Vīru dziesma Dikļos

“Dievs, sargi mūsu Tēvuzemi, ka viņa ziedoša un stipra top!” – ar dziesmu, kas tieši pirms 140 gadiem te skanēja pirmajos Dziesmu svētkos, sestdien, 29.maijā, pie Dikļu baznīcas tika atklāti pirmie vīru koru svētki. Piedalījās visi 23 Latvijas kori, kopskaitā ap 800 vīru. Tāpat kā dziedātāji, arī klausītāji bija sabraukuši no visiem Latvijas novadiem. Sarīkojumu kuplināja Dikļu muzikanti un Nacionālo bruņoto spēku orķestris maestro Pētera Rudzīša vadībā. Tie bija īsti tautas svētki, laba priekšspēle 2008.gadā gaidāmajiem XXIV Latviešu vispārējiem dziesmu svētkiem.

Indulis Emsis: “Dikļu pils jau atdzimusi. Latvija vēl atdzimst. Un es esmu pārliecināts, ka mēs paši saviem spēkiem spēsim atdzimt un ar dziesmu iet labklājības ceļu.” Foto: Andris Kļaviņš

Tradīcijas dzimšana

Dikļu draudzes mācītājs Jānis Vasks savā svētrunā atgādināja, ka tālajā 1864.gadā svētku garīgais ierosinātājs bija Juris Neikens, viens no pirmajiem latviešu tautības mācītājiem. Ar savu iedzimto inteliģenci, reliģiski ētisko skaidrību, mīlestību pret tautu un izcilajām runātāja dotībām Juris Neikens (1826–1868) iemantoja milzīgu autoritāti plašā apkārtnē. Tautu viņš audzināja arī ar rakstīto vārdu, kļūdams par reālistiskās tradīcijas iedibinātāju latviešu literatūrā. Par latviešu krietnāko tikumu viņš uzskatīja Dieva iedēstīto dziesmu garu, kas spēj vienot tautu.
Jura Neikena aicināti, uz pirmajiem Dziesmu svētkiem sapulcējās seši vīru kori. Dikļiem sekoja Bauņi, Rūjiena, Valka un Dobele, līdz 1873.gadā Rīgu pieskandēja pirmie Vispārējie latviešu dziedāšanas svētki.
Kā vēlāk rakstīja Kaudzītes Matīss, “šie mazie dziesmu svētki uzskatāmi par Vispārējo dziesmu svētku priekštečiem. Tie iekustināja uz dziedāšanu vispār un liecināja par latviešu tautas cenšanos pēc apgaismības un izglītības rotām.”

Koncerts sākas
ar blīkšķi

Ceturtdien un piektdien Rīgas un Valmieras vīri svētkus iedziedāja ar garīgās mūzikas koncertiem Dikļu baznīcā. Sestdienas pēcpusdienā pēc svētbrīža baznīcas dārzā vīru kori ar saviem skaistajiem karogiem pāri Neikena kalniņam devās uz koši saposto estrādi. Spēlēja Dikļu pūtēju orķestris, priecīgā noskaņojumā solu rindas piepildīja skatītāji, starp viņiem arī Ministru prezidents Indulis Emsis, viesi no pārnovadiem un tālām zemēm. Uz estrādes kārtojās koristu rindas. Tieši tai brīdī saulainajā medus mucā ielija melna darvas lāse: pasen liktie podesti neizturēja un ar lielu brīkšķi ielūza. Vīru spēks izrādījās stiprāks par konstrukciju spēku, vēlāk teica runātāji, taču svētku saimniekus tas ļoti sarūgtināja.
Dikļu pagasta padomes priekšsēdētāja Renāte Zīdere: “Mēs šiem svētkiem sākām gatavoties jau pirms trim gadiem. Darījām visu pakāpeniski, solīti pa solītim, jo naudas vienmēr bija par maz. Estrādei jaunam segumam iznāca, bet podestu atjaunošanai nepietika. Gribēšana kārtējo reizi bija lielāka par mūsu varēšanu.”

Svētku mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss (pa labi) un svētku goda viesis Roberts Zuika Foto: Andris Kļaviņš

Savs labums no negaidītā negadījuma tomēr varētu būt. To, cik ļoti pietrūkst finansiāla atbalsta kultūrai, paši savām acīm redzēja gan premjerministrs, gan rajona vadība. Valmieras rajona padomes priekšsēdētājs Vitauts Staņa tūlīt arī deva solījumu piešķirt līdzekļus estrādes pamatīgai atjaunošanai. “Valmieras rajons vienmēr lepojies, ka Dikļi atrodas mūsu novadā. Un Dikļi vienmēr pratuši turēt augstu Dziesmu svētku tradīciju.”

Jauns spēks

Roku rokā ar Dikļu pagasta un Valmieras rajona pašvaldībām un Tautas mākslas centru šos vīru koru svētkus organizēja Latvijas vīru koru biedrība ar enerģisko un lietpratīgo Aleksandru Zeimuļu– Priževoitu priekšgalā. Tas bija biedrības pirmais lielais pasākums. Un, kā atzīst Aleksandrs, izdevās par visiem simt punktiem. Jau sākot ar vīru koru skati un tās gaitas ierakstu kompaktdiskā, ar svētku programmu, kurai katrs koris varēja ieteikt savas visvairāk iemīļotās dziesmas, un virsdiriģentu iesaistīšanu svētku sagatavošanā. Pirms svētkiem jaunākie dziedātāji no Rīgas 1.ģimnāzijas kora “Ilūzija”, Policijas akadēmijas kora “Justus” un vēl dažiem koriem turpat Dikļos pieredzējušu vokālo pedagogu vadībā apguva vīru koru pamatrepertuāru, tika sarīkota fotoizstāde par vīru koru kustības vēsturi. Īsi sakot, tika iekustināti visi dziedošie vīri un diriģenti.

Goda viesi
ar dārgām veltēm

Kā dārgu atmiņu no pir- majiem Dziesmu svētkiem Johans Johansons no Somijas diklēniešiem uzdāvināja ērģeļu kompozīcijas partitūru. To viņš mantojis no sava vectēva, kas bijis Dikļu draudzes ērģelnieks tai laikā, kad te sludināja Juris Neikens.
Tautas lūgšanu “Dievs, svētī Latviju!” kopkoris dziedāja kopā ar tautu. Un diriģēja vecākais no muzikālās Zuiku ģimenes – Kurzemes cietoksnī dzimušā latvju karavīru kora dibinātājs Roberts Zuika. Viņš uz XX Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem sapulcināja trimdas latviešu vīru kori “Kalējs”, kas piedalījās arī nākamajos dziesmu svētkos un Rīgas astoņsimtgades svinībās. Diriģenta gaitas viņš sācis pirmskara Valmierā un šo pusi arvien mēdz apciemot, kad vien ir dzimtenē.

Uz tikšanos
Neikena kalnā!

Kad koncerts tuvojas izskaņai, Dikļu bērni visapkārt estrādei iededz sveces, lai gaišās liesmiņas rādītu ceļu uz nākamo tikšanos. Renāte Zīdere saka, ka vismaz reizi piecos gados te notiks dziesmu svētki: “Lai mēs varētu pastāvēt lielo pārmaiņu laikos, katram pagastam vajadzētu kopt savu īpašo, tikai tam piederošo. Mums tāds ir Jura Neikena mantojums un Dziesmu svētku tradīcija, mūsu senā baznīca ar tās stipro draudzi un skaistā Dikļu pils, kas atkal atdzimusi.”

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv