Par patēriņa cenu pieaugumu un izmaiņām

28.maijā uz otro sēdi sanāca darba grupa par patēriņa cenu pieaugumu un izmaiņām. Tikšanās dalībnieki iepazinās ar Latvijas Bankas (LB), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK), Finanšu ministrijas (FM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Ekonomikas ministrijas (EM), kā arī ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) sniegto informāciju un atzinīgi novērtēja to.
LB pārstāve Santa Bērziņa informēja par eiro ieviešanu un uzsvēra, ka banka sadarbībā ar FM laikus izveidojusi Latvijas stratēģiju eiro ieviešanai. Kā liecina līdzšinējā eirozonas valstu pieredze, cenu izmaiņas saistībā ar eiro ieviešanu ir minimālas un izlīdzinās aptuveni sešu mēnešu laikā. Latvijā plānots ieviest eiro 2008.gadā.
SPRK pārstāvis Jānis Miķelsons stāstīja par administratīvi regulējamām cenām un darīja zināmu, ka komisija, tāpat kā līdz šim, arī turpmāk laikus informēs sabiedrību par tautsaimniecību skarošo tarifu iespējamajām izmaiņām, skaidrojot izmaiņas ietekmējošos faktorus.
FM Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītājs Ilmārs Šņucins pastāstīja par nodokļu politiku un norādīja, ka šī politika vistiešāk ietekmē patēriņa cenas caur netiešo nodokļu (PVN, akcīze, muita) izmaiņām. Tika uzsvērts, ka tiešie nodokļi pēdējos gados ir samazinājušies, piemēram, sociālās apdrošināšanas iemaksas, uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pēc FM aprēķiniem, netiešo nodokļu izmaiņu tiešā ietekme uz inflāciju nepārsniedz 0,6 procentpunktus.
EM Makroekonomiskās analīzes prognožu nodaļas vadītāja Gunta Piņķe un LIAA Investīciju un tirdzniecības veicināšanas departamenta Uzņēmējdarbības vides un informācijas nodaļas projektu vadītāja Sandra Grišāne informēja par iespējamo Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu ietekmi uz cenu izmaiņām un uzsvēra, ka šo finanšu līdzekļu ietekme uz inflācijas tempu pieaugumu un cenu izmaiņām ir salīdzinoši niecīga.
LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns norādīja, ka viens no cenu izmaiņu galvenajiem cēloņiem līdztekus objektīvajiem iemesliem ir sociāli psiholoģiskais, proti, inflācijas gaidas un to rezultātā notikusī iepirkšanās ažiotāža, piemēram, pirms 1.maija.
Lai mazinātu cenu izmaiņu negatīvu ietekmi uz sabiedrību, darba grupa pauda aicinājumu Ministru kabinetam šogad, veicot budžeta grozījumus, atbalstīt ar nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšanu. E.Baldzēns norādīja, ka šiem līdzekļiem – ar nodokļu starpniecību – būtu tendence atgriezties budžetā.
Izvērtējot apkopoto informāciju, darba grupas vadītāja Ilze Stobova rezumēja: “Straujš cenu kāpums tuvākajā laikā, arī pēc eiro ieviešanas, Latvijā nav gaidāms.” Viņa norādīja, ka administratīvi regulējamo cenu izmaiņas ir tiešas un objektīvas. Darba grupas dalībnieki uzsvēra sabiedrības informēšanas nozīmi un secināja, ka savlaicīgs izskaidrošanas darbs mazina ažiotāžu un līdz ar to nepamatotu cenu pieaugumu.
Nākamā tikšanās plānota pēc divām nedēļām – piektdien, 11.jūnijā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments