Valsts sekretāru 2004.gada 27.maija sanāksmē

Ekonomikas ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par būvatļaujām Rīgas Dienvidu tilta būvniecībai”.
Rīgas pilsētas dome ir pieņēmusi lēmumu uzsākt Dienvidu tilta būvniecību pār Daugavu. Tilta būvizmaksas ir Ls 82,24 miljoni, no tām būvprojektēšanas izmaksas Ls 2,39 milj.. Lai saīsinātu investīciju ciklu, lietderīgi uzsākt būvdarbus, tiklīdz izstrādāts un akceptēts pirmā būvdarbu etapa tehniskais projekts, līdzīgi kā tas ir ēkām, uz kuru nulles cikla būvdarbiem saskaņā ar Vispārīgiem būvnoteikumiem ir iespējams saņemt būvatļauju, ja visai būvei kopumā ir izstrādāts un būvvaldē saskaņots skiču projekts un nulles cikla darbiem ir izstrādāts tehniskais projekts, kam ir veikta būvprojekta ekspertīze un saņemts pozitīvs ekspertīzes atzinums, kā arī nulles cikla tehnisko projektu ir akceptējusi būvvalde. Tiltu būvniecībai Vispārīgo būvnoteikumu 116.¹ punkts nav piemērojams, jo tiltiem nav nulles cikla darbu.
Rīkojuma projekts paredz atļaut izsniegt būvatļaujas Rīgas Dienvidu tilta atsevišķu būvdarbu etapu veikšanai, kuriem ir izstrādāts tehniskais projekts, kam ir veikta būvprojekta ekspertīze, saņemts pozitīvs ekspertīzes atzinums, un tehniskais projekts ir akceptēts Ministru kabineta 2001.gada 23.oktobra noteikumos Nr.446 „Būvnoteikumi darbiem autoceļu tīklā” paredzētā kārtībā, ja visai būvei kopumā ir izstrādāts un saskaņots skiču projekts.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā Ministru kabinets saskaņo ar pašvaldībām jautājumus, kas skar pašvaldību intereses”.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā Ministru kabinets saskaņo ar pašvaldībām jautājumus par: kārtējā saimnieciskajā gadā pašvaldībām piešķiramo dotāciju un mērķdotāciju apmēriem; pašvaldību finanšu resursu izlīdzināšanas kārtību, ja tā nav noteikta likumā; likuma “Par pašvaldībām” 8.pantā noteikto funkciju veikšanai nepieciešamajiem finansēšanas avotiem. Sarunās par minētajiem jautājumiem Ministru kabinetu pārstāv finanšu ministrs.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā Ministru kabinets saskaņo ar pašvaldībām likumprojektus un Ministru kabineta noteikumu projektus, kuros skarti ar pašvaldību darbību saistīti jautājumi; citiem ar pašvaldību darbību saistītiem jautājumiem, par kuriem Ministru kabinets katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma vienojas ar pašvaldībām. Minētajos jautājumos Ministru kabinetu pārstāv attiecīgās nozares ministrs vai viņa pilnvarota amatpersona.
Saskaņošanas procesā pašvaldības pārstāv Latvijas Pašvaldību savienība.
Katru gadu līdz 1.martam Latvijas Pašvaldību savienība iesniedz ministrijām un par pašvaldību pārraudzību atbildīgajam reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram to amatpersonu sarakstus, kuras ir pilnvarotas piedalīties sarunās ar attiecīgajām ministrijām. Latvijas Pašvaldību savienībai laikus jāinformē attiecīgās ministrijas par izmaiņām sarakstā.
Katru gadu līdz 1.aprīlim ministrijas vienojas ar Latvijas Pašvaldību savienību par saskaņojamo jautājumu loku un to izskatīšanas termiņiem. Saskaņojamo jautājumu loks var tikt mainīts, ja puses par to vienojas.
Katru gadu līdz 1.jūlijam notiek ministriju un Latvijas Pašvaldību savienības sarunas. Sarunu rezultātus noformē protokola veidā, kuru paraksta nozares ministrs vai viņa pilnvarota amatpersona. No Latvijas Pašvaldību savienības puses protokolu paraksta tās priekšsēdis vai viņa pilnvarota amatpersona.
Par tehnisko nodrošinājumu katrā ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunu posmā ir atbildīga attiecīgā ministrija.
Ministriju un Latvijas Pašvaldību savienības sarunu rezultātus noformē protokola veidā. Protokolā tiek fiksēti saskaņotie jautājumi un domstarpības. Protokola projektu pirms tā parakstīšanas attiecīgā ministrija nosūta Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai un atbildīgajam ministram, kuri divu nedēļu laikā sniedz attiecīgus atzinumus par panāktās vienošanās atbilstību normatīvajiem aktiem, valsts budžeta iespējām finansēt panākto vienošanos, kā arī tās ietekmi uz pašvaldību darbību.
Katru gadu līdz 1.augustam ministrijas iesniedz parakstītos protokolus atbildīgajam ministram. Protokolu kopijas tiek iesniegtas Finanšu ministrijai. Finanšu ministrija savu vienošanās protokolu ar Latvijas Pašvaldību savienību iesniedz atbildīgajam ministram līdz 1.septembrim. Protokoli tiek ievietoti (publicēti) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas interneta mājaslapā mēneša laikā pēc katrām notikušajām sarunām.
Finanšu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunu protokolu sagatavo, ņemot vērā pārējo ministriju noslēgto vienošanos finansējuma jautājumus. Protokolu pēc tā parakstīšanas iesniedz Ministru kabinetā vienlaikus ar valsts budžeta likumprojektu, un tā tālākā izskatīšana un nosūtīšana Saeimai notiek atbilstoši likuma “Par pašvaldību budžetiem” 13.panta prasībām, bet protokola kopijas nosūta pārējām ministrijām zināšanai.
Likumprojektu, noteikumu projektu, kā arī citu jautājumu saskaņošana ar pašvaldībām un izskatīšana Ministru kabinetā notiek atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumiem Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis”.
Par spēku zaudējušiem paredzēts atzīt Ministru kabineta 1996.gada 24.decembra noteikumus Nr.460 „Kārtība, kādā Ministru kabinets saskaņo ar pašvaldībām jautājumus, kas skar pašvaldību intereses”.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Labklājības, Veselības, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 7.jūnijam.

Satiksmes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi”.
Noteikumu projekts nosaka administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmē, par kuriem reģistrē pārkāpumu uzskaites punktus, to skaitu, noilgumu, reģistrēšanas un dzēšanas kārtību, informācijas apmaiņas kārtību un kārtību, kādā reģistrā esošā informācija paziņojama transportlīdzekļa vadītājam, kā arī transportlīdzekļu vadītāju uzvedības ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas kārtību.

Uzskaites punktus nepiešķir velosipēdu un mopēdu vadītājiem.
Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi nosaka: administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmē, par kuriem piešķirami pārkāpumu uzskaites punkti, pārkāpumiem atbilstošos uzskaites punktus (noteikumu pielikums), to noilgumu, pārkāpumu uzskaites punktu reģistrēšanas un dzēšanas kārtību, informācijas apmaiņas kārtību un kārtību, kādā reģistrā esošā informācija paziņojama transportlīdzekļa vadītājam, kā arī transportlīdzekļu vadītāju uzvedības ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas.
Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas mērķi un piemērošanas pamatnoteikumus nosaka Ceļu satiksmes likums, proti, 43.¹ pantā noteikts – lai ietekmētu transportlīdzekļu vadītāju uzvedību, veicinot transportlīdzekļu drošu vadīšanu un normatīvo aktu ievērošanu ceļu satiksmē, kā arī tāpēc, lai pēc iespējas mazāk būtu apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība un manta, transportlīdzekļu vadītāju izdarītie administratīvie pārkāpumi tiek reģistrēti Sodu reģistrā, bet pārkāpumu uzskaites punkti — transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, kā arī traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā.
Maksimālais reģistrējamo punktu skaits ir 10 punkti transportlīdzekļu vadītājiem, kuru transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir mazāks par diviem gadiem, un 16 punkti pārējiem transportlīdzekļu vadītājiem. Maksimālais par vienu pārkāpumu reģistrējamais punktu skaits ir astoņi punkti.
Atbilstoši izdarītajam pārkāpumam reģistrētie punkti ir spēkā divus līdz piecus gadus atkarībā no pārkāpuma smaguma. Atbilstoši pārkāpumu uzskaites punktu sistēmai transportlīdzekļu vadītājiem piemēro šādus ietekmēšanas līdzekļus:
1) brīdinājums, nosūtot pa pastu transportlīdzekļa vadītājam informāciju par viņam reģistrēto punktu skaitu;
2) apmācības kursi (semināri) ceļu satiksmes drošības jautājumos;
3) apmācības kursi (semināri) drošas transportlīdzekļa vadīšanas jautājumos;
4) eksāmens ceļu satiksmes drošības jautājumos;
5) transportlīdzekļu vadīšanas iemaņu pārbaude;
6) transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums uz vienu gadu, ja sasniegts maksimālais uzskaites punktu skaits.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Iekšlietu, Zemkopības ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, saskaņojumi jāsniedz līdz 4.jūnijam.

Vides ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā notiek darbības ar emisijas kvotām un tiek veidoti iekārtu kopfondi”.
Noteikumu projekts paredz noteikt: kārtību, kādā emisijas kvotas tiek piešķirtas, uzkrātas, pārskaitītas, nodotas, aizstātas un anulētas; kārtību un termiņu, kādā operators nodod Latvijas Vides aģentūrai emisijas kvotas, kas atbilst iepriekšējā kalendārajā gadā iekārtas emitētajam siltumnīcefekta gāzu daudzumam; kārtību un termiņu, kādā iesniedz Latvijas Vides aģentūrai pieteikumu par iekārtu kopfonda izveidi; kārtību, kādā tiek veidoti iekārtu kopfondi.
Vides ministrija emisijas kvotas piešķir operatoram, kurš saņēmis siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju, un iekārtu kopfonda operatoru pilnvarotajai personai. Operatoram, kurš saņēmis atļauju pēc Vides ministrijas lēmuma pieņemšanas par emisijas kvotu piešķiršanu likuma “Par piesārņojumu” 24.¹pantā minētajam periodam vai kuram izsniegtajā atļaujā veikti grozījumi sakarā ar izmaiņām esošajā piesārņojošajā darbībā, Vides ministrija piešķir emisijas kvotas divu nedēļu laikā pēc atļaujas izsniegšanas vai atļaujas grozījumu maiņas.
Lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu papildus likumā “Par piesārņojumu” noteiktajai kārtībai Vides ministrija pieņem divu nedēļu laikā pēc Eiropas Komisijas apstiprinājuma saņemšanas papildu emisijas kvotu piešķiršanai. Emisijas kvotas pilnvarotajai personai Vides ministrija piešķir divu nedēļu laikā pēc Eiropas Komisijas lēmuma saņemšanas par iekārtu kopfonda izveides pieteikuma apstiprināšanu, vienlaikus nodrošinot turpmāku emisijas kvotu nepiešķiršanu iekārtu kopfondā ietilpstošajiem operatoriem.
Noteikumu projekts attiecas uz juridiskām un fiziskām personām, kuras veic darbības ar emisijas kvotām, tai skaitā arī operatoriem; operatoriem, kuri vēlas izveidot iekārtu kopfondu; iekārtu operatora pilnvaroto personu; kā arī valsts iestādēm – Vides ministriju, kura izdod lēmumus par kvotu piešķiršanu, un Latvijas Vides aģentūru, kura nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistra izveidi un uzturēšanu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Zemkopības ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība”.
Noteikumu projekts paredz noteikt: dabas resursu lietošanas, zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanas, vides piesārņojuma un videi kaitīgu preču, preču iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, radioaktīvo vielu, transportlīdzekļu uzskaites, nodokļa aprēķinu un samaksas kārtību. Noteiks kārtību, kādā piemērojamas papildlikmes par Iepakojuma likumā noteikto izlietotā iepakojuma reģenerācijas normu neievērošanu.
Projekts noteiks kārtību, kādā aprēķināms nodoklis par iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu daudzumā; piesārņojuma veida un apjoma deklarācijas veidlapas paraugu, aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību C kategorijas piesārņojošām darbībām.
Noteiks iepakojuma materiālu veidu un svaru apliecinošu uzskaites dokumentu veidus, kā arī šajos dokumentos iekļaujamo informāciju, kā arī institūciju, kura var izsniegt iepakojuma materiāla veidu un svaru apliecinošu dokumentu gadījumos, kad nodokļu maksātājs pats nevar nodrošināt iepakojuma materiāla veida un svara pamatošanu ar uzskaites dokumentiem; iepakojuma materiāla veida un svara noteikšanas metodes gadījumos, kad maksātāja rīcībā nav nepieciešamie iepakojuma materiāla veidu un svaru apliecinoši dokumenti.
Projekts paredz noteikt kārtību, kādā nodokļa atlaidi var saņemt nodokļa maksātājs, kuram nav nodokļu parādu un kas finansē projektus, kuru mērķis ir, veicot tehnoloģiskus uzlabojumus vai vides aizsardzības pasākumus, samazināt vides piesārņošanu vai dabas resursu patēriņu; kārtību, kādā samaksātais nodoklis par videi kaitīgām precēm atmaksājams no fondam gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētās dotācijas subsīdiju veidā juridiskajām personām, kuras atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām veic šo preču atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, vai izved šādus atkritumus reģenerācijai vai pārstrādei ārpus Latvijas Republikas teritorijas, kā arī mērķprogrammu realizācijai.
Projekts nosaka konkrēto dabas resursu, piesārņojošo vielu, preču un produktu un radioaktīvo vielu klasifikāciju un atbilstību nodokļa likmju grupām; kā arī to konkrēto videi kaitīgo preču un produktu klasifikāciju un tehniskos raksturojumus, par kuriem jāmaksā nodoklis; pieļaujamās svara noviržu normas iepakojumam.
Noteikumu projekts noteiks kārtību, kādā maksājams nodoklis par nelietderīgiem zudumiem, kas radušies ieguves procesā, par zudumiem, kas saistīti ar izrakteņa kondīcijas bojājumiem, un par iegūtajiem izrakteņu apjomiem, kas neatbilst izpētes atzinumā uzrādītajam izrakteņa veidam un kondīcijai.
Projekts nosaka kārtību, kādā piemērojama nodokļa likme par parka vīngliemeža (Helix pomatia L.) vākšanu; kārtību, kādā piemērojama nodokļa likme par ģeoloģiskajās struktūrās kārtējā taksācijas periodā iesūknēto dabasgāzi; nodokļa ieņēmumu izmantošanu atbilstoši likuma norādītajiem ieņēmumu izlietojuma normatīviem.
Nodokļa maksātāja pienākums ir nodrošināt uzskaiti par dabas resursu ieguves un izmantošanas veidu un apjomu, par vidē novadītā piesārņojuma veidu un apjomu, par taksācijas periodā zemes dzīlēs iesūknēto dabasgāzes apjomu, par iepakojuma materiāla veidu un svaru, par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, par videi kaitīgām precēm, radioaktīvajām vielām.
Nodokli par dabas resursu ieguvi un izmantošanu limitos noteiktajos apjomos, par vides piesārņojumu limitos noteiktajos apjomos, par zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot tajās dabasgāzi, par videi kaitīgu preču, par preču iepakojumā realizāciju vai izmantošanu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, par vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu realizāciju mazumtirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā, par radioaktīvo vielu izmantošanu un par transportlīdzekļu pirmreizējo reģistrāciju nodokļa maksātājs iekļauj uzņēmējdarbības izmaksās. Nodokļa maksājumus par apjomiem, kas pārsniedz limitos noteiktos, kā arī visas likuma 19. un 20.pantā minētās soda naudas un nokavējuma naudas nodokļa maksātājs maksā, kad atskaitīts uzņēmuma ienākuma nodoklis.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments