Suņi un kaķi ar Eiropas pasi

Jau no nākamā gada mājdzīvnieku saimniekiem būs jārēķinās ar vairākiem jaunumiem to labturības prasībās. Iecerētas stingrākas prasības, lai novērstu nevērīgu un bezatbildīgu izturēšanos pret mājas dzīvniekiem, kā arī nodrošinātu to aizsardzību. Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi virkni grozījumu vairākos normatīvajos aktos, kas nosaka atbildību par mājas dzīvniekiem un šo dzīvnieku labturības prasībām.
Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumos norādīts, ka saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem mājas (istabas) dzīvnieki var būt ne tikai tradicionālajā izpratnē suņi un kaķi, bet jebkura dzīva radība, ko savā īpašumā ieguvis cilvēks un tur kā mīļdzīvnieku, sākot ar jūras koralli, kas rotā akvāriju, un beidzot ar eksotiskiem dzīvniekiem.
Iegūstot savā īpašumā kādu dzīvnieciņu, būs jāaizpilda dzīvnieka izcelsmi apliecinošs dokuments, kurā nākamajam dzīvnieka īpašniekam jānorāda veids, kādā tas iegūts, – nopirkts, dāvināts vai pieklīdis, kā arī tā turēšanas prasības. Dokumenta veidlapas būs pieejamas pašvaldībās, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) teritoriālajās struktūrvienībās, jebkurā zooveikalā vai dzīvnieku tirdzniecības vietā. Līdz ar šā dokumenta aizpildīšanu dzīvnieka īpašniekam iestāsies juridiskā atbildība par savu mīluli.
Veidlapa par dzīvnieka izcelsmi būs jāaizpilda arī gadījumā, ja dzīvnieks uz laiku uzticēts kādai citai personai, kas nav dzīvnieka īpašnieks, piemēram, vasarā aizvedot lolojumu uz laukiem. Savukārt suņiem, kaķiem un Eiropā ļoti populārajiem mājas (istabas) seskiem būs vajadzīga pase saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem. Tādējādi tiks nodrošināta juridiskā atbildība par īpašumā esošo mājas (istabas) dzīvnieku un līdz ar to – par šā dzīvnieka turēšanas apstākļiem vai dzīvnieka nodarījumiem, ja viņš radījis kaitējumu cita īpašumam.
Mājdzīvnieka pase vai dzīvnieka izcelsmi apliecinošs dokuments būs obligāti jāuzrāda veterinārajam inspektoram vai veterinārārstam, kā arī šim dokumentam jābūt līdzi, ja dzīvnieks tiek transportēts.
Valsts ciltsdarba datu apstrādes centrs (VCIDAC) pašlaik veido vienoto valsts suņu reģistru, kurā apkopos visu nepieciešamo informāciju par suņiem, tādējādi nodrošinot iespēju atrast pazudušu suni, kā arī iespēju saukt pie atbildības suņa īpašnieku.
Ja pašvaldībā vai PVD teritoriālajā pārvaldē tiks saņemtas sūdzības, ka dzīvnieks tiek turēts sliktos apstākļos, veterinārais inspektors būs tiesīgs ierasties apsekot dzīvnieka turēšanas apstākļus. Viņš pieņems lēmumu par tālāko rīcību ar dzīvnieku – konfiscēt to vai tikai uzlikt naudas sodu. Savukārt īpaša komisija pieņems lēmumu par turpmākajiem suņa turēšanas nosacījumiem. Tas paredzēts MK noteikumu projektā “Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to”. Noteikumos norādīta arī kārtība, kādā tiks izskatītas iedzīvotāju sūdzības par suņa nodarītiem kaitējumiem.
Līdz šim pašvaldībām likumā bija noteikts nodrošināt klaiņojošo suņu un kaķu izķeršanu, pārējās dzīvnieku sugas nepieminot. Dzīvnieka liktenis pēc noķeršanas bija privāto dzīvnieku patversmju rokās vai arī dzīvnieks tika likvidēts. Lai risinātu šo situāciju, ZM izteikusi priekšlikumu veidot pie pašvaldībām dzīvnieku patversmes, kurās tur nonākušajiem noķertajiem klaiņojošajiem un konfiscētajiem dzīvniekiem būtu nodrošinātas visas dzīvībai būtiskās prasības. Paredzēts, ka pie šīm dzīvnieku patversmēm tiktu ierīkota arī mājdzīvnieku kapsēta. Tajā savu no dzīves aizgājušo mīluli varētu apglabāt jebkura privātpersona, kā arī tiktu apglabāti patversmē mirušie vai eitanazētie dzīvnieki.
Šīs un citas prasības attiecībā uz mājdzīvniekiem iestrādātas normatīvajos aktos, vadoties no ES direktīvas, kā arī pasaules prakses, tādējādi pilnībā nodrošinot mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību un labturību.
Prasības dzīvnieku labturībai un aizsardzībai iestrādātas Medību, Dzīvnieku aizsardzības, Veterinārmedicīnas likumā, kā arī likumā “Par pašvaldībām”. Turklāt izstrādāta virkne MK noteikumu. Šie normatīvie akti tiks akceptēti tuvāko mēnešu laikā, bet spēkā stāsies 2005.gada 1.janvārī.

Pēc ZM informācijas