Vai biznesā patiešām nav dzimumu

Pārliecinošais vairākums aptaujāto atzīst: biznesā nav dzimumu Foto:Gatis Dieziņš, A.F.I.

Eiropā aktuāla un mūsdienīga tēma ir dzimumu līdztiesība, kas ir viena no jauno dalībvalstu attīstības plānu horizontālajām prioritātēm. Tas nozīmē, ka neviens plānā ietvertais pasākums nedrīkst ietvert dzimumu (tāpat kā citu sabiedrības grupu) diskrimināciju.

Eiropas Komisija ir piešķīrusi naudu projektam “Sieviete uzņēmējdarbībā un lauksaimniecībā”, kurā piedalās vairākas Eiropas valstis, arī Latvija. Mūsu valstī sieviešu uzņēmēju īpatsvars ir 32%, kas atbilst Eiropas praksei.
Latvijā par projektu atbildīgā ir Labklājības ministrija.
Sīkāk “Latvijas Vēstnesim” stāsta ministrijas Juridisko un Eiropas lietu departamenta Dzimumu līdztiesības nodaļas vadītāja Agnese Gaile.

Eiropas Komisiju
interesē sieviešu uzņēmēju iespējas

Projektu rosināja Norvēģijas Bērnu un ģimenes lietu ministrija, kas arī uzaicināja tajā piedalīties Latviju, pārējās partnervalstis ir Grieķija, Islande un Zviedrija. Konkrētais projekts iekļaujas lielākā programmā – “Sievietes lēmumu pieņemšanā”, un tā mērķis ir izzināt, kā sievietes vairāk varētu ietekmēt lēmumus tieši ekonomikā. Projektam atvēlētā naudas summa ir 30 000 latu, kas paredzēta, lai apzinātu, cik un kā sievietes darbojas uzņēmējdarbībā un lauksaimniecībā, kas Latvijas sievietēm traucē tajās iekļauties, cik labvēlīga ir biznesa vide, cik (ne)sakārtota ir likumdošana. Rudenī tiks organizētas fokusgrupu sanāksmes, kurās eksperti analizēs pētījuma rezultātus. Konkursa kārtībā tika izvēlēts Baltiju studiju centrs, kas tad arī veiks pārskatu, kuru paredzēts pabeigt līdz vasaras beigām. A. Gaile pieļāva, ka par šo tēmu projekta ietvaros varētu tikt organizētas arī dažādas diskusijas reģionos, iesaistot pēc iespējas vairāk speciālistu, kuri tieši vai netieši ir saistīti ar minēto jautājumu, vai, piemēram, tiktu rīkoti diskusiju raidījumi televīzijā.
Atbildot uz jautājumu, kā tiks veikts apsekojums, A. Gaile stāstīja, ka tā sagatavošanā tiks izmantoti statistikas dati, Uzņēmumu reģistra informācija, veiktas aptaujas ar pazīstamām uzņēmējām, Latvijas Lauku sieviešu apvienību. Interešu lokā būs arī tas, vai un kā pašvaldības atbalsta sievietes uzņēmējas, kāda ir kredītiestāžu attieksme.
Tā kā projekts ir starptautisks, visas partnervalstis tiksies tūlīt pēc Jāņiem, lai apspriestu pārskatu pirmos uzmetumus, kā arī iespējamās fokusgrupas. Protams, katrā valstī situācija ir atšķirīga. Ar pētījumu rezultātiem tiks iepazīstināta arī Eiropas Komisija, kas tos ņems vērā, veidojot savu tālāko politiku, kā arī sniedzot rekomendācijas, kā novērst šķēršļus. Uz jautājumu, vai pētījuma rezultāti nepaliks tikai uz papīra, A. Gaile solīja, ka tam uzmanību pievērsīs Labklājības ministrija.

Sievietēm darboties
biznesā nav grūtāk kā vīriešiem

Drīzāk jārunā nevis par atšķirībām uzņēmējdarbībā starp vīriešiem un sievietēm, bet gan laukiem un lielajām pilsētām. Sievietēm laukos bieži tieši zināšanu trūkums un vājā izglītība traucē sākt savu biznesu..

Agnese Gaile Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Aiva Vīksna Foto: Normunds Mežņš, A.F.I.

Baiba Rivža Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I

Uzņēmēja, Lietišķās informācijas dienesta izpilddirektore, sabiedriskās organizācijas “Līdere” valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna “Latvijas Vēstnesim” atzina, ka, viņasprāt, nav specifisku šķēršļu, kas bremzētu tieši sieviešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Kavējošie faktori ir vienādi gan sievietēm, gan vīriešiem. “Līdere” kopā ar socioloģisko pētījumu firmu “Latvijas fakti” šogad ir veikusi sieviešu uzņēmēju aptauju. Un 59,8% respondenšu atzina, ka sievietēm nav grūtāk sākt savu biznesu kā vīriešiem. Turklāt šī pārliecība tikai vairojas, jo pagājušajā gadā šādi atbildēja 54,3% sieviešu. Pārliecinošais vairums aptaujāto atzīst: biznesā nav dzimumu. To, ka sievietes uzņēmējas ar savu darbību ir apmierinātas, liecina tas, ka 66,3% neizmantotu iespēju kļūt par darba ņēmējām un turpinātu savu biznesu. Pie uzņēmējdarbību bremzējošiem faktoriem sievietes min tos pašos, ko vīrieši: nelabvēlīga nodokļu politika, valsts atbalsta trūkums mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, nesakārtota likumdošana.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Baiba Rivža “Latvijas Vēstnesim” atzīst, ka drīzāk jārunā nevis par atšķirībām uzņēmējdarbībā starp vīriešiem un sievietēm, bet gan laukiem un lielajām pilsētām. B. Rivža uzsver, ka sievietēm laukos bieži tieši zināšanu trūkums un vājā izglītība traucē sākt savu biznesu. Taču profesore, atsaucoties uz savu personīgo pieredzi, uzskata, ka lauku sievietēm ir milzīgas iespējas, tikai vajag viņas iedrošināt, atbalstīt, rīkot kursus, sniegt nepieciešamās zināšanas. Kopš 1999. gadā Latvijā darbojās vairākas mikrokredītu grupas tieši sievietēm uzņēmējām, kas savu darbību beidza pagājušā gada rudenī. Tika izveidotas sešas grupas Latgalē, piecas – Zemgalē, divas – Vidzemē un viena – Kurzemē. Vislielākais atbalsts apzināti tika Latgales uzņēmējām. Mikrokredīti tika izsniegti uzņēmēju grupām, kurās bija jāapvienojas vismaz trim sievietēm. Kā skaidroja B. Rivža, arī šāda sadarbība un pleca izjūta iedrošina. Jūnija sākumā darbu varētu sākt jauns projekts, kurā apvienojušās 10 Baltijas jūras reģiona valstis. Tā finansējums būtu 3 miljoni eiro visām iesai-stītajām valstīm kopā. Par šo naudu Latvija vēlas izveidot sieviešu uzņēmējdarbības centrus (atkal prioritāri tieši Latgalē), veicināt komerciju, attīstīt zemnieku tirgus, lai zemnieces savu produkciju varētu pārdot pašas, neizmantojot starpniekus. B.Rivža min, ka par šo naudu arī turpinātu attīstīt vēl tikai iedīglī esošo mentoru kustību. Tas nozīmē, ka pieredzējušas uzņēmējas brīvprātīgi bez atlīdzības dalīsies pieredzē ar tām sievietēm, kas savu biznesu tikko sākušas vai tikai vēlas to darīt.
Arī bankas sniedz savu atbalstu sievietēm uzņēmējām. Gan Hipotēku banka, gan Hansabanka ir parakstījušas līgumu ar Zieme- ļu investīciju banku un Eiropas Padomes Attīstības banku par kredītlīniju sievietēm uzņēmējām uz pieciem gadiem. Katra banka saņēma 2 miljonus eiro.
Gan mikrokredītu grupas, gan kredītlīnijas sievietēm, gan pašu sieviešu uzņēmēju atziņa, ka viņas biznesā netiek diskriminētas dzimuma dēļ, mudina jautāt, cik aktuāls ir Eiropas Komisijas finansētais pētījums par sieviešu līdztiesību biznesā. B. Rivžas stāstītais liek domāt, ka sievietēm vairāk ir vajadzīga informācija par savām iespējām un zināšanas, kā šīs iespējas vislabāk izmantot, nevis nomācošas runas par šķēršļiem, kas bieži pastāv tikai mūsu iedomās un stereotipos. Dzimumu līdztiesības jomā daudz svētīgāk būtu izzināt, kā novērst to, ka Latvijā joprojām vīrietis un sieviete par vienu un to pašu darbu saņem atšķirīgu atalgojumu, joprojām darba devēji labprāt neņem darbā sievietes ar maziem bērniem, un vientuļās māmiņas ir viena no nopietnākajām sociālās atstumtības riska grupām.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv