Ārzemju presē

Vācijas ziņu aģentūra “Deutsche Presse-Agentur” (DPA) piedāvā rakstu, kur galvenā vieta ierādīta intervijai ar Latvijas ārlietu ministru Rihardu Pīku. Svarīgākais temats – sarunas par ES konstitūciju. Kad tiek jautāts par Krievijas vēlmi piespiest Latviju piešķirt nepilsoņiem pilsonību, R.Pīks stingri aizstāv Latvijas pozīciju un apgalvo, ka Latvijas pilsonības likums jau tā ir liberāls.

•

Angļu “Financial Times”: “NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers sniedzis interviju laikrakstam, kurā pauž nepieciešamību fundamentāli reformēt NATO. Jāmaina pieeja militārās alianses operāciju plānošanai un arī finansēšanai. Ja NATO netiks reformēta, Pentagons turpmāk NATO izmantos, lai veidotu ad hoc koalīcijas, un tādējādi tiks apdraudēts NATO kā kolektīvās aizsardzības organizācijas statuss.”

•

ASV “Washington Times” rakstā tiek apskatīta Lietuva kā jaunā ES un NATO dalībvalsts, tās nākotnes mērķi un noietais ceļš uz jau sasniegtajiem mērķiem. Jaunajām dalībvalstīm ir jāiejūtas jau

najā situācijā un sava ārpolitika jāveido uzmanīgi – lai būtu gan “priekšzīmīgas” ES dalībvalstis, gan saglabātu labas attiecības ar ASV.

•

Franču “Le Monde”: “Francijas oficiālie varas pārstāvji pauž savu nostāju par kristietības jautājuma iekļaušanu jaunajā konstitūcijā. Pēc premjerministra Rafarēna viesošanās Dublinā šis jautājums atkal kļuvis aktuāls Francijas sabiedrībā.”

•

Poļu “Rzeczpospolita”: Arī poļu presi satraucis fakts, ka Brisele ir aizkavējusies ar vairāku tūkstošu lappušu ES dokumentu tulkošanu. Divas svarīgas direktīvas ES valodās tika aizkavētas. Eiropas Komisija jau aicinājusi savus ierēdņus rakstīt īsākus dokumentus un solījusi ierobežot tekstu tulkojumus.

•

Vācu “Die Welt” intervijā Madelaina Olbraita intervijā kritiski izsakās par Buša administrācijas centieniem saglabāt kontroli Irākā. Viņasprāt, būtu svarīgi panākt pilntiesīgu ANO iesaisti konflikta risinājumā, līdz ar to atjaunojot Apvienoto Nāciju ietekmi, kas ir mazinājusies Buša administrācijas laikā.

•

Krievijas “Moscow Times”: “Jau ceturto gadu savas valdīšanas laikā Putins sniedz izcilu ikgadējo runu par stāvokli valstī un turpmākajiem mērķiem. Runa bija skaidra, orientēta uz reformām, liberāla un strukturēta, tajā ietilpa projekts Krievijai, kur valdītu liberālisms un tirgus ekonomika. Tikai nelaime ir tā, ka arī visas iepriekšējās Putina runas bijušas līdzīgas. Ir jāatzīst, ka tas, ko Putins dara, stipri atšķiras no tā, ko viņš saka. Tā tas bijis līdz šim, un tā tas būs arī turpmāk.”

•

Angļu “Financial Times”: “Kazahstāna kļūst par Centrālāzijas magnētu. Ekonomiskās reformas un atvērtās robežas ir palīdzējušas valstij apsteigt pārējās reģiona valstis. Pēdējo piecu gadu laikā Kazahstāna ir piedzīvojusi uzplaukumu. Rakstā tiek apskatīti jautājumi, kas skar Kazahstānas politiskās aktualitātes, ekonomikas izaugsmi un īpašo vietu reģionā.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem