Ministru kabineta rīkojums Nr.343

Rīgā 2004.gada 26.maijā (prot. Nr.31, 10.§)

Par Vienotas valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmas izveidošanas koncepciju

1. Atbalstīt Vienotas valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmas izveidošanas koncepcijas (turpmāk — koncepcija) kopsavilkumā ietvertā risinājuma 1.variantu un noteikt, ka koncepcijā minētie pasākumi ir jaunās politikas iniciatīvas.

2. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Iekšlietu ministrijai izstrādāt un iekšlietu ministram līdz 2004.gada 1.augustam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā koncepcijas īstenošanai nepieciešamo tiesību aktu projektus.

4. Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju izstrādāt un līdz 2004.gada 1.septembrim iesniegt Iekšlietu ministrijā plānu Valsts meža dienesta finansējuma pārdalei un materiāltehniskā nodrošinājuma un štata vienību nodošanai Iekšlietu ministrijai, lai laikposmā no 2005. līdz 2011.gadam izveidotu vienotu valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmu.

5. Iekšlietu ministrijai saskaņā ar šī rīkojuma 4.punktā minēto plānu izstrādāt un iekšlietu ministram līdz 2004.gada 1.oktobrim iesniegt Ministru kabinetā plāna projektu vienotas valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmas izveidošanai laikposmā no 2005. līdz 2011.gadam.

6. Koncepcijas īstenošanu nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Ministru prezidents I.Emsis

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons

(Ministru kabineta

2004.gada 26.maija rīkojums Nr.343)

Vienotas valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmas izveidošanas koncepcijas kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests organizē, vada un veic ugunsgrēku dzēšanu un atbilstoši tehniskajam nodrošinājumam un iespējām — neatliekamos avārijas seku likvidēšanas un glābšanas darbus. Valsts meža dienests organizē, vada un veic meža ugunsgrēku ierobežošanu, kā arī meža ugunsdrošības uzraudzību. Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts meža dienesta izstrādātajiem operatīvajiem plāniem un noslēgtajiem sadarbības līgumiem ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos tiek iesaistīti pašvaldību, iestāžu, komercsabiedrību un privātpersonu resursi.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts meža dienesta tiesību aktos uzdoto funkciju kvalitatīvai veikšanai ir nepietiekams finanšu un materiāltehniskais nodrošinājums.

Valsts meža dienests ar tā rīcībā esošajiem resursiem un finansējumu nevar pienācīgi veikt meža ugunsdrošības uzraudzību un ugunsgrēku ierobežošanu, tāpēc bieži meža ugunsgrēki izplatās ievērojamās platībās, nodarot lielu postījumu mežam (arī kaitējumu meža augiem un dzīvniekiem) un radot lielus materiālos zaudējumus.

Meža ugunsgrēku ierobežošanā un likvidēšanā nepieciešams iesaistīt papildu spēkus un līdzekļus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības ugunsnedrošajā laikposmā bieži tiek iesaistītas meža ugunsgrēku dzēšanā, kas ievērojami palielina jau tā novecojušo ugunsdzēsības automobiļu nolietojumu (tie nav paaugstinātas caurgājības automobiļi) un pārslogo personālu, jo tas ilgstoši strādā darbu divu maiņu dežūrrežīmā. Turklāt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nav iedalīti finanšu līdzekļi samaksai par virsstundu darbu, kā arī tiek pārtērēts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam iedalītais degvielas limits, traucēts personāla apmācības process, bojāts tehniskais inventārs, izlietots putu radītājs.

Problēmas var rasties gadījumos, kad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības (īpaši atsevišķie posteņi divu cilvēku sastāvā) izbrauc dzēst meža vai kūdras purva ugunsgrēku un attiecīgā pilsēta vai ciems uz laiku paliek neaizsargāts, jo ne vienmēr iespējams operatīvi nokomplektēt rezerves dežurējošo maiņu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests neatliekamos avārijas seku likvidēšanas un glābšanas darbus veic bez nepieciešamā finansiālā un tehniskā nodrošinājuma, izmantojot tikai ugunsdzēsības tehniku un minimālu glābšanas aprīkojumu, kura daudzums ir 30 % no nepieciešamā. Lai nodrošinātu normatīvo prasību ievērošanu un iedzīvotāji laikus saņemtu palīdzību, nepieciešams papildus izveidot vismaz 33 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienības.

2. Piedāvātie risinājuma varianti

Lai valstī nodrošinātu meža ugunsdrošības uzraudzības un ugunsgrēku ierobežošanas, kā arī ugunsgrēku dzēšanas, neatliekamo avārijas seku likvidēšanas un glābšanas darbu kvalitatīvu veikšanu un pildītu tiesību aktu prasības, palielinot iedzīvotāju drošības garantijas, samazinot radītos materiālos zaudējumus un kaitējumu videi, Iekšlietu ministrija piedāvā divus problēmas risinājuma variantus:

1.variants

Laikposmā no 2005. līdz 2011.gadam izveidot uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta bāzes vienotu valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmu, pakāpeniski pārņemot no Valsts meža dienesta meža ugunsdrošības uzraudzības un ugunsgrēku ierobežošanas funkciju (iedalīto finanšu līdzekļu ietvaros).

2.variants

Laikposmā no 2005. līdz 2011.gadam pilnveidot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts meža dienesta materiāltehnisko nodrošinājumu, lai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests varētu kvalitatīvi pildīt ugunsgrēku dzēšanas funkcijas, kā arī veikt neatliekamos avārijas seku likvidēšanas un glābšanas darbus un Valsts meža dienests varētu kvalitatīvi pildīt meža ugunsdrošības uzraudzības un ugunsgrēku ierobežošanas funkcijas.

3. Papildus nepieciešamais finansējums piedāvāto problēmas risinājuma variantu īstenošanai

1.variants

Vienotas valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmas izveidošanai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam papildus nepieciešami valsts budžeta līdzekļi:

2005.gadā — 5804766 lati;

2006.gadā — 6386746 lati;

2007.gadā — 7139726 lati;

2008.gadā — 8834706 lati;

2009.gadā — 9603676 lati;

2010.gadā — 10354396 lati;

2011.gadā un turpmāk katru gadu būs nepieciešami uzturēšanas izdevumi 4100772 latu apmērā.

2.variants

Atsevišķi pilnveidojot dienestu materiāltehnisko nodrošinājumu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un Valsts meža dienestam papildus nepieciešami valsts budžeta līdzekļi:

2005.gadā — 5863000 latu;

2006.gadā — 6034000 latu;

2007.gadā — 6420000 latu;

2008.gadā — 7454000 latu;

2009.gadā — 7905000 latu;

2010.gadā — 8932962 lati;

2011.gadā un turpmāk katru gadu būs nepieciešami uzturēšanas izdevumi 2483168 latu apmērā.

Abu minēto risinājuma variantu īstenošanai papildus nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu piešķiršana 2005.gadā un turpmākajos gados jāizskata kopā ar visu ministriju vidējā termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem.

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons