātu tiesību normu atbilstību ES acquis darba tiesisko attiecību jomā, ir izstrādāti likumprojekti "Darba likums", "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" un "Par informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un uzņēmējsabiedrību grupās". "Darba likuma" (iesniegts Saeimā 23.03.2000) paredzamais spēkā stāšanās laiks ir 2001. gada 1. janvāris. Atbildīgās institūcijas tā ieviešanā ir Valsts darba inspekcija, Labklājības ministrija un Tieslietu ministrija. Darba likuma normu ievērošanu uzrauga Valsts darba inspekcija, kuras darbinieku kvalifikācijas un administratīvās kapacitātes celšanai Labklājības ministrija 1999. gadā ir izstrādājusi projektu finansu resursu piesaistei no ES Izlīdzināšanas fonda.

Likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" paredzamais spēkā stāšanās laiks ir 2002. gada 1. janvāris. Lai ieviestu direktīvas 80/987/EEC prasības, paredzēts izveidot darbinieku prasījumu garantiju fonda pārvaldi, kuras darbību paredzēts uzsākt 2001. gada beigās, lai darbinieku prasījumu apmierināšanu varētu uzsākt ar 2002. gada 1.janvāri.

Likuma "Par informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un uzņēmējsabiedrību grupās" paredzamais spēkā stāšanās laiks ir 2001. gada 1. janvāris. Lai iespējami efektīvāk ieviestu direktīvu prasības, ieviešanas procesā tiek iesaistīti sociālie partneri — darba devēju organizācijas un darbinieku arodbiedrības.

Darba aizsardzība

Darba aizsardzības pamatdirektīvas normas iestrādātas Darba aizsardzības likumprojektā, kas stāsies spēkā 2002.gada 1.janvārī(paredzēts iesniegt Saeimā līdz 2000. gada 1. jūlijam). Papildus tiek izstrādāti MK noteikumi "Darba vides iekšējās uzraudzības noteikumi uzņēmumā", kurus MK paredzēts apstiprināt līdz 2001. gada martam. Ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz minimālām darba drošības un veselības aizsardzības prasībām darba aprīkojuma lietošanā, uz minimālās drošības un veselības aizsardzības prasībām, pārvietojot smagumus. Pašlaik tiek sagatavoti vai apstiprināti šādi valdības noteikumu projekti (sagaidāms, ka tos apstiprinās līdz 2000. gada beigām): par minimālām darba drošības un veselības aizsardzības prasībām darba vietās, par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu darbā, par darba drošības un veselības aizsardzības noteikumiem, strādājot ar displeju, par darba drošības un veselības aizsardzības organizācijas un darba vietu iekārtošanas prasībām būvniecībā.

Darba inspekciju sistēma atbilst SDO standartiem; reģionālās inspekcijas veiksmīgi sadarbojas ar vietējām pašvaldībām, Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūru un citām inspekcijām. Lai veicinātu darba aizsardzības sistēmā iesaistīto institūciju starptautisko sadarbību, Darba inspekcija ar Zviedrijas Starptautiskās attīstības aģentūras atbalstu realizē projektus, kas uzlabos Darba inspekcijas aktivitātes informācijas kvalitātes un kvantitātes nodrošināšanā.

ES Izlīdzināšanas fonda projekta ietvaros paredzēts jaunas institūcijas — darba aizsardzības pakalpojumus sniedzošas institūcijas strādājošo drošas un veselībai nekaitīgas darba vides sekmēšanai izveide, kas atvieglos mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pielāgošanos jaunās darba aizsardzības likumdošanas prasībām, sniegs konsultācijas, veiks risku izvērtēšanu u. c.

Sociālais dialogs

Sociālā dialoga acquis communautaire sastāv no lēmumiem par dažādu sektorālo pastāvīgo vai apvienoto komiteju veidošanu un darbību. Latvijas valsts pārvaldes uzdevums šajā sfērā ir attiecīgo sociālo partneru (darba devēju organizāciju un arodbiedrību) informēšana par šādu procedūru esamību, kā arī gatavošanās iesaistīties minēto komiteju darbībā pēc tam, kad Latvija būs kļuvusi par ES dalībvalsti.

Sociālā dialoga veicināšana veidota galvenokārt uz trīspusējās pārstāvniecības pamata. Trīspusējās konsultācijas starp valdību un lielākajām darba devēju un arodbiedrību organizācijām notiek Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē, kuras darbības laikā nostiprinājusies procedūra, kādā arodbiedrības un darba devēju organizācijas iesaistās darbā pie tiesību aktu projektiem, tai skaitā attiecībā uz sociālo acquis , un sniedz savus atzinumus.

Izstrādājot Darba likumprojektu un Darba aizsardzības likumprojektu, akcentēti darbinieku un darba devēju savstarpējo konsultāciju veicināšanas jautājumi. Lai atvieglotu divpusējās konsultācijas reģionālajā un sektoru līmenī, Latvijā notiek sabiedrības informēšanas darbs, īpaši akcentējot divpusējo sadarbību starp arodbiedrībām un darba devējiem. Sociālā dialoga veicināšanas aktivitātes darbinieku un darba devēju informēšanas un izglītošanas pasākumu, kā arī dažu uzņēmumu pilotprojektu veidā paredzētas Phare Izlīdzināšanas fonda projektā "Darba vides apstākļu uzlabošana privātajos un privatizētajos uzņēmumos".

Sociālā dialoga veicināšanai ir nodrošināts nepieciešamais tiesiskais pamats: 29.04.1999 tika pieņemts "Darba devēju organizāciju un to apvienību likums", savukārt 2000. gada sākumā MK tika akceptēta Darba strīdu izšķiršanas mehānisma koncepcija, uz kuras pamata tika izstrādāts atbilstošs normatīvais regulējums.

 

Dzimumu līdztiesība

Acquis šajā jomā balstās uz 8 direktīvām, kuras ir iekļautas Darba likuma un likuma "Par darba aizsardzību" projektā, kā arī sociālās aizsardzības likumdošanā (prioritāte LA-013): vienlīdzīga samaksa par vienlīdzīgu darbu; vienlīdzīgas darba, apmācību iespējas un darba apstākļi; vecāku atvaļinājums; pierādīšanas pienākums dzimumu diskriminācijas gadījumos; grūtnieču aizsardzība; vienlīdzīga attieksme valsts un profesionālās sociālās drošības sistēmās; pašnodarbināto un laulāto nodarbināšanas direktīva. Līdz ar grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" pakāpeniski tiks izlīdzināts pensijas vecums sievietēm un vīriešiem, noteikta vienlīdzīga pieeja attiecībā uz iespēju pensionēties priekšlaicīgi.

Latvijā ir izveidots sadarbības tīkls dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanai ministrijās, Saeimā un citās valsts pārvaldes institūcijās. Šajā tīklā ir iesaistītas dažāda līmeņa amatpersonas. Uzsākta ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu darbinieku apmācība par dzimumu līdztiesības jautājumiem,

2000. gada februārī izskatīta pirmā lieta par vienlīdzīgas darba samaksas principa piemērošanu. Ar tiesas spriedumu pilnībā tika apmierināts prasītājas pieteikums. Tādējādi var uzskatīt, ka Latvijā sāk attīstīties tiesu prakse lietās par vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu vīriešiem un sievietēm.

Sociālā drošība un veselības aizsardzība

ES uzsver prasību attīstīt nepieciešamās administratīvās struktūras, lai integrētos sociālās drošības koordinācijas sistēmā sadarbībā ar pārējām valstīm (plānošana, sagatavošanās un apmācība). Nepieciešams pastāvīgi nodrošināt sociālās aizsardzības pasākumu attīstību, kā arī uzlabot veselības aizsardzības sistēmu Latvijā.

Latvija turpina pensiju sistēmas reformu. Līdz ar grozījumu likumā "Par valsts pensijām" pieņemšanu pakāpeniski tiek izlīdzināts pensijas vecums sievietēm un vīriešiem, noteikta vienlīdzīga pieeja attiecībā uz iespēju pensionēties priekšlaicīgi. Šī gada sākumā Saeimā ir pieņemts "Valsts fondēto pensiju likums", kurš stāsies spēkā 2001.gada 1.jūlijā. Sociālās drošības koordinācijas jomā Latvija 1999. gada 11.maijā ir parakstījusi sociālās drošības līgumu ar Somiju. Sociālās apdrošināšanas administrācija ar vairāku Phare projektu atbalstu tiek sagatavota līdz ar iestāšanos ES piemērot Padomes noteikumus 1408/71 un 574/72.

Veselības aprūpes sistēma tiek uzlabota, balstoties uz šādām prioritātēm: sabalansētas, finansiāli līdzsvarotas veselības aprūpes sistēmas izveidošana, kas balstās uz primāro veselības aprūpi un profilaksi; veselības aprūpes infrastruktūras optimizēšana; kvalitātes un drošības nodrošināšana. Tāpat arī Labklājības ministrija veic veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju institucionālo reorganizāciju. Šī procesa ietvaros valsts iestādes tika reorganizētas par uzņēmējsabiedrībām, iespēju robežās piesaistot arī privāto kapitālu. Lai palielinātu veselības aprūpes finansēšanas sistēmas efektivitāti un nodrošinātu medicīnisko pakalpojumu kvalitāti, Labklājības ministrija pieņēmusi virkni noteikumu un instrukciju, kas ir obligātas institūcijām, kas darbojas veselības aprūpes sistēmā un skar medicīnisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

Lai ieviestu valdības apstiprināto invalīdu integrācijas koncepciju "Vienādas iespējas visiem", pieņemti MK vai attiecīgās ministrijas normatīvie akti attiecībā uz invalīdu pieeju videi, izglītībai, darbam, veselības aprūpei un rehabilitācijai. Koncepcijas mērķis ir uzsvērt pamatnostādnes, lai radītu vienlīdzīgas iespējas visiem sabiedrības locekļiem integrēties sabiedrībā, kā arī nodrošināt normālu dzīves kvalitāti atkarībā no vecuma, dzimuma, sociālajiem un kultūras faktoriem katram indivīdam. Labklājības ministrija 2000.gadā ir izstrādājusi MK noteikumu projektu "Par prasībām sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzējiem".

Turpmāk vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma aldermane,  dace bebre