Saeimas sēdes atraktivitāte un aktualitāte

Atgriežoties no Saeimas sēdes un pārdomājot, kādā kārtībā sarindot prioritātes, bija jāatzīst, ka uz dienas notikumu 27.maija sēdē pretendē ne viens vien izskatītais jautājums.
Ar divām trešdaļām deputātu balsu vēl uz 10 gadiem ir pagarināts termiņš bijušajiem VDK darbiniekiem ieņemt amatus valsts pārvaldē un pašvaldībās. Tomēr joprojām nav rasts kompromiss čekas maisu satura publiskošanā. Akceptētas vairākas izmaiņas Satversmē. Valsts prezidentam būs tiesības likumu otrreizējai caurskatīšanai atdot atpakaļ 10 dienu laikā iepriekš noteikto septiņu dienu vietā. Turpmāk vēlēt pašvaldības varēs ne tikai Latvijas, bet arī citu ES dalībvalstu pilsoņi, ja tie pastāvīgi dzīvo Latvijā. Satversmē nostiprināta arī ES prasība par vienoto dalībvalstu aresta kārtību likumpārkāpējiem.
Jāatzīmē arī vairākkārt neveiksmīgie opozīcijas mēģinājumi šūpot valdību, piemēram, iesniedzot lēmumprojektu par grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”. Saeima balsojumā noraidīja minētā lēmumprojekta nodošanu komisijām, bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Gundars Bērziņš apliecināja, ka šaubām par pedagogu darba algas paaugstināšanu un ikgadējo pensiju indeksāciju nav pamata.
Tomēr ar pirmo kārtas numuru atzīmējama Alekseja Loskutova apstiprināšana Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatā. Aizklāti 64 deputāti nobalsoja par, bet 32 (“Jaunā laika” un TB/LNNK deputāti) pret. Debates ilga vairāk par stundu. Tajās uzstājās 11 deputāti un skāra ne vien A.Loskutova kandidatūru, bet arī KNAB darbību, Jutu Strīķi, politisko kontekstu Loskutova kandidatūras apstiprināšanai un citas nianses. Aleksejs Loskutovs salīdzinājumā ar ārēju mieru, bet nedrošību 25.maija valdības sēdē Saeimas klausītāju sēdvietā izskatījās krietni pašpārliecinātāks. Viņš gan sarunājās ar klāt pienākušajiem deputātiem, gan izturēja preses foto un video kameru nedalīto uzmanību un nesaudzīgos opozīcijas deputātu izteikumus no Saeimas tribīnes.
Opozīcijas būtiskākie iebildumi bija pret valdības steigu, jo MK otrdienas sēdē vienprātīgi ministru virzīto kandidātu nav bijis iespēju uzklausīt un iepazīties ar viņa konkursa vērtēšanas komisijai iesniegtajiem dokumentiem (CV, motivācijas vēstuli, KNAB darbības redzējumu).
Laikietilpības ziņā uz dienas notikuma Saeimā statusu varētu pretendēt politiskās kaislības par neuzticības izteikšanu īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Nilam Muižniekam. Arī šajā jautājumā debates ilga vairāk nekā stundu, politiķiem apmainoties ar savstarpējiem pārmetumiem un atsaucoties vai atspēkojot iepriekšējās valdības neizdarības. Kā neuzticības izteikšanas iemesls bija opozīcijas pārliecība, ka N.Muižnieks nav strādājis tā, lai attaisnotu sekretariāta izveidošanas ieceri – sabiedrības integrācijas veicināšanu Latvijā. Tomēr Saeimas vairākums lēma par uzticību N.Muižniekam.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv