Valdība veido sistēmu ES prasību sekmīgai izpildei
Vakar, 27.maijā, valdība lēma par
vairākiem uzdevumiem, kas veicami, lai Latvijā tiktu izveidota
atbilstoša sistēma Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos noteikto
finanšu saistību sekmīgai izpildei. Jau līdz šā gada jūlijam
paredzēts izstrādāt projektu par vienotu sistēmu, saskaņā ar kuru
ministrijām turpmāk būs jāveido pieprasījumi par ES tiesību aktu
ieviešanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta.
Proti, tāpat kā ikvienā dalībvalstī, arī ES kopumā likumdošanas
process ir nerimstošā attīstībā. Ik dienas tiek pieņemti jauni un
grozīti jau esošie likumdošanas akti, saskaņā ar kuriem tiek
pieņemtas dažādas iniciatīvas, prasības, kvalitātes standarti
u.c. Vairums no šiem likumdošanas aktiem uzliek dalībvalstīm
dažādas saistības, kuru ieviešana gandrīz vienmēr prasa noteiktus
finanšu resursus no dalībvalstu budžeta. Tādēļ, lai Latvija
sekmīgi pildītu savas dalībvalsts saistības, jau laikus veicama
valsts budžeta plānošana.
Šā gada martā valdības izveidotā darba grupa, kuras uzdevums bija
izstrādāt priekšlikumus “par to tiesību aktu projektu virzību,
kuru īstenošanai nepieciešams papildu finansējums”, secinājusi,
ka šāda plānošana ir iespējama ar nosacījumu, ka nozaru
ministrijas seko līdzi un uzkrāj informāciju par to, kāds
finansējums un kādā laika periodā būs nepieciešams, lai izpildītu
ES tiesību aktu prasības, un, pamatojoties uz šo informāciju,
izstrādā savus budžeta pieprasījumus.
Saskaņā ar valdības vakar lemto par finanšu saistību, kas izriet
no ES tiesību aktu ieviešanas, sistēmas izveidošanu un uzturēšanu
būs atbildīgas ministrijas un īpašu uzdevumu ministra
sekretariāts.
Bet, lai ministriju sagatavotā informācija iekļautos vienotā
formātā, Finanšu ministrijai kopīgi ar Eiropas lietu biroju
jāizstrādā un līdz 1.jūlijam jāiesniedz Ministru kabinetā
protokollēmuma projekts par vienotām prasībām attiecībā uz
informāciju un tās iesniegšanas termiņiem, kas ministrijām un
īpašu uzdevumu ministra sekretariātam ir jāsagatavo par ES
tiesību aktiem, kuru izpildei nepieciešami valsts budžeta
līdzekļi.
Ministrijām un īpašu uzdevumu ministra sekretariātam pēc vienoto
prasību apstiprināšanas būs jāapkopo informācija par tām finanšu
saistībām, kas izriet no to kompetencē esošajiem ES tiesību
aktiem. Ministrijām būs jāgatavo informācija par regulu un
direktīvu projektiem, sagatavojot nacionālās pozīcijas, kā arī
pieņemtajām direktīvām un regulām atbilstoši tajās noteiktajiem
pasākumu ieviešanas termiņiem.
Lai sekmīgi veiktu valsts budžeta plānošanu, valdība uzdeva
Finanšu ministrijai sadarbībā ar Eiropas lietu biroju līdz 1.
novembrim sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā sākotnējo
ziņojumu par to, kādas finanšu saistības no 2005. līdz 2007.
gadam Latvijai uzliek ES plānotie un pieņemtie tiesību akti.
Artis Nīgals