Vēlēšanās varētu piedalīties aptuveni puse balsstiesīgo

Tradicionāli vecajās Eiropas Savienības (ES) valstīs iedzīvotāju aktivitāte, vēlot Eiropas Parlamentu (EP), nav īpaši augsta. Dažās valstīs pie vēlēšanu urnām dodas
tikai mazliet vairāk nekā 20% vēlētāju. Tomēr pēdējās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Latvijā situācija varētu būt atšķirīga.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāju aktivitāte būs zemāka Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Cipars, ar kuru jābūt
uzmanīgiem

Aptaujas liecina, ka vēlēšanās domā piedalīties aptuveni 70% balsstiesīgo. Tātad, pēc aptauju datiem, pilsoņu aktivitāte arī šajās vēlēšanās Latvijā varētu būt līdzīga kā Saeimas un pašvaldību vēlēšanās. Tomēr sociologs un Latvijas Tirgus un sociālo pētījumu centra sociologs, “Latvijas faktu” direktors Aigars Freimanis sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” norāda, ka šis skaitlis jāvērtē ļoti uzmanīgi. ““Latvijas faktu” veiktā sabiedriskās domas aptaujā iedzīvotājiem tika uzdots jautājums nevis par līdzdalību vēlēšanās, bet gan par iespējamo balsojumu. Mēs jautājām, par kādu partiju iedzīvotāji gatavojas balsot EP vēlēšanās. Parasti šāda veida aptaujās var nomērīt, aptuveni cik cilvēku izdarījuši savu izvēli par labu kādai politiskajai partijai, cik cilvēkiem vēl nav skaidrs, par ko balsot. Daļa, protams, ir tādi, kas deklarē, ka viņi neies balsot.” A.Freimanis arī atzīst, ka aprīlī veiktajā aptaujā aptuveni 70% balsstiesīgo apgalvojuši, ka piedalīsies vēlēšanās. “Tomēr es pret šo ciparu esmu skeptisks. Uzdodot šo jautājumi aptuveni mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām, parasti aptuveni 85–90% aptaujāto atbild, ka piedalīsies vēlēšanās. Tomēr reāli pie urnām dodas apmēram 70% pilsoņu. Ja jau tagad vēlēšanās plāno piedalīties tikai aptuveni 70% aptaujāto, reālais cipars varētu būt ap 50%,” prognozē A. Freimanis.

Aktivitāte atkarīga
arī no laika apstākļiem

Turklāt, domājot par iedzīvotāju aktivitāti vēlēšanās, jāņem vērā vēl vairāki apstākļi. Vēlēšanām labvēlīgākais nav nedz pārlieku saulains un jauks, nedz lietains laiks. Saulainā laikā cilvēki labprāt dodas ārpus pilsētas, savukārt lietainā laikā negribas doties ārpus mājas. Piedevām šoreiz vēlēšanās ir atšķirīga balsošanas kārtība – katrs vēlētājs ir piereģistrēts tikai vienā iecirknī. Arī tas varētu mazināt vēlētāju aktivitāti. Ne vienmēr mēnesi iepriekš ir iespējams paredzēt, vai šajā dienā būsi Rīgā, Daugavpilī vai Ventspilī. A.Freimanis norāda, ka pašlaik dominē pasivitāti rosinošie faktori. “Cilvēki īsti nemaz nezina, kas ir EP, kāda ir tā loma, cik tas ir nozīmīgs un cik daudz šīs institūcijas darbs var ietekmēt Latvijas iedzīvotājus.” Un galu galā cilvēkiem daudz vairāk interesē lietas, kas notiek šepat Latvijā, nevis pāris tūkstošu kilometru attālumā. A. Freimaņa skatījumā, pirms gaidāmajām vēlēšanām jūtams arī kampaņas trūkums.

Neskaidrā nākotne

Ja arī pieņemam, ka šajās vēlēšanās piedalīsies aptuveni puse balsstiesīgo pilsoņu, aktuāls ir jautājums par turpmākajām EP vēlēšanām un iedzīvotāju aktivitāti tajās. Iespējams, pēc pirmajām vēlēšanām, kad ES un ar to saistītie jautājumi ir pati svarīgākā aktualitāte, turpmāk būs vērojama daudz lielāka iedzīvotāju pasivitāte un neticība EP spējai kaut ko mainīt viņu dzīvē. A. Freimanis par nākotni runā piesardzīgi, norādot, ka jāskatās, kā turpmāk attīstīsies ES un pati EP. Viens no iemesliem, kāpēc pilsoņu aktivitāte arī vecajās dalībvalstīs EP vēlēšanās ir relatīvi zema, ir saistīts ar Eiroparlamenta lomu. Pats EP izmisīgi cenšas pārtapt no politiskas dekorācijas par institūciju, kurai ir reāla politiska vara. “Ja EP kļūs par nopietnu politisku spēlētāju visā ES institūciju plejādē, tad arī ar aktivitāti EP vēlēšanās nebūs problēmu ne vecajās dalībvalstīs, ne Savienības jaunajās,” pārliecināts A. Freimanis. Bet tas, protams, ir nākotnes jautājums, un jāskatās, kāds būs Savienības tālākais liktenis.
Tomēr jāatceras, ka Latvijā novērojams kāds fenomens – cilvēki piedalīšanos vēlēšanās uzskata par savu pienākumu. A. Freimanis teic: “Motivācija – manas tiesības un pienākums iet balsot – pie mums ir ļoti spēcīga. Bieži vien arī gados jauni cilvēki, kurus pieņemts uzskatīt par politiski pasīviem un pat nihilistiskiem attiecībā pret politiku, pilda savu pienākumu, piedaloties vēlēšanās.” Tāpēc, iespējams, nākotnē Latvijai nedraud pilsoņu politiskā pasivitāte.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv