Uz nodokļu harmonizāciju vēl jāpagaida

Aizvadītās nedēļas nogalē Rīgā divas dienas – 27. un 28.maijā – risinājās 9.Ziemeļvalstu un Baltijas jūras valstu finanšu ministru konference, ko organizēja un vadīja Latvijas finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Konferencē piedalījās desmit valstu pārstāvji – Latvijas, Norvēģijas, Polijas, Somijas un Zviedrijas finanšu ministri, kā arī finanšu ministriju augstākās amatpersonas no Dānijas, Igaunijas, Islandes, Lietuvas un Vācijas.

Latvijas finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, Lietuvas Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Lina Adakauskiene un Norvēģijas finanšu ministrs Pers Kristians Foss konferences laikā Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Runa ir par bāzēm,
nevis likmēm

Spraiga diskusija forumā izvērtās par šobrīd Eiropas Savienībā (ES) aktualizēto jautājumu – ir vai nav jāharmonizē nodokļu likmes. Katras valsts pārstāvis pauda savu viedokli, galarezultātā nonākot pie kopsaucēja, ka diskusija šajā jautājumā ir smaga un sarežģīta, taču nepieciešama, ja arī mēs vēlamies būt konkurētspējīgi visas Eiropas kontekstā.
Kā zināms, Latvija pašlaik nevēlas palielināt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, stingri aizstāvot savu nostāju. Kā teica O.Spurdziņš, tādējādi mēs varam piesaistīt Latvijai investīcijas, radīt jaunas darba vietas un nodrošināt turpmāku valsts attīstību. Vienlaikus viņš atzina, ka tā dēvētās vecās ES dalībvalstis satrauc investoru interese par jaunajām dalībvalstīm.
Mūsu valsts stingro nostāju finanšu ministrs skaidroja ar to, ka Latvija, pēc ES statistikas datiem, ir visnabadzīgākā ES valsts, bet tajā pašā laikā tiek prasīts, lai mēs strauji tuvotos vismaz vidējam ES valstu iztikas līmenim. Ministrs uzsvēra, ka šajā jautājumā nepieciešamas diskusijas. Tā kā nodokļu jautājumus Eiropas Savienībā risina atbilstoši vienprātības principam, katrai valstij ir savas tiesības un nodokļu harmonizācijas jautājumu nevar izlemt par sliktu vienai valstij. Turklāt Latvijas viedokli šai ziņā atbalsta arī mūsu kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva, kā arī Norvēģija, Islande un Polija.
Pēc O.Spurdziņa domām, nodokļu harmonizācija varētu notikt tikai tālākā nākotnē, un šis solis ir ļoti rūpīgi jāizvērtē no visiem aspektiem. Viņaprāt, runa ir nevis par likmēm, bet gan par nodokļu bāzēm. Vēlme salīdzināt tikai likmes neliecina par situācijas izpratni – ja nav samērojamas dažādu ES valstu nodokļu bāzes, nevar būt ne runas par likmju vienādošanu, uzsvēra ministrs.

Par vienotu nodokļu bāzi –
arī Vācija

Ar Latvijas finanšu ministru vienisprātis bija arī Vācijas Finanšu ministrijas valsts sekretāre Barbara Hendriksa. Viņa atgādināja, ka iniciatīvu harmonizēt uzņēmumu ienākuma nodokli izteikušas tieši Vācija un Francija, taču šis priekšlikums esot saistīts galvenokārt ar vienotas nodokļu bāzes izveidošanu. Tādējādi Vācijas pārstāve visā pilnībā piekrita O.Spurdziņa uzskatam, ka Eiropā vajadzētu izveidot vienotu nodokļu sistēmu, pirmām kārtām radot vienādu nodokļu bāzi un tikai pēc tam domājot par nodokļu likmju harmonizēšanu. Viņa pauda pārliecību, ka Eiropas Savienībā varētu pastāvēt vidējā zemākā un vidējā augstākā nodokļu likme. Taču tas neesot galvenais, pēc kā tiecas Vācija, – tā nebūt nevēloties paaugstināt nodokļu likmes, bet gan vienādot nodokļu bāzi attiecībā uz uzņēmumiem. Šai ziņā Vācijai esot izdevies Rīgā iegūt domubiedrus.
B.Hendriksai piekrita Polijas finanšu ministrs Andžejs Račko. Viņš uzsvēra, ka nodokļu harmonizēšana ir nepieciešama tādēļ, lai radītu vienādus nosacījumus visas Eiropas uzņēmējiem.

Finanšu integrācija
un strukturālā politika

Konferences dalībnieku diskusijās iezīmējās divi galvenie temati: finanšu integrācija Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā un strukturālā politika, kas veicinātu ekonomisko izaugsmi un darba vietu radīšanu. Delegāti uzsvēra, ka pēdējos gados finanšu integrācijas jomā panākts liels progress un finanšu tirgus efektivitāte nemitīgi pieaug. Vienlaikus viņi norādīja uz nepieciešamību turpināt finanšu integrācijas procesu, kas dotu labumu gan katrai valstij atsevišķi, gan arī reģionam kopumā. Foruma dalībnieki bija vienisprātis, ka jāstiprina sadarbība tirgus regulēšanā un uzraudzībā, lai nodrošinātu tā turpmāku stabilitāti un integritāti.
Interesants bija Zviedrijas delegācijas priekšlikums sākt kopīgu izpētes projektu, šai nolūkā izveidojot speciālu darba grupu. Grupai tiktu uzticēts veikt pētījumus, kas pēc gada tiktu prezentēti nākamajā Ziemeļvalstu un Baltijas jūras valstu finanšu ministru konferencē Dānijā. Augsti kvalificēto ekspertu grupas uzdevums būtu precīzi izanalizēt ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumus Ziemeļvalstu un Baltijas jūras reģionā un izteikt priekšlikumus par to, kā varētu turpināties šā reģiona izaugsme un tā valstu sadarbība. Izveidot darba grupu tika uzticēts ierosinājuma autoram – Zviedrijas finanšu ministra Gunnaram Lundam.
Finanšu speciālisti diskutēja arī par strukturālo reformu kā vienu no priekšnosacījumiem ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un to, kā atsevišķās valstīs tiek īstenoti strukturālās politikas mērķi. Foruma dalībnieki vienojās, ka strukturālā politika ir prioritāte un tās galvenie mērķi ir uzņēmējdarbības stiprināšana, administratīvo slogu atvieglošana, zinātnisko pētījumu veicināšana, finanšu tirgus tālāka integrācija un cilvēkresursu kapitāla attīstība.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv