“Neuzticamie gvardi”

Arhīvu dokumenti apliecina, ka latviešu tautības karavīriem J.Staļina režīms tā īsti uzticējies nav nekad. Arī 2002. un 2003.gadā “Latvijas Vēstnesī” publicētie dokumenti par 1937.–1938.gada Lielā terora noziegumiem parādīja, kā, apsūdzot par līdzdalību “militāri fašistiskajā sazvērestībā”, “latviešu kontrrevolucionārajā nacionālistiskajā organizācijā”, kā arī “spiegošanā” Latvijas, Vācijas, Polijas, Japānas un citu valstu izlūkdienestu labā, PSRS Iekšlietu tautas komisariāta darbinieki mērķtiecīgi iznīcinājuši gan visaugstākā ranga latviešu tautības militārpersonas, gan arī zemāka līmeņa komandierus.
Diskriminācijai tika pakļauti arī daudzi no tiem karavīriem, kas Otrā pasaules kara laikā cīnījās 43.gvardes latviešu strēlnieku divīzijā, kā arī citās karaspēka daļās. Tā, piemēram, 1943.gada 27.martā saskaņā ar Ziemeļrietumu frontes pavēlniecības pavēli uz Saratovas tankistu skolu tika nosūtīti 9 latvieši. Bet drīz vien Pievolgas kara apgabala pavēlniecība viņus nosūtīja atpakaļ, norādot: “Atteikt. Latvieši.”, “Latvieši. Atskaitīt”, “Atteikt tautības dēļ.” Kaut arī LK(b)P CK sekretārs J.Kalnbērziņš un LPSR TKP priekšsēdētājs V.Lācis ziņojumā Sarkanās armijas Politiskās pārvaldes priekšniekam ģenerālpulkvedim Ščerbakovam norādīja, ka tā esot “to sarkanarmiešu vajāšana, kuri nav krievu tautības”, Pievolgas kara apgabala štāba priekšnieks ģenerālmajors Gļinskis atbildēja, ka tas esot darīts pēc Sarkanās armijas Galvenās formēšanas pārvaldes direktīvas Nr. M/12926, saskaņā ar kuru “latviešu, lietuviešu, igauņu un citu tautību karavīri ir jāizņem no Sarkanās armijas un jānosūta uz nacionālajām karaspēka daļām vai rūpniecību”.
Arī pēc 1949.gada 25.marta deportācijas PSRS Kara ministrija pieņēma lēmumu “demobilizēt no padomju armijas tās militārpersonas, kuras ir no Latvijas PSR izsūtīto kulaku un bandītu atbalstītāju ģimenes locekļi”.
Kā šī pavēle tikusi realizēta attiecībā uz atsevišķiem 43.gvardes latviešu strēlnieku divīzijas karavīriem, stāsta turpmāk publicētie dokumenti.

Baltijas kara apgabala Valsts drošības ministrijas Pretizlūkošanas pārvaldes priekšnieka vietnieka
ģenerālmajora Zarelnas paziņojums par izsūtīto dēlu demobilizēšanu no armijas

PSR Savienības Pilnīgi slepeni

Valsts drošības ministrija Liters “A”, Rīga
Baltijas kara apgabala 1951.gada 1.novembrī
Pretizlūkošanas pārvalde Nr.2/1–24811

Latvijas PSR valsts drošības
ministra vietniekam biedram
Vēveram Rīgā

PSR Savienības Kara ministrija ir pieņēmusi lēmumu demobilizēt no Padomju armijas militārpersonas, kuras ir no Latvijas PSR izsūtīto kulaku un bandītu atbalstītāju ģimenes locekļi.

Tiek nosūtīts tādu 43.gvardes latviešu strēlnieku divīzijas militārpersonu saraksts, lai Jūs pieņemtu attiecīgos mērus pēc viņu demobilizācijas.
Vienlaikus paziņojam, ka ar nolūku novērst iespēju kādam no viņiem aiziet nacionālistiskajās bandās, ar kara apgabala pavēlniecību ir vienošanās – šo militārpersonu kategoriju demobilizēt 2–3 dienas pirms viņu nosūtīšanas uz ģimeņu specnometinājuma vietām.
Par Jūsu lēmumu attiecībā uz minētajām personām un par to, kad viņas tiks etapētas uz specnometinājuma vietu, lūdzu paziņot mums, lai veiktu demobilizāciju.
Pielikumā: saraksts uz 2 lapām.
Baltijas kara apgabala VDM Pretizlūkošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks ģenerālmajors Zarelna

LVA, 1894.f., 1.apr., 4224.l. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā:
“(..) Steidzami noformējiet lēmumus par izsūtīšanu. 6/XII (..). (adresāts – nesalasāms, paraksts – nesalasāms.)

Pilnīgi slepeni

Personu saraksts, kuras paslēpās
no izsūtīšanas no Latvijas PSR un kuras vēlāk
iesauktas Padomju armijā

Baltijas kara apgabala VDM
Pretizlūkošanas pārvaldes 2.daļas

priekšnieka vietnieks pulkvedis Luņevs

1951.gada 1.decembrī

LVA, 1894.f., 1.apr., 4224.l., 18., 19.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Baltijas kara apgabala VDM Pretizlūkošanas
pārvaldes lūgums LPSR VDM nosūtīt
A.Grīnberga ģimenes novērošanas lietu

PSRS VDM Baltijas kara Pilnīgi slepeni

apgabala Pretizlūkošanas pārvalde Liters “A”
Latvijas PSR VDM “A” daļas 1953.gada 4.februārī
priekšnieka vietniekam – Nr.5/2–2487

apakšpulkvedim biedram Verbovskim
Rīgā

Baltijas kara apgabala karaspēkā dienē seržants Arnolds Eduarda dēls Grīnbergs, dzimis 1929.gadā, kura kulaku ģimeni – tēvu Grīnbergu Eduardu Jāņa dēlu, māti un māsu – Latvijas PSR VDM orgāni 1949.gada 25.martā izsūtīja specnometinājumā uz Omskas apgabalu. Grīnbergs A.E. arī bija pakļauts izsūtīšanai, taču, sakarā ar to, ka izsūtīšanas brīdī nebija mājās, viņš izsūtīts netika.
Lai izlemtu jautājumu par Grīnberga A.E. izsūtīšanu, lūdzam izsūtīt viņa tēva Grīnberga E.J. un citu ģimenes locekļu novērošanas lietu Nr.23011, kura glabājas Latv. PSR VDM “A” daļā.

Baltijas kara apgabala VDM
Pretizlūkošanas pārvaldes 5.daļas
priekšnieka vietnieks majors Timohins

LVA, 1894.f., 1.apr., 11324.l., 21.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Baltijas kara apgabala VDM Pretizlūkošanas
pārvaldes priekšnieka vietnieka ģenerālmajora
Zarelnas ziņojums par Arnolda Grīnberga izsūtīšanu

Kopija

Omskas apgabala Iekšlietu Pilnīgi slepeni
ministrijas “P” daļas Liters “A”
priekšniekam 1953.gada 14.aprīlī
Omskā Nr.2/2–8204

Saskaņā ar 1951.gada 15.decembrī pieņemto lēmumu, kuru sankcionējis Latvijas PSR prokurors, Jūsu rīcībā tiek nosūtīts Arnolds Eduarda dēls Grīnbergs, dzimis 1929.gadā, lai pievienotos viņa ģimenes locekļiem, kuri 1949.gada 21.martā ar ešelonu Nr.97383 izsūtīti uz Omskas staciju.

Pielikumā: slēdziena par A.E.Grīnberga izsūtīšanu pirmais eksemplārs, kratīšanas protokols un viņa personības dokumenti.

Baltijas kara apgabala Iekšlietu ministrijas
Pretizlūkošanas pārvaldes priekšnieka
vietnieks ģenerālmajors Zarelna

LVA, 1894.f., 1.apr., 11324.1., 17.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Kā liecina arhīva dokumenti, 1953.gadā izsūtījumā pie vecākiem Omskas apgabalā tika izsūtīts arī Gunārs Beļickis, bet, kā šķiet, Jāzeps Rancāns un Antons Gražulis palika Latvijā.

Jānis Riekstiņš,
Latvijas Valsts arhīva
vecākais referents