Atmest vai smēķēt – tāds ir jautājums

31. maijs – Pasaules veselības organizācijas (PVO) pretsmēķēšanas diena. Viena trešdaļa Latvijas iedzīvotāju to noteikti pavadīs tāpat kā parasti – ar cigareti zobos.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pretsmēķēšanas diena nav svētki nedz smēķētājiem, nedz arī tabakas industrijas pārstāvjiem. Pēdējiem svētku diena ir tad, kad atbildīgie skaita naudu un lepni paziņo, ka tabakas popularitāte palielinās un tās patēriņš turpina pieaugt. Nedaudz sliktākas ziņas pienāk vien no Eiropas, kur tuvākajos desmit gados prognozēts neliels tabakas patēriņa samazinājums. Taču uztraukumam nav pamata.
“Kādā ārzemju raidstacijā pavisam nesen dzirdēju liela tabakas uzņēmuma pārstāvja pašpārliecināti sludināto – mēs esam atbildīga industrija, mums ir miljards lietotāju, un viņi turpinās smēķēt, un jūs gribat mūs atbīdīt malā. Mūsu vietā tad stāsies nelegālā tabakas industrija un viltotāji,” par drošajām tabakas ražotāju pozīcijām stāsta Veselības veicināšanas centra Projektu koordinācijas nodaļas vadītājs Jānis Caunītis. Viņa pārstāvētā organizācija kopā ar vēl 19 citām veselības nozarē strādājošām, kas apvienojušās Pretsmēķēšanas koalīcijā, mēģinās vērsties pret tabakas izplatītājiem un smēķēšanas kultūru Latvijā.

100 000 nāvju
varēja nebūt

“Tabakas ražotājiem nepatīk, ja lieto vārdu “atbildība”. Viņi ir ar mieru runāt par smēķēšanas saistību ar vēzi un citām slimībām, bet pretojas tam, ka no viņiem prasa atbildību,” industrijas politiku izklāsta J. Caunītis. Speciālists uzsver, ka atbildība tabakas ražotājiem tomēr jāuzņemas par tiem 12 Latvijas iedzīvotājiem, kas katru dienu mirst smēķēšanas izraisītu slimību dēļ. “Viņi nomirst vēža, sirds un asinsvadu slimību klīnikās. Viņi sen aizmirsuši, ka kaite varētu būt saistīta ar smēķēšanu. Taču tabakas radītā iedarbība uz organismu saglabājas un parādās pēc 10, 20 vai pat 30 gadiem kādas slimības veidā,” skaidro J. Caunītis.
Kopumā var izdalīt trīs saslimšanu grupas, ko izraisa smēķēšana. Visbiežāk saslimst ar sirds un asinsvadu slimībām. Asinsvadu bojājumi daudziem vīriešiem izraisa impotenci. Otra lielākā saslimšanu grupa ir visu veidu vēzis. J. Caunītis vērš uzmanību uz skaitļiem, sakot, ka 100 000 Latvijas iedzīvotāju varēja nesaslimt un nenomirt ar vēzi, ja vien laikus būtu atteikušies no smēķēšanas. Trešā bīstamākā slimība ir emfizēma – plaušu saslimšana.
Visas iepriekšminētās slimības skārušas arī Latvijas iedzīvotājus. Nepatīkama tendence ir smēķētāju skaita pieaugums sieviešu vidū. Jau jūtamas arī sekas – pēdējā laikā palielinājies to sieviešu skaits, kas saslimušas vai mirušas ar vēzi. Bažas tas rada demogrāfiskās situācijas kontekstā. “Interneta portālā nesen notika diskusija par smēķēšanu, kur sievietes apgalvoja – palikšu stāvoklī, atmetīšu. Tomēr statistika rāda, ka smēķē viena trešdaļa no tām sievietēm, kas stājas grūtniecības aprūpē, un arī 20 procenti topošo māmiņu. Turklāt uz dzimumšūnām tabaka iedarbojas jau pirms apaugļošanās. Tātad, ja cilvēks vēlas pilnvērtīgu jauno paaudzi, par to jādomā agrāk,” ir satraukts J. Caunītis.
Vēža izraisīto nāves gadījumu skaits vīriešu vidū nedaudz samazinājies, bet joprojām ir lielāks nekā sievietēm. Pretsmēķēšanas koalīcijas prezidente Iveta Pudule vērš uzmanību uz faktu, ka smēķētāju skaits nedaudz samazinās jaunu izglītotu vīriešu grupā. Tomēr tabakas pārdošanas dati rāda, ka pieprasījums aug. Speciālistiem bažas rada arī apburtais loks – cilvēki, kuri ir mazāk izglītoti un kuriem ir mazāk naudas, daudz līdzekļu iegulda cigaretēs. ”Tas nozīmē, ka bērni neiegūst pietiekami daudz pārtikas un nauda netiek izmantota citu vajadzību apmierināšanai. Smēķēšana izraisa arvien jaunas slimības, un šiem cilvēkiem nav naudas, par ko tās ārstēt,” saka I. Pudule.

Starp aizliegšanu
un atļaušanu

Speciālisti atzīst, ka smēķēšanai visvairāk piesaista reklāma. Tās aizliegums jau būtu solis tuvāk panākumiem. Daļējs reklāmas aizliegums, kā tas pašlaik ir Latvijā, šeit nelīdzēs. “Industrija milzīgu naudu iegulda atļautajā segmentā, un līdz ar to zaudējums nav jūtams,” skaidro J. Caunītis. Kā pozitīvu paraugu cīņā pret tabakas reklāmu Pretsmēķēšanas koalīcijas vadītāja I. Pudule min mūsu kaimiņvalsti Lietuvu. Proti, tur visu veidu tabakas reklāma aizliegta jau 2000. gadā, un kopš tā laika ievērojami krities tabakas patēriņš.
Nākamais svarīgākais faktors, kas daudziem cilvēkiem liek domāt par smēķēšanu, ir vide – tas, ko viņi redz ģimenē, darbavietā, sabiedrībā. “Tātad arī videi jābūt brīvai no smēķēšanas,” ir pārliecināts J. Caunītis. “Ne tikai tāpēc, lai apkārtējie neelpotu vēzi izraisošos dūmus. Smēķētāju vide kalpo par veicinošo faktoru nesmēķētājiem sākt smēķēt vai tam, kas atmetis, to atkal atsākt. Atceros kādu gadījumu, kad ar pašvaldības policiju gājām reidā uz Gaiļezera slimnīcu. Kāpņu telpā, kur nedrīkst smēķēt, satikām kādu slimnieku, kurš šo aizliegumu neievēroja. Aprunājāmies, un viņš stāstīja, ka sešus gadus nesmēķējis. Tagad atnācis uz izmeklēšanu un te visi sākuši piedāvāt cigaretes. Tāpēc arī viņš atsācis smēķēt.”
Šobrīd sabiedriskajās vietās veiktos smēķēšanu ierobežojošos pasākumus J. Caunītis sauc par traģikomiskiem – koplietojamajās telpās bāros un restorānos atļauts smēķēt vienā telpas pusē. Taču, neraugoties uz ventilāciju, dūmi tāpat izplatās pa visu telpu. Vienīgais pieļaujamais risinājums ir atsevišķa ar būvkonstrukcijām nodalīta telpa, kas nodrošinātu dūmu neizplatīšanos. Jautāts, vai speciālisti atzīst tā sauktās smēķētavas, J. Caunītis saka – tas būtu pieņemami, bet tikai kā pārejas posms. Ar laiku arī tās būtu jālikvidē. I. Pudule piebilst, ka arī šajā jautājumā mums priekšā aizsteigušies kaimiņi. Šoreiz igauņi: “Igaunijas likumā paredzēts, ka smēķētavā jānodrošina negatīvs spiediens, lai būtu ventilācija, kas nepieļauj dūmu izplatīšanos,” komentē I. Pudule.
Nākamais faktors, kāpēc nesamazinās smēķētāju skaits, speciālistu skatījumā ir zemās cigarešu cenas. J. Caunītis zina stāstīt, ka Latvijā cigaretes maksā lētāk nekā pārējās Eiropas Savienības (ES) jaunākajās dalībvalstīs. Dārgākas cigaretes ir pat Bulgārijā un Rumānijā.

Bizness ar mīnusa zīmi

Neskarot tabakas kaitīgumu un industrijas nodarīto postu, sarunas gaitā pievēršu abu speciālistu uzmanību kādai būtiskai detaļai. Ja tiks radīti aizliegumi, tas var nodarīt kaitējumu valsts ekonomikai. Tabakas ražotāji un izplatītāji taču ir arī lieli nodokļu maksātāji. Manu argumentu abi speciālisti pilnībā noraida. “Pasaules bankas pētījumi piecu gadu garumā pierādījuši, ka tas ir bizness ar mīnusa zīmi. Tabakas industrija grauj tautsaimniecību un ekonomiku,” uzskata J. Caunītis. Kolēģa teikto papildina I. Pudule: “Saskaitot kopā zaudējumus, summa ir daudz lielāka par to, kas iekasēta no nodokļiem. Smēķēšana izraisa slimības un invaliditāti, kas jāapmaksā valstij. Tam jāpieskaita līdzekļi, kas tiek ieguldīti, likvidējot smēķēšanas dēļ izraisītus ugunsgrēkus.”

Priekšā vēl garš ceļš

Gan I. Pudule, gan J. Caunītis ir gatavi cīņai pret netikumu, kas skāris tik daudz cilvēku Latvijā un pasaulē. Koalīcijas prezidente brīdina, ka rezultāti būs ilgi jāgaida: “To, ko mēs tagad uztveram par normālu ikdienu, esam panākuši ļoti pakāpeniski. Mēs vairs nebrīnāmies, ka trolejbusos, tramvajos, bankās nesmēķē. Izbrīnu neizraisa tas, ka ārsts pieņemšanā nesmēķē. Pirms kāda laika tas bija neparasti. Agrāk smēķēja pat īsajos lidojumos, tagad ir aizliegts smēķēt transatlantiskos lidojumos, un to visi pieņem kā normu. Arvien biežāk tiek aizliegts smēķēt dažādu iestāžu iekštelpās. Tūlīt Īrijā un Norvēģijā stāsies spēkā aizliegums smēķēt restorānos, bāros un kafejnīcās, un to uztvers pilnīgi normāli. Interesanti, ka ierobežojumi ieviesti, domājot ne tikai par sabiedrisko vietu apmeklētājiem, bet arī darbiniekiem.” Šis fakts arī jaunizveidoto koalīciju pamudinājis sākt dialogu ar Latvijas darba devējiem. Šobrīd vairāku organizāciju pārstāvji pastāvīgi dodas izbraukumos pa Latvijas pilsētām, lai aicinātu darba devējus uz diskusiju. Attieksme esot pozitīva, bet rezultāts vēl jāgaida.
Tieši attieksmes maiņa ir tas, uz ko tiecas koalīcijas pārstāvji. Ja izdosies to panākt, tad ar laiku noteikti izdosies mainīt arī valstsvīru domāšanu. I. Pudule un J. Caunītis ir sašutuši, ka Veselības ministrijas izstrādātajā rīcības plānā nav ne vārda par cīņu pret smēķēšanu. Tāpēc šodien Latvijā nav valstiska mēroga ārstēšanas programmu tiem smēķētājiem, kas vēlas atteikties no šā pieraduma. Padomus var sniegt tikai ģimenes ārsts un Rīgas Narkomānijas un profilakses centra uzticības tālrunis. J. Caunītis uzsver, ka tālruņa popularitāte pēdējā laikā strauji pieaugusi. Pagājušajā mēnesī vien darbinieki atbildējuši uz aptuveni 900 zvaniem. Lielākoties cilvēki interesējušies par smēķēšanas atmešanu. Tātad interese ir, tikai valstij nav ko piedāvāt. Bet ir tik svarīgi pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no šā netikuma. J. Caunītis apgalvo, ka smēķētājs var atgūt savu agrāko veselības stāvokli, jo organisms pašattīrās. Cik ilgu laiku tas prasa? Katrai orgānu grupai pašattīrīšanās laiks ir citāds, bet, piemēram, cilvēkam, kurš atteicies no cigaretēm, jau pēc gada ievērojami samazinās risks saslimt ar plaušu vēzi. Tātad atmest nekad nav par vēlu.

Ieva Treija