ES tulkošanas dienestam problēmas

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos problēmas radušās Savienības tulkošanas dienestam, raksta ziņu aģentūra “Ansa”. Tā kā pēc ES paplašināšanās Savienības oficiālo valodu skaits pieaudzis no 11 līdz 20, krietni pieaudzis arī tulkojamo dokumentu skaits. Tiek lēsts, ka pēdējā nedēļā tulkošanas dienests nav 20 valodās pārtulkojis aptuveni 3000 lappušu. Izskaidrojums šādai situācijai ir vienkāršs – tulkotāji nespēj tikt galā ar pieaugošo darba apjomu. Savukārt no daudzām jaunajām dalībvalstīm darbā pieņemto tulku skaits ir nepietiekams, lai veiktu obligātos tulkojumus. Arī no Latvijas vēlmi strādāt Briselē tulkošanas dienestā izteikuši mazāk cilvēku, nekā bija nepieciešams. Turklāt tiem vēl bija jāpārvar stingri pārbaudījumi, lai kvalificētos darbam ES tulkošanas dienestā. 26. maijā raidījumā “Panorāma” izskanēja informācija, ka daudziem no Latvijas un citām jaunajām dalībvalstīm darbā pieņemtajiem tulkiem trūkst praktisko iemaņu, lai kvalitatīvi veiktu uzticētos darba pienākumus.
Eiropas Komisijas viceprezidents Nīls Kinnoks nācis klajā ar ierosinājumu turpmāk lielāko daļu oficiālo dokumentu tulkot tikai divās darba valodās – angļu un franču. Citā mēlē runājošiem savukārt būšot pieejami vien aptuveni 15 lappušu gari dokumentu kopsavilkumi. “Ansa” apgalvo, ka ar šādu priekšlikumu N. Kinnoks nācis klajā jau vairākkārt. Pirmie dokumentu kopsavilkumi varētu būt pieejami jau pavisam drīz – sākot ar 9. jūniju.
Viens no ES pamatprincipiem vēsta, ka visas valodas un līdz ar to arī visas nācijas Savienībā ir vienlīdzīgas. Diemžēl šis piemērs rāda, ka dažas valodas – angļu un franču – ir “vienlīdzīgākas”. Tikmēr citās, arī it kā vienlīdzīgās valodās, tiks tulkoti tikai dokumentu kopsavilkumi. Praktiskā ES darbība liecina, ka angļu un franču valoda ir kļuvušas par Savienības institūciju darba valodām. Šajās mēlēs arī galvenokārt jārunā ierēdņiem, kas vēlas strādāt ES institūcijās.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv