Pārmaiņu gads topošajiem studentiem
Mācību gada sākumā daudzu skolu divpadsmito klašu skolēnus šokēja ziņa, ka izlaiduma nebūs. Tas tāpēc, ka eksāmenu rezultāti un līdz ar to arī atestāts, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad to izsniedza uzreiz pēc eksāmenu nokārtošanas, būs pieejams tikai jūlija divdesmitajos datumos. Līdz ar to izlaidumu rīkošana jūlija beigās kļūst apgrūtinoša, jo tieši šajās dienās absolventiem ir vislielākā steiga, kas saistīta ar dokumentu iesniegšanu augstskolās.
Ir skolas, kurās, kā katru gadu,
arī šogad Žetona vakaru svinēja martā, pasākumu veidojot
vērienīgāku, bet ar domu, ka pēc tā vairs tik lielu svētku (tātad
arī izlaiduma) nebūs. Ir skolas, kur svinēja gan Žetona vakaru,
gan svinēs izlaidumu jūlija beigās, kas, no vienas puses, būtu
pieņemami, bet, no otras, ne, jo pēdējais centralizētais eksāmens
ir 18.jūnijā, kas nozīmē, ka līdz izlaidumam jāgaida mēnesis un
emocijas vairs nebūs tik spilgtas.
Daudzas skolas atradušas risinājumu, kuru varētu pieņemt kā vienu
no labākajiem. Ja līdz šim Žetona vakars noticis martā, tad šogad
žetonus šajās skolās izsniegs pierastajā izlaiduma laika – ap
20.jūniju, kas kaut nedaudz varētu mazināt sāpi. Tomēr daudzi
divpadsmitie ir vīlušies, un pamatoti, jo, pirmkārt, vakartērpos
un uzvalkos ģērbtie jaunieši nemaz nebūs absolventi, jo starp
daudzajiem ziedu pušķiem nevarēs atrast atestātu, kas apliecinās
iegūto vidējo izglītību; otrkārt, vairāki ir teikuši, ka
neizjutīs to sajūtu, jo tas vienkārši nebūs izlaidums,
tādējādi šis svinīgais brīdis – it kā izlaidums –, kas gaidīts
divpadsmit gadus, varētu neattaisnot lolotas cerības.
Viedokļi, protams, atšķiras. Natālijas Draudziņas ģimnāzijas
12.klases skolnieks Reinis, kura skola pieņēmusi pēdējo
iepriekšminēto risinājumu, uz Žetona vakaru iešot kā uz
izlaidumu.Viņš domā, ka daži skolas beidzēji pārspīlē. Savukārt
23 gadus vecais Mārtiņš, kurš izlaidumu svinēja 2000.gadā,
uzskata, ka tiekot pārkāptas absolventu tiesības. Risinājums?
Dažuprāt, par eksāmenu labošanu atbildīgajai komisijai vajadzētu
strādāt ātrāk, lai rezultāti būtu zināmi ierastajā laikā un lai
visi varētu svinēt izlaidumu kā iepriekšējos gados.
Centralizētie eksāmeni
–
iestājeksāmeni
Šā gada absolventiem jāsamierinās
arī ar to, ka centralizētie eksāmeni vienlaikus ir iestājeksāmeni
daudzās augstskolās. Tas nozīmē, ka ikvienam skolēnam jau martā
bija jāizlemj, kur studēt un attiecīgi kurus divus eksāmenus
izvēlēties papildus vienam skolas un diviem valsts noteiktajiem
centralizētajiem eksāmeniem, no kuru rezultātiem atkarīga iespēja
iestāties vai neiestāties iecerētajā augstskolā. Kā vienus
iepriecināja, tā citus neapmierināja šis jaunums.Tiem, kuri
cītīgi visus gadus apguvuši paredzēto mācību vielu, problēmu
droši vien nebūs, bet tiem, kuri pēdējā brīdī spējīgi sakopot
spēkus, noteikti būtu labāk paticis, ka saglabātos iepriekšējā
augstskolas iestāšanās sistēma, kas balstījās uz pārbaudījumu
kārtošanu izvēlētās studiju programmas nepieciešamajos mācību
priekšmetos. Tas ļāva savu izvēli izdarīt arī pēc atestāta
saņemšanas.
Tomēr arī tagadējai kārtībai ir atbalstītāji starp
vidusskolēniem, kuri uzskata, ka tas, pirmkārt, ērtāk pašiem
topošajiem studentiem un, otrkārt, tādējādi visi būs vienlīdzīgi,
jo samazināsies to skolēnu skaits, kuri tādā vai citādā veidā
ieguvuši atbrīvojumus no eksāmenu kārtošanas un kuriem līdz ar to
atliek vairāk laika un enerģijas, lai gatavotos
iestājpārbaudījumiem. Šo jaunumu divpadsmito klašu audzēkņi
uztvēruši daudz mierīgāk nekā jautājumu par izlaidumu, jo ir
augstskolas, kuras vēl aizvien potenciālos studentus izvēlas pēc
rezultātiem pašu sastādītajos pārbaudījumos, kas lielākoties
balstīti uz šo augstskolu piedāvāto kursu informācijas bāzes,
ņemot vērā arī atzīmes atestātā.
Ko darīt tiem,
kuri vēlas studēt ārzemēs?
Citādi ir tiem jauniešiem, kuri
pēc vidusskolas absolvēšanas studēs kādā citā valstī. Natālijas
Draudziņas ģimnāzijas 12.klases skolniece Lauma augusta beigās
kāps lidmašīnā, lai dotos uz ASV, kur Ņūdžersijas štatā,
St.Peter’s College uzsāks mācības un paralēli spēlēs
basketbolu šīs skolas komandā. Laumu nesatrauc tas, ka atestātu
saņems tikai jūlijā, jo viņa nepieciešamos iestājeksāmenus –
pārbaudījumu angļu valodā un matemātikā – jau nokārtojusi
novembrī un St.Peter’s College Latvijā kārtoto
centralizēto eksāmenu rezultātus nemaz neņem vērā. Lauma stāsta,
ka tur angļu valodas pārbaudījumā, atšķirībā no mūsējiem, netika
prasītas zināšanas gramatikā, bet gan tika vērtēta teksta
izpratne un vārdu krājums, arī matemātikas uzdevumi neesot
sagādājuši sevišķas grūtības. Lai arī amerikāņiem mūsu liecības
neko neizsaka atšķirīgās vērtēšanas sistēmas dēļ, tās (10.,11. un
12.klases liecības) tomēr jāiesniedz. Laumai tas jāizdara nedēļas
laikā.
Savukārt tiem, kuru izvēlētās augstskolas ārvalstīs pieprasa
atestātu, pirms tas vēl šeit, Latvijā, izsniegts, situācija ir
sarežģītāka. Kā paziņoja Izglītības satura un eksaminācijas
centra informācijas daļas darbiniece, visi saņems atestātus
19.jūlijā. Absolventi, kuriem eksāmenu rezultāti vajadzīgi ātrāk,
ISEC piedāvā izsniegt izziņas, kas apliecinātu, ka konkrēta
persona ir kārtojusi noteiktus eksāmenus.
Kādu laiciņu skolēnos bija vērojama neizpratne par to, kādēļ
tieši šogad un tieši viņiem jāpiedzīvo tādas pārmaiņas, kas
nedaudz ierobežo un pat it kā liedz saņemt to, kas pienākas. Bet
tagad, kad vienīgais, par ko var domāt, ir eksāmeni, šķiet,
aizvainojums nedaudz norimis, un to skolu absolventiem, kuras
nolēma divus nozīmīgākos skolas svētkus – izlaidumu un Žetona
vakaru – apvienot un svinēt kā parasti jūnija beigās, varbūt
vairs nav tik būtiski, kā šo dienu dēvēs – galvenais, ka darbs
padarīts, visi būs kopā un kāds noteikts posms pabeigts, lai
sāktos nākamais.
Kate Rūķēna