Uz pagājušo nedēļu atskatoties

Latvijas un ASV attiecībās – lietišķās sadarbības turpinājums

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pagājušo nedēļu pavadīja Amerikas kontinentā, vispirms apmeklējot Floridas štatu. Hjūstonā sarunā Teksasas štata gubernatora vietnieks Luiss Saencs un mūsu prezidente vienojās, ka jau tuvākajā laikā Latviju apmeklēs Teksasas štata delegācija, pārstāvot augsto tehnoloģiju, medicīnas un ārējo tirdzniecības sakaru jomas, kā arī plašu uzņēmēju grupu, lai rosinātu Teksasas investīcijas Latvijā un sadarbību dažādos sektoros. Valsts prezidente tikās arī ar Harisas apgabala pašvaldības vadītāju Robertu Ekelsu, pārrunājot dažāda līmeņa kontaktu iespējas ar Latviju. V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka Baltijas jūras reģions kļuvis par vienu no dinamiskākajiem reģioniem Eiropā ar lieliskām straujas izaugsmes iespējām. Mūsu prezidente Teksasā vienojās par sadarbību starp Džeimsa Beikera institūtu un Latvijas akadēmiskajiem spēkiem. Tiekoties ar Hjūstonas, Dalasas un Luiziānas latviešiem, V.Vīķe–Freiberga sacīja, ka ikviens latvietis pasaulē var būt lepns uz Latvijas sasniegumiem – dalību Eiropas Savienībā un NATO.

Tomass Lantoss “Latvijas Balzama” apmeklējuma laikā uzklausa uzņēmuma ģenerāldirektora Rolanda Gulbja (no labās) paskaidrojumus Foto: Atis Dieziņš, A.F.I.

•

Savukārt Latvijā oficiālā vizītē bija ieradies ASV Kongresa pārstāvis Tomass Lantoss. Ar viņu tikās Ministru prezidents Indulis Emsis. Viņš un T.Lantoss bija vienisprātis, ka Latvijas un ASV attiecības ir ļoti labas, un pauda cerību, ka tādas tās būs arī turpmāk.
Tikšanās laikā pārrunāta situācija Irākā, ANO jaunās rezolūcijas par Irāku projekts, kā arī jautājumi saistībā ar Irākā paredzēto vēlēšanu norises drošību. T.Lantoss pateicās par Latvijas atbalstu ASV Irākas jautājumos un pauda cerību uz turpmāku sadarbību šajā jomā.
ASV kongresmenis Toms Lantoss savas oficiālās vizītes laikā apmeklēja arī Baltijas lielāko alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumu a/s “Latvijas Balzms”. Viņš iepazinās ar uzņēmuma vēsturi un ražošanas tehnoloģiju. “Latvijas Balzama” produkcija tiek eksportēta arī uz ASV.
“Latvija var lepoties ar savu produktu kvalitāti, tai skaitā arī ar “Latvijas Balzama” produkciju. Kā nozīmīgs preču eksportētājs un darba devējs “Latvijas balzams” dod nozīmīgu ieguldījumu visa reģiona ekonomikā,” teica ASV kongresmenis.

Tikšanās Meksikā, Īrijā un Vācijā

Latvija pagājušajā nedēļā pirmo reizi piedalījās Eiropas Savienības (ES), Latīņamerikas un Karību valstu vadītāju sanāksmē Meksikas pilsētā Gvadalaharā. Mūsu valsts delegāciju tajā vadīja Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, kas Gvadalaharā ieradās no Teksasas. Uzrunājot Latīņamerikas, Karību un ES valstu vadītājus, Latvijas prezidente uzsvēra, ka jaunās ES valstis lūkojas nākotnē ar apņēmību dot savu ieguldījumu augošajā transatlantiskajā partnerībā starp ES, Latīņamerikas un Karību valstīm. “Sociālā kohēzija vieno sabiedrību un nosaka, vai tā ir stabila un labi integrēta. Valdību loma ir darīt visu, lai mazinātu nabadzību, kādas sabiedrības grupas izslēgšanu un tieslietu sistēmas vājumu,” sacīja V.Vīķe–Freiberga.
Latvijas Valsts prezidente sammita laikā tikās ar Meksikas prezidentu Visenti Foksu, Čīles prezidentu Rikardo Lagosu Escobaru, Kostarikas prezidentu Abelu Pačeko de la Espriellju un Venecuēlas prezidentu. Sarunās pausta ieinteresētība veidot ciešākas attiecības ar Latviju, uzsverot, ka jaunais valsts dalības ES konteksts paver daudz plašākas iespējas sadarbībai. Meksikas un Kostarikas prezidenti pauda ieinteresētību drīzumā panākt konkrētus sadarbības projektus ar Latviju.

•

Eiropas komisāre Sandra Kalniete pagājušajā nedēļā piedalījās Eiropas Komisijas rīkotajā starptautiskajā konferencē Īrijā, Bundorānas pilsētā, par Eiropas Savienības kopīgo zivsaimniecības politiku “Atbalsts kopīgajai zivsaimniecības politikai un piekrastes zonu attīstībai 2007.–2013.gada perspektīvā”. Konferencē pulcējās ES dalībvalstu zivsaimnieki, paš-valdību un valsts pārvaldes iestāžu darbinieki, patērētāju grupu un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī zinātniskie darbinieki. Konferences laikā komisāre tikās ar Īrijas komunikāciju, jūras lietu un dabas resursu ministru Dermotu Ahernu.

•

Latvijas ārlietu ministrs Rihards Pīks pagājušonedēļ bija darba vizītē Vācijā, kur tikās ar federālo ārlietu ministru Jošku Fišeru, pārrunājot divpusējo attiecību, ES Starpvaldību konferences, ES un Krievijas sammita un citas aktualitātes.

Latvijas pieredze – Irākas atjaunotnei

Latvijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar ANO Attīstības programmu (UNDP) un ANO Izglītības, kultūras un zinātnes organizāciju (UNESCO) sāk pirmo tehniskās palīdzības projektu Irākai. Tā pirmajā fāzē Irākas Kultūras ministrijas Kultūras pieminekļu inventarizācijas biroja speciālisti Latvijā apguva pieredzi, kā veikt arheoloģijas un vēstures pieminekļu saglabāšanu, izmantojot digitālās fotogrammetrijas metodes. Latvijas unikālā, starp-tautiski atzītā pieredze šajā jomā ir īpaši nozīmīga Irākas situācijai, jo tā nodrošina iespēju ātri un precīzi reaģēt, lai saglabātu tās apdraudēto kultūras mantojumu. Pagājušajā nedēļā Latvijas eksperti dalījās vēsturisko pieminekļu dokumentēšanas pieredzē ar Irākas speciālistiem un mācīja viņus lietot jaunākās tehnoloģijas. Latvijas fotogrammetrijas speciālisti ir ieguvuši pieredzi šādu darbu veikšanā, strādājot Latvijā, kā arī veicot izpētes darbus Ēģiptē, Karnakas templī. Par savu veikumu Ēģiptē Latvijas eksperti guvuši augstu UNESCO atzinību. Irākiešu praktiskās mācības notika Cēsu pilsdrupās, kur tika demonstrētas tehnoloģiskās iespējas. Projekta otrajā fāzē paredzēta Irākas ekspertu tālāka apmācība Irākā vai Jordānijā un Ēģiptē, atkarībā no situācijas Irākā. Tehniskās palīdzības projekts Irākai tiek finansēts no līdzekļiem, kurus Latvijas valdība pagājušajā gadā piešķīra Irākas rekonstrukcijai. Irākas ekspertu mācību programma Latvijā beigsies rīt, 2.jūnijā.

Maskavas mērs Jurijs Lužkovs un Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs pārgriež lentīti Maskavas nama svinīgajā atklāšanā Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Vakar, 31.maijā, ārlietu ministrs Rihards Pīks ar Irākas kultūras ministru Mofīdu Muhammedu al Džazeri pārrunāja Latvijas iespējas sniegt palīdzību Irākas atjaunošanā. Irākas kultūras ministrs pateicās par Latvijas interesi un iniciatīvu Irākas atjaunošanā, totalitārisma režīma atstāto seku pārvarēšanā. Viņš apgalvoja, ka Latvija savu vēlmi palīdzēt Irākas tautai ir apliecinājusi ne tikai ar vārdiem, bet arī darbiem – gan ar Latvijas karavīru dalību miera uzturēšanas misijā Irākā, gan arī nododot pieredzi kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā. Ministrs atzina, ka Irākā, līdzīgi kā tas bijis Latvijā, daudzi valsts nostiprināšanas procesi jāsāk no paša sākuma, tādēļ viņš ļoti augstu novērtē mūsu valsts pieredzi. Ārlietu ministrs Rihards Pīks apliecināja Latvijas gatavību turpināt palīdzības sniegšanu Irākai, galvenokārt ar pieredzi totalitārisma seku likvidēšanā, ekonomikas attīstīšanā, administratīvās sistēmas uzlabošanā, kā arī kultūras mantojuma saglabāšanā. Viņš arī izteica cerību, ka no 30. jūnija vara Irākā tiks nodota irākiešu pagaidu valdībai, kuras galvenais uzdevums būs vēlēšanu nodrošināšana 2005. gada janvārī. Irākas kultūras ministrs apstiprināja, ka pēc brīvām Irākas tautas vēlēšanām sāksies jauns posms valsts un reģiona attīstībā. Mofīds Muhammeds al Džazeri apliecināja, ka jebkāda Latvijas palīdzība Irākai ir ļoti nozīmīga.

Vai solis uz priekšu
Latvijas un Krievijas attiecībās?

Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers tikās ar Maskavas mēru Juriju Lužkovu, kurš bija ieradies vizītē Latvijas galvaspilsētā.

Sarunā piedalījās arī Latvijas un Krievijas vēstnieki, Rīgas domes un Maskavas pilsētas vadības pārstāvji. Abas puses vienojās par nepieciešamību aktivizēt dialogu un ekonomisko sadarbību. Iezīmējot Latvijas stratēģiskās priekšrocības un attīstības perspektīvas jaunajā Eiropā, Ministru prezidenta biedrs uzsvēra, ka abu valstu sadarbības veicināšanai līdzās lietišķajai Rīgas un Maskavas sadarbībai nepieciešams sākt oficiālo Latvijas un Krievijas dialogu augstākajā līmenī. Paužot nožēlu, ka līdz šim nav notikusi Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju tikšanās, A.Šlesers uzsvēra: jo drīzāk mēs sēdīsimies pie sarunu galda, jo drīzāk spēsim rast risinājumu problēmām un sekmēt abpusēji izdevīgu sadarbību, lai viedokļu apmaiņa nenotiktu caur presi vai starpniekiem, kuri no tā “gūst sev politiskās dividendes”. Tika pārrunāti Rīgas un Maskavas sadarbības projekti, sadarbība transporta nozarē, it īpaši uzsverot interesi par aviopārvadājumu apjoma palielināšanu starp Rīgu un Maskavu.
Vizītes laikā Maskavas mērs Jurijs Lužkovs tikās arī ar Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru, paužot gandarījumu par abu galvaspilsētu sekmīgo sadarbību. Taču, tiekoties ar žurnālistiem, Maskavas mērs nodevās ierastajai retorikai par Latvijā it kā pastāvošo krievvalodīgo diskrimināciju un nespēja slēpt aizvainojumu, ka viņu nav pieņēmis Ministru prezidents.

Apkopoja

Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv