Ministru kabineta 2004.gada 1.jūnija sēdē

Pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.
Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un piešķirts Ministru kabineta Atzinības raksts valsts emeritētajai zinātniecei, habilitētajai lauksaimniecības zinātņu doktorei, Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnes centra “Sigra” zinātniskajai konsultantei Ilmai Ramanei par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas lauksaimniecības un lauksaimniecības zinātnes attīstībā.
Ministru kabineta Atzinības rakstu Ilmai Ramanei pasniegs zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.
Pieņemts rīkojums “Par Latvijas Kristīgās akadēmijas rektora apstiprināšanu”.
Saskaņā ar Augstskolu likumu filoloģijas doktore Skaidrīte Gūtmane apstiprināta par Latvijas Kristīgās akadēmijas rektori.
Pieņemts rīkojums “Par Informācijas sistēmu augstskolas rektora apstiprināšanu”.
Saskaņā ar Augstskolu likumu ekonomikas doktore profesore Marga Živitere apstiprināta par Informācijas sistēmu augstskolas rektori.
Pieņemti noteikumi “Kuģu kontroles, pārbaudes un aizturēšanas kārtība Latvijas ūdeņos”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardze kontrolē, pārbauda un aiztur kuģus, izņemot ārvalstu karakuģus un valsts dienestu kuģus, Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos (ārpus ostas akvatorijas), kā arī kārtību, kādā Jūras vides pārvalde pieprasa aizturēt kuģus Latvijas ūdeņos.
Krasta apsardze kontrolē kuģus, veicot šādus pasākumus: izmantojot ultraīsviļņu radiosakaru līdzekļus, veic kuģa aptauju par ienākšanas iemesliem un mērķiem Latvijas ūdeņos, kad kuģis šķērsojis Latvijas Republikas valsts robežu; izmantojot tehniskos līdzekļus, veic kuģa pārvietošanās uzraudzību; veic kuģa darbības vizuālo uzraudzību.
Krasta apsardze pārbauda kuģus, ja: ir pamatotas aizdomas, ka kuģis pieļāvis Latvijas ūdeņu izmantošanu regulējošo Latvijas normatīvo aktu un/vai Latvijai saistošo starptautisko tiesību normu pārkāpumus; kuģis sniedz Krasta apsardzei nepilnīgas vai maldinošas atbildes.
Kuģa pārbaude ietver: kuģa navigācijas, tehniskās un sakaru dokumentācijas pārbaudi; apkalpes saraksta dokumentu pārbaudi. Ja ir pamatotas aizdomas, ka iesniegtajos dokumentos norādītā informācija ir nepilnīga vai būtiski atšķiras no faktiskā stāvokļa, pārbauda visu uz kuģa esošo personu dokumentus; kravas dokumentu pārbaudi, ja nepieciešams, pārbaudot kravas dokumentu atbilstību faktiskajai kravai; zvejas dokumentu pārbaudi; visu kuģa telpu pārbaudi; kuģa tehniskā stāvokļa atbilstības reglamentējošo dokumentu prasībām pārbaudi.
Par kuģa pārbaudi Krasta apsardzes amatpersona vai citas kompetentas valsts institūcijas amatpersona, kas pieņēmusi lēmumu par kuģa pārbaudi, kuģa kapteiņa klātbūtnē sastāda kuģa pārbaudes protokolu. Protokolu sastāda divos eksemplāros latviešu un/vai angļu valodā. Vienu protokola eksemplāru nodod kuģa kapteinim. Ja kuģa pārbaudē ir konstatēti pārkāpumi, kas neparedz kuģa aizturēšanu, šo pārkāpumu fiksē kuģa pārbaudes protokolā un protokolu nodod valsts institūcijai, kuras kompetencē ir pārkāpuma turpmākā izskatīšana un lēmuma pieņemšana.
Krasta apsardzei ir tiesības aizturēt kuģi, ja: kuģa pārbaudē ir konstatēti pārkāpumi, par kuriem paredzēta kuģa aizturēšana; tiek veiktas šādas darbības: spēka lietošanas draudi vai spēka lietošana pret Latvijas Republikas suverenitāti, teritoriālo vienotību vai politisko neatkarību, vai citādi tiek pārkāptas starptautisko tiesību normas; manevri vai mācības ar jebkura veida ieročiem; darbība, kas saistīta ar Latvijas Republikas drošībai vai aizsardzībai kaitējošas informācijas vākšanu. Propagandas akts, kas vērsts pret Latvijas Republikas aizsardzību vai drošību; lidaparāta un/vai militārās ierīces palaišana, nosēšanās vai uzņemšana uz kuģa klāja; tādu preču vai citu vērtību, kā arī komerciālā apgrozībā aizliegtu preču iekraušana vai izkraušana, personas uzņemšana vai izsēdināšana, kas ir pretrunā ar Latvijas normatīvajiem aktiem muitas, finanšu, imigrācijas vai sanitārās kontroles jomā; jūras vides piesārņošana; zvejniecība, neievērojot Latvijas normatīvajos aktos noteiktos aizliegumus un starpvalstu nolīgumus; pētījumu vai ģeogrāfiskās izpētes veikšana bez atbilstošas atļaujas; darbība, kas vērsta uz Latvijas sakaru sistēmas un citu ierīču vai iekārtu funkcionēšanas traucēšanu; kuģošanas režīmu reglamentējošo normatīvo aktu prasību neievērošana; Latvijas ūdeņos esošo zemūdens kabeļu vai cauruļvadu bojāšana.
Noteikts, ka krasta apsardze ir tiesīga pieprasīt, lai kuģis maina kursu, ja tas ved uz kuģošanai bīstamu vai aizliegtu rajonu, kā arī pieprasīt, lai kuģis atrastos Latvijas ūdeņos ar valsts piederību apliecinošu karogu.
Ja kuģis tiek aizturēts, to nogādā Latvijas ostā, kurā Krasta apsardze nodod aizturēto kuģi un tā apkalpi valsts institūcijai, kuras kompetencē ir pārkāpuma turpmākā izskatīšana un lēmuma pieņemšana.
Par kuģa aizturēšanu Krasta apsardzes amatpersona vai citas kompetentas valsts institūcijas amatpersona, kura pieņēmusi lēmumu par kuģa aizturēšanu, kuģa kapteiņa klātbūtnē sastāda kuģa aizturēšanas protokolu. Aizturētā kuģa kapteinis nodod Krasta apsardzei kuģa un kravas (vai zvejas) dokumentus, kurus pievieno protokolam, un par to tiek izdarīta attiecīga atzīme protokolā. Protokolu sastāda divos eksemplāros latviešu un/vai angļu valodā. Vienu protokola eksemplāru nodod kuģa kapteinim.
Jūras vides pārvalde var pieprasīt, lai Krasta apsardze aiztur kuģi, ja: kuģis ir iesaistīts vides piesārņošanas negadījumā; kuģim vai tā īpašniekam ir uzlikts administratīvais sods par vides aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību neievērošanu un šis sods nav samaksāts; ir pamatotas aizdomas par jūras vides piesārņošanu; kuģis pārkāpj jūras dzīvo resursu ieguves un zvejniecības noteikumus.
Veicot kuģa pārbaudi un aizturēšanu, Krasta apsardzes apskates grupas personālam ir tiesības pielietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus un dienesta šaujamieročus Militārā dienesta likumā noteiktajā kārtībā.
Kuģa ieročus (uz Krasta apsardzes kuģiem stacionāri izvietotos ložmetējus un lielgabalus) drīkst pielietot tikai galējās nepieciešamības situācijā, lai: atvairītu bruņotu uzbrukumu Latvijas Republikas kuģiem vai citiem peldlīdzekļiem, kā arī ārvalstu kuģiem vai citiem peldlīdzekļiem, kuri atrodas Latvijas ūdeņos; izbeigtu varmācīgu darbību pret Latvijas Republikas piekrasti, zemūdens un virsūdens objektiem; aizturētu pārkāpējus, kuri nelikumīgi atrodas Latvijas ūdeņos un izrāda bruņotu pretošanos likumīgajām prasībām apstāties, pārtraukt kravas iekraušanu vai izkraušanu, cilvēku uzņemšanu vai izsēdināšanu, ja nav citas iespējas pārtraukt nelikumīgo darbību; novērstu apzinātus mēģinājumus ar kuģa bīstamiem manevriem apdraudēt kuģošanas drošību un izraisīt kuģu sadursmi. Pirms kuģa ieroču pielietošanas aizturamā kuģa kapteini vai apkalpi, izmantojot starptautiskos kodu signālus, brīdina par nodomu pielietot kuģa ieročus. Kuģa ieročus nepielieto, ja no šāvieniem var ciest citi kuģi vai personas vai ja tiek aizskarta kaimiņvalstu teritorija. Par kuģa ieroču pielietošanu ir atbildīgs Krasta apsardzes kuģa komandieris.
Par spēku zaudējušiem atzīts Ministru padomes 1992.gada 22.decembra lēmums Nr.547 “Par kārtību, kādā tiek aizturēti kuģi Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, Baltijas jūras Latvijas ekonomiskajā zonā un ostās”.
Pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumos Nr.304 “Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem””.
Grozījums paredz noteikt, ka Iekšlietu ministrijas padotībā esošajās iestādēs par C, D un E kategorijai atbilstošā operatīvā transportlīdzekļa vadītāju drīkst būt persona, kurai ir atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība un vismaz vienu gadu ilgs attiecīgajai kategorijai atbilstošā transportlīdzekļa vadītāja stāžs.

Pieņemti noteikumi “Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un maksāšanas kārtību”.
Civilprocesa likums paredz noteiktu piedzinēju loku, kuri ir atbrīvoti no sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam. Gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem. Likumā noteikts, ka izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi ir: ar pavēstes un citu dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi, izdevumi sakarā ar bankas un citu iestāžu pakalpojumiem, ceļa izdevumi nokļūšanai sprieduma izpildes vietā, samaksa par mantas izsoles sludinājuma, uzaicinājuma un citu izpildes gaitā nepieciešamo sludinājumu publicēšanu un citi piespiedu izpildes darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi.
Noteikt izdevumu apmēru vai sniegt precīzus kritērijus attiecībā uz izdevumu apmēra noteikšanu nav iespējams, jo izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi tiek maksāti par attiecīgās iestādes sniegtajiem pakalpojumiem pēc konkrētā iestādē noteiktā izcenojuma. Tieslietu ministrijai uzdots sagatavot un līdz 2004.gada 1.jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Civilprocesa likuma 567.panta ceturtajā daļā, precizējot Ministru kabineta pilnvarojumu.
Akceptēts likumprojekts “Civilstāvokļa aktu likums”, likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” un likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””.
Spēkā esošais likums “Par civilstāvokļa aktiem” neatbilst grozījumiem Civillikuma ģimenes tiesību daļā, kur paredzēta jauna bērna izcelšanās noteikšanas kārtība (izslēgti termini “laulības” un “ārlaulības” bērni). Likums neatbilst Personu apliecinošu dokumentu likuma, Iedzīvotāju reģistra likuma noteikumiem attiecīgi par ierakstu izdarīšanu pasēs, ziņu iekļaušanu Iedzīvotāju reģistrā un to aktualizēšanu, kā arī Administratīvā procesa likuma normām, kas, piemēram, ievieš terminu “iesniegums” termina “pieteikums” vietā. Sakarā ar to, ka likumā izdarāmi grozījumi vairāk nekā pusē pantu, Civilstāvokļa aktu likumu lietderīgi izdot jaunā redakcijā.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, kas paredz paplašināt fizisko personu tiesības – paredz laulības noslēgšanas vietas brīvu izvēli. Civillikuma 161. pants likumā nav nepieciešams, jo bērna uzvārda noteikšanas kārtība ir reglamentēta likuma 151. pantā, ieskaitot gadījumus, kad bērna vecāki maina uzvārdu. Likumprojektā paredzēta atteikšanās no novecojušu valodas izteiksmes formu lietošanas likuma tekstā un juridisko terminu lietošanas precizēšana.
Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” nepieciešami, lai tos saskaņotu ar grozījumiem Civillikuma ģimenes tiesību daļā, kas ir spēkā ar 2003.gada 1.janvāri. Likuma 6.pants neparedz izziņu vai izrakstu no laulības šķiršanas reģistra kā laulības šķiršanu apliecinošu dokumentu. Atbilstoši grozījumiem Civillikumā, kas izslēdza terminus “laulībā dzimis” un “ārlaulībā dzimis”, attiecīgi grozījumi izdarāmi arī likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”.
Uz Tieslietu ministrijas struktūrvienības – Ieslodzījuma vietu pārvaldes ģenerālinspektora biroja – bāzes ir izveidots Sodu politikas departaments. Sodu politikas departaments ir atbildīgs par vienotas sodu politikas izstrādi un ieviešanu, kā arī veic Tieslietu ministrijas padotības iestāžu – Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta – pārraudzību. Ņemot vērā minēto un to, ka pārraudzība ir paredzēta likuma 2.pantā, tiek izslēgts likuma 5.pants.
Grozījumi paredz noteikt, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku darba samaksu, atbilstoši ieņemamajam amatam, nosacīs Ministru kabineta noteikumi, vienlaikus nosakot amatam atbilstošās kategorijas.
Likumprojektā paredzēts, ka ieslodzījuma vietā tiks apsekotas apcietinātās un notiesātās personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu vai narkotiskas vielas. Likumprojektā izslēgti vārdi “nosūtīt apcietinātās un notiesātās personas apsekošanai vai ekspertīzes izdarīšanai uz ārstniecības iestādēm, ja nepieciešams atzinums, lai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu”. Apsekošanai vai ekspertīzes izdarīšanai apcietinātās un notiesātās personas netiks nosūtītas uz ārstniecības iestādēm, bet gan ņemti paraugi un nosūtīti izmeklēšanai Veselības ministrijas noteiktajā kārtībā.

Akceptēts likumprojekts “Personu speciālās aizsardzības likums”.
Likuma mērķis ir nodrošināt to personu dzīvības, veselības un tiesisko interešu aizsardzību, kuras liecina kriminālprocesā vai piedalās smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā.
Personu speciālā aizsardzība ir kriminālprocesuālo, operatīvo un citu aizsardzības pasākumu kopums, kas nodrošina aizsargājamo personu dzīvības, veselības un citu likumisko interešu aizsardzību.
Likums precīzi nosaka to personu loku, kurām ir tiesības uz speciālo aizsardzību (gan kriminālprocesā liecinošām personām, gan arī personām, kuras neliecina krimināllietā, bet kuras piedalās smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā, un personām, kuras sakarā ar šo personu darbībām ir apdraudētas).
Tiek reglamentēts iemesls speciālās aizsardzības noteikšanai, kā arī noteikts, ka pamats speciālās aizsardzības noteikšanai ir personas, viņas likumiskā pārstāvja vai pārstāvja rakstisks iesniegums. Precīzi tiek arī noteikts, kādam subjektam ir jāiesniedz iesniegums. Likums nosaka to subjektu loku, kas veic speciālo aizsardzību.
Likums noregulē situāciju, kad personas aizsardzība jāuzsāk līdz lēmuma par speciālo aizsardzību pieņemšanai, lai nekavējoties novērstu vai nepieļautu personas reālu apdraudējumu, proti, likums nosaka, kas šādā gadījumā pieņem lēmumu par aizsardzības pasākumu uzsākšanu, kā arī nosaka termiņu, līdz kuram jāpieņem lēmums atzīt vai neatzīt personu par speciāli aizsargājamu.
Likums nosaka, kas pieņem lēmumu par personas atzīšanu par speciāli aizsargājamu, kā arī lēmumu par aizsardzības izbeigšanu. Likums paredz iespēju aizsardzības iestādei vienoties ar aizsargājamo personu par speciālās aizsardzības nodrošināšanu.
Likums precīzi reglamentē kārtību, kādā kriminālprocesā liecinošo personu vai personu, kura piedalās smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā, atzīst par speciāli aizsargājamu, nosaka personas iesnieguma izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas termiņus, kā arī subjektus, kas pieņem lēmumu atzīt vai neatzīt personu par speciāli aizsargājamu.
Likums nosaka speciāli aizsargājamās personas tiesības un pienākumus. Tiek noteiktas subjektu, kas veic speciālo aizsardzību, tiesības un pienākumi.
Likums nosaka speciālās aizsardzības pasākumus, kurus atkarībā no apdraudējuma rakstura var piemērot personai, bez tam likums paredz aizsardzības iestādei tiesības piemērot arī citus (likumā nenosauktus) aizsardzības pasākumus atkarībā no apdraudējuma pakāpes, ar to saistītiem apstākļiem un aizsargājamās personības.
Likums nosaka speciālās aizsardzības pasākumus, kurus var piemērot ieslodzījuma vietās esošajām personām, papildus vispārīgajiem aizsardzības pasākumiem.
Likums reglamentē gadījumus, kad aizsargājamās personas aizsardzība ir izbeidzama.
Lai persona varētu pildīt savas jau esošās vai nākamās civiltiesiskās saistības neatkarīgi no aizsardzības pasākumu piemērošanas, likums paredz iespēju personai izmantot aizsardzības iestādes palīdzību savu civiltiesisko jautājumu risināšanai tiesā vai citā iestādē ar pārstāvja palīdzību.
Likums paredz iespēju aizsardzības iestādei sadarboties ar valsts vai pašvaldības iestādēm un citu valstu aizsardzības iestādēm, lai pilnvērtīgi spētu nodrošināt personas speciālo aizsardzību.
Tiek noregulēts jautājums arī par speciālās aizsardzības pasākumu finansējumu un materiāli tehnisko nodrošinājumu.
Akceptēts likumprojekts “Grozījums Operatīvās darbības likumā” un likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”.
Operatīvās darbības likuma 19¹.pants regulē jautājumus par personu speciālās aizsardzības nodrošināšanu. Operatīvās darbības subjekts, saņemot ģenerālprokurora lēmumu par personas speciālās procesuālās aizsardzības nodrošināšanu, veic operatīvos un citus pasākumus, lai nodrošinātu aizsargājamo personu pret dzīvības, veselības, mantas vai citu viņu likumīgo interešu apdraudējumiem. Tiek regulēts jautājums arī par personas aizsardzības nodrošināšanu neatliekamos gadījumos, lai nepieļautu personas reālu apdraudējumu, vēl pirms pieņemts attiecīgs lēmums.
Likums paredz arī speciālo aizsardzību personām, kuras nesniedz liecības, bet citādā veidā piedalās organizētas grupas izdarīta smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā. Pēc šīs personas rakstveida lūguma operatīvās darbības subjekta vadītājs ar ģenerālprokurora akceptu var pieņemt lēmumu par speciālās aizsardzības veikšanu, un likums praktiski paredz tos pašus operatīvos pasākumus kā speciālās procesuālās aizsardzības gadījumā.
Likumprojekts paredz izslēgt 19¹.pantu, jo tajā iekļautais regulējums dublē likumprojektā “Personu speciālās aizsardzības likums” iekļauto tiesisko noregulējumu personas speciālās aizsardzības nodrošināšanai. Likumprojekts izstrādāts, lai saskaņotu tiesību normas, un tas skatāms vienotā paketē ar likumprojektu “Personu speciālās aizsardzības likums” un likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.
Pašlaik tiesiski nav atrisināts jautājums par speciāli aizsargājamo personu atbildību par informācijas izpaušanu, kas saistīta ar aizsardzības pasākumu veikšanu. Krimināllikumā atbildība paredzēta tikai amatpersonām, kas izpauž noteiktu informāciju par speciālo aizsardzību. Taču speciāli aizsargājamā persona operatīvo pasākumu laikā uzzina informāciju, kas apdraud arī personas, kuras veic speciālo aizsardzību. Līdz ar to nepieciešams paredzēt kriminālatbildību par informācijas, kas saistīta ar speciālo aizsardzību, izpaušanu, ko izdarījusi aizsargājamā persona, kura ir brīdināta par šīs informācijas neizpaušanu, ja tā rezultātā ir iestājusies cilvēka nāve vai citas smagas sekas.
Likumprojektā paredzēts izdarīt grozījumu Krimināllikuma 305.pantā, lai saskaņotu terminoloģiju ar likumprojektu “Personu speciālās aizsardzības likums”. Likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu ar 305’.pantu, nosakot atbildību speciāli aizsargājamai personai par informācijas, kas saistīta ar speciālo aizsardzību, izpaušanu, ja persona ir bijusi brīdināta par ziņu neizpaušanu un ja šo darbību rezultātā ir iestājusies cilvēka nāve vai citas smagas sekas.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā nosakāmi un atlīdzināmi zaudējumi, kas saistīti ar meliorācijas sistēmu bojāšanu, iznīcināšanu vai to izmantošanas tiesību ierobežošanu”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā nosakāmi un atlīdzināmi zaudējumi, kas saistīti ar meliorācijas sistēmu bojāšanu, iznīcināšanu vai to izmantošanas tiesību ierobežošanu.
Persona, kura ar prettiesisku darbību vai bezdarbību izdarījusi vai pieļāvusi meliorācijas sistēmas bojāšanu (arī patvaļīgi ievadot saimnieciskajā darbībā pārveidotus un neattīrītus ūdeņus), iznīcināšanu vai tās izmantošanas tiesību ierobežošanu, zaudējumus atlīdzina pilnā apmērā.
Zaudējumus nosaka, pamatojoties uz darbu apjoma un izmaksu aprēķiniem, kas nepieciešami, lai atjaunotu bojāto vai iznīcināto meliorācijas sistēmu iepriekšējā stāvoklī vai novērstu meliorācijas sistēmas izmantošanas tiesību ierobežošanu.
Lauku atbalsta dienests zaudējumus nosaka, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem: iesniegumu par meliorācijas sistēmas bojāšanas, iznīcināšanas vai tās izmantošanas tiesību ierobežošanas dēļ radīto zaudējumu noteikšanu, iesniegumu iesniedz persona, kura nodrošina attiecīgās meliorācijas sistēmas ekspluatāciju un uzturēšanu, vai tās pilnvarotā persona; aktu par meliorācijas sistēmas bojāšanu, iznīcināšanu vai tās izmantošanas tiesību ierobežošanu. Aktu sastāda Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvaldes amatpersona.
Zaudējumu aprēķināšanai iesniedzējs var pieaicināt hidromelioratīvajā būvniecībā licencētu juridisko personu vai sertificētu fizisko personu. Pieaicināmo personu norāda iesniegumā. Iesniedzējs iesniegumu iesniedz tajā reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kuras darbības teritorijā atrodas attiecīgā meliorācijas sistēma.
Lai aprēķinātu zaudējumus un noteiktu to atlīdzināšanas termiņu, reģionālā lauksaimniecības pārvalde izveido komisiju. Komisijas sastāvā iekļauj: reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pārstāvi; hidromelioratīvajā būvniecībā licencētu juridisko personu vai sertificētu fizisko personu, ja iesniedzējs iesniegumā tādu norādījis; attiecīgās pašvaldības pārstāvi.
Lai aprēķinātu zaudējumus, komisija ir tiesīga pieaicināt iesniedzēju, attiecīgu ekspertu, kā arī zaudējumu izraisītāju. Ja zaudējumu izraisītājs neierodas, zaudējumus aprēķina bez viņa līdzdalības.

Desmit darbdienu laikā pēc šajos noteikumos minētā dokumenta saņemšanas komisija aprēķina zaudējumus un attiecīgā reģionālā lauksaimniecības pārvalde sastāda aktu par meliorācijas sistēmas bojāšanas, iznīcināšanas vai tās izmantošanas tiesību ierobežošanas dēļ radītajiem zaudējumiem. Aktā norāda aprēķinātos zaudējumus un nosaka termiņu, kādā atjaunojama bojātā vai iznīcinātā meliorācijas sistēma vai samaksājama attiecīgā zaudējumu summa. Akta kopiju izsniedz vai nosūta pa pastu zaudējumu izraisītājam un iesniedzējam.
Zaudējumu izraisītājs aktā noteiktajā termiņā atlīdzina aprēķinātos zaudējumus, atjaunojot bojāto vai iznīcināto meliorācijas sistēmu iepriekšējā stāvoklī vai ieskaitot aprēķināto zaudējumu summu iesniedzēja norādītajā kontā.
Ja zaudējumu izraisītājs aktā noteiktajā termiņā neatlīdzina aprēķinātos zaudējumus, iesniedzējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz tiesā prasību par zaudējumu piedzīšanu.
Pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumos Nr.766 “Mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrācijas noteikumi”“.
Noteikumi paredz izmainīt, ka kuģošanas līdzekļus, kuri ir iegādāti vai ievesti Latvijā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet nav reģistrēti, CSDD reģistrējami līdz 2004.gada 31.decembrim, nevis līdz 2004.gada 1.jūnijam, kā tas ir noteikts pašlaik. Praktiskā situācija liecina, ka iedzīvotāji par kuģošanas līdzekļu reģistrāciju ir sākuši interesēties, tikai sākoties kuģošanas sezonai, kā rezultātā, ja netiks mainīti noteikumi, kuģošanas līdzekļu reģistrāciju, izmantojot deklarēšanas iespēju, neizdarīs liels skaits personu. Grozījuma būtība ir pagarināt par pusgadu iespēju, deklarējot iepriekš nereģistrētu kuģošanas līdzekli, to reģistrēt.
Pieņemts rīkojums “Grozījums Ministru kabineta 2004. gada 29.aprīļa rīkojumā Nr.287 “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” padomi””, kā arī rīkojums “Par A.Betheru” un rīkojums “Par A.Dātavu”.
Ar Ministru kabineta rīkojumu izdarīts grozījums Ministru kabineta 2004. gada 29.aprīļa rīkojumā Nr.287 “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” padomi” un papildināt rīkojuma daļu “Padomes locekļi” ar vārdiem “A.Bethers – partijas “Jaunais laiks” pārstāvis” un “A.Dātavs – Tautas saskaņas partijas pārstāvis”.
Rīkojums izstrādāts, pamatojoties uz likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, kurā noteikts, ka Privatizācijas aģentūras padomes sastāvā tiek iekļauti Saeimā ievēlēto politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību ieteiktie pārstāvji, ņemot vērā Saeimā ievēlētās partijas “Jaunais laiks” ieteikumu par pārstāvi Privatizācijas aģentūras padomē izvirzīt Arildu Betheru un Tautas saskaņas partijas ieteikumu par pārstāvi izvirzīt Aivaru Dātavu.
Līdz šim brīdim partijas, kas 8.Saeimā tika ievēlētas no politiskās apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” kopīgā saraksta (Tautas saskaņas partija, politiskā apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, Latvijas Sociālistiskā partija), nav vienojušās par kopīga pārstāvja izvirzīšanu Privatizācijas aģentūras padomē, tādējādi apstiprināšanai Privatizācijas aģentūras padomē tiek virzīts Tautas saskaņas partijas ieteiktais pārstāvis Aivars Dātavs, ņemot vērā to, ka Tautas saskaņas partija šobrīd ir skaitliski lielākā no trim politiskajām partijām (Tautas saskaņas partiju šobrīd pārstāv 9 deputāti, attiecīgi politisko apvienību “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” – 6, Latvijas Sociālistisko partiju – 5).

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments