Valsts sekretāru 2004.gada 27.maija sanāksmē

Zemkopības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”.
Noteikumu projekts nosaka dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās. Pārtikas un veterinārais dienests patversmēs un viesnīcās veic valsts uzraudzību un kontroli saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs patversmes un viesnīcas īpašnieks vai tā pilnvarota persona.
Patversmes vai viesnīcas īpašnieks var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, kura ir saņēmusi dienesta izsniegtu atļauju dzīvnieku patversmes vai viesnīcas izveidošanai un uzturēšanai. Atļaujas saņemšanai patversmes vai viesnīcas īpašnieks iesniedz iesniegumu dienesta teritoriālajā struktūrvienībā, kurā norāda: fiziskai personai – patversmes vai viesnīcas īpašnieka vārdu, uzvārdu, deklarēto

dzīvesvietas adresi un tālruņa numuru, bet juridiskai personai – nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un tālruņa numuru; maksimālo dzīvnieku skaitu un sugas, kuras ir iespējams izmitināt patversmē vai viesnīcā; nosaukumu, kadastra numuru un nekustamā īpašuma adresi nekustamajam īpašumam, kurā tiks ierīkota patversme vai viesnīca.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu viesnīcās un patversmēs ievietoto dzīvnieku aizsardzības un labturības prasības. Projektā ir paplašinātas vietējo pašvaldību funkcijas un uzdots nodrošināt klaiņojošo un konfiscēto mājas (istabas) dzīvnieku aprūpi pašvaldību dzīvnieku patversmēs. Noteikumu projektā ir iestrādātas tiesību normas, kas paredz klaiņojošiem un konfiscētiem dzīvniekiem Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikto aprūpi un tiesības atrast bijušos īpašniekus vai nokļūt pie jauniem īpašniekiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Pārtikas apritē nodarbināto fizisko personu profesionālās kvalifikācijas prasības”.
Noteikumu projekts paredz noteikt pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības.
Noteikumi neattiecas uz: primāro ražošanu, augu valsts izcelsmes produktu pirmapstrādi, ieguvi, transportēšanu, pārvietošanu pāri valsts robežai; pārtikas ražošanu mājas apstākļos, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību (izņemot šo noteikumu 8. un 10.punktu).
Darbinieka profesionālo kvalifikāciju apliecina normatīvajos aktos paredzētā kārtībā izsniegts profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments. Atbilstoši Profesionālās izglītības likumam darbiniekam piešķir šādu profesionālās kvalifikācijas līmeni: pirmais kvalifikācijas līmenis (darbinieks, kurš veic vienkāršas darbības kādā no pārtikas aprites posmiem); otrais kvalifikācijas līmenis (darbinieks, kurš veic patstāvīgu kvalificēta izpildītāja darbu kādā no pārtikas aprites posmiem); trešais kvalifikācijas līmenis (darbinieks, kurš veic patstāvīgu kvalificēta izpildītāja darbu, spēj kontrolēt un vadīt kādu no pārtikas aprites posmiem); ceturtais kvalifikācijas līmenis (darbinieks, kurš savas kompetences ietvaros veic sarežģītu izpildītāja darbu kādā no pārtikas aprites posmiem, organizē un vada citu speciālistu darbu, strādā ar konkrētām ražošanas tehnoloģijām, veic kvalitātes vadību un kontroli); piektais kvalifikācijas līmenis (darbinieks ar teorētiskām zināšanām pārtikas produktu un dzērienu ražošanā, kurš savas kompetences ietvaros vada pārtikas produktu un dzērienu ražošanas tehnoloģiskos procesus, tehnoloģiskās iekārtas, kvalitātes vadības sistēmas pamatprincipus un to ieviešanu uzņēmumos, nodrošina nekaitīgas pārtikas ražošanu, vada, plāno, organizē pārtikas produktu un dzērienu ražošanu, to kvalitātes kontroli visos ražošanas procesa posmos, nodrošina nodarbinātā personāla saskaņotu darbību, organizē un veicina jaunu produktu izstrādi un ieviešanu ražošanā).
Ja darbinieks ieņem amatu atbilstoši pirmajam un otrajam profesionālās kvalifikācijas līmenim, tam profesionālā kvalifikācija pārtikas nozarē nav obligāta (izņemot sabiedriskajā ēdināšanā nodarbinātos, kuri ieņem amatu atbilstoši otrajam profesionālās kvalifikācijas līmenim). Ja darbinieks ieņem amatu atbilstoši trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim, tam ir nepieciešama profesionālā kvalifikācija pārtikas nozarē. Ja darbinieks ieņem amatu atbilstoši ceturtajam un piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim, tam ir nepieciešama profesionālā izglītība pārtikas nozarē. Minētie nosacījumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.
Darbinieks (izņemot ja tā amats atbilst ceturtajam un piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim), uzsākot darbu pārtikas uzņēmumā, noklausās 6 stundu mācību programmu “Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā” (turpmāk – mācību programma), kuru apstiprinājis zemkopības ministrs. Zemkopības ministrija aktualizē mācību programmu ne retāk kā vienu reizi divos gados.
Darbinieks (izņemot ja tā amats atbilst ceturtajam un piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim), atkārtoti noklausās mācību programmu reizi 2 gados.
Darbiniekam pēc mācību programmas noklausīšanās Pārtikas un veterinārais dienests izsniedz apstiprinātu stingrās uzskaites apliecību par mācību programmas noklausīšanos.
Mācību programmu vada Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora pilnvarota persona: kurai ir augstākā izglītība pārtikas nozarē, veterinārijā, medicīnā vai ķīmijā; kura ir papildinājusi izglītību pārtikas higiēnas jomā un HACCP (pārtikas uzņēmuma paškontroles sistēma, drošas un nekaitīgas pārtikas apritei, kura iekļauj sevī katra pārtikas aprites posma uzraudzību un analīzi, nosaka posmus pārtikas apritē, kuri ir kritiski (bīstami) pārtikas drošībai un nekaitīgumam un ievieš efektīvas kontroles un uzraudzības procedūras šajos posmos) vai paškontroles sistēmas pamatprincipu apgūšanā; kura mācību procesā izmanto ar Pārtikas un veterināro dienestu saskaņotus mācību metodiskos materiālus.
Pārtikas un veterinārais dienests izveido un uztur to personu reģistru, kuras ir saņēmušas pilnvarojumu vadīt mācību programmu.
Darbiniekam, kas kādā no pārtikas aprites posmiem izstrādā vai vada uzņēmuma pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēmu, ir dokuments, kas apliecina zināšanas par pārtikas nekaitīguma nodrošināšanu.
Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Veselības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments