Ar atbildību par zinātni

Laureāti kopā ar ekspertu komisiju un izglītības un zinātnes ministru Juri Radzeviču (trešais no kreisās 1.rindā) Foto: Alma Edžiņa

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un a/s “Aldaris” vakar svinīgā ceremonijā “Aldara” muzeja ēkā pasniedza ikgadējās balvas zinātnē.

Šai labvēlībai pret zinātniekiem ir sava vēsture. Latvijas Zinātņu akadēmijas un a/s “Aldaris” prezidenti Jānis Stradiņš un Vitālijs Gavrilovs 1998. gada 27. novembrī parakstīja vienošanos par LZA un a/s “Aldaris” gada balvām zinātnē. Motivācija: zinātnes un tehnoloģijas izšķirīgās lomas apzināšanās tautsaimniecības un kultūras attīstībā, sabiedrības labklājības celšanā, vērtību izpratnē un tradīciju veidošanā.
Sākot ar 1999. gadu, tika iedibinātas divas ikgadējas balvas, katra 650 latu vērtībā, ievērojamākiem Latvijas zinātniekiem par izcilu veikumu konkrētā jomā vai par mūža devumu un četras ikgadējas balvas labākajiem jaunajiem zinātniekiem, katra 250 latu vērtībā. Laureāti saņem arī diplomu un Jāņa Strupuļa izveidoto un Jāņa Mikāna izkalto īpašo nozīmīti.
Ināra Šure, a/s “Aldaris” valdes priekšsēdētāja, sveicot laureātus, uzsvēra – ir svarīgi, lai ražotāji šodien, kad zinātne nav tik atzīta un zinātniekiem šķiet pievilcīgi strādāt ārpus Latvijas, palīdzētu zinātnei. Savukārt zinātne var palīdzēt ražošanai, lai Latvija Eiropas Savienības tirgos sasniegtu labus rezultātus.

LZA prezidents Juris Ekmanis atgādināja, ka notikums “Aldarī” risinās jau sesto gadu un tātad “vēsture iet uz priekšu”. Un Eiropas Savienība, šis “aristokrātu klubs”, uzliek jaunus pienākumus gan zinātnei, gan ražošanai. Te (“Aldarī”) izpaužas tālredzīgs plāns – uzņemties atbildību par zinātni. Tā tas ir ierakstīts Eiropas Savienības dokumentos – lai ražotāju atbalsts zinātnei divreiz pārsniegtu valsts atbalstu. Šīs balvas saņem kā sportā – divās grupās – seniori un juniori. Sešos gados ir atzīmēti 12 izcili zinātnieki un 24 jaunie, un tas vieš cerības, sacīja prezidents.
Izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs, sveicot “zinošākos zinātniekus”, atzina, ka aizvadītais mēnesis Eiropas Savienībā, pretēji skeptiķu viedoklim, dod cerības un paver Latvijai lielas iespējas. Mums nav citas bagātības kā cilvēki. Zinātnieku pūles dod lielu pievienoto vērtību, lai mēs kļūtu turīgāki. Arī valdības deklarācijā ierakstīts – mainīt attieksmi pret zinātni, sacīja ministrs un izteica zinātniekiem arī ekonomikas ministra Jura Lujāna atzinību.
Sirsnīgu apsveikumu laureātiem bija atsūtījusi kultūras ministre Helēna Demakova, kura bija īpaši priecīga par liepājnieces Gitas Elksnītes pētījumu, jo katrai valstij ir jāpēta un jāaizstāv sava valoda.
Laureātu godināšanu sākot ar jaunajiem zinātniekiem, LZA akadēmiķis Jānis Bērziņš iepazīstināja ar Liepājas 7. vidusskolas latviešu un franču valodas skolotāju Gitu Elksnīti. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas humanitāro zinātņu maģistra programmas absolvente saņēma balvu par pētījumu “Vienkāršs teikums Kristofora Fīrekera vārdnīcā” (zin.vad. Dr. philol. Maigone Beitiņa). Ar labu vārdu akadēmiķis raksturoja Žaneti Zaharovu, vēlot, lai katrs radošs lauksaimnieks, ielūkojies šajā darbā, atrastu idejas, kā celt savu saimniecību. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Uzņēmējdarbības katedras asistente, ekonomikas maģistre ieguvusi balvu par pētījumu “Saimniekošanas diversifikācija kā viena no Latgales reģiona attīstības iespējām” (zin. vad. Dr. habil. oec.prof. Baiba Rivža).
LZA akadēmiķis Juris Jansons, iepazīstinot ar Edgara Spārniņa veikumu, bija gandarīts, ka balvu saņem materiālzinātnieks, kuram pēc dažām dienām jāaizstāv maģistra grāds un kurš varētu izveidot “Aldara” ražojumiem jaunu taru, ja tiktu dots tāds uzdevums. Latvijas Universitātes (LU) Polimēru mehānikas institūta tehniķis, LU Fizikas un matemātikas fakultātes students apbalvots par pētījumu “Slāņainu kompozītmateriālu nelineārās deformēšanās apraksta modelis” (zin. vad. Dr. habil.sc.ing. prof. Vitauts Tamužs).
LZA akadēmiķis Raimonds Valters priecājās, ka ekspertu komisija augstu novērtējusi tieši ar ražošanu saistītu darbu. “Aldara” degustācijas vadītāja Dace Šķēle zinātniskajā darbā “Pētījumi par skābekļa satura izmaiņām alū” (zin. vad. Dr. sc. ing. prof. Daina Kārkliņa) novērtējusi skābekļa nozīmi tehnoloģiskajos procesos, noteikusi tā dinamiku dažādās alus šķirnēs un ietekmi uz alus garšas īpašībām.
R.Valters iepazīstināja ar akadēmiķi Uldi Sedmali un viņa lielo mīlestību uz fosfātu stikliem. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors Dr. habil. chem. U.Sedmalis apbalvots par mūža ieguldījumu fosfātu un silikātu ķīmijā un speciālistu – silikātu ķīmijas tehnologu – sagatavošanā. Kopš 1962.gada viņa dzīve un darbs saistīti ar RTU, ar tagadējo Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāti.
Akadēmiķis Jānis Bērziņš raksturoja laureāta, LU Latvijas vēstures institūta pētnieka Dr. hist. Dzintara Ērgļa monogrāfiju “Latvijas Centrālās padomes nezināmās lappuses” (R., 2003, 232 lpp.). Dz. Ērgļa zinātniskās intereses saistās ar nacionālās pretestības kustības organizācijas Latvijas Centrālās padomes (LCP) darbības un holokausta izpēti Latvijas provincē. Tās ir līdz šim maz izzinātas, ļoti smagas un nenoliedzami aktuālas tēmas. Monogrāfija “Latvijas Centrālās padomes vēstures nezināmās lappuses” ir izraisījusi lielu sabiedrības interesi. Pētījuma pamatā ir līdz šim neizmantoti Latvijas PSR MP VDK arhīva materiāli.
Atzinība vienmēr pacilā. Priecīgajā gaisotnē pajautājot akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājai Inārai Šurei par “Aldara” panākumu, izpratnes un labsirdības cēloņiem, atbilde bija vienkārša: “Mēs esam komanda. Un galvenais mums ir cilvēks. Tā arī droši raugāmies nākotnē.”

Ilga Tālberga