Atlaist vai neatlaist Saeimu?

Ar Satversmes satura papildināšanas ieceri 27.maijā klajā nāca partijas “Jaunais laiks” vadītājs Einars Repše. Partija gatavos Satversmes grozījumus, kas dotu tiesības pilsoņiem ierosināt referendumu par Saeimas atlaišanu.
Kā zināms, Satversmes grozījumu ierosinājumi politisko partiju vidū uzvirmo ne jau pirmo reizi. Tiesa, līdz reāliem grozījumiem, ievērojot piesardzību, likumdevēji nonāk reti. Pietāte pret valsts pamatdokumenta satura izmaiņām ir respektējama un nopietni apsverama, taču ne absolutizējuma.
“LV” lūdza sabiedrībā pazīstamas politoloģes Ilzi Ostrovsku un Nelliju Ločmeli paust viedokli – vai Latvijas Republikas Satversmē tautai dot tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. Abu uzrunāto teiktais ir atšķirīgs.
Ilze Ostrovska pauž pārliecību, ka valstī, kas sevi piesaka kā demokrātisku, šādas tiesības tautai noteikti būtu jādod. “Latvijā tautai ir tik maz reālu tiesību ietekmēt valsts varu, ka, no demokrātijas viedokļa raugoties, katrs tiesību palielinājums ir apsveicama uzvara. Demokrātijai attīstoties, iestājas posms, kad nepieciešama pastiprināta sabiedrības varas realizācijas iespējamība. Latvijā šobrīd tāds ir iestājies. Arī piemēru, kas apliecina valsts varas īstenotu sabiedrības viedokļa diskriminēšanu, ir ļoti daudz. Starp varu un sabiedrību patlaban ir vērojama milzīga atsvešinātība.” Politoloģe norāda, ka paziņojums par Satversmes grozījumu sagatavošanu ir partijas “Jaunais laiks” reakcija uz esošo situāciju. Radikālisms izriet no apspiesta viedokļa. Tādēļ ir jānovērš iemesli un iegansti, nevis pret tiem jācīnās ar varas koncentrācijas palīdzību.
Savukārt politoloģe Nellija Ločmele atzīst, ka Satversmē noteiktais varas līdzsvars ir izsvērts un darbojas. “Nedomāju, ka Satversmē būtu nepieciešami grozījumi, kas rosinātu ārkārtas vēlēšanas tikai tādēļ, ka kādai sabiedrības daļai radusies neuzticība politiķiem. Neuzticības iemesls var būt arī par maz izrādīta interese. Sabiedrība savu protestu, ja vēlas, var paust. Piemēram, iziet ielās, pieprasīt tikšanās ar politiķiem.” N.Ločmele kā veiksmīgu viedokļa ietekmes formu min aktīvu nevalstisko organizāciju darbību.
Politoloģe arī norāda uz tautas nemainīgi augsto līdzdalību Saeimas vēlēšanās, kas tādējādi nonāk pretrunā ar sabiedrības neuzticību politiķiem. Turpretī I.Ostrovska akcentē iezīmi, ko nevajadzētu ignorēt, – vēlēšanu rezultātu leģitimizācijas apstrīdēšanu, kas liecinot par demokrātijas dekonsolidāciju. Kā piemērs tika minēta 2001.gada pašvaldību vēlēšanu rezultātu apstrīdēšana vienā no Balvu rajona pagastiem.
Nedēļas nogalē notikusī “Jaunā laika” konference gan iezīmēja nesaskaņas partijas biedru vidū, jo pret E.Repšes izteikto priekšlikumu sākt parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai iebilda daļa partijas biedru. Partija izskaidrošanas kampaņu solās sākt pēc 12.jūnija. Jāpiezīmē, ka vēl nav izstrādāti un zināmi iespējamie Satversmes grozījumu priekšlikumi, lai par procesu runātu konkrētāk.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv