Valsts sekretāru 2004.gada 20.maija sanāksmē

Veselības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindu veidošanas kārtība”.
Spēkā esošie noteikumi nosaka, ka plānveida veselības aprūpes pakalpojumi saņemami vienotas rindas kārtībā. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem pacients attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu var saņemt ārpus rindas, ja saskaņā ar slimokases apstiprinātu šī pakalpojuma cenu pacients vai trešā persona, veicot maksājumu ārstniecības iestādei, nodrošina pilnu attiecīgā pakalpojuma samaksu.
Atbilstoši Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras sniegtajai informācijai 2003.gada 1.decembrī rindā uz endoprotezēšanas pakalpojumu saņemšanu bija 9456 pacienti, t.sk. ceļa locītavas endoprotezēšanai – 4699 pacienti, gūžas locītavas cementējamai endoprotezēšanai – 3667 pacienti, bet gūžas locītavas bezcementa endoprotezēšanai – 1090 pacienti. 2003.gadā tika izdarītas 1189 endoprotezēšanas operācijas. Minētā informācija liecina, ka pašreizējā valsts garantēta veselības aprūpes finansējuma apstākļos pacientam jāgaida endoprotezēšanas pakalpojumu saņemšanai vidēji 10,5 gadi (ceļa locītavas endoprotezēšanai – 19 gadi, gūžas locītavas cementējamai endoprotezēšanai – 5,9 gadi, gūžas locītavas bezcementa endoprotezēšanai 6,5 gadi). Tomēr šim laika periodam ar katru gadu ir tendence palielināties, jo gadā vidēji rindā iestājas 2500 jauni pacienti. Pēc Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas sniegtās informācijas, 2003.gada 3.decembrī rindā uz endoprotezēšanas pakalpojumu saņemšanu bija 218 tādu pacientu, kuru veselības stāvoklis bija kritisks un bija nepieciešama steidzama endoprotezēšanas operācija.
Saskaņā ar Latvijas Otolaringologu asociācijas sniegto informāciju 2004.gada 8.janvārī Latvijā bija 437 bērni ar 5.pakāpes vājdzirdību, kuriem nepieciešama kohleāro implantu ievietošana. Sakarā ar medicīniskām indikācijām 5 bērniem šāds plānveida veselības aprūpes pakalpojums bija nepieciešams steidzamības kārtā. Pašreizējā finansējuma apstākļos gadā iespējams veikt aptuveni 30 kohleāro implantu ievietošanas operācijas. Minēto operāciju vēlams veikt pacientiem līdz 2 gadu vecumam, jo šajā vecumā bērna valoda attīstās visintensīvāk.
Esošā situācija liecina par nepieciešamību maksimāli samazināt gaidīšanas laiku rindā plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, kā arī dot iespēju pacientiem, kuru veselības stāvoklis ir kritisks, saņemt veselības aprūpes pakalpojumus steidzamības kārtā ārpus rindas.
Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, arī Latvijas iedzīvotāji varēs saņemt veselības aprūpes pakalpojumus citās ES valstīs, ja Latvijā konkrētais pakalpojums nav saņemams vispār vai nav saņemams saprātīgā laika periodā (saskaņā ar Eiropas Kopienas līguma paredzēto brīvo personu kustību, kā arī Eiropas Savienības Padomes regulā paredzēto sociālo drošības shēmu attiecināšanu). Plānveida veselības aprūpes pakalpojumu pieprasītāju rindu veidošanas un pārraudzības kārtības noteikumi neparedz arī plānveida veselības aprūpes pakalpojuma nepieciešamības izvērtējumu ārstniecības iestādē, kurā tiks sniegts plānveida veselības aprūpes pakalpojums – tas varētu samazināt to pacientu skaitu, kuri pretendē uz plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu.
Noteikumu projekta mērķis ir optimizēt plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtību, lai pacienti maksimāli īsā laikā varētu saņemt attiecīgo pakalpojumu. Noteikumu projekts precizē, ka plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas rindas, atbilstoši   Veselības aprūpes finansēšanas noteikumiem, veido Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra. Noteikumu projektā norādītas tās veselības aprūpes nozares, kurās veidojamas rindas. Noteikumu projektā precizēts, ka pacienta uzņemšanu rindā atbilstoši Veselības aprūpes reformas vidusposma un tālākās attīstības nodrošināšanas pamatnostādnēm organizē primārās veselības aprūpes ārsts. Lai precizētu plānveida veselības aprūpes pakalpojuma nepieciešamību, projekts paredz ārstniecības iestādes, kurā tiks sniegts plānveida veselības aprūpes pakalpojums, ārsta-speciālista ambulatoru konsultāciju laikposmā līdz plānveida veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai. Noteikumu projektā precizēti tie gadījumi, kad Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra ir tiesīga izslēgt pacientu no rindas. Lai harmonizētu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtību, paredzēta papildu rindu izveidošana. Papildu rindu izveidošana nodrošinātu plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu steidzamības kārtā pacientiem ar noteiktām medicīniskām indikācijām.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Vides ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa veikšanas kārtība un ikgadējo pārskatu par siltumnīcefekta gāzu emisiju pārbaudes un apstiprināšanas kārtība”.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumiem Nr.400 “Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšanas un izsniegšanas kārtība” siltumnīcefekta gāzu atļaujas nosacījumos iekļauj siltumnīcefekta gāzu ( SEG) emisiju monitoringa prasības, kā arī ikgadējo pārskatu par SEG emisiju monitoringu iesniegšanas un pārbaudes nosacījumus.
Izstrādātā noteikumu projekta nosacījumi attiecas gan uz operatoriem, kuri saņēmuši siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju, gan operatoriem, kas uz laiku līdz 2007.gada 31.decembrim ir atbrīvoti no prasības saņemt siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Saskaņā ar Emisijas kvotu sadales plānu 2005.–2007.gadam šo noteikumu nosacījumi attieksies uz 96 iekārtām, tai skaitā 60 sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus, 12 rūpniecības iekārtām un vēl 24 iekārtām, kuru operatori izteikuši vēlmi brīvprātīgi piedalīties emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu” un nosaka siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa veikšanas kārtību; ikgadējo pārskatu par siltumnīcefekta gāzu emisiju pārbaudes un apstiprināšanas kārtību; kārtību un termiņu, kādā operators iesniedz Latvijas Vides aģentūrai verificētāja apstiprināto ikgadējo pārskatu par siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringu un ikgadējo pārskatu par siltumnīcefekta gāzu emisiju pārbaudes un apstiprināšanas kārtību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Ar radiācijas drošību saistīto būvju būvniecības kārtība”.
Spēkā esošie būvniecību reglamentējošie normatīvie akti neparedz ar radiācijas drošību saistīto būvju būvniecības procesa kārtību. Vispārīgie būvnoteikumi: nenosaka ar radiācijas drošību saistīto būvju terminoloģiju; nenosaka būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamos dokumentus, kā arī plānošanas – arhitektūras uzdevumā neparedz informāciju par izvietojamiem vai uzglabājamiem vai pārstrādājamiem, vai apglabājamiem radioaktīvajiem atkritumiem, nenosaka būvprojektēšanas pamatnosacījumus un īpašas prasības saistībā ar radiācijas drošību un kodoldrošību. Ņemot vērā šo būvju specifiku, pašvaldību būvvaldes nav kompetentas izsniegt ar radiācijas drošību saistīto būvju plānošanas – tehnisko uzdevumu, būvatļauju būvdarbu uzsākšanai, nodrošināt būvniecības kontroli, kā arī būvdarbu pieņemšanu, jo būvvaldē nav atbilstošu speciālistu radiācijas un kodoldrošības jomā; būvniecības dalībniekiem nepieprasa speciālu atļauju darbībām ar jonizējošiem starojuma avotiem. Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā: nenosaka ar radiācijas drošību saistīto būvju nojaukšanas darbu un iekārtu demontāžas pieņemšanas kārtību; nenosaka nepieciešamo būvdarbu pieņemšanas komisijas sastāvu ar radiācijas drošību saistītās būvniecības gadījumā.
Noteikumu projekts paredz noteikt ar radiācijas drošību saistīto būvju būvprojektēšanas sagatavošanas, būvniecības un būvdarbu pieņemšanas kārtību, ciktāl to nenosaka citi būvniecību reglamentējošie normatīvie akti.
Noteikumu projektā lietoti šādi termini: ar radiācijas drošību saistītās būves – būves, kurās atrodas vai plānots izveidot valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu, kā arī būves, kurās atrodas vai plānots izvietot stacionāras tehnoloģiskās iekārtas, kuru ekspluatācija tieši ietekmē radiācijas drošību un kodoldrošību valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektā, ja veicamās darbības var izraisīt ievērojamu potenciālās apstarošanas palielinājumu. Ievērojams potenciālās apstarošanas palielinājums – potenciālās apstarojuma dozas palielinājums vairāk par 50%, salīdzinot ar pēdējo piecu gadu mērījumu rezultātā konstatēto vidējo apstarojuma dozu darbiniekiem, vai tāds potenciālās apstarošanas palielinājums, kura rezultātā var tikt pārsniegti apstarojuma dozu limiti, apdraudot iedzīvotāju veselību (izvēlas mazāko lielumu).
Projekts paredz, ka vides ministrs izveido ar radiācijas drošības saistīto būvju būvniecības komisiju, kuras sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Vides ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Radiācijas drošības centra un Radioaktīvo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras. Vides ministrs apstiprina komisijas nolikumu un personālsastāvu.
Ar radiācijas drošību saistīto būvju būvniecības gadījumā valsts vārdā pasūtītāja funkcijas veic ministrija, kuras pārziņā atrodas ar radiācijas drošību saistītās būves.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments