2004. gada 27. maija stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam šā gada 27.maija Saeimas sēdi!
Pirms mēs izskatām sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku komisiju dažādus iesniegumus par darba kārtības izmaiņām.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izmainīt šā gada 27.maija sēdes darba kārtību un izslēgt no tās 15.punktu – likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. No darba kārtības izslēgts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus šā gada 27.maija Saeimas sēdes darba kārtībā un izskatīt jautājumu par Juridiskās komisijas izstrādātā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” nodošanu komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 13, atturas – 3. Darba kārtība izmainīta. Paldies!
Ir saņemts piecu Saeimas deputātu – Plinera, Tolmačova, Sokolovska, Aleksejeva, Kabanova – lūgums izmainīt 27.maija sēdes darba kārtību un izslēgt no darba kārtības jautājumu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības” sakarā ar to, ka deputātam Vladimiram Buzajevam ir liegta iespēja izteikt argumentus savai aizstāvībai.
“Par” darba kārtības izmaiņu pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Acīmredzot jūs nojaušat, kādēļ mēs gribam izslēgt no plenārsēdes darba kārtības jautājumu par Saeimas piekrišanu administratīvi sodīt deputātu Vladimiru Buzajevu.
Pareizi, kungi, tieši tādēļ, ka jūsu lēmums liedz viņam iespēju aizstāvēt sevi, dot paskaidrojumus personīgajā administratīvajā lietā. Kaut arī par Buzajeva kunga administratīvo lietu deputāti tika informēti jau pēc tam, kad jūs liedzāt viņam tiesības piedalīties sešās plenārsēdēs pēc kārtas, mēs redzam šajos notikumos nepārprotamu saikni.
Man pat negribas runāt par to, ka pats Ministru prezidents vēl aprīlī oficiāli paziņoja laikrakstam “Latvijas Avīze”, un tātad visai valstij, ka Vladimirs Buzajevs ir vainojams visos iespējamos grēkos. Tajā skaitā arī tajos, kurus viņš nav pastrādājis un kurus nav pierādījusi neviena koleģiāla institūcija, tajā skaitā arī tiesa.
Pat jums izsniegtie materiāli skaidri demonstrē saikni starp Saeimas lēmumu liegt viņam iespēju aizstāvēties un Latvijas valsts vadības vēlmi viņu sodīt.
Iekšlietu ministra attiecīgā vēstule ir parakstīta 10.maijā pulksten 9.00 no rīta. Acīmredzot Jēkabsona kungu dziļi ietekmēja visai vērienīgais pasākums Pārdaugavā, kas beidzās vēlu vakarā dienu pirms tam. Pasākums, kurā Vladimirs Buzajevs, starp citu, bija viens no pasākuma vadītājiem, Tatjanas Ždanokas vietnieks, bet 13.maijā pulksten 8.45 no rīta vēstule tika reģistrēta Mandātu un iesniegumu komisijā. Jā, kungi, tieši tajā dienā, kad notika tā pati Saeimas plenārsēde, kas uz ilgu laiku paliks Buzajeva kunga un viņu kolēģu atmiņā.
Vēl pirms pirmā pārtraukuma cienījamā priekšsēdētājas kundze paspēja atrast nežēlastībā kritušā deputāta runā milzum lielu daudzumu atkāpšanos no reglamenta. To, cik iespējami operatīva bija reakcija uz iekšlietu ministra vēstuli, var tikai apskaust.
Interesanti atzīmēt, ka tad, kad Buzajeva kungs kļuva par pirmo pēc uzstāšanās daudzuma Saeimas runātāju, tad Saeima tūdaļ pārstāja izsniegt presei pirms tam regulāri sniegtos attiecīgos statistikas datus. Lai būtu kā būdams, šodien deputātam Buzajevam ir liegtas tiesības aizstāvēties. Kaut arī viņš bez panākumiem lūdza gan Mandātu un iensiegumu komisiju, gan Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju gādāt par to, lai Saeima piešķirtu viņam iespēju aizstāvēt pašam sevi.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā viņš motivēja to šādi: ka pat viduslaikos un pat visnelabojamākajam noziedzniekam pastāvēja ieradums dot pēdējo vārdu. Mandātu un iesniegumu komisijā gan deputāts to ne ar kādiem argumentiem nespēja motivēt, jo, kaut arī viņš piedalījās komisijas sēdē, bet bilst vārdu šajā lietā viņam neļāva, rupji aizbāžot deputātam muti.
Vēl vairāk. Mandātu un iesniegumu komisija nodeva Buzajeva lietu Saeimā bez priekšsēdētāja ziņojuma, bez jautājumiem un bez jebkādām debatēm, par ko ir īpaši jāpateicas gan komisijas priekšsēdētājam Maksimova kungam, gan viņa vietniekam Bekasova kungam, kā arī Mandātu un iesniegumu komisijas sekretāram un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Strazdiņa kungam.
Dāmas un kungi! Ja jūs sekojat Mandātu un iesniegumu komisijas “brīnišķīgajai” tradīcijai, balsojiet, aizbāžot apsūdzētajam muti! Jā, jūs nepārkāpsiet Kārtības rulli, bet jābūt taču arī sirdsapziņai.
Sakarā ar augstākminēto lūdzu noņemt šo jautājumu no izskatīšanas un atgriezties pie tā izskatīšanas tikai tad, kad mums būs iespēja uzklausīt paša deputāta paskaidrojumus, pat ja viņš ir nogrēkojies pēc paša Emša un Jēkabsona kungu uzskatiem. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Paldies! Bet deputāts Buzajevs pats sev liedza iespēju piedalīties sešās sēdēs, neievērojot likumu.
Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu, izslēdzot 41. darba kārtības jautājumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 72, atturas – 2. Darba kārtība nav izmainīta. Paldies!
Cienījamie kolēģi, sākam izskatīt darba kārtību!
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valda Dombrovska, Arta Kampara, Artura Krišjāņa Kariņa, Jāņa Reira un Dzintara Zaķa iesniegto

likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Valdis Dombrovskis.
V.Dombrovskis (JL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! “Jaunā laika” frakcija ir iesniegusi likumprojektu, kas paredz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamo paaugstināšanu. Šā likuma pieņemšana nozīmētu ienākumu palielināšanos tieši mazāk atalgotajiem strādājošajiem un personām ar bērniem. Piemēram, persona ar diviem bērniem jau ar šā gada septembri uz rokas mēnesī varētu saņemt par 5 latiem vairāk, bet no nākošā gada 1.janvāra – par 10,5 latiem mēnesī vairāk nekā šobrīd. Šie papildu ienākumi ļautu iedzīvotājiem kompensēt pieaugošās inflācijas radītos izdevumus.
Atbalstu “Jaunā laika” priekšlikumam jau ir paudušas gan uzņēmēju organizācijas, gan arodbiedrību pārstāvji. “Jaunā laika” izstrādātais likumprojekts paredz jau šogad divkāršot atvieglojumu par neapliekamo... atvieglojumu par apgādājamo, pielīdzinot to neapliekamajam minimumam. Turpmāk paredzēts katru gadu pakāpeniski palielināt neapliekamā minimuma apmēru, tātad ar nākošā gada 1.janvāri – līdz 28 latiem, ar 2006.gada 1.janvāri – līdz 35 latiem un ar 2007.gada 1.janvāri – līdz 40 latiem.
“Jaunais laiks” 2003./2004.gadā ir konsekventi samazinājis nodokļu slogu un uzskata neapliekamā minimuma paaugstināšanu par nākamo loģisko soli, kas būtu jāsper nodokļu sloga samazināšanas virzienā. Šo viedokli “Jaunais laiks” pauda, vēl atrodoties valdībā, un savas domas nav mainījis. Neapliekamā minimuma palielināšana visjūtamāk uzlabotu zemāk atalgoto iedzīvotāju finansiālo situāciju. Tas savukārt veicinātu iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos un caur pirktspējīgā pieprasījuma pieaugumu sekmētu ekonomikas izaugsmi.
Šobrīd, neskatoties uz atrašanos opozīcijā, “Jaunais laiks” cenšas īstenot šo nodomu. Zīmīgi, ka neapliekamā minimuma turpat vai divkāršošanu jau šogad paredzēja arī Tautas partijas priekšlikumi, no kuriem tā šobrīd izvairās. Tikai pateicoties “Jaunā laika” iniciatīvai paaugstināt neapliekamo minimumu, Emša valdība arī ir sākusi risināt šo jautājumu, tiesa gan, daudz ierobežotāk, nekā to paredz “Jaunā laika” izstrādātais likumprojekts. Ar nožēlu jākonstatē, ka Emša valdība nav paredzējusi atvieglojumu par apgādājamo pielīdzināšanu neapliekamajam minimumam, jo tieši šis solis visvairāk atvieglotu nodokļu slogu personām ar bērniem.
Atcerēsimies, ka pēdējo reizi izmaiņas neapliekamā minimuma apjomā tika veiktas 1997.gadā, kad Andra Šķēles valdība to samazināja no 25 uz 21 latu. Savukārt minimālā alga kopš 1994.gada ir vairāk nekā trīskāršojusies.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi vairāk nekā pusotru tūkstoti iedzīvotāju iesniegumu ar prasību palielināt neapliekamo minimumu līdz 40 latiem jau šogad. Par neapliekamā minimuma palielināšanu aktīvi iestājas arī uzņēmēju organizācijas. Piemēram, Latvijas Tirgotāju asociācija akcijas “Atdodiet 57 latus!” ietvaros, izvirzot prasību palielināt neapliekamo minimumu līdz 40 latiem.
Tagad par ietekmi uz budžetu. Budžeta ieņēmumi, pieņemot “Jaunā laika” izstrādāto likumprojektu, šogad samazinātos par 3,3 miljoniem latu. Nākamgad – par 10,8 miljoniem, 2006.gadā – par 18,2 un 2007. – par 23,5 miljoniem latu.
Lai novērtētu, vai tas ir daudz vai maz, šie skaitļi ir jāsalīdzina ar pēdējos gados veiktās nodokļu sloga samazināšanas fiskālo ietekmi.
Einara Repšes valdībā tika veikts lielākais nodokļu sloga samazinājums pēdējā laikā. Un šī politika ir devusi jūtamu stimulu tautsaimniecības attīstībai. 2003.gadā tika veikta nodokļu samazināšana, kuras fiskālā ietekme bija 50 miljonu latu. Šogad tika veikta nodokļu sloga samazināšana ar fiskālo ietekmi – 20 miljonu latu.
Neskatoties uz nodokļu likmes samazinājumu, 2003.gadā konsolidētajā kopbudžetā mēs iekasējām par 236 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tik straujš ieņēmumu pieaugums nav bijis nevienu gadu. Tātad, salīdzinot šos skaitļus ar “Jaunā laika” priekšlikuma fiskālo ietekmi, 3,3 miljonu latu šogad, redzam, ka no budžeta viedokļa tas ir pilnīgi realizējams. Protams, šīs izmaiņas ietekmē pašvaldību budžetu, tomēr to pilnībā var un vajag kompensēt no valsts budžeta. Pašvaldībām šogad būs jākompensē 2,9 miljoni, un valsts budžeta situācija to atļauj.
Neraugoties uz valdošo partiju nekonsekvenci un izvairīgumu, “Jaunais laiks” tomēr cer uz valdošās koalīcijas atbalstu šim priekšlikumam. Lielākie ieguvēji, īstenojot šo sociāli atbildīgo “Jaunā laika” priekšlikumu, būs tieši mazāk atalgotie strādājošie un personas ar bērniem.
Aicinu atbalstīt likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Nodokļu politikā ir svarīgi redzēt, saprast, kā virzīties tālāk un reaģēt uz notikumiem. “Jaunais laiks” knapi spēj turpināt pieņemto lēmumu realizāciju, kas bija pieņemti saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli, sociālo nodokli, bet nespēja samazināt zemes nodokli, tādā veidā atvieglojot arī zemniekiem maksājumus. Tā bija lieta, ko atteicās. 500 dienu laikā “Jaunajam laikam” vienīgais, ko izdevās jaunu radīt un pašiem pievienot, ir pievienošanās dažādām Eiropas direktīvām, nodokļu paaugstināšana, pretī saņemot tā sauktās Repšes cenas, kas īstenībā inflāciju, cenu pieaugumu padarīja neredzētu kopš 1997.gada. Un ar to mums ir jārēķinās. Šīs sekas ir redzamas šobrīd. Ar pagājušā gada aprīli inflācijas pieaugums kļuva ļoti straujš, un tikai nākamā gada sākumā, manuprāt, izdosies, veiksmīgi darbojoties, šīs lietas samazināt.
Dombrovska kungs, atrodoties gandrīz 500 dienas ministra amatā, nevienu reizi, nevienu reizi, ne valdībā, ne Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ne publiski nepauda viedokli par neapliekamo minimumu. Tautas partija četras reizes iesniedza šo priekšlikumu, pie tam pat atsaucot balsošanu un ļaujot valdībai apspriest šo priekšlikumu, jo tas skar pašvaldību budžetu. Tas, uz ko Dombrovska kungs atsaucās, radās kā protests pret jūsu bezatbildību, liekulību un mazspēju, ka jautājums par neapliekamo minimumu bija skatāms kopā ar minimālo algu, jo šobrīd nodokļu politikas attīstības ziņā neapliekamā minimuma palielināšana un diskusija par iespēju tuvākā vai vidējā termiņā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli ir nodokļu politikas, Latvijas attīstības un Latvijas labklājības stūrakmens. Un šīs debates, man šķiet, ir jāsāk.
Tātad šobrīd Saeimā jau ir nodots Latvijas Pirmās partijas iedzīvotāju ienākuma nodokļa grozījums – priekšlikums, kurš ir skatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē Budžeta un finanšu (nodokļa) komisija nosūtīja šo likumprojektu valdībai ar prasību iestrādāt to budžetā un uzskatīt to par galveno un tuvākajā laikā risināmo jautājumu.
Domāju... Ļauju minēt divus cilvēkus, kas komisijā balsoja pret šo lēmumu. Variet minēt, variet domāt! Nesaukšu vārdos. Vēl divas nedēļas atpakaļ cilvēki balsoja pret šo lēmumu, un šodien nāk un šeit runā.
Es saprotu, ka valdība 20.maijā, atbildot uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vēstuli, pieņēma lēmumu. Dombrovska kungs, nepārprotamu, par sistemātisku nodokļu neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kā arī paaugstināt neapliekamo minimumu par apgādājamiem. Pie kam nevis līdz 40 latiem, kā piedāvājat jūs ļoti pieticīgi, jo jūs savas spējas vērtējāt ļoti tā... bet līdz 70 latiem. Īstenībā 70 latu neapliekamais minimums katram cilvēkam, kas saņem vismaz minimālo algu, ļautu gadā saņemt reālos ienākumus vairāk nekā 210 latus gadā.
Tāpēc “Jaunais laiks” bija vienīgais, kas pretojās visiem līdzekļiem – ar draudiem, šantāžām, koalīcijas partneriem neļaujot balsot, komisijā neiekļaujot, tā pati Tirgotāju asociācija, kad uzsāka šo debati, aicināja uz preses konferenci visas partijas oficiāli. Kas bija no “Jaunā laika” ieradies? Neviens nebija. Jūs tas neinteresē, un jūs šo jautājumu pilnībā ignorējāt.
Otra lieta. Šis jautājums ir sarunās jāskar ar pašvaldībām. Sarunās, kas ir ilgušas jau jūsu laikā, ne vienu reizi jūs neesat par to runājuši ar pašvaldībām. Nevienu reizi! Jaunais ministrs strādā dažus desmitus dienas. Jau pirmajās sarunās ir skarts šis te jautājums. Es saprotu, ka... mani priecē “Jaunā laika” ierosinājums tanī ziņā, ka tas vienīgais bastions, kas īstenībā pretojās acīmredzamām lietām, iedzīvotāju labklājības palielināšanai, Repšes cenu seku likvidēšanai, beidzot ir kritis. Un šobrīd Saeimā man ir pilnīgi pārliecība, ka vairs nebūs šīs bezatbildīgās, ietiepīgās aprobežotās pretošanās. Un tāpēc es aicinu Saeimai izturēties ar sapratni pret “Jauno laiku”. Ar sapratni viņi ir apzinājušies savus maldu ceļus un lūdz jums savu piedošanu. Tad akceptēsim šo piedošanu, nodosim šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Jā, Budžeta un finanšu (no

dokļu) komisijai, atbildīgajai. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Artura Krišjāņa Kariņa, Kārļa Šadurska, Lindas Mūrnieces, Edgara Jaunupa un Pauļa Kļaviņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Frakcija “Jaunais laiks”, lai izpildītu Izglītības likuma prasības, ka pedagogu algai no šā gada septembra ir jābūt vismaz 160 latu, un Pensiju likuma prasības par pensiju indeksāciju divas reizes gadā, iesniedz likumprojektu par grozījumiem valsts budžeta likumā. Šajā projektā paredzēts 12,1 miljons latu pedagogu darba samaksas palielināšanai un 17 miljoni latu pensiju indeksācijai oktobrī. Tam paredzētie budžeta ieņēmumi 19,1 miljons latu no PVN, 2 miljoni latu no akcīzes nodokļa ieņēmumiem un 8 miljoni latu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda budžetā jau ir. Gada pirmajos četros mēnešos ieņēmumu prognoze ir pārsniegta par vairākiem desmitiem miljonu latu. Šos ieņēmumus nodrošinājis Valsts ieņēmumu dienests un Muitas pārvalde Kārļa Ketnera un Mārtiņa Tola vadībā, kas jau savu atzinību no Emša valdības par labo darbu ir saņēmuši, abi jau atlaisti no darba.
Kā lai pārliecina Saeimas valdošo vairākumu no saviem varas augstumiem atcerēties arī par pensionāriem, skolotājiem un pasniedzējiem augstskolās? Laikam jau ne sabiedrības viedoklis, ne arī jel kādi mani vārdi jūs nepārliecinās. Tāpēc, kolēģi, lai skan jūsu pašu spārnotās frāzes, kas ir teiktas no šīs tribīnes 5.februārī, diskutējot par Izglītības likumu.

Dzintars Ābiķis. Tautas partija: “Ar tik traģisku attieksmi pret skolotājiem es sen neesmu Saeimā saskāries. Katru gadu valdība ir grozījusi budžetu vasarā un grozīs arī šoreiz. Tiešām, ja mēs atkāpjamies no šīs normas, skolotāju reālā alga šogad samazināsies. Vai tiešām mēs to gribam?”
Ainārs Šlesers, Latvijas Pirmā partija: “Jautājums ir par to, vai ir nauda. Tie ir meli, ka naudas nav. Es domāju, ka tā ir apzināta politika maldināt sabiedrību, jo reāli nauda ir. Un tieši tāpēc es aicinu pēc iespējas ātrāk pateikt, ka pedagogu algas nebūs tās, uz kā rēķina mēs mēģināsim taupīt.” (No zāles deputāts Leopolds Ozoliņš: “Bravo!”)
Silva Golde, Tautas partija: “Būtu labi, ja mēs šeit sarunātos godīgi un atklāti. Vispirmām kārtām no valdības puses un Izglītības un zinātnes ministrijas puses, Latvija ir parlamentāra valsts, kur vispirms tiek ņemts vērā likuma pants un burts un tikai pēc tam rēķināta nauda. Skolotāju algām nauda ir jāatrod.”
Gundars Bērziņš, Tautas partija: “Mēs kategoriski iebilstam pret to, ka augošas ekonomikas apstākļos, ļoti straujas inflācijas apstākļos skolotājiem netiek palielināta alga.”
Un rezumē Jānis Lagzdiņš, Tautas partija: “Mēs noteiksim, ka skolotāju minimālā alga 160 latu apmērā būs spēkā no 1.septembra. Mēs, Tautas partijas frakcija, atbalstīsim attiecīgos budžeta grozījumus. Vai arī mēs paši tos iesniegsim, ja valdība to nedarīs. Tautas partijas frakcija atbalstīs budžeta grozījumus un paredzēs finansējumu šīs normas realizācijai.”
Godātie deputāti! Kādas sirsnīgas rūpes par skolotājiem. Neaizmirsīsim viņus ne tikai vārdos, bet arī darbos, neļausim ministram Spurdziņam runāt par budžeta grozīšanu tikai septembrī, ļausim skolotājiem saņemt likumā jūsu pašu noteikto.
Atcerēsimies arī par pensionāriem, kam pensiju indeksācijas rezultātā jāsaņem vidēji 4,5 lati klāt pie pensijas.
Tautas partija, Latvijas Pirmā partija, Zaļie un zemnieki! Kā būtu, ja vienreiz jūsu vārdi sakristu ar darbiem! Vai tā jums pašiem nebūtu vienreizēja un patīkama sajūta? Februārī jūs bijāt “par”, solījāt. Tagad – izdariet!
Šis balsojums arī parādīs, vai mums vispār vēl ir arī kreisā opozīcija, kas teicās cīnīties par sociālajiem jautājumiem. Cīnīsimies! Te jums ir iespēja parādīt, vai jūs esat skolotāju un pensionāru pusē, vai jūs jau pilnībā kalpojat oligarhiem valdībā.
Pāris vārdi Bērziņa kungam, kurš tūlīt nāks no šīs tribīnes, nu, droši vien kā iepriekš – apsaukāties. Un kaismīgi stāstīs, ka pie visa ir vainīga Repšes valdība un Šadurskis.
Bērziņa kungs! Nestāstiet sabiedrībai, kāpēc ir slikti. Esat pie varas, izdariet, lai ir labi! Paldies!
(Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Man ilgi bija šaubas, domājot par Šadurska kungu, kam viņš ir derīgs. Kā ministrs viņš ir nederīgs, bet šobrīd es, noklausoties viņu, redzēju, viņš jau māk...viņš jau pats piedāvāt neko nemāk. Jūs redzējāt, viņa runa sastāvēja no citātu lasīšanas. Jums ir ar Kantānes kundzi jāparunā: vai nu uz teātri, vai nu bērniem pasakas lasiet. Tur es redzu jums labu pielietojumu.
Par pensijām. Nesen Saeima balsoja par grozījumiem likumā par pensijām. Ar motivāciju tāpēc, ka šobrīd ir ļoti strauja inflācija, un sevišķi pagājušajā gadā saistībā ar pirmās nepieciešamības precēm, kuru cenas pieauga vairāk nekā par 6%. Tautas partija iesniedza grozījumus un paredzēja pensiju indeksāciju pie inflācijas vai cenu kāpumu lielāku par 3% divreiz gadā.
Saeima šo priekšlikumu atbalstīja, pateicoties Pirmajai partijai, kas toreiz bija koalīcijā, bet vairs nepakļāvās bezatbildīgajai šantāžai un pieņēma šo likumprojektu. Un nevajag draudēt pensionāriem! Uzprasiet jebkuram pensionāram, kad jūs toreiz teicāt, ka to nevar pieņemt. Vai viņi ar 1.maiju saņem šīs pensijas? Un indeksācija šai valdībai jau pusgada laikā ir tikpat liela, cik pagājušo gadu bija visa gada laikā, nedaudz tikai atpaliek no tā, un novembrī paredzētā inflācija... tā indeksācija ir 4 lati 30 santīmu. Līdz ar to šogad šai valdībai pensijas izdosies palielināt par 6,5 latiem.
Par Izglītības likumu. Es domāju, ka Izglītības likumā šī debate un bezatbildība no Šadurska kunga puses bija tāda, ka pretēji valdības viedoklim tika iesniegts priekšlikums Izglītības likumā uz trešo lasījumu – atteikties no skolotāju algu palielināšanas un sasaistes ar minimālo algu. Tas notika šā gada februāra mēnesī. Budžets jau bija pieņemts, Šadurska kungs! Jums kā ministram dažas dienas pēc ministra pienākumu pildīšanas teikt, ka jūs to gribējāt un tas nav ielikts budžetā, tas apliecina pilnīgu jūsu mazspēju. Un es saprotu “Jauno laiku”, kāpēc tika apspriesta jūsu iespēja kandidēt Eiropas Parlamentā, bet jūs tikāt izbrāķēts. Nu, nevar uz Eiropas Parlamentu ar tik mazspējīgu cilvēku, kas var tikai citēt citus!
Tāpēc es gribu pateikt pilnīgi droši tiem, kas klausās: pensionāri ar 1.maiju saņem, ar 1.novembri jūs saņemsiet 4 latus 30 santīmus vidēji klāt pie pensijas, un šā gada indeksācija būs lielākā kopš neatkarības atjaunošanas. Es ar pilnu atbildību apgalvoju, ka ar 1.septembri skolotāji, pedagogi, saņems algu ne mazāku kā divas minimālās algas, tātad 20 latu pielikumu pedagogi ar 1.septembri saņems.
Un tāpēc es domāju, ka ir diezgan bezatbildīgi šobrīd šīs lietas runāt, jo šeit ir atkal... Šīs ir tās jūsu vājās vietas. Jūs dažas dienas atpakaļ balsojāt pret to, bezatbildīgi maldinājāt pedagogus. Un to, ko jūs gribējāt, Šadurska kungs, jūs jau gribējāt izņemt! Saeima jau tikai nosargāja, lai pedagogi netiktu apdalīti un šīs naudas tiktu saņemtas.
Un par Šadurska kunga veikumu izglītības un zinātnes ministra amatā. Kas tad ir palicis pēc jums? Atteikšanās no stabila pedagogu algu pieauguma, jo nav pieņemti ne grozījumi, ne noteikumi par tālāko, atteikšanās no skolu modernizācijas, atteikšanās no sporta zāļu celtniecības, sporta budžeta samazināšana divus gadus pēc kārtas, Latgales programmas samazināšana, atteikšanās no izlaidumiem, vēlme palielināt skolotāju stundu likmju skaitu, kur jums gan ātri ierādīja vietu... Vēlme atteikties no valsts finansētām budžeta vietām augstskolās, haoss ar izglītības reformas ieviešanu, jo, atsakoties no tāda skaidra formulējuma, ka pamatapmācība notiek valsts valodā, jūs esat radījis situāciju, ka pēdējais posms, kad jāsāk ir mācīt vēl papildus divi priekšmeti, kaut gan sen jau ir izdarīti citi posmi, jums izrādījās nepārvarams šķērslis. Tāpēc tas ir jūsu veikums – tas “sausais atlikums”, kā iepriekšējais premjers vērtēja šo darbību.
Tāpēc es vēlreiz valdošās koalīcijas vārdā un savā vārdā droši varu apgalvot, ka likumprojekts, kas sagatavots, šobrīd nav atbalstāms, jo tas ir izstrādāts nekvalitatīvi, tas paredz mazāku pensiju indeksāciju, kā paredz valdība. Bet pensiju indeksācija būs 1.novembrī, pie kam tā būs vislielākā pēdējos gados, un skolotāji ar 1.septembri saņems algu par 20 latiem lielāku.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 46, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nav nodots. (Starpsauciens: “Kauns!”)
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Saeimas deputātu – Aigara Kalvīša, Jāņa Estas, Raimonda Paula, Brieža,

Pietkeviča un citu deputātu – iesniegumu ar lūgumu šā gada 27.maija Saeimas sēdē izsludināt pārtraukumu uz 30 minūtēm. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens.) Ja deputātiem nav iebildumu... Ir? Tad lūdzu deputātus balsot par pārtraukuma izsludināšanu uz 30 minūtēm! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 26, atturas – 5. Tiek izsludināts pārtraukums līdz pulksten 10.02.

Vārds paziņojumam deputātam Marekam Segliņam.
M.Segliņš (TP).
Aicinu Juridiskās komisijas locekļus pulksten 9.35 uz Juridiskās komisijas sēdi.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Škesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļus uz sēdi pulksten 9.35. Paldies!
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Tiekamies zālē pulksten 10.02. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par autoceļiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Fjodorova, Solovjova, Deņisova un Bekasova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija piedāvā šo jauno likumprojektu – grozīt likumu “Par privatizācijas sertifikātiem”. Sakarā ar ko mēs šo piedāvājam? Līdz šim momentam nav atrisināts jautājums par to, kā dzīvos nākamgad – no 1.janvāra – denacionalizēto māju īrnieki, kam ir vecie līgumi un kam būs atlaista īres maksa. Bezizmēra īres maksa! Mēs piedāvājam tādu risinājumu, ka, ja šiem denacionalizēto māju īrniekiem bija piešķirti privatizācijas sertifikāti, tad, ja viņu ienākums uz vienu cilvēku nepārsniedz 200 latu un viņiem ir vecie līgumi, tad valsts kompensē saskaņā ar šo Privatizācijas sertifikātu likumu viņiem sertifikātu nominālvērtību, un šajā gadījumā šie īrnieki varēs paši nopirkt... vai nu nopirkt šeit Latvijā sev dzīvokli, vai nu kaut kā samaksāt par īri. Šajā gadījumā mēs atrisinām daļu no šīs problēmas.
Diemžēl es redzu, ka šo jautājumu par denacionalizēto māju īrnieku likteni Saeima risināt līdz šim momentam negrib. Mēs jau piedāvājām vienu risinājumu. Mēs piedāvājām noteikt moratoriju, tas ir, uz kādu laiku atstāt īres griestus vēl šajā likumā. Saeima tam nepiekrīt. Nu, ja nu Saeima nepiekrīt tam, tad, lūdzu, atbalstiet šo mūsu priekšlikumu. Mēs atrisināsim daļu no šo īrnieku problēmām, un neaizmirstiet tikai vienu – saskaņā ar Privatizācijas sertifikātu likumu, viena sertifikāta nominālvērtība atbilst dzīvokļa kopplatības 0,5 m² celtniecības vidējai izmaksai naudā sērijveidā celtajos dzīvojamos namos. Un pašreiz tas sastāda 153 lati.
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 34, atturas – 32. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Bekasova, Fjodorova, Solovjova un Deņisova iesniegto likumprojektu “Par pārstrādāto Eiropas sociālo hartu un paskaidrojošo pielikumu” nodot Ārlietu komisijai un sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Tas ir otrais mūsu frakcijas priekšlikums. Šajā gadījumā mēs gribam, lai Saeima ratificē pārstrādāto Eiropas sociālo hartu ar paskaidrojošo pielikumu.
Jau sen Latvija ir pievienojusies 1968.gada hartas dažiem pantiem, bet tā harta jau vēlāk bija pārstrādāta, un tur bija ieliktas dažas jaunas normas, kuras nav vecajā hartā.
Šajā gadījumā 1.maijā Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Visa sociālā sfēra, un to ļoti labi var saprast Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja... visas sociālās lietas palika mūsu valsts ziņā. Šajā gadījumā mēs piedāvājam ratificēt šo hartu un uzņemties uz sevīm atbildību gādāt par mūsu iedzīvotāju labklājību un sociālajām lietām tā, kā par to domā visā Eiropā.
Lūdzu nobalsot par šo mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 39, atturas – 35. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Vai deputāte Ina Druviete vēlas runāt par procedūru? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (JL).
Mēs lūdzam nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojektu, iepriekš minēto likumprojektu, nodod arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts tiek nodots arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Annas Seiles, Guntara Krasta un Pētera Tabūna iesniegto likumprojektu “Likums par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publicēšanas kārtību” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Māris Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Pagājušajā nedēļā Saeima samērā lielā vienprātībā lēma par Valsts drošības komitejas materiālu publicēšanu jeb

tā saukto “čekas maisu” nodošanu atklātībai, ko varbūt varēja darīt arī pirms 13 gadiem, bet nu varbūt labāk vēlu nekā nemaz.
Neapšaubāmi, ka šībrīža situācijā, kurā arī divi nākošie jautājumi saistīti ar šo pašu VDK materiālu, un ir amatu ierobežojumu turpmākais liktenis, es domāju – un tas ir mūsu frakcijas viedoklis –, ka Saeimai nav jāatkāpjas no savas gribas, kas izteikta pagājušajā sēdē. Tomēr jāpievērš uzmanība vārdam “publicēšana”, kas diemžēl nepaskaidro neko tuvāk. 18.pantā izdarītie grozījumi par publicēšanu neuzliek nevienai iestādei par pienākumu šo publicēšanu veikt vai neveikt, tā nepasaka, ka šī publicēšana notiks pēc gada, pēc 10 gadiem vai pēc 20 gadiem.

Protams, šo likuma grozījumu rezultātā jebkura privātpersona vai juridiska persona varētu griezties Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, lai iegūtu tos vai citus materiālus. Tomēr tai pašā laikā ne likumdevējs, ne valsts nevar uzņemties atbildību par to, ka kāds visā pilnībā un pietiekami zinātniski un korekti publicēs šos materiālus. Viena fiziskā persona var publicēt aģentus ar uzvārdiem uz “A” un “B” burta, cita var publicēt ar uzvārdiem, ar “C” un “D” kas sākas, kāda cita var publicēt kādus citus izdevīgas, interesantas vai tīkamas lietas. Tai pašā laikā var notikt arī tā, ka kāds nepublicē... neviens nepublicē kādas citas šīs atlikušo dokumentu sastāvdaļas.
Totalitārisma seku dokumentēšanas centra un citu iestāžu speciālisti uzskata, ka pāri palikušo politisko vai ideoloģisko aktīvo aģentu skaits, kas ir sameklējams šajos maisos, ir salīdzinoši ļoti niecīgs, tai pašā laikā slēpšana radītu iespaidu tikai par to, ka tur ir varbūt daudz kas vairāk, un tie, kas slēpj, neizskatītos labāk par tiem, kurus slēpj.
Šajā sakarībā uzskatām, ka Saeimai ir jāprecizē pagājušajā sēdē pieņemtais, un vislabākais risinājums, mūsuprāt, būtu īpašs likums par Valsts drošības komitejas dokumentu publicēšanas kārtību, kas nav arī nekādā pretrunā ar divus jautājumus uz priekšu skatāmo Valsts prezidentes ierosinājumu atgriezties pie šā likuma atkārtoti, jo arī viņas sacītajā – otrajā rindkopā ir šādi vārdi: “Uzskatu, ka sabiedrībai ir būtiski zināt arī mūsu valsts vēstures sarežģītās un dramatiskās lappuses. Cilvēkiem ir tiesības uzzināt patiesību par Valsts drošības komitejas darbību Latvijā, tajā skaitā par tās aģentiem, rezidentiem, konspiratīvo dzīvokļu turētājiem un uzticības personām.” Tiktāl Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga.
Mūsu frakcija uzskata, ka vislabākais būtu vadīties pēc likuma “Par Valsts drošības komitejas...” tātad dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un tā tālāk (ar šo ļoti garo nosaukumu), kura likuma 3.pants sīki uzskaita visas amatpersonas, kādas ir bijušas Valsts drošības komitejā, jo ne tikai ārštata darbinieki un aģenti, bet arī VDK štata darbinieki, kas ir pildījuši daudz nozīmīgāku funkciju, būtu pelnījuši, ka viņus publicētu tādā apjomā, kādā Latvijas valstī tās dažādajos arhīvos un dokumentu glabātavās līdz šim tas ir bijis pieietams. Protams, viens no iebildumiem var būt tas, ka šie dokumenti nav pilnīgi, un es baidos, ka, jo vairāk gadu paiet, jo tie ir mazāk pilnīgi. Tai pašā laikā, ja mēs saprotam, ka runa ir par vēsturisku izdevumu, nevis par kādu tiesas apsūdzības slēdzienu, tad vēsture, jāsaka, nekad nav pilnīga, un labāk lai šī vēsture ir daļēji pieietama sabiedrībai, nekā tā tiek ilgi un, jāsaka, ar visai vāju politisko motivāciju slēpta.
Mēs uzskatām, ka dažādu privātu izdevumu vietā par pamatu būtu liekams valsts oficiāls izdevums, uzticot to Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centram, kurš sadarbībā ar citu iestāžu speciālistiem un vēsturniekiem varētu izdot nopietnu zinātnisku izdevumu, kurā pamatotu, kādā... gan šīs dažādās darbinieku kategorijas, gan to, kāpēc kādi materiāli ir Latvijas rīcībā, kādi nav, cik augsta ir šo dokumentu ticamības pakāpe. Šāds izdevums varētu būt arī pamats tālākiem citiem pētījumiem, zinātniskiem komentāriem un citiem izdevumiem. Bet valstij nebūtu jāatstāj šī publicēšana pašplūsmē, kas faktiski nozīmētu to, ka nebūtu ne kvalitatīva publicēšana, nedz arī šī publicēšana tuvākā nākotnē, bet tikai varbūt kaut kad bezgalīgi tālā nākotnē, ko diemžēl pieļauj pagājušajā sēdē pieņemtais likuma grozījums, ko Valsts prezidente nav izsludinājusi.
Uzskatām, ka mūsu piedāvātais likumprojekts ar tikai diviem punktiem varētu būt pietiekami laba bāze šāda speciāla likuma izstrādāšanai, neslēpjot arī to, ka daļu no sīkākām regulācijām un noteikumiem varētu izstrādāt Ministru kabinets. Jo publicēšana, kas ir saistīta ar finansēm un ar citām niansēm, nebūtu varbūt visā pilnībā un ļoti sīki un detalizēti aprakstāma atsevišķā likumā.
Aicinu Saeimas deputātus šo nodot, jo tas būtu tikai atbilstoši tam, par ko mēs esam balsojuši arī pagājušajā Saeimas plenārsēdē.
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Šis dokuments ir ļoti liekulīgs, kas tiek piedāvāts mūsu apspriešanai, jo faktiski ar to tiek liegta pieeja tā saucamajiem čekas maisiem. Kādēļ? Tādēļ, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK izstrādātais likumprojekts, šā likumprojekta 1.pants saka sekojošo: ka jāpublicē ir visi dokumenti, kas saistīti ar čekas ziņotājiem. Šie dokumenti, godātie kolēģi, ir ļoti daudz! Un, lai visus šos dokumentus publicētu, ir jāizdod desmitiem sējumu grāmatas. Tautas partijas izveidotā darba grupa iepriekšējās Saeimas laikā, profesionālu ekspertu klātbūtnē un ar ekspertu piedalīšanos, izvērtēja šo “čekas maisu” un citu represiju lietu publikāciju. Tā kā šo dokumentu ir ļoti daudz, tad nav iespējams visus tos publicēt par valsts budžeta naudu. Bet ir iespējams rīkoties tā, un tā mums jārīkojas, kā mēs nobalsojām iepriekšējā Saeimas sēde, un proti, ka ikvienam ir pieejams ikviens ar čeku saistīts dokuments. Ir pieejams. Un šie cilvēki, ja viņi vēlas, vai tie ir zinātnieki vai interesenti, var publicēt likumā noteiktā kārtībā, tādā kārtībā, kāda šobrīd pastāv mūsu valstī attiecībā uz jebkuru arhīvos esošu dokumentu publikāciju. Bet jūs, “tēvzemieši”, piedāvājat faktiski uz valsts budžeta rēķina publicēt desmitiem un pat simtiem sējumu, kas nav fiziski iespējams, tādēļ faktiski jūs torpedējat pieejamību tā saucamajiem čekas maisiem. Turklāt jūs ierosināt ar savu likumprojektu, ar 2.punktu noteikt, ka Ministru kabinets nosaka kaut kādu mistisku kārtību. Tātad ir kaut kāds filtrs, ir kaut kāds filtrs, būs cilvēki, kuri caurskatīs šos dokumentus, tos kaut kā sagrupēs. Acīmredzot būs tādi dokumenti, kurus nedrīkstēs publicēt. Un Tautas partijai nav pieņemama šāda publikācija. Mēs neatbalstām šādu pozīciju. Mēs atbalstām iepriekšējā Saeimas sēdē pieņemto likumprojektu.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 64, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Pirms mēs tālāk turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus šā gada 27.maija Saeimas sēdē un iekļaut pēc otrās sadaļas “Par likumu otrreizēju caurlūkošanu” lēmuma projektu “Par Alekseja Loskutuva iecelšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Iebildumu nav!”)
“Pret” ir pieteikusies runāt Ina Druviete. Lūdzu!
I.Druviete (JL).
Cienījamie deputāti! Šis balsojums nebūs par Alekseju Loskutovu. Šis būs balsojums par Saeimas pašcieņu. Saeima drīkst pieņemt lēmumu tikai tad, ja tā ir rūpīgi izvērtējusi pieejamos argumentus un ja tās rīcībā ir plaša informācija, kā arī ir gūtas atbildes uz jautājumiem, kas varētu būt svarīgi lēmuma pieņemšanas motivācijai. Šajā gadījumā tas tā nav.
“Jaunā laika” frakcijai nav bijusi iespēja uzklausīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amata kandidātu, tādēļ mūsu rīcībā nav informācijas, kuru mēs būtu vēlējušies iegūt, un neesam arī uzdevuši kandidātam jautājumus, kurus uzskatām par svarīgiem. Šīs ziņas no preses materiāliem iegūt nav bijis iespējams, un mēs vēlētos uzdot kandidātam vairākus jautājumus.
Piemēram, būtu ļoti svarīgi zināt, vai viņa 1991.gadā aizstāvētā disertācija varēja tikt izstrādāta bez piekļuves konfidenciālai PSRS iekšlietu iestāžu informācijai. Vai šajā skolā studēt adjunktūrā un iegūt zinātnes kandidāta grādu varēja arī personas, kuras nebija PSKP biedri vai kandidāti, vai Loskutova kungs ir bijis PSKP biedrs vai kandidāts un vai šāds statuss saglabāts arī pēc 1991.gada 13.janvāra?

Vēl, protams, mēs vēlētos uzzināt, vai brieduma gados beidzamo septiņu gadu laikā Aleksejs Loskutovs ir mainījis savu viedokli par publiskai personai pieļaujamo atklātības pakāpi savas intīmās dzīves izklāstā. Viņa intīmā dzīve neinteresē nevienu. Esiet droši! Bet mūs interesē, vai gadījumā persona, kurai varētu būt patoloģiska tieksme uz atklātību, neizmantos savā rīcībā esošo konfidenciālo informāciju, lai gluži vienkārši paustu savu zināšanu līmeni, kas šajā gadījumā varētu pārsniegt sabiedrības vidējo informācijas pakāpi.
Redziet, jebkuras šaubas nāk par labu tikai apsūdzētajam. Šajā gadījumā Loskutova kungs nav apsūdzētais, viņš ir kandidāts uz ļoti nopietnu valsts amatu. Un šaubu nedrīkst būt. Saeimai ir jābūt pilnīgi pārliecinātai, ka mēs tik tiešām izvēlamies labāko kandidātu no iespējamajiem un ka viņa rīcībā esošā informācija ir pieejama arī cilvēkiem, kas atbildīgi lems par viņa izvirzīšanu. Šaubas par amata

kandidātu ir slikta zīme, un nedot iespēju šīs šaubas pārvarēt ir vēl sliktāka zīme. Un tādēļ es aicinu Saeimu nepieņemt pārsteidzīgu lēmumu, dot iespēju “Jaunā laika” frakcijai un arī citiem deputātiem mazināt savas šaubas par kandidāta piemērotību un iekļaut šo jautājumu darba kārtībā pēc kandidāta rūpīgas izvērtēšanas frakcijās.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 32, neviens deputāts neatturas. Darba kārtība ir izmainīta. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 7, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 27.maija sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” izskatīšanu pirmajā lasījumā pirms sadaļas par likuma otrreizēju caurlūkošanu un tūlīt pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” izskatīšana pirmajā lasījumā.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.829, un Juridiskās komisijas vārdā lūdzu noteikt to par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 19, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 19, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
M.Segliņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš... Kolēģi, ja neviens neiebilst, aicinu pieņemt uzreiz otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Ir iebildumi... Tad lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
M.Segliņš.
Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 27.maijs pulksten 10.45. Izskatīšanas laiks – 27.maijs.
Sēdes vadītāja.
Vai ir citi priekšlikumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Valerijam Agešinam.
V.Agešins (TSP).
Es piedāvāju iesniegšanas termiņu noteikt 3.jūnijā.
Sēdes vadītāja.
Un izskatīšanas laiku?
V.Agešins.
21.jūnijā.

Sēdes vadītāja.
Tātad lūdzu balsot par deputāta Valerija Agešina priekšlikumu – 3.jūnijs – priekšlikumu iesniegšanas laiks, izskatīšana – 21.jūnijā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 73, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks pulksten 10.45 šodien, 27.maijā, izskatīšana – šodienas, 27.maija, sēdes laikā. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likums “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””. Otrreizējā caurlūkošana.
Saskaņā ar Kārtības rulli likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai.
Lūdzu Juridiskajai komisijai noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku!
M.Segliņš (TP).
Ir priekšlikums noteikt priekšlikumiem laiku 3.jūnijs.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 3.jūnijs. Paldies!
Cienījamie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Alekseja Loskutova iecelšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku”.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Pietkeviča, Lagzdiņa, Pabrika, Rugātes un citu deputātu priekšlikumu veikt balsojumu par Loskutova iecelšanu par KNAB priekšnieku ar balsošanas zīmēm.
Vai deputāts Einars Repše ir pieteicies runāt par balsošanas procedūru? Nē.
Lūdzu, cienījamie deputāti, balsojam par balsošanas veikšanu ar balsošanas zīmēm. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 5, atturas –10. Balsošana notiks ar balsošanas zīmēm.
Lūdzu balsu skaitītāju vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne par balsošanas procedūru! (Starpsaucieni: “Debates!”)
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Tātad balsošana notiks sakarā ar Saeimas Prezidija lēmumu un Prezidija lēmumā ir paredzēts, ka Saeimas deputāti pa divi tiek aicināti Mazajā zālē, balsu skaitītāji izsniedz katram deputātam personiski vienu noteiktu formas vēlēšanu zīmi un vēlēšanu aploksni. Vēlēšanu zīmē šajā gadījumā ir ierakstīts viens kandidāts. Izsakot savu attieksmi, jāievelk krustiņš lodziņā vai “par”, vai “pret”. Par nederīgu tiek uzskatīta vēlēšanu zīme, kurā vienlaikus atzīmēts gan “par”, gan “pret” vai nav atzīmēta ne atbilde “par”, ne atbilde “pret”, vai arī izdarītas papildu atzīmes vai kā citādi iezīmēta nolūkā padarīt iespējamu deputātu vai noteiktas deputātu grupas identificēšanu.

Tātad lūdzu balsot... tad, saņemot šo balsošanas zīmi, deputāts ieiet kabīnē un izdara savu atzīmi, un pēc tam šo vēlēšanu zīmi iemet vēlēšanu kastē.
Tātad lūdzu balsu skaitītājus uz Zaļo zāli! Tātad uz Zaļo zāli, sagatavoties balsošanai, bet deputāti pēc signāla tiks aicināti caur šīm durvīm uz balsošanu.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Debates mēs uzsāksim pēc pārtraukuma.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Ērikam Zundam. Lūdzu!
Ē.Zunda (TP).
Godātie kolēģi, kas ir Latvijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamentu sadarbības grupas locekļi, lūdzu, pulcēties uz neilgu sēdi šeit, Dzeltenajā zālē!
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (JL).
Pretkorupcijas komisijas locekļi, uz pavisam īsu sēdi arī Dzeltenajā zālē!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Marekam Segliņam.
M.Segliņš (TP).
Juridiskās komisijas locekļi, pulksten 10.50 Juridiskās komisijas sēde!
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Valdis Dombrovskis un Ģirts Valdis Kristovskis. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, satiekamies zālē pēc pārtraukuma pulksten 11.00!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Turpinām ar debatēm par lēmuma projektu “Par Alekseja Loskutova iecelšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku”!
Debatēs pieteicies deputāts Einars Repše.
E.Repše (JL).
Godātie klātesošie! Kolēģi! Loskutova kungs! Redziet, Loskutova kungs jau varbūt nemaz nav slikts cilvēks un ir labs pasniedzējs. Lai gan, protams, ir arī jautājumi, kurus mēs labprāt viņam uzdotu un precizētu, kā jau to šeit izklāstīja Druvietes kundze. Bet visumā, kā jau teicu, varbūt viņš nav slikts cilvēks. Šeit vairāk nākas aizdomāties par tiem iemesliem, kāpēc tieši Loskutova personība ir tik ļoti tīkama valdošajai koalīcijai. Pretstatā sabiedrības atbalstošai Jutai Strīķei, kas ir tik ļoti netīkama valdošajai koalīcijai, valdošajai elitei.
Un te nu mums nākas atcerēties to manu viedokli, arī neatkarīgu ekspertu viedokli, tajā skaitā cilvēku, kas piedalījās atlases konkursā, kuri skaidri un gaiši pasaka, ka Loskutova kungs, būdams akadēmisks cilvēks, būdams pasniedzējs, vairāk pārstāvēs tā saucamo novēršanas un prevencijas spārnu. Viņš vairāk nodarbosies ar rokasgrāmatu varbūt koncepciju, varbūt stratēģiju rakstīšanu, bet nevis ar reālu korupcijas apkarošanu.

Kurpretī Juta Strīķe pārstāv tieši šo Latvijai tik ļoti nepieciešamo šajā stadijā – korupcijas apkarošanas stratēģiju, ideoloģiju un spārnu.
Tātad mēs varam secināt, ka šobrīd valdošajai koalīcijai ir kategoriski nepieņemams, ka korupcija tiktu reāli, enerģiski apkarota. Un mēs varam tikai aizdomāties par tiem patiesajiem iemesliem, kādēļ.
Redziet, klīst dažādas baumas. Un tās baumas ir, ka šobrīd valstij tiek zagts tā, kā nekad agrāk. Klīst baumas, ka, piemēram, skandalozie robežbūves līgumi visi ir atpakaļ ierindā, ka policijas ēkas, piemēram, Liepājā rekonstrukcijas skandalozie plāni atkal ir... un tā tālāk. Klīst arī baumas, man diemžēl, esot opozīcijas deputātam, nav iespēja to pārbaudīt, ko mēs noteikti darītu, ja mēs būtu valdībā. Bet klīst arī baumas, ka valdošā elite ir izstrādājusi dažādas Eiropas fondu tā saucamās apguves ļoti precīzas shēmas. Kur šī naudiņa, tie daudzie miljoni, kas nāks un ko Latvija būtu varējusi izmantot savas tautsaimniecības attīstībai, īstenībā aizies dažu politiski ietekmīgu cilvēku kabatās. Un, protams, ka šādos apstākļos šādai uz personiskās saimnieciskās ieinteresētības balstītai politiskai konjunktūrai nav izdevīga un ir pat bīstama Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja, kura reāli un objektīvi varētu izmeklēt izdarītos noziegumus, gan tos, kas ir izdarīti pagātnē, gan arī tos, kas varbūt tiek plānoti nākotnē.
Un tāpēc par katru cenu, absolūti neskatoties uz sabiedrības viedokli, pilnībā ignorējot, Juta Strīķe ir jānoņem no trases un tā vietā jāieliek acīmredzami citādi strādājošs, citādi domājošs un valdošajai koalīcijai netraucējošs Aleksejs Loskutovs.
Nu, redziet, protams, šobrīd tiek acīmredzami spēlēts uz visu banku. Sabiedrības viedoklis tiek absolūti ignorēts. Un ... Nu, jā, protams, ja valdošo koalīciju un ja politiku vada savtīgi un ekonomiski motīvi, tad neko citu mēs nevaram sagaidīt, bet valdošajai elitei tomēr vajadzētu atcerēties, ka tauta nav muļķe. Tauta visu to novērtē. Un būtu varbūt pārdroši cerēt, ka pietiks daļu no sazagtās naudas novirzīt kādai ļoti enerģiskai un smadzenes skalojošai reklāmas kampaņai pirms kārtējām vēlēšanām, lai atkal būtu zirgā, lai atkal dabūtu pietiekamu mandātu skaitu, lai turpinātu apsaimniekot Latviju tā, kā tas ienāk prātā.
Atcerēsimies tautas parunu, ka, jā, var muļķot daļu tautas visu laiku, var muļķot visu tautu kādu laiku, bet nevar muļķot visu tautu visu laiku!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Jautājums ir ļoti nopietns, jo mēs zinām, ka korupcija zēlusi un zeļ ārkārtīgos apmēros. Un vienreiz par visām reizēm tai būtu jāķeras pie rīkles un jāaizžņaudz. Nožņaugt nav izdevies gandrīz nevienā valstī pilnībā, bet aizžņaugt, lai trūktu elpas, gan vajadzētu. Bet diemžēl tas viss, kas ir noticis šobrīd šajā sakarā, kad esam nonākuši pie balsošanas, liecina par to, ka neesam varējuši vai neesam gribējuši atrast spēcīgāko cilvēku, kas varētu ar šīm lietām mēģināt tikt galā. Kāpēc es to saku?
Tāpēc, ka konkurss nu patiešām bija viens liels teātris. Jo kāpēc, jājautā, bija vajadzīgs rīkot šo konkursu, ja konkursa rezultātus neņēma vērā? Jūs man pasakiet, kā tas varēja būt un kāpēc tā tas notika? Konkursa rezultātā ar balsu vairākumu uzvarēja Strīķe. Varētu būt tas cits, varbūt nebūtu Strīķes uzvārds, vienalga, Vilka kungs, bet trīs balsoja par viņu, par Loskutova kungu – 2, un par Vilka kungu – 1. Tātad Ministru kabinetā vajadzēja stāvēt priekšā vienam konkursa uzvarētājam. Bet nē, atnāca trīs, un tad valdība izvēlējās. Tad es atvainojos, kāpēc neatnāca visi, netika uzaicināti, kuri piedalījās šajā konkursā? Un tad Ministru kabinets būtu izvēlējies no viņiem. Tas būtu viens un tas pats. Lūk, tā norisa šis teātris. Ļoti žēl. Un vakar jūs liela daļa ieinteresēti, zinot, ka šodien notiks plenārsēde, skatījāties raidījumu vakar televīzijas 1.programmā, ko vada žurnālists Dombura kungs, un tur par šīm lietām tika runāts no dažādiem aspektiem.
Es šodien būtu gribējis, ka tribīnē nāk no pozīcijas kāds, nevis mēs, no opozīcijas, un pierādītu, ka tomēr Loskutova kungs ir tas labākais, ko mēs varējām atrast, ko valdība, šī konkursa komisija varēja atrast. Bet nenāk nez kāpēc. Kalvīša kungs vakar šajā pārraidē teica, ka balsos par Loskutova kungu tāpēc, ka neesot bijis atrasts labākais. Tātad Loskutova kungs, iznāk, nebūs labākais. Tā es saprotu. Vai tad mēs esam tik nevarīgi, vai patiešām mums ir tik maz cilvēku, drosmīgu cilvēku, jo tur būs vajadzīga drosme, ir vajadzīga drosme, lai ķertos pie rīkles īstajiem korumpantiem visaugstākajos līmeņos. Nevaram atrast. Ļoti bēdīgi. Ļoti bēdīgi, ka mēs nevaram atrast. Un konkursā, redziet, uzvarēja tikai cilvēki, kuri šobrīd ir jau Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, tai skaitā Loskutova kungs, kuram bija, protams, visas iespējas kā zinošam cilvēkam šajā jomā, jo viņš ir teorētiķis. Šo teoriju varēja likt praksē. Bet diemžēl tas nav pierādījies. Un tā diemžēl mēs stāvam, es gribu sacīt, atkal pie sasistas siles. Jūs redzējāt tautas noskaņu, kuru nedrīkstētu mēs, deputāti, neņemt vērā. Jo vai tad mēs tikai reizi četros gados, kad būs vēlēšanas, tad mēs lūgsim tautu balsot par mums un izprast mūsu vēlmes vai viņu vēlmes? Bet nē. Vakar gandrīz vienbalsīgi visi bija... tauta pret Loskutovu. Tikai daži, pavisam nedaudzi, atbalstīja.
Ko es gribu pateikt ar to? Ka diemžēl mēs neesam izraudzījušies spēcīgu kandidātu. Nu es saprotu, ka šodien apstiprinās pozīcija ar sarkano atbalstu, jo viņi ir jau izteikuši atbalstu šo... Loskutova kungs tiks apstiprināts. (Starpsaucieni.) Nu varbūt... Lai Dievs dod, ka Loskutova kungs ķersies klāt pie šīs lietas, ko līdz šim brīdim viņš nav darījis vai nav pierādījis diemžēl. Strīķes kundze, otrādi, pierādīja. Jā, viņai neizdevās īstos paņemt vēl pie rīkles, bet nu nemaz nestrādāja tik ilgu laiku, un vakar arī eksperti šajā pārraidē, kuru es pieminēju, atzina, ka labas iestrādes bija, labi sākts bija un varēja būt labs turpinājums. Bet diemžēl tā nebija.
Lūk, tā. Varētu jau par šo lietu runāt no daudz un dažādiem aspektiem. Man šodien žurnālisti tepat pārtraukumā jautāja, es nebūtu pat runājis par to, vai mani nemulsina tas, ka Loskutova tēvs ir strādājis Centrālkomitejā, vadījis nodaļu. Es teicu: protams, mulsina. Tautā saka, ka ābols no ābeles tālu nekrīt. Bet es ceru, ka Loskutovs jaunākais ir kritis tālāk no ābeles un viņu interesē, tā sakot, Latvijas un tautas lietas. Bet mani tas mulsina. Protams, ka mulsina. Un tā es arī teicu.

Lūk, tādas ir manas pārdomas šodien, runājot par šo balsojumu. Diemžēl neesam, neesam, draugi mīļie, valdība, izdarījuši visu, lai atrastu vienu no galvenajām figūrām šajā valstī, kas beidzot ķertos klāt pie korumpantiem, pie izzadzējiem, jo ne velti mēs runājam ik dienas visos līmeņos, ka valsts ir izzagta, turpinās izzagšana un droši vien vēl nākotnē turpināsies. Vajadzēja mums atrast šādu cilvēku. Žēl, ka tas nav izdarīts.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Kad notiek kaut kas ne uz reizi saprotams, tad vienmēr ir jautājums – kāpēc? Kāpēc Emša valdība un Saeimā valdošais vairākums tādā drudžainā steigā cenšas apstiprināt Loskutova kungu amatā? Kāpēc? Ignorējot konkursa rezultātus, ignorējot speciālistu, kā arī sabiedrības viedokli, kas absolūtā vairākumā ir savādākās domās. Varētu jau šo valdošās koalīcijas cinismu saprast, ja šodien nebūtu pirmsvēlēšanu laiks. Kāpēc divas nedēļas pirms vēlēšanām un tad, kad parasti visi valdošie mīļi uzklausa visus, ieklausās katrā grūtdienī un grib cīnīties ar korupciju, kāpēc tāds spļāviens sabiedrībai sejā divas nedēļas pirms vēlēšanām? Atliek vienīgi minēt, ka gaidīt nedrīkst.
Varbūt tās apsūdzības, kas ir uzrādītas vēl diviem digitalizācijas varoņiem, liecina, ka šefam jau kļūst neomulīgi? Varbūt kas cits? Bet suns jau laikam zina, ko ēdis. Varbūt ka Strīķe ir jādabū pie malas ātri?
Šīs steigas dēļ diemžēl paliek neatbildēti daudzi jautājumi. Lai intervijas pornožurnālos kā drosmes izpausme, tas lai paliek valdības pusotra mācītāja balsojuma problēma. Mani interesē citi jautājumi.
1988.gadā Aleksejs Loskutovs iestājās PSRS Iekšlietu ministrijas Augstākās skolas adjunktūrā (tas ir termins militārai aspirantūrai). Strādāja pie disertācijas par tēmu “Kriminālatbildība par ķīlnieku sagrābšanu brīvības atņemšanas vietās”, citiem vārdiem sakot, kā apspiest cietumnieku dumpjus. Sakiet, lūdzu, cik padomju laikā mēs lasījām presē par cietumnieku dumpjiem? Laikam nekad. Tā nebija pieejama informācija. Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka uz Loskutova kunga disertācijas bija rakstīts kaut kas apmēram “Slepeni” vai “Sevišķi slepeni”. Tātad, lai strādātu ar šiem materiāliem, bija nepieciešama pielaide darbam ar slepeniem dokumentiem.
Kā jūs domājat, vai tas ir tā ļoti vienkārši, ka atbraucis students no Latvijas ļoti prestižā PSRS izglītības iestādē (un tā nebija vienkārša skola; šo izglītības iestādi izveidoja 1929.gadā padomju Krievijas Tautas komisāru padome, 1934.gadā tā kļuva par galveno NKVD skolu, kura gatavoja ieslodzījuma vietu darbiniekus un iekšlietu resora darbiniekus, vēlāk pārveidojās par Valsts drošības ministrijas skolu, kuras mācību plāns veidojās no Kara juridiskās akadēmijas), un tad viens puisis no Latvijas atbrauc, iestājas un izstrādā disertāciju. Mani interesē, vai Loskutova kunga slepenā disertācija, kas saskaņā ar Latvijas likumdošanu ir ārzemēs iegūts zinātnisks grāds, jo aizstāvēta 1991.gada decembrī, vai tā ir nostrificēta saskaņā ar likuma “Par zinātnisko darbību” 14.pantu? Cik labi būtu to pajautāt Loskutova kungam! Bet nav taču laika! Kādam ir steidzīgi jādabū prom Strīķe!
Savukārt 1991.gada 13.janvāris ir tā robeža, kad dalība PSKP jau Latvijā ir atzīta par piederību noziedzīgai organizācijai. Vai tas ir ticami, ka jauneklis no Latvijas nebija PSKP biedrs vai biedra kandidāts? Varbūt bija. Bet vai tas ir ticami, ka pirms disertācijas aizstāvēšanas, kad visi tik ļoti rūpējas par savu raksturojumu, viņš izstājās, ja bija šis biedrs, un tomēr aizstāvēja disertāciju? Cik labi būtu pajautāt to Loskutova kungam, bet šīs steigas dēļ tas nav iespējams, jo kādam ir steidzīgi jādabū pie malas Strīķe. Var jau būt, ka Loskutova kungs arī bija bezpartijisks cilvēks un nonāca un mācījās šajā augstākajā milicijas skolā. Taču man, kolēģi, tas ir ticami tikai vienā vienīgā gadījumā: ja kādam bija svarīgi, lai šī kunga biogrāfija pēc atgriešanās Latvijā būtu tīra. Un mēs varam tikai minēt, kam tas varēja būt svarīgi.
Es nebrīnos, ka kreisās frakcijas atbalsta Loskutova kandidatūru. Tāpēc es vēršos pie Tautas partijas deputātiem. Protams, ir partijas disciplīna. Taču ir palicis ļoti daudz neatbildētu jautājumu, uz kuriem var atbildēt īsā laikā un atgriezties pie šī balsojuma. Jūsu vadoņi teicās esam nacionālo interešu garants Emša valdībā. Vai nav laiks to kādreiz apliecināt arī darbos? Balsojums ir aizklāts. Kaut arī ekonomiskās intereses saista Tautas partiju šajā ar kreiso balsīm stutētajā koalīcijā, būtu labi, ja Tautas partija patiesi būtu nacionālo interešu garants.
Nacionālās intereses ir, protams, jau pazemotas ar kreisajiem komisiju vadībā, padomēs un slepenajās darba grupās. Bet Tautas partijā taču ir arī patiesi nacionāli domājoši cilvēki, kam objektīvi varbūt nav jābaidās no spēcīga un strādājoša KNAB. Var jau būt, ka Leopoldam Ozoliņam ir bijis tik daudz korupcijas piedāvājumu, ka viņam patiesi jābaidās no Jutas Strīķes un ka viņš saraujas, saņēmis vēstuli no KNAB. Taču ļoti zīmīgs man šķiet vakar Jāņa Dombura minētais citāts: “Lai ļaunumu... Lai ļaunums uzvarētu, ir vajadzīgi tikai labi cilvēki, kas neko nedara.”
Balsojums ir aizklāts. Balsosim, kolēģi, pēc sirdsapziņas, kam ir!

Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Neskatoties uz šodien manāmi ierobežotajām runas dāvanām, es atsaucos opozīcijas aicinājumam – nākt tribīnē arī kādam no pozīcijas puses. Un es ne tik daudz gribētu runāt par personālijām, par Strīķes kundzi vai par Loskutova kungu, cik izteikt dažus apsvērumus par šo iestādi kā tādu. Par korupcijas novēršanu un apkarošanu kā tēmu, kura mūsu valstī ir ļoti aktuāla, kuras norisi un rezultātus mēs esam jau zināmu laiku vērojuši un piedzīvojuši droši vien arī katrs individuāli, jo mūsu deklarācijas arī tika pārbaudītas. Un es gribētu izteikt arī tās cerības kā pilsonis, kuram nav nekādu bažu par šīs iestādes varbūt ļauniem nolūkiem, kā šeit reizēm izskan, bet par šīs iestādes nepieciešamību un par normāla, aktīva un rezultatīva darba nepieciešamību.
Dabīgi, ka mēs kā politiķi izmantojam dažādus argumentus, uzstādām dažādus jautājumus, tajā skaitā arī par kandidātu iepriekšējo dzīves periodu – par piederību Komunistiskajai partijai, par izcelsmi. Un droši vien ne uz visiem jautājumiem katru reizi mēs saņemam tādas atbildes, kādas gribētu dzirdēt.
Man gribētos jautāt: “Kam šajā laikā vispār tiek uzstādīts jautājums par agrāko piederību vai nepiederību kompartijai?” Ja mēs uzskatām, ka bijušie komunisti ļoti derīgi ir Eiropas Parlamentā, kas ir politiska organizācija, tad jautājums: vai, iespējams, bijušais komunists ir mazāk derīgs tiesībsargājošā iestādē, kas nav politiska, kas ir absolūti... kurai jābūt absolūti nepolitiskai organizācijai? Tas ir tikai mans pieņēmums, jo pamatā jau katra mūsu viedoklis balstās uz priekšstatiem un pieņēmumiem. Un ļoti grūti ir atrast argumentus pret kandidatūru, kas vēl šajā amatā nav strādājusi un nav sevi pierādījusi. Daudz vieglāk būtu atrast pretargumentus personai, kas ir jau strādājusi šajā amatā.
Un es gribētu minēt kā piemēru tikai konkrētu lietu, kura nav viena lieta. Tā ir attiecībā uz partiju pienākumu deklarēt noteiktajos laika posmos savus ienākumus un izdevumus, tad bija situācija, ka vēl KNAB nebija izstrādājis vajadzīgo formulāru un uz partijas cilvēka jautājumu: “Kā mēs lai iesniedzam savu deklarāciju?” viņš saņem atbildi: “Nu, brīvā formā! Šeit ir jautājumu saraksts, uzrakstiet to brīvā formā!” Un termiņā tas tiek iesniegts. Tātad visas pozīcijas tiek atbildētas, kur ir vai nu ieņēmumi, vai izdevumi. Un paiet zināms laiks, un presē cilvēki lasa, ka pret tādu un pret tādu partiju tiek celta prasība tiesā, jo, lūk, nav kārtības iesniegtajā deklarācijā. Un, kad partijas cilvēks aiziet noskaidrot, kā tas var būt, ka bez partijas ziņas ir celta prasība tiesā, partijai neko nejautājot papildus, nekādas pretenzijas neizvirzot, tad izrādās, kas ir noticis. KNAB ir aizsūtījis savus iebildumus partijai tā iemesla dēļ, ka, lūk, partija nav tajās pozīcijās, kur viņai nav ne ieņēmumu, ne izdevumu, nav ierakstījusi: nav, nav, nav.
Nākamais. Ka šī vēstule ir aizsūtīta nevis uz to adresi, kuru partija ir norādījusi kā savu pasta adresi, arī iesniedzot šo deklarāciju, bet uz partijas reģistrācijas adresi, kas, protams, ir bijusi pirms vairākiem gadiem.
Nākamais. Izrādās, ka KNAB darbinieki nezina to, ka pasts meklē adresātu un tur šo vēstuli pie sevis vienu mēnesi. Un tikai pēc mēneša sūta atpakaļ sūtītājam ar paziņojumu, ka adresāts tajā adresē nav atrodams. KNAB ir nolēmis, ka pietiek ar divām nedēļām. Ja viņš divas nedēļas...
Sēdes vadītāja.
Simsona kungs, lūdzu, pieturieties pie temata par lēmuma projektu, es atvainojos.
P.Simsons.

Un rezultātā, protams, šī lieta tiek nokārtota un informācija tiek iesniegta, bet prasība tiesā principiāli netiek atsaukta, un dabīgi, ka šī prasība tiek zaudēta. Tātad nopietna valsts iestāde uzskata par iespējamu tiesā neatsaukt un zaudēt nepamatotu prasību. Un,ja šeit kolēģis minēja frāzi, ka suns zina, ko ēdis, tad es arī gribu tādu līdzību saistībā ar suni. Redziet, ja es nopērku medību suni, tad es ceru, ka viņš man vismaz ķers zaķus. Bet, ja šis suns ķer tikai blusas, viņš gan ir ļoti nodarbināts, bet tā rezultāta no viņa nav. Un tāpēc tagad, izvirzot Loskutova kungu uz šo amatu, es izsaku lielu cerību, ka šī nopietnā iestāde, kura mums ir valstī ļoti vajadzīga, neķers blusas, bet ķers kaut ko vairāk nekā zaķus.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (TSP).
Godātā priekšsēdētāja! Godātā Saeima! Mēs tā visu laiku balansējam no iracionālā uz ierasto,racionālo, un nekādi nevaram saprast, kurā dimensiju sistēmā šodien mēs te īsti atrodamies.
Patiesība, manuprāt, ir tāda, ka Strīķe ir simbols absolūti iracionāls un,ja iracionāli uz to skatās, tad ir saprotams, ka katrs, kas ir pret Strīķi vai par kādu citu, līdz ar to pret Strīķi, un tad viņš ir lielas daļas vai pat teiktu, ļoti lielas vai pat absolūtā vairākuma sabiedrības šī te cerību simbola nodevējs. Tie, kas tagad apšauba viņas tiesības strādāt uz priekšu. Juta Strīķe ir tas simbols, kas iemieso cerības, ka nu tik būs, nu tik grābs. Un te nevar to izstāstīt, kāpēc viņas tur blusas... piedodiet, salīdzināt, ka viņa tur sliktāk strādājusi vai labāk strādājusi, vai kā, tas arī ir nesavienojami. Nevar savienot racionālo ar iracionālo. Tāpēc, manuprāt, te ir kaut kādai... kaut ko tomēr vajadzētu mēģināt izprast un rīkoties pēc – vai nu iracionāli, vai racionāli. Mēs divas reizes atbalstījām Jutu Strīķi. Iepriekšējās valdības valdošā elite pat uz to, ka mēs, būdami opozīcijā, balsojam par to, ka, vienalga, nodrošināja Strīķes neapstiprināšanu. Vai nav, piedodiet, jocīgi?
Kas notiek tagad? Atkal mēs sēžam turpat, kur sēžam, un mums ir atkal viens kandidāts. Un mums ir kāda izvēle? Mēs varam piedāvāt šim kandidātam iet to pašu ceļu, ko iet Juta Strīķe. Vai mēs to varam atļauties? Redziet, ja mēs tagad pūlētos neapstiprināt šo kandidātu cerībā, ka nāks Juta Strīķe, tad var notikt tas pats, kas notika Einara Repšes laikā un kā viņš rīkojās? Šis cilvēks kļūs par vietas izpildītāju. Un būs kā bija Strīķe, un tā ir viņas lielākā šodienas problēma, ko radīja iepriekšējā valdība un premjers, proti, būs atkarīgs tikai un vienīgi no viena cilvēka, no viena politiķa. Nu to mēs nevaram pieļaut, kolēģi mīļie! Un redziet, bez tam, kāpēc pagājušās divas reizes mēs balsojām par Strīķi? Tā iemesla dēļ, ka sākās līdzīgi kā tagad par šo kandidātu liela kņada, negatīvas informācijas, pie kam bieži vien, maigi izsakoties, ne visai korektā formā negatīvas informācijas nopludināšana, baumu izplatīšana, dažādas īsziņas par to, kas būs, ja tu tā nedarīsi vai darīsi... Lūk, mēs arī toreiz balsojām par Strīķi, jo toreiz, atceraties, izrādījās, ka viņa nekāda Strīķe nav, ka viņa ir Anna Potapova, ka viņai tur tāpat kā šim kandidātam Krievijā ir kaut kādas saknes, kaut kādi radi un tā tālāk. Un tad mēs nodomājām: aha, kāds baidās, nu tad mēs balsosim par Strīķi. Tagad ir tas pats atkal. Atkal viens krustiņš klāt svaru kausā, lai balsotu par Loskutovu. Kāds viņa baidās. Jo situācijā tagad, noraidot Loskutovu, cerību, ka nāks kāds cits kandidāts, nav.
Bet ko tad es gribu? Es gribu no šīs tribīnes aicināt, ja Loskutovs tiek apstiprināts, tad mums vajadzētu paģērēt, lai viņi visi trīs šie konkursa... es piekrītu tiem visiem, ka konkurss gāja ļoti, ļoti nemākulīgi un ļoti neprofesionāli, sākumā bija Rekšņa, pēc tam bija Strīķe, pēc tam atkal bija konkurss... Arī sastāvs, manuprāt, bija, maigi izsakoties, neadekvāts, jo vai nu tur vajadzēja būt tikai profesionāliem juristiem, vai tikai politiķiem, bet, kad bija tas un tas, tad mana cieņa pret šo konkursa komisiju kļūst aizvien mazāka, jo daži Eiropas Parlamenta kandidāti šo te savu darbošanos pārvērta par vēlēšanu kampaņu. Ainār, tā tas ir? Un tā ir liela kļūda. Bet tu jau neesi vainīgs. Tu vienkārši darīji savu darbu.
Un tātad es domāju, ka būtu labi, ja mums KNABā nebūtu vienota komanda tādā izpratnē, ka viens otru piesedz, arī nedarīšanā, vai arī darīšanā kaut ko tādu, ko mēs, sabiedrība, negribam. Ja tur strādātu Strīķe kopā ar Loskutovu un Vilku, tad mēs varētu sagaidīt, ka viņi viens ar otru konkurētu, pierādot viens otram, kurš vairāk ko labāk dara, un koleģiāli sadarbotos, bet nevis draudzētos. Manuprāt, tas ir labākais risinājums.
Es aicinātu Loskutova kungu, ja viņš būs apstiprināts, tad panākt to, lai Strīķe paliek un dara to, ko viņa dara perfekti, – straujas, tādas operatīvas darbības.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, ir saņemts desmit deputātu – Pietkeviča, Šņepstes, Rugātes, Kučinska un citu – deputātu iesniegums ar lūgumu saīsināt debates, debatējot pirmo reizi 5 minūtes un otro reizi – 2 minūtes. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.

Tad lūdzu deputātus balsot par debašu saīsināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 31, atturas – 10. Tātad debašu laiks ir saīsināts: pirmo reizi – 5 minūtes, otro reizi – 2 minūtes.
Turpinām debates. Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Decembrī, kad Loskutovs pabeidza adjunktūru, Krievijā nebija Komunistiskās partijas. Tā bija aizliegta ar Jeļcina pavēli. Tas ir jautājums. Bet tomēr viņam bija diploms ar PSRS ģerboni, tāpat kā jums, Šadurska kungs, arī.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Viesturs Šiliņš.
V.Šiliņš (JL).
Godātie kolēģi! Apkopojot man pieejamo informāciju un klausoties debates, un nākot arī no šīs vides, kurā ir strādājis līdz šim Loskutovs, pedagoģijā, es gribu atzīmēt trīs, manuprāt, nozīmīgus jautājumus, kuru analīze varētu prognozēt situāciju nākotnē.
Un pirmais. Kalvīša kungs vairākkārt ir uzsvēris Loskutova kunga labo izglītību, ieskaitot speciālās mācību iestādes. Tas tiesa. Un arī tas ir tiesa, ka katrs profesors, kurš ieguvis šo izglītību šajās iestādēs, nes savu skolotāju filozofiju tālāk, kurai pievieno sev ieaudzināto pārliecību.
Otra lieta. Tur es gribētu mazliet varbūt pieskarties tām sfērām, kur ir bijusi nozīme manai izglītībai. Ja gudrību var iegūt skolās, tad inteliģenci nevar ne iemācīt, ne nopirkt. Tas, par ko Loskutova kungs runā žurnālā, šo patiesību faktiski apliecina.
Par šiem jautājumiem publiski biežāk runā cilvēki ar mazvērtības kompleksiem. Bet šobrīd gribu uzsvērt, ka vara tādu cilvēku rokās ir nelaime viņiem pašiem un problēma sabiedrībai.
Un, treškārt, mēs zinām šo Saeimas polarizāciju pašreiz. Un vakar, vērojot raidījumu “Kas notiek Latvijā?”, mani pārsteidza Tautas partijas – un es nebaidos teikt – simbols vai pat etalons Aigars Kalvīša kungs un viņa iešana pilnīgā Klementjeva un Turlā pavadā.
Atgriežoties pie šī pirmā – izglītības jautājuma, gribu teikt: izglītība, audzināšana un profesija nosaka katra cilvēka politisko piederību pēc būtības. Pēc būtības!
Un tāpēc es aicinu balsot par tādu KNAB kandidātu, ko atbalsta pilsoniska sabiedrība, kura šeit, Saeimā, ievēlējusi patiešām un gribējusi redzēt labēju koalīciju, un par tādu kandidātu, kuru izvirza nopietna profesionāla komisija. Un tāpēc es aicinu balsot pēc pārliecības! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja un cienījamie kolēģi! Kas notiek Latvijā? Īstenībā šodien mēs nerunājam ne par Loskutova kungu, mēs nerunājam ne par Strīķes kundzi. Mēs runājam pilnīgi par citiem jautājumiem. Jau tad, kad mēs klausījāmies par darījumiem ar “Saules akmeni” un “Multihalli”, kur personīgās intereses tika pasniegtas kā veiksmīgs bizness, radās jautājums: “Vai tā ir tautas interešu aizstāvēšana? Un kam tas interesē?”
Taču tad, kad sākās darbības ap KNAB vadītāja amatu, tad īstenībā šāds jautājums vairs nav pat jāuzdod. Tad ir jāuzdod cits jautājums: “Vai Latvija vairs ir tiesiska valsts?”
KNAB vadītāja konkursa komisijas locekļu vērtējums skaidri parādīja attiecību 3, 2 un 1. Nenosaucot nevienu uzvārdu, jebkuram pamatskolas skolniekam ir skaidrs, kurš skaitlis ir lielāks un kurš ir mazāks. Tad arī te sākas šie brīnumi. Neskatoties uz šo pamatskolas

rēķinu, uz tālāku apspriešanu netiek virzīts kandidāts, kas ir ieguvis lielāko skaitli. Tas nozīmē, ka netiek virzīts labākais, ko ir atzinusi konkursa komisija. Un oficiāli virzīt to, kam ir mazāk balsu, tomēr nepietika drosmes.
Kas notiek tālāk? Tālāk notiek vēl interesantākas lietas. No 14 ministriem nevienam nerodas šaubas, kādēļ tā. Nevienam neradās jautājums: “Kādēļ Augstākās tiesas priekšsēdētājs Guļāna kungs un ģenerālprokurors Maizīša kungs kā profesionāļi ir atzinuši par labāko citu kandidātu, nevis to, ko virza Ministru kabinetā apstiprināšanai?” Abu šo profesionāļu viedoklis bija diametrāli pretējs.
Es domāju, ka tā ir dziļa necieņa un neuzticības izrādīšana gan Augstākajai tiesai, gan Ģenerālprokuratūrai. Varbūt nākamais solis tiek prognozēts arī šo institūciju nomaiņa, ja jau viņu viedoklis vairs nevienu neinteresē?
Un vēl. Līdz šim Latvija – vairāk vai mazāk – bija demokrātiska valsts. Saeimu ievēlē tauta. Man liekas, ka daudzi šo faktu ir vienkārši aizmirsuši. Saeima apstiprina valdību. Dombura vadītajā raidījumā “Kas notiek Latvijā?” divreiz iedzīvotāji jau absolūtā vairākumā ir pateikuši: “KNAB vadītāja amatā mēs, iedzīvotāji, atbalstām Jutu Strīķi.” Un vakardienas balsojums, kur 11 666 Latvijas skatītāji teica: “Neder mums šis kandidāts.” Un “par” bija tikai 575 iedzīvotāji. Es domāju, ka šie skaitļi ir līdzvērtīgi referendumam. Personīgi kas pasaka šo jautājumu, personīgu vai politisku iemeslu dēļ apstiprināt kandidātu, kur tauta ir kategoriski pret. Vai tautai ir pieņemams šāds valdības lēmums? Un ko mēs redzam? Šai koalīcijai un šai valdībai neinteresē ne profesionāļu viedoklis, ne Augstākā tiesa, ne Ģenerālprokuratūra, ne arī tauta. Kā labā un kā interesēs tad īstenībā šī valdība strādā?
Pirms jūs aizpildāt vēlēšanu kartiņu, varbūt katrs arī pats padomājiet un atbildiet sev.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Kolēģa Šadurska dedzīgā runa pārliecināja mani, ka patiešām Loskutova kungs acīmredzot nav tas labākais kandidāts uz KNAB vadītāja amatu. Un es brīnos, kāpēc “Jaunais laiks” neizvirzīja daudz piemērotāku kandidātu, es domāju – pašu Šadurska kungu. Ar izglītības ministra amatu viņam gan gāja diezgan švaki un tādas ziepes savārīja, ka joprojām nevar izstrēbt, bet šis amats patiešām būtu vairāk piemērots, jo Šadurska kungs savā uzrunā nodemonstrēja izcilas spējas veikt izmeklēšanu. Un es domāju, ka ne jebkurš profesionāls izmeklētājs varētu tik dziļi iedziļināties Loskutova kunga ideoloģiskās pagātnes izpētē.
Bet, cienījamie kolēģi no “Jaunā laika”, padomājiet, varbūt patiešām, ja tas jums labāk izdodas, tad varbūt mēs nopietni domāsim, vai nevajadzētu atbalstīt Šadurska kungu.
Jānis Urbanovičs – mūsu frakcijas vadītājs – jau noformulēja savu attieksmi, mūsu frakcijas attieksmi pret Jutu Strīķi. Tā ir patiešām augstas klases profesionāle. Man ļoti žēl, cienījamie kolēģi no “Jaunā laika”, ka jūs joprojām nesaprotat, ka jūs izdarījāt lāča pakalpojumu šim cilvēkam, ka faktiski jūsu neveiklais atbalsts uz likuma robežas un pāri likuma robežai diskreditēja Jutu Strīķi kā profesionāli. Mēs ļoti ceram, ka viņa paliks strādāt KNAB un turpinās iesākot darbu. Bet man tagad patiešām diezgan dīvaini klausīties jūsu šausmināšanos: “Kā tā – korupcija Latvijā!” un tā tālāk. Jūs bijāt pie varas ļoti ilgi – vairākus mēnešus. Jūs sludinājāt uz cīņu pret korupciju, kāpēc jūs neko neizdarījāt? Kāpēc jūs neizveidojāt darbotiesspējīgu KNAB? Jums bija visas iespējas to panākt. Un tagad, būdami opozīcijā, jūs kritizējat citus un atkal šausmināties tāpat, kā jūs darījāt pirms vēlēšanām. Cilvēki jums noticēja, nobalsoja par jums, un kas iznāca galu galā? Jūs tagad atkal aicināsiet cilvēkus nobalsot par jums. Varbūt ka arī balsos vēlreiz, bet ko jūs izdarīsiet tad?
Tautas saskaņas partijas nostāja ir pilnīgi skaidra. Mēs nebaidāmies no efektīvi strādājoša KNAB. Vienkārši tāpēc, ka mēs neesam iesaistīti korupcijā un mums nav ko slēpt. Un tieši tāpēc mēs ļoti konsekventi atbalstām jebkuru priekšlikumu, kas ir vērsts uz to, lai nodrošinātu KNAB efektīvu darbību.

Un es ļoti aicinātu visus cilvēkus šajā zālē, kam nav ko baidīties no efektīva KNAB un kas nav iesaistīti korupcijā, rīkoties tāpat! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Augsti godātie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Es nebūt šeit netaisos aģitēt par Loskutova kungu, es arī uzskatu, ka bija iespējams varbūt atrast labāku kandidātu, bet, nu, valdības viedoklis šobrīd ir tāds, kāds tas ir.
Bet tanī pat laikā es gribētu nedaudz varbūt komentēt šeit iepriekš izskanējušos tādus salīdzinājumus starp tagadējo vietas izpildītāju un iespējamo, ja Saeimas vairākums Loskutova kungu atbalstīs.
Abi šie cilvēki ir krieviskas izcelsmes – gan Loskutova kungs, gan Juta Strīķe, īstajā vārdā Anna Potapova jeb iepriekšējā vārdā. Abi šie cilvēki, kā te norādīja uz Loskutova kungu, bet abi šie cilvēki ir mācījušies Maskavā (Starpsauciens: “Arī Rīgā!”), vienīgais ar to starpību, ka Loskutova kungs ir mācījies arī Rietumos. Loskutova kungam vecāki ir bijuši saistīti ar Komunistisko partiju, Jutai Strīķei vecāki ir bijuši saistīti ar PSRS drošības dienestiem, par to liecina viņu ieņemamie amati, tātad biogrāfijas viņiem ir diezgan līdzīgas. Turklāt abi ir strādājuši Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Vairākkārt šeit no tribīnes izskanēja tādi ļoti kritiski vārdi par to, ka Loskutova kungs ir sniedzis apšaubāma rakstura interviju kādam erotiskam izdevumam jaunības gados. Es gan nedomāju, vai amatieriski uzgleznotu pliku meiteņu izstādīšana baznīcā, ko ir atļāvies ekspremjers, ne jau jaunības gados, bet tagad, brieduma gados, būtu kaut kas pozitīvāks, jo baznīcās izstāda dažādus gleznojumus, bet parasti izstāda mākslas darbus, nevis amatieriskas skices. Tā ka es nezinu, kas ir labāk.

Uz ko es vienīgais ceru? Es vēlreiz saku, ka Loskutova kungs varbūt nav pats izcilākais kandidāts, kas konkursa rezultātā ir atrasts, jo kā pareizi te norādīja, viņam ir samērā nelielas vadītāja iemaņas un arī maz pieredzes operatīvajā darbā. Bet tanī pat laikā es ceru uz vienu. Es ceru uz vienu, kur es ceru, ka nebūs tik daudz kopīga tagadējam KNAB priekšnieka vietas izpildītājam un iespējamam, ja viņu ievēlēs.
Pirmkārt, es ceru, ka Loskutova kungs nestrādās ar čekas metodēm. Ar Padomju Savienības čekas metodēm. Jo čekisti bija tie, kuri vērsās pirmkārt pret tiem cilvēkiem, kuri neatbalstīja Komunistisko partiju un kuri nebija kopā ar to. Manā rīcībā ir pietiekami liela informācija, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja tagadējā vadītāja vietas izpildītāja ir vērsusies tieši pret tiem cilvēkiem, tiem uzņēmējiem, kuri ir atsacījušies finansēt un publiski negatīvi izteikušies par “Jaunā laika” politiku. Tas ir fakts.
Un otrkārt. Es ļoti ceru, ka galvenie padomdevēji iespējamam vai nākamajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājam nebūs bijušie PSRS drošības dienesta štata darbinieki, kā iepriekšējās vadītājas sakarā tie bija Šabašova kungs, Kolmogorceva kungs, bijušie PSRS Valsts drošības komitejas darbinieki, kuri, nav noslēpums, regulāri ne tikai finansēja, bet arī deva padomus “Jaunā laika” līderiem, “Jaunā laika” politiskajiem konsultantiem.
Tāpēc nobeigumā es ļoti ceru, ka gadījumā, ja Loskutova kungu Saeimas vairākums atbalstīs, ka Loskutova kungs nešķiros izmeklējamos pēc to partijas piederības un nestrādās ar padomju laika čekas metodēm un neieklausīsies bijušo PSRS drošības dienesta darbinieku padomos. (Starpsauciens: “Pareizi!” )(Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (JL).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti, kolēģi! Nu ko mēs šodien redzam? Es skatos jūsu smaidīgajās sejās, es skatos pozīcijas deputātu sejās. Ko es redzu? Es skatos uz Brigmaņa kungu. Pati apmierinātība! Es skatos uz Kalvīša kungu. Nu tik laimīgs cilvēks, tiešām jāskauž! Es skatos uz Kastēna kungu. Nu, tik, kā saka, kā labi izskatās cilvēks... mati safrizēti, smuka kaklasaite, smaids... Man tiešām rodas silti ap sirdi. Jo kāpēc visi šie cilvēki jūtas tik labi? Draugi, jūs jūtat varu, jums šodien ir tāda vara, ka jūs ņemsiet šādu te lēmuma projektu un viņu pieņemsiet. Un tā garša jums ir tik salda, ka jūs to nevarat noslēpt, pat gribēdami, tas spiežas caur televizora ekrāniem, caur avīžu slejām, viņu var sagaršot.
Bet, draugi! Draugi, draugi... Vajag atcerēties vienu lietu gan. Šodien patiesi runāsiet jūs. Bet tauta, tai vēl būs iespēja izteikties. Un tautas atmiņas nebūt nav mazas. Tautas saprašana nebūt nav sekla. Jūs dziļi maldāties, sajaukdami šīsdienas Saeimas varas garšu ar to, kas notiek ārpus šīm sienām.

Es zinu teikt, ka no varas augstumiem var zemu krist. Bet, ja lejā, kad krīt, nav tā tautas atbalsta spilventiņa, oi, oi, oi, kā var sāpēt!
Sēdes vadītāja.
Kariņa kungs, lūdzu par lēmuma projektu!
A.K. Kariņš.
Deputāti! Es aicinu jūs apdomāties, ko jūs darāt! Jums ir iespēja kabīnē, kur neviena partijas vadība neredzēs, ko jūs darāt, tomēr izdarīt to, kas ir pareizi, un to, ko tauta prasa.
Es aicinu jūs neatbalstīt šo lēmumu. Paldies!
(Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāte Silva Bendrāte.
S.Bendrāte (JL).
Ir smagi.... Kolēģi, ir smagi skatīties jūsu bailēs no patiesas vēlēšanās apkarot korupciju.
KNAB vadītāja iecelšanas process nu ir pliķis iecietībai pret to, kas notiek uz politiskās skatuves. Notiekošais ir pamatoti satricinājis mūsu vēlētājus, jo mēs esam viņu priekšstāvji, neaizmirsīsim to.
Tas, kā Emša valdība vērtē korupcijas apkarošanas nozīmi, ir tiešām kā nakts pret dienu, salīdzinot ar Repšes valdības pozīciju. Tagadējās valdības liekulība un visatļautība kāpj nekaunīgi pāri profesionāļu viedoklim. Jāsaka, ka ir piesmieta arī sabiedrības nepārprotamā uzticība Jutai Strīķei, ar kuru tā saista patiesu gribu apkarot korupciju un glābt korupcijas metastāzēm pārņemto sabiedrības organismu.
Valdības pašpietiekamība par katru cenu rada vien dziļu nožēlu un kaunu. Arī Saeimas pozīcijas deputātu diemžēl prognozējamais balsojums atklāj tās patiesos nodomus.
Diez vai vēlētāji gribēja 8.Saeimā redzēt gudrās galvas, kurās nav vairs godaprāta, demokrātijas un tiesiskuma izpratnes, ja jau KNAB vadītāja konkursa rezultāti vairs nav nekā vērti.
Tad nu, cienījamie radioklausītāji, mūsu vēlētāji, ielāgojiet gan labi... (Starpsaucieni no zāles.) ... šos partiju nedarbus, lai līdz 9.Saeimas vēlēšanām atkal nezustu vēsturiskā atmiņa. Un ja nespējat galvā paturēt visu, tad pierakstiet, lai nākamreiz vairs nekļūdītos!
Aicinu neatbalstīt Loskutova kandidatūru!
Sēdes vadītāja.
Bendrātes kundze, šeit nav priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņa!
Otro reizi runās deputāts Einars Repše.
E.Repše (JL).
Paldies, protams, godājamam Ābiķa kungam, Kultūras ministrijas parlamentārajam sekretāram, par manas daiļrades izjusto vērtējumu! Nu ko, centīšos, strādāšu, pilnveidošos. Bet es gribētu aicināt Ābiķa kungu, Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru, tomēr neizplatīt melus no Saeimas tribīnes un vispār uzvesties mazliet inteliģentāk. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.
Deputāts Artis Pabriks.
A.Pabriks (TP).
Dāmas un kungi! Man ir samērā nepatīkami dzirdēt sevišķi tos daudzos “Jaunā laika” runātāju paziņojumus, kas patiesībā ir balstīti uz klaju demagoģiju. Ja šie cilvēki būtu kaut drusciņ studējuši vai nu politiku, vai studējuši vispār augstskolā kaut ko, tad viņi saprastu, ka balstīties uz tādām lietām kā tautas viedoklis, tautas domas un šeit piesaukt balsojumu Dombura raidījumā ir mazāk nekā nezinātniski. Es nemaldos, arī šeit daži mani studenti sēž. Ja jūs neticiet, starpbrīdī pieejiet, pajautājiet viņiem! Es domāju, ka tas ir provinciālisms vai arī melošana. Jūs vienkārši mēģināt iespaidot sabiedrības viedokli.
Otra lieta. Es domāju, ka tas ir neprofesionāli no jūsu puses, vienmēr, kad nāk kāds kandidāts vienā vai otrā amatā, mēģināt skatīties, ko kurā reizē viņš ir teicis intervijā par savu ģimeni, par saviem bērniem, par varbūt kaut kādām savām intīmām lietām. Tā nav jūsu darīšana! Tas neattiecas uz viņa profesionālo dzīvi. Un šajā gadījumā jums ir jāmāk nodalīt privāto no sabiedriskā. Diemžēl iepriekšējais premjers nekad nav spējis nodalīt privāto no sabiedriskā un personīgās emocijas un personīgās simpātijas – no sabiedriskā darba.
Un trešais. Es domāju, ka tas, ka cilvēks ir akadēmiķis, tas, ka cilvēks ir profesors, nebūt nenozīmē, ka viņš nevar būt politiķis, un nebūt nenozīmē, ka viņš nevar būt arī KNAB vadītājs. Jo tādā gadījumā arī es kā asociētais profesors droši vien nevarētu strādāt ne Saeimā, ne kaut kur citur, jo es neesmu tam gatavs, jo, lūk, man laikam nav šī spilventiņa, kas dažam labam ir tik mīksts zem vienas vietas.

Es balsošu “par” Loskutovu! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es šinī balsojumā saskatu kaut ko vairāk nekā tikai kādas inteliģentas personības apstiprināšanu amatā. Tas nav raksturīgais šīsdienas balsojumam. Tam ir vēsturiski dziļāka dimensija, šim balsojumam.
Kandidāta personība, protams, ir gan svarīga, tomēr tas ir otršķirīgs jautājums. Redziet, te nav no svara, kurš šodien kandidē, ko Ministru kabinets ir izvēlējies likt Saeimai steidzamā kārtā priekšā balsošanai, bet gan, kā tas ir darīts. Kā ir izvēlēts? Ar kādu steigu? Mēs atceramies, ka Jutas Strīķes gadījumā kandidāte gāja caur visām frakcijām. Mums bija iespējams ar viņu kaut cik iepazīties. Šodien ar šo kandidātu tāda iespēja netiek dota. Kur rodas šī steiga? Tas ir viens jautājums.
Un es vispār negribētu runāt par kandidātiem, viņu personībām, viņu privāto dzīvi un tā tālāk. Viņš var būt eņģelis manis pēc. Un, kaut viņš būtu beidzamais grēcinieks, viņš šodien var būt eņģelis. Tas nav izšķiroši, kas ir pirms divi trīs gadiem un desmit gadiem bijis. Šeit ir kaut kas cits izšķirošs.
Es atceros to nelaimīgo dienu, arī plenārsēdi, kur mēs divreiz balsojām par tanī laikā izvēlēto kandidāti Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam – Jutu Strīķi. To dienu es atceros. Tā beidzās ar iekšēju nelabsajūtu tāpēc, ka mēs rādījām, izrādījām spēju atklātībā teikt vienu, īstenībā darīt citu. Divreiz mēs to apliecinājām! Un izpelnījāmies apzīmējumu, kuru es nevaru noliegt – 8.Saeimas laikā korupcijas apkarošanai nav vairākuma. Vairākums ir korumpētajai elitei. Tāds bija toreiz secinājums, kuru es nevaru līdz šai baltajai dienai apstrīdēt. Tā bija jāsecina. Kā gan citādi!
Šodien mums ir iespēja šo te apzīmējumu svītrot, ka, lai mūsu sabiedrība redz pēc šīsdienas balsojuma – nē, 8.Saeimā nav vairākums korumpētai elitei. Un tas neskars ne mazākā mērā šā amata kandidātu personīgi, ja gadījumā balsojums būs pret viņa apstiprināšanu. Tas nebūs balsojums pret kādu cilvēku, viņa inteliģenci un spējām, bet būs balsojums pret veidu, kā Ministru kabinets rīko šo scenāriju. Pret to tas būs balsojums. Un, galvenais, šis balsojums liecinās, ka mēs korupcijas apkarošanas tematikā zinām, kas ir jādara.
Jo galu galā nevar taču noliegt, ka Jutas Strīķes laikā šis tas virzījās, ko atzina visa sabiedrība, pareizā virzienā. Nu, kaut vai pieminēsim to pašu digitalizācijas afēras apturēšanu. Vai tad tā ir maza lieta, tie miljoni, kas tur plūst projām. Nu apturēja! Ielika vismaz kāju durvīs. Kā būs tagad, nezinām.
Lūk, šis ir tas jautājums, un tāpēc šim balsojumam ir vairāk nekā nozīme tikai par kādas personas apstiprināšanu amatā.
Šī ir, cienījamie deputāti, Saeimas – 8.Saeimas atklāsmes diena. Kas ir 8.Saeimas vairākums, par ko, par kādu virzienu, ko vēl savai tautai un savai zemei. Ar tādu nozīmi ir šis balsojums “par” vai “pret”. Es, protams, balsošu par neapstiprināšanu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Mēs nupat no šīs augstās Saeimas tribīnes redzējām pat to, kādi ir mūsu politologi, kuri atļaujas paziņot, ka balstīties uz tautu ir provinciāli. Manuprāt, balstīties uz tautu ir visu mūsu pienākums. Jautājums ir ļoti vienkāršs: kādi ir šie kanāli, kā mēs uzzinām, ko tauta domā. Ja, Pabrika kungs, jūs nevarat atrast laiku braukt parunāties ar tautu, tā ir jūsu problēma. Personīgi es vismaz

trīs reizes nedēļā jau pusgadu runājos ar cilvēkiem – vēlētājiem. Un viedoklis par Jutu Strīķi un par KNAB darbu ir pilnīgi viennozīmīgs. Juta Strīķe ir aizsākusi labu darbu, kuram ir pirmie rezultāti beidzot neatkarīgās Latvijas vēsturē. Es pat nerunāšu par tiem jau pusgadu visapkārt redzamajiem televīzijas, radio, sabiedrisko attiecību balsojumiem, kas nevienam nav noslēpums, tie ir tik klaji un redzami, ka to neredzēt, manuprāt, vismaz politologam būtu vienkārši grēks, ja ne noziegums.
Godātie kolēģi! Ir vēl viens aspekts, par ko būtu jārunā šodien, balsojot par Loskutova kungu. Jūs zināt, ka jau šobrīd ir milzīga plaisa starp Latvijas tautu, kuras labā mēs šeit sēžam un kas mūs ir ievēlējusi. Ar šo balsojumu, klaji, ciniski ignorējot Latvijas tautas vēlmi, ļoti precīzi izteiktu domu, mēs šo plaisu padarīsim par milzīgu bezdibeni. Un no šā bezdibeņa mums iziet būs daudz, daudz grūtāk.
Godātie kolēģi! Ja šodien Saeima tiešām nobalsos par Loskutova kungu, kuru tauta neatbalsta šajā svarīgajā amatā, man būs kauns par to, ka es esmu viens no Saeimas locekļiem.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Lagzdiņš. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: “Es negribu!”) Debates slēdzam.
Vai balsu skaitītāji ir sagatavojušies balsošanas procedūrai? Lūdzu, cienījamie deputāti, kā tikko būs dzirdams zvans, mēs varam sākt balsošanas procedūru.
Cienījamie kolēģi deputāti! Es vēlreiz visus lūdzu atgriezties zālē!
Cienījamie kolēģi, ir saņemts piecu deputātu Goldes, Pabrika, Zundas, Ģīļa un citu deputātu priekšlikums – turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma.
Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpināsies sēde. Lūdzu uzmanīgi klausieties zvanu, jo ar zvanu tiks paziņots par balsošanas procedūras beigām un balsošanas komisija dos rezultātus par balsojumu.
(Notiek balsošana.)
Cienījamie kolēģi! Turpinām mūsu sēdi. Balsu skaitītāji ir saskaitījuši rezultātus. Un vārds balsu skaitītājiem – Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols nr. 23.
Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku. 2004.gada 27.maijā.
Vēlēšanu zīmes Nr.21.
Kopumā izsniegtas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 97 vēlēšanu zīmes. Sabojātas, nomainītas vēlēšanu zīmes nav. Dzēstas atlikušās 13 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 97 vēlēšanu zīmes. Par derīgām atzītas 96 vēlēšanu zīmes. Par nederīgu atzīta 1 vēlēšanu zīme.

“Pret” kandidātu balsots 32 vēlēšanu zīmēs. “Par” Alekseju Loskutovu nobalsojuši ir 64 deputāti.
Un saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku ievēlēts Aleksejs Loskutovs.
Parakstījuši septiņi balsu skaitītāji.
(Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to lēmums par Alekseja Loskutova iecelšanu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku ir pieņemts. Paldies!
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas 27.maija sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” izskatīšanu otrajā sadaļā, kā arī pieci Saeimas deputāti lūdz šo dokumentu izskatīt 27.maija sēdes darba kārtībā pirms 11.darba kārtības punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu, nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Izskatām dokumentu Nr.2696. Juridiskā komisija pirms otrā lasījuma ir saņēmusi divus priekšlikumus.
1.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Par pirmo priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
Priekšlikums Nr.2. Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav. Paldies!
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 16, atturas – 1. Likums “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās Nilam Muižniekam”. Vai iesniedzēju vārdā kāds vēlas runāt?
Deputāts Krišjānis Kariņš. Lūdzu!
A.K.Kariņš (JL).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Nila Muižnieka darbība kā īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās sekmē diemžēl nevis sabiedrības integrāciju, bet tās šķelšanos. Jau pusotra gada “Jaunais laiks” vēro Muižnieka kunga darbību šajā ministrijā – sākumā kā koalīcijas partneri, patlaban – kā opozīcijas partija. Zināšanas, izpratne un pieredze “Jaunajam laikam” par Muižnieka kungu ir gana daudz.
Pirmkārt un galvenokārt, pēdējā gada laikā, kad Saeimas politiski kreisais spārns ir uzjundījis teju vai tautā pēdējo desmit gadu laikā nejūtamas emocijas, kas virmo ap sabiedrības integrāciju, Muižnieka kungs ir bijis maz manāms un jūtams šajās diskusijās. Varētu pat teikt, ka šajā diskusijā viņš vispār nav bijis. Kā mēs visi labi zinām, šo kreiso spēku aktivitātes uzsākās tad, kad iepriekšējās valdības laikā nācās mainīt, pat pamīkstināt, septiņus gadus topošo Izglītības likuma reformu. Slēpjoties aiz šī likuma plīvura, kreisie spēki ir centušies sev gūt lielāku atbalstu savā elektorātā, musinot sabiedrību uz šķelšanos. Ne aci nemirkšķinot, šajā diskusijas centrā ievietojās iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, nesaudzējot sevi ne fiziski, ne politiski. Viņš ir nemitīgi centies aizstāvēt un skaidrot nepieciešamību sabiedrībai doties uz integrācijas virzienu, kur labas latviešu valodas zināšanas ir pilnīgi nepieciešamas visai sabiedrībai.
Protams, šādā jutīgajā jautājumā ir gaužām viegli kritizēt to, kas kaut ko dara. Un kritika pret Šadurska kungu ir bijusi nežēlīga. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš nebaidījās iedziļināties sabiedrības integrācijas jautājumā. Viņš ir bijis mūsu valsts skaļākā balss par labu sabiedrības integrācijai.
Bet vai tā bija jābūt? Vai Šadurskim bija jābūt vienam pašam? Ja mēs skatāmies tīri formāli no Izglītības un zinātnes ministrijas darbības viedokļa, šī ministrija un līdz ar to arī bijušais ministrs Šadurskis ir izdarījuši pilnīgi visu, kas tai bija uzdots. Šodien visā Latvijā ir atlikusi tikai viena skola un 11 skolotāji, kuri vēl skaitās nesagatavoti šai reformai. Bet ir vēl maijs. Gan jau līdz septembrim šis arī tiks

nokārtots.
Tātad Šadurskis bija izdarījis visu, ko mēs no jebkura izglītības un zinātnes ministra varētu sagaidīt, pat droši vien izdarīja vairāk, kā jebkurš, ieskaitot arī esošo ministru, būtu spējis. Viņš pat darīja krietni vairāk, nekā mēs to no viņa varējām prasīt, jo viņš ne tikai atrisināja ar izglītību saistītos jautājumus, bet papildus visam iegāja sabiedrības integrācijas jautājumā pašā centrā.
Man un visam “Jaunajam laikam” ir vienkāršs jautājums: “Ko pa šo laiku ir darījis cienījamais Muižnieka kungs, kā uzdevums ir bijis un joprojām ir rūpēties par sabiedrības integrāciju?” Protams, tas pēdējā pusotra gada laikā ir bijis viens un tas pats cilvēks – Nils Muižnieks. “Jaunais laiks” labi zina, ka Muižnieka kungam ir apliecinātas teorētiķa un akadēmiķa kvalifikācijas, kuras viņš ir ieguvis Kalifornijas Berklijas universitātē. Mēs ne mirkli neapšaubām to, ka viņš ir viens no mūsu valsts labākajiem teorētiķiem integrācijas jautājumos. Taču teorija ir laba lieta, bet tā acīmredzot nelīdz šajā gadījumā veikt praktiskus darbus. Kamēr Muižnieka kungs ir lasījis gudras grāmatas, Saeimas kreisie spēki ir pulcējuši skolas bērnus uz mītiņiem un nekārtībām. Ir iznācis tā: kamēr Muižnieka kungs gudri domā, kreisie spēki naski rīkojas. Un vienīgais, kas ir redzami mēģinājis kaut ko darīt lietas labā, ir Kārlis Šadurskis. (Starpsaucieni.)
Ja Muižnieka kungs būtu aktīvi iesaistījies visā šajā jautājumā, es ne mirkli nešaubos, ka arī viņu kritizētu līdzīgi kā Šadurski. Taču tādā gadījumā “Jaunais laiks” droši vien šodien neprasītu Muižnieka kunga demisiju. Kas dara, tas var arī kļūdīties. Muižnieka kunga lielākā kļūda ir tā, ka viņš vienkārši nedara.
Taču Muižnieka nedarīšanai ir ļoti negatīvas sekas. Viņa bezdarbība tiešā veidā veicina sabiedrības šķelšanos, jo nav dzirdama viņa balss, nav redzama viņa aktivitāte kā pretstats un mierinājums kreiso spēku aktivitātēm. Tāpēc mēs kā Saeima kopumā mūsu valsts sabiedrības integrācijas labad nedrīkstam paturēt šādu cilvēku šādā tik ļoti svarīgajā ministrijā.
“Jaunais laiks” prasa Muižnieka kunga demisiju. Un es jūtu, ka “Jaunais laiks” nav vienīgais politiskais spēks, kas saredz Muižnieka kunga nepiemērotību šajā amatā.
Tautas partijas cienījamais deputāts Aleksandrs Kiršteina kungs nesen “Latvijas Avīzē” ir publicējis sekojošos, manuprāt, ļoti prātīgos vārdus. Es citēju: “Diemžēl Muižnieka kungs ar savu darbību ir pierādījis, ka neizprot šos jautājumus un nav spējīgs izstrādāt priekšlikumus valdībai, lai kopā ar Eiropas Savienību praktiski palīdzētu atrisināt nenormāli lielās svešas kultūras cilvēku skaita problēmas Latvijā. Kas attiecas uz valsts oficiālajai politikai pretēju uzskatu paušanu, tad kā privātpersonai Muižnieka kungam tas izdosies daudz labāk.” Citāta beigas. “Jaunais laiks” piekrīt šādam Kiršteina kunga paustajam viedoklim.
Vēl Tautas partijas frakcijas deputāts Dzintars Ābiķa kungs ir teicis, ka Muižnieka kungs vienkārši melo, kad pirms trim gadiem Muižnieks paziņoja, ka Latvijā valda nacionālā diskriminācija.
Un vēl Tautas partijas deputāte Anta Rugāte pirms gada ir teikusi: “Tautas partija jau valdības veidošanas laikā teica, ka nav nepieciešams šāds ministra amats. Tas, kas tagad notiek, apliecina, ka mēs domājām pareizi.”
“Jaunais laiks” varētu papildināt Rugātes kundzes domu un teikt, ka pie vainas šeit jau varbūt nav pats amats, bet amata izpildītājs Muižnieks.
Savukārt Saeimas kreisajam spārnam, no kurienes nāk politiskā aktivitāte, veicinot sabiedrības šķelšanos, ir tikai labi vārdi sakāmi par Muižnieku. Saeimas diskusijā par Muižnieka kunga apstiprināšanu amatā Boriss Cilevičs teica. Es citēju: “Muižnieks ir labākais kandidāts šim darbam.” Pēc tam Pēteris Tabūna kungs iebilda, ka Muižnieks ir kreisais kosmopolīts. Un tad atkal uz to Cilevičs lakoniski atbild: “Tas tikai apliecina pareizo izvēli.”

Jānis Jurkāns pirmā balsojuma par Muižnieka apstiprināšanu šajā amatā pirmo reizi teica, ka šis ir labākais priekšlikums, kāds ir 8.Saeimā izskanējis no varas partijām. “Mums ļoti gribētos nobalsot par Nilu Muižnieku, jo uzskatām, ka viņš ir visatbilstošākā kandidatūra šim postenim.”
Līdzīgā garā no šī te paša bloka Nikolajs Kabanovs interneta diskusijās pērnajā gadā teica tā: “Muižnieka kantoris būs tāds, kādu mēs, politiķi, to piepildīsim. Sākums jau ir ielikts. Ministrijas štatā ir mūsu atbalstītāji. Vārdā nesaukšu, bet viņi ieņem pietiekami nopietnus posteņus.”
Kolēģi! Šajos grūtajos laikos mums ir vajadzīgi gudrs, stiprs un aktīvs cilvēks, kurš sabiedrības integrācijas jautājumos varētu strādāt kā pretstats kreisajiem politiķiem kā, piemēram, Kabanova kungam. Nils Muižnieks šāds cilvēks nav. Es nezinu vai Muižnieka kunga nedarība vai neizdarība saistās tikai ar viņa ierobežotību kā akadēmiķim, nevis praktiķim. Vai ka tur apakšā slēpjas jau nopietnāki nodomi, kuri izlien laukā Kabanova kunga izteikumos par Muižnieka kunga izveidoto sekretariāta štatu. Taču viena lieta ir skaidra. Muižnieka kungs nav piemērots ieņemt īpašu uzdevumu ministra vietu sabiedrības integrācijas jautājumos.
Kolēģi, Tautas partijā! Es aicinu jūs visus ieklausīties savos kolēģos Kiršteinā, Ābiķī un Rugātē! Es saprotu, ka patlaban varas dēļ jūsu partijas vadība ir gatava nodot jebkuru principu un ideālu. Bet atcerēsimies vēl vienu lietu. Sabiedrība vēro visu, kas šeit, Saeimā, notiek. Neviena valdība nav mūžīga. Līdzīgi neviena partija nav mūžīga. Taču pastāvēs tie, kuri paliks uzticīgi saviem paustajiem ideāliem. Strādāsim tā, lai mūsu sabiedrībā būtu miers, lai notiktu mūsu valstī tik ļoti nepieciešamā integrācija.
Aicinu balsot par Muižnieka kunga demisiju! Paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Nikolajs Kabanovs. Gribu atgādināt Saeimas deputātiem, ka saskaņā ar Saeimas lēmumu debašu laiks pirmo reizi – 5 minūtes, otro reizi – 2 minūtes.
N.Kabanovs ((PCTVL).
Kolēģi, Kariņa kungs! Kāpēc jūs tik ļoti nemīlat savu tēvzemieti? Viņš arī ir no Amerikas. Viņš arī ir pēc savas būtības humanitāri izglītots cilvēks, bet jūs domājat, ka viņš it kā atbalsta mūs. Nē! Diemžēl nē! Muižnieka kungs nav krievu ministrs. Un es varu jums droši to apgalvot. Viņš ir cilvēks, kurš runā pret štābu, pret mums, pret krievu cilvēkiem. Ticiet man! Jūsu vārdos, Kariņa kungs, nav ne vārda patiesības. Muižnieka kungs – cilvēks, kas īsteno tikai valsts politiku integrācijā, bet jūsu integrācija ir asimilācija. Jūs gribat pārlatviskot krievus, un Muižnieka kungs to rūpīgi taisa. Es domāju, ka jūs, protams, balsosiet pret Muižnieka kungu, ja? Bet tas tikai atgādina to, ka jūs savā starpā nevarat, teiksim, saskaņu radīt un integrāciju, par kuru jūs runājat. Es domāju, ka savā latviešu starpā nav integrācijas, un tāpēc nav integrācijas Latvijā.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Artis Pabriks.
A.Pabriks (TP).
Dāmas un kungi! Šodien ir izvērtusies ļoti interesanta diskusija. Vispirms par Loskutova kungu, tagad par Muižnieka kungu, un patiesībā no “Jaunā laika” opozīcijas partijas mēs varam redzēt vienu un to pašu piegājienu. Mēs redzējām, ka iepriekšējai valdībai pie visa vainīgi bija ierēdņi. Tagad izskatās, ka pie visa būs vainīgi profesori un akadēmiķi, jo, lūk, viņi šeit kaut ko nespēj īsti saprast.
Muižnieka kungs, lai arī ar doktora grādu apveltīts cilvēks un izglītots cilvēks, nav un droši vien arī nekad nebūs Tautas partijas favorīts. Patiesībā mēs jau nemaz arī negribējām no sākuma šo ministriju. Tas bija “Jaunais laiks”, tas bija Repšes kungs, kas gribēja izveidot integrācijas ministriju, kas gribēja izveidot daudzas citas lietas, kas norādīja uz vainīgajiem, kas ir mūsu ierēdņi. Un patiesībā jau iepriekšējais runātājs Kariņa kungs arī parādīja, par ko tad mums šodien šeit vajadzētu diskutēt. Puse no runas bija par Šadurska kungu. Uz šī improvizētā apsūdzēto sola šodien bija jāstāv Šadurska kungam, nevis Muižnieka kungam. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Bet, paldies Dievam, Šadurska kungs kopā ar visu iepriekšējo valdību ir aizgājis nebūtībā (Starpsauciens: “Dzīvs!”), un ir palicis tikai Muižnieks šeit. Tautas partija māk nodalīt privāto no publiskā, māk nodalīt profesionālo no sēnalām. Un mēs pārvērtējām jūsu ministra darbu. Mēs redzējām, kā viņš strādā, un mēs sapratām, ka labāk Muižnieks nekā Šadurskis. Mēs netaisāmies viņu atsaukt tikai tāpēc, ka jūs paši esat salaiduši kaut ko grīstē. Par to, ka tagad tūkstošiem cilvēku ir uz ielas, mums ir jāsaka paldies tikai politiskajai nemākulībai no profesora Šadurska puses un tam, ka viņš nespēj saprast, kas īsti ir politika. Nespēj saprast to, ka Izglītības likumā ir jāzina, kādus labojumus var iekļaut un kādus nevar iekļaut. Tā ka tas viss, kas tagad darās uz ielām saistībā ar štābu, ir tikai Šadurska kunga atbildība.
Un visbeidzot, nobeidzot šo runu, es gribēju pateikt: jums ir taisnība vienā lietā – mēs neesam gatavi nodot. Tautas partija nekad nav nodevusi ne savus cilvēkus, ne savus ministrus, ne arī savu partneru ministrus. Muižnieks paliks. Paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es saprotu, ka katrai partijai ir tiesības uz savu viedokli un tiesības tāpat kā ministrus iecelt, tā arī ministrus atsaukt. Bet es redzu divus iemeslus, kāpēc būtu vērts atsaukt kādu ministru. Vai nu, ja ir labāka kandidatūra uz to vietu, vai otrs iemesls, ja šajā gadījumā, konkrētajā gadījumā mēs uzskatām, ka integrācija ir ļoti mazsvarīga lieta Latvijas valstī un šāds ministrs vispār nav vajadzīgs. Es saprotu, ka mēs šeit sēdošie lielākā daļa esam ar padomju laika pieredzi gan retorikā, gan demagoģijā, un es ar prieku konstatēju, ka arī Rietumu augstskolās to ir iespējams apgūt pietiekami labi. Mēs gribot negribot drusku sašaurināti runājam par integrācijas lietām. Mēs akcentējam nacionālo integrāciju, bet pastāv problēmas arī ar sociālo integrāciju. To jūs redzat dažādās aptaujās, attieksmē, dažādu sociālo slāņu attieksmē vienam pret otru. Mums ir problēmas arī politiskajā integrācijā, jo mūsu sabiedrība veidojas gan no iepriekšējā režīma balstītājiem, iepriekšējam režīmam paklausīgiem cilvēkiem un iepriekšējā režīma pretiniekiem. Un mūsu pašu iepriekšējie balsojumi par vai pret maniem priekšlikumiem attiecībā uz komunisma režīma upuriem parāda šīs integrācijas nepieciešamību, jo šie balsojumi pārsvarā bija negatīvi.
Mums pastāv problēma ar paaudžu integrāciju, jo mēs redzam, ka mūsu skaisti sakārtoto un pārbūvēto Rīgu un arī citas pilsētas jaunā paaudze neciena, viņa apķēpā sienas un piegāna šo mūsu vidi. Tātad ir arī jādomā par paaudžu integrāciju.
Un mūsu šī sasaukuma galvenais nopelns, manuprāt, ir tas, ka mēs esam atzinuši par nepieciešamu veidot atsevišķu ministriju un likt atsevišķu ministru tieši šo problēmu risināšanai. Un šobrīd dabīgi, ka nav iespējams visu pagūt īsā laikā. Bet, kamēr mums netiek piedāvāta labāka kandidatūra, ir jāpaliek pie šī esošā ministra, jo izrādās, ka ir jau pazīmes, ka vismaz vienā jomā, vismaz nacionālās integrācijas jomā jau ir zināmi sasniegumi. Un tas, ka ir jaunatne, kas iziet uz ielām, un ka ir politiķi, kas viņus kūda iziet ielās ar savām prasībām, tas, ir, lūk, vēl viens pierādījums, cik nopietni ir jāstrādā šajā integrācijas jomā.
Un Nils Muižnieks uz to ir spējīgs kaut vai tāpēc, ka ne visi Latvijas iedzīvotāji vienlīdz pozitīvi novērtē viņa personību un viņa darbību. Bet viņam ir šīs prasmes, šī iespēja un šī vēlme strādāt un spējas strādāt. Tāpēc mēs nevaram tik vieglprātīgi ar nepieciešamiem un spējīgiem cilvēkiem izrīkoties, kā varbūt politisku motīvu dēļ mums to gribētos.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Par Muižnieka kungu es jau no šīs tribīnes esmu runājis. Un šodien runāšu atkal, jo mums ir ļoti dīvains integrācijas ministrs. Es cita apzīmējuma neatrodu. Varētu arī savādāk: mums nav integrācijas ministra tādā nozīmē, kādā mēs bijām gaidījuši un domājuši, bet Muižnieka kungs ir krievu aizstāvības ministrs labākajā gadījumā. Tā, lūk!

Jo viņš ir uzbraucis uz vienvirziena maģistrāles un pa to pucē un pucē uz priekšu un nespēj absolūti paskatīties ne pa labi, ne pa kreisi un nogriezties. Jo latviešus viņš ir aizmirsis! Tā vien šķiet, ka latviešu šajā valstī vairs nav, par kuriem būtu jādomā integrācijas ministram, jo integrācija ir divvirzienu kustība, Muižnieka kungs. Jums jau vajadzēja to tā kā saprast, bet jūs tikai, es vēlreiz saku, pucējiet vienā virzienā.
Tas, kāda ir jūsu attieksme pilsonības, valodas, izglītības lietās, ir vienkārši atbaidoša. Vienkārši atbaidoša ar to, ka jūs ap sevi pulcējat nevis progresīvus krievu cilvēkus, bet otrādi, tos, kuri sadarbojas ar štābu vai darbojas šajā štābā, ir vienkārši traki. Tā ka ir pavisam dīvaini.
Un ne velti atklātības brīdī tepat man pretī sēdošais Kiršteina kungs teica, ka jums būtu laiks demisionēt.
Tur jau ir patiešām tā pati būtība, ka jums, redzot to, kāda ir pret jums tautas attieksme, kāda ir latviešu attieksme, jo tos jūs esat izsvītrojuši jau no savas... sava redzesloka, jums vajadzētu vienkārši pašam demisionēt, lai mums nevajadzētu balsot par to un lai šodien nevajadzētu runāt par šīm lietām. Jo jūs esat aizrunājies tik tālu, es nesaprotu... Protams, dzīvojot Rietumos, jūs nekādi tagad nespējat saprast to, kas ir noticis šajos 50 okupācijas gados. Un jūs pārmetat Radio un televīzijas padomes vadītājam Rākina kungam, ka viņš saka, ka Latvijā vajadzīga dekolonizācija. Nu bet protams! Kā gan savādāk! Pēc 50 gadiem, kad šīs sekas ir vienkārši fantastiskas, un pašlaik Saeimā, aizvien katrā Saeimā, burtiski katrā plenārsēdē un katrā komisijā mēs atkal un atkal atgriežamies. Nu paskatieties, puse no Saeimas debatēm notiek tieši par šīm lietām. Bet jūs pārmetat un sakāt, ka Rākinam vajadzētu... viņam vajadzētu demisionēt. Vai jūs saprotat to lietas būtību? Jūs noliedzat, ka te ir vajadzīga dekolonizācija, deboļševizācija un tā tālāk. Dīvaini!
Es brīnos, ka jūs neesat mēģinājis... jūsu pirmais pienākums būtu runāt ar krieviski rakstošo un runājošo presi, masu informācijas līdzekļiem, ne jau kaut kādā spiediena rezultātā, bet vienkārši draudzīgi. Sak, draugi mīļie, ja jūs gribat dzīvot šajā valstī, ja jūs interesē Latvijas un arī krievu intereses šeit, Latvijā, tad rakstiet normāli, bet nevis musināt tautu, rīdāt citu pret citu. Es vismaz, būdams... ja es būtu jūsu vietā, es vismaz jau reizes desmit būtu ar viņiem ticies. Bet jūs netiekaties, jūs nerunājat ar viņiem! Redziet, “Čas”, “Vesķi sevodņa” – tie ir labie priekš jums, un “DDD” – tie jums ir tādi... jo tie runā par šīm dekolonizācijas lietām.
Tā ka es domāju, ka jums, Muižnieka kungs, vajadzētu nākt tribīnē un teikt, ka, ziniet, es demisionēju, jo man nav izdevies panākt to (Starpsaucieni.), panākt to, ko...
Sēdes vadītāja.
Jums laiks ir beidzies!
P.Tabūns. ...to, ko es esmu gribējis izdarīt.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Oskars Kastēns.
O.Kastēns (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es atceros, tad, kad Nilu Muižnieku šeit apstiprināja amatā, tad es arī stāvēju šai tribīnē un teicu, ka mēs kā Latvijas Pirmās partijas frakcija viennozīmīgi uzņemamies atbildību par viņu. Un tagad ir pagājis pusotrs gads, un es varu teikt, ka nevienu brīdi man nav bijušas šaubas par to, ka šī uzticība ir attaisnota.
Neaizmirsīsim to, ka Nils Muižnieks bija pirmais no visiem Latvijas ministriem, kurš apciemoja mūsu tautiešus Sibīrijā. Es domāju, ka varbūt Tabūna kungs nezina statistiku, bet pagājušo gadu mazākumtautību organizācijas un kopienas ir saņēmušas vairāk nekā 130 dotācijas savām aktivitātēm. Un tas, ka mēs kādreiz braucam uz ārzemēm un lepni stāstām par to, ka Latvija ir multietniska valsts, un to, ka šeit arī vēsturiski vienmēr dzīvojušas daudzas tautas kopā un izvairījušās no kaut kādām sadursmēm, tas tikai liecina to, ka pie tā ir jāstrādā. Un nekas dzīvē tā pats no sevis nenotiek. Un es arī gribētu vērst “tēvzemiešu” uzmanību: balsojot pret Nilu Muižnieku, jūs arī balsojat pret lībiešiem, pret atbalstu viņu kultūrai, jūs arī balsojat pret intensīvāku sadarbību ar mūsu tautiešiem ārzemēs. Un, ja Kariņa kungs runā par kreiso kosmopolītismu, tad, es domāju, lai nu kas, bet jums ar divām pasēm kabatā par šādu lietu gan nevajadzētu daudz runāt. Un es te skatos, te arī bija runas par to, Nilam Muižniekam tika pārmests, ka viņš nav stiprs, ka viņš nav aktīvs. Nu, ko? Nu mums ir deputāti kā Tabūna kungs stiprs un aktīvs, ar boksu kādreiz ir nodarbojies un arī sparīgi runā, un arī darbi ir tādi aktīvi. Skaidri presē rakstīts, arī gejus gatavs izsūtīt uz Roņu salu. Es domāju, arī no visiem krieviski runājošiem arī Latviju varētu iztīrīt pāris dienās. Tas laikam neprasītu daudz spēka.
Bet es gribu arī pateikt to, ka mēs joprojām uzticamies Nilam Muižniekam un balsosim viennozīmīgi par viņa palikšanu amatā.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Silva Bendrāte.
S.Bendrāte (JL).
Cienījamie kolēģi! Pirms gada mēs balsojām par sabiedrības integrācijas sekretariāta izveidošanu un ar cerībām atbalstījām Latvijas Pirmās partijas izraudzītu kandidātu Nilu Muižnieku šā sekretariāta vadītāja amatam. Izveidot šādu institūciju tiešām bija “Jaunā laika” iniciatīva tā, pasvītrojot integrācijas svarīgumu un nozīmi Latvijas nākotnes veidošanā. Integrācijas problēmas vienmēr būs aktuālas

valstij, kuras veidošanos ietekmējuši nenormāli procesi. Latvijas okupācija bija tieši tāds process, un ar to saistītās PSRS mērķtiecīgās un aktīvās migrantu ieplūdināšanas politikas sekas, Latvijai atgūstot neatkarību, bija objektīvi nolemtas kļūt par sabiedrības problēmu, kas jārisina. Vislabāk būtu bijis sākt to darīt jau no pašām pirmajām neatkarības dienām. Diemžēl Saeimai tikai 1996.gadā izdevās pieņemt Deklarāciju par Latvijas okupāciju visaugstākajā līmenī, nosaucot lietas īstajos vārdos, bet neizdevās ar pilnu jaudu iedarbināt mehānismu, kas korekti, bet noteikti veicinātu Latvijā apzināti ieplūdināto atgriešanos savā etniskajā dzimtenē.
Un tā vieni te mokās, nespēdami pieņemt šo zemi, ļaujot naidam saēst veselību, citi veltīgi sapņo par kaut kādu savu absurdu kārtību krievu nacionālās teritorijas autonomijas veidā. Bet aktīvākie, ambiciozākie gādā par īstiem īssavienojumiem sabiedrībā. Bez sirdsapziņas pārmetumiem šķeļ to divās informatīvās telpās, liedzot pieeju vispusīgai informācijai, un nolaižas pat tik zemu, ka savu mērķu sasniegšanai jauniešus pazemo intelektuālā mazspējā.
“Jaunais laiks” uzskata, ka nepamatotie asumi skolu reformas pēdējā posmā radušies arī sabiedrības integrācijas sekretariāta bezdarbības dēļ. Sabiedrības integrācijas sekretariāts taču tika tieši radīts ar nolūku saskaņot dažādu valsts institūciju darbību sabiedrības integrācijas jomā. Skolu reforma nav tikai Izglītības un zinātnes ministrijas lieta, bet gan visas sabiedrības lieta, jo latviešu valoda – valsts valoda – latviešu nacionālā valstī ir ļoti svarīgs integrējošs elements. Sabiedrības integrācijas sekretariātam bija aktīvi jāiesaistās gada sākumā pieņemto Izglītības likuma būtisku grozījumu skaidrošanā pēc būtības, neļaujot tos politizēt, pasakot patiesību arī par to gaidāmo 40% un 60% valodu attiecību mācību priekšmetu apguvē. Izrādās, tie nemaz nebūs 60% mācību priekšmetu latviešu valodā, jo šajos procentos ietilpst arī svešvalodas, kuras māca skolās. Tāpēc galu galā tie būs tikai 38% – 43% mācību priekšmeti latviešu valodā. To savā atklātajā vēstulē sabiedrībai pauž Rīgas dome.
Šodien pamatoti rodas jautājums: kāpēc sabiedrības integrācijas sekretariāta darbība ir tik maz aktīva un tik neintegrējoša? Ir skaidri redzams, ka sekretariāta vadošo darbinieku un konsultantu pozīcija nav atbilstoša valsts izvēlētajam kursam. Piemēram, Konsultantu padomes loceklis Igors Pimenovs vada bēdīgi slaveno skolēnu un viņu vecāku musinātāju pret izglītības reformu Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociāciju “LAŠOR”, bet Aleksandrs Brandavs, izrādās, simpatizē totalitārajam padomju režīmam.
Arī es pilnībā piekrītu mana ļoti zinošā Tautas partijas kolēģa Aleksandra Kiršteina nesen presē publiski paustajam viedoklim, ka Nilam Muižniekam, kurš, kā pierādījies, nav spējīgs risināt Latvijas sabiedrības integrācijas jautājumus pēc būtības, nepārprotami un noteikti ir jāatkāpjas, jo mums patiešām ir nepieciešama aktīva sabiedrību konsolidējoša rīcība bez kosmopolītisma un latviešiem pārāk bieži raksturīgās patoloģiskās tolerances. Es atbalstu tādas valsts integrācijas programmas izstrādi, kura būtu precīzi orientēta tikai uz nacionālas Latvijas valsts nākotnē ieinteresētajiem cilvēkiem.

Kolēģi, aicinu balsot par Nila Muižnieka demisiju!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Atgriežos no nebūtības, lai teiktu dažus vārdus, tai skaitā Pabrika kungam, kurš gan diemžēl ir izgājis, kurš laipni mani tikko tur nosūtīja.
Latvijai naidīgie politiskie spēki, jau faktiski pirms 8.Saeimas vēlēšanām izanalizējuši mūsu izglītības jomu regulējošos likumus, atrada tajos pretrunas un nerealizējamas normas un bija pieņēmuši lēmumu izmantot to savas politiskās pārstāvniecības nostiprināšanai Latvijas parlamentā, kas viņiem izdevās, – 25 deputāti tika ievēlēti no PCTVL saraksta. Pēc tam gan izšķīda cīņai pret sabiedrības integrāciju, par beznosacījuma pilsonības piešķiršanu un otras valsts valodas ieviešanu. Taču tajā laikā vēl nebija nekādu štābu. Sabiedrībā valdīja nosacīts miers, bērnu kūdītāji vēl nebija nonākuši konfliktā ne ar likumu, ne ar vispārcilvēcisko morāli. Apzinoties valdībai priekšā stāvošo grūto darbu mazākumtautību izglītības kvalitātes celšanā, tika radīts Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts. Savs darbs bija veicams Izglītības un zinātnes ministrijai, tas ir, sakārtot tiesību aktus, ieskaitot 1999.gadā pieņemto Izglītības likumu un standartus, kā arī savas kompetences ietvaros nodrošināt skolu gatavību. Šis darbs ir godam izdarīts. Saskaņoti strādājot ministrijas kolektīvam, tas ir redzams gan no Izglītības valsts inspekcijas ziņojumiem, gan no skolu faktiskās gatavības izpētes rezultātiem. Domāju, ka to var apliecināt arī pašreizējais izglītības un zinātnes ministrs, ka problēmu šajā darbā šobrīd viņam nav.
Savs darbs bija veicams arī integrācijas sekretariātam. Es negribu kritizēt bijušo kolēģi Muižnieku, kurš arī, jāsaka, ne reizi nav kritizējis manu darbu, kad strādājām kopā. Tikai tagad, kad pašam ir problēmas, nu ir sarosījies. Taču kā lai nerespektē Kiršteina kunga viedokli, ka Muižnieka kungam ir jāatkāpjas? Man patiesībā bija grūti iedomāties kaut vienu Muižnieka kunga paveikto darbu, pirms Kastēna kungs neatgādināja. Jā, patiesi, Muižnieks aizbrauca pie Sibīrijas latviešiem. Aizveda tur Izglītības un zinātnes ministrijas sarūpētās grāmatas, izstāstīja par Izglītības un zinātnes ministrijas iecerēm, tajā skaitā iekļaut valsts budžetā savas ministrijas kā vienu no ministrijas pozīcijām – atbalstu skolotājiem, kuri tur strādā latviešu skolās, jo pirmo reizi mūsu valdības laikā šāds valsts atbalsts bija. Līdz tam tas bija tikai sabiedriskais atbalsts. Muižnieka kungs tiešām aizbrauca un izstāstīja, ko ir izdarījusi Izglītības un zinātnes ministrija. Paldies, Muižnieka kungs!
Domāju, ka tikai nākotne rādīs, cik vainas ir jāuzņemas premjeram Emsim, kurš jau vienā no savām pirmajām intervijām iedrošināja “štābistus” sacīdams, ka Izglītības likumu varētu arī mainīt, ja lītu asinis, un cik vainas ir jāuzņemas Muižniekam, ka pretstatā reālajai reformas sagatavotībai sabiedrības daļa to uzņem arvien agresīvāk, kaut arī likumu normas ir daudz maigākas. Taču viens ir skaidrs – intelektuālajā un organizatoriskajā duelī Petropavlovskis – Muižnieks spēks nav Muižnieka pusē. Ja gribam, lai reformas realizācija atbilstu pieņemtajiem likumiem, ir jāmeklē kāds, kas prot un grib strādāt.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Paldies par lielo uzmanību manam rakstam!
Tomēr es gribētu šeit pārliecināt kolēģus... šoreiz gan “Jaunajā laikā”, gan “Tēvzemē un Brīvībā”/LNNK, ka šķirtne, šī robežšķirtne šoreiz diemžēl neiet starp Tautas partiju un “Jauno laiku”, un tā neiet arī starp, teiksim, “Tēvzemi un Brīvību”/LNNK un manā izpratnē arī starp vēl kādu opozīcijas partiju.
Es arī piekrītu tam, ko teica Tabūna kungs, bet diemžēl man ir jāpasaka un es arī nocitēšu dažus krievu žurnālistus, ka robeža neiet starp latviešiem un krieviem. Tā diemžēl iet kaut kur citur, un ja mēs, teiksim, precīzi to neredzam, tad mēs varam izdarīt diezgan daudz muļķību.
Nelaime jau ir tā, ka šī nav tikai Muižnieka kunga problēma. Problēma ir būtiska, un tā aptver visu valdības darbu un vispirms Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Finanšu ministrijas darbu. Valdībai ir jāsagatavo virkne likumu, un diemžēl Muižnieka kungs, es ar viņu esmu runājis, viņš nevar viens pats, tas ir visu kopējs valdības darbs, bet es domāju, ka vispirms ir vajadzīgs likums, nevis izmaiņas Pilsonības likumā, bet atsevišķs likums par naturalizācijas ceļā iegūtas pilsonības atņemšanu tiem, kas šo pilsonību ir ieguvuši ar viltu. Tas ir, devuši solījumu cienīt šīs valsts likumus, šīs valsts kultūru un otrā dienā pēc šīs Latvijas pases saņemšanas raksta rakstus avīzēs, ka tāda valsts Latvija nepastāv, tas ir vēstures pārpratums, vai arī raksta, teiksim, rakstus, ka šai valstij nav jāmaksā nodokļi, viņa ātrāk sabruks un tā tālāk un tā joprojām.
Ārlietu ministrijai, protams, ir jāturpina izstrādāt šie līgumi. Mums ir līgums, starp citu, ar Krieviju, kas ne visai tiek pildīts, bet atcerieties, ka mēs, Tautas partija, iedevām šeit priekšlikumu būtiski palielināt līdzekļus repatriācijas fondā, lai tie latvieši, kas vēl grib pārcelties arī no Sibīrijas uz Latviju un kuriem nepietiek ar 200 vai 300 latiem, lai viņi varētu dabūt nu tur kādus 2 – 3 tūkstošus latu, tad gan “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, gan “Jaunais laiks” noraidīja šos priekšlikumus. Bet es negribu mest akmeni, teiksim, tagad opozīcijas dārzā, es vēlreiz uzsveru, ka mums visiem kopā jāstrādā pie šā likuma.
Nākošais. Es gribētu pateikt, ka integrācijas lietu sekretariātam ir precīzi jāanketē šīs trīs mērķgrupas. Un jāanketē tie cilvēki, kas grib palikt Latvijā, tie cilvēki, kas grib atgriezties NVS un PSRS bijušajās republikās un tie cilvēki, kas grib izbraukt uz Eiropas Savienību vai uz Rietumiem, Jaunzēlandi, Amerikas Savienotajām Valstīm.... Austrāliju, Kanādu un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Es gribētu nocitēt un es tagad citēšu to, ko es solīju Tabūna kungam, ko krievu, izglītoti krievu žurnālisti raksta par tā saucamo integrācijas izglītības vai nacionālā mazākuma problēmu Latvijā.
Vitālijs Portņikovs, “Radio Svoboda” žurnālists raksta, ka viņu ir ārkārtīgi pārsteigusi viena lieta, kā cilvēki Latvijā demonstrē attieksmi pret Izglītības likumu. Citēju: “Krievijai bija ilgs laiks sagatavot savus bijušos tēvzemiešus, kuri dzīvo Latvijā, lai viņi varētu ieņemt cienīgu vietu Eiropā. Tā vietā, lai viņi apsveiktu samērā mērenu reformu – izglītības reformu – viņi kūda bērnus iziet ielās un aktīvi piketēt un demonstrēt pret šo Izglītības likumu, ar to viņi parāda, ka taisnība ir tiem, kas uzskata, ka Eiropas Savienībā arī turpmāk ir jāuzmanās no Krievijas.”
Ārkārtīgi precīzs krievu žurnālistu novērtējums. Man bija iespēja parunāt ar dažiem krievu jauniešiem šeit demonstrācijās un viņi bija ārkārtīgi pārsteigti, kad es viņiem teicu, vai viņi zina, ka Eiropas Savienības vecajās valstīs dzīvo 6 miljoni bijušo PSRS pilsoņu, kuru dzimtā valoda ir krievu, un ka tur nav nevienas krievu skolas un ka tagad pēc paplašināšanās ir 10 miljonu bijušo PSRS pilsoņu Eiropas Savienībā, un ka tikai Latvijā un Igaunijā viņiem dod iespēju mācīties vismaz 50%, nevis 40%, bet 50% tāpēc, ka ziniet, ka 20% ir citas svešvalodas, tātad viņiem ir iespēja mācīties krievu valodā. Un ziniet, ka šie bērni visi kā viens bija pārsteigti, ka kaut kas tāds ir, jo viņi bija domājuši, ka visās Eiropas Savienības valstīs visur ir krievu skolas.
Un tad, Šadurska kungs, vai tas nav drusciņ arī jūsu lauciņš, kur vajadzēja pastrādāt gan ar skolotājiem, gan ar bērniem. Bet es vēlreiz atkārtoju. Tā ir mūsu visu kopēja problēma.
Otrs. Es gribētu pateikt un arī teicu Muižnieka kungam... integrācijas programma nav akadēmiķa Lisenko metožu izmēģināšana pie Latvijas iedzīvotājiem. Bija tāds akadēmiķis Lisenko, kurš kādreiz mācīja, ka ģenētikas nav, visu nosaka apstākļi, un ja priedi mēslos un laistīs, viņa pārvērtīsies par egli. Un es domāju, ka, protams, mēs varam uzdot jautājumu: “Ja vilku baro ar gaļas konserviem, vai viņš pārstāj skatīties uz mežu?” Ja, teiksim, naturalizētu pilsoni Giļmanu vai, teiksim, kas tagad grib naturalizēties, – Petropavlovski, cik es izlasīju un iepazinos ar viņa vēlmi avīzē, ja viņu baro ar šprotēm vai, teiksim, kūpinātiem lučiem, vai viņš pārstāj skatīties uz savu dzimto sādžu? Nu taču nē!

Sēdes vadītāja.
Kiršteina kungs, jūsu laiks ir beidzies!
A.Kiršteins.
Jā, tad es nobeigšu. Tātad mans priekšlikums ir tāds, ka integrācijas sekretariātam precīzi ir jānosaka šīs mērķgrupas un jāatsijā tas, par ko saka otra krievu izcelsmes rakstniece Latvijā, ļoti talantīga, un tulkotāja Ludmila Azarova, jāatsijā tā grupa, kuru viņa sauc par “okupantiem dezertieriem”. Jānoskaidro, vai viņiem šeit patīk klimats vai latviešu kultūra. Kāpēc viņi te mokās? Ja viņiem patīk klimats, tad tāds pats ir Kaļiņingradā un Pēterburgā. Ja viņiem patīk vairāk krievu kultūra un riebjas latviešu kultūra, tad tāda kultūra ir Sanktpēterburgā...
Sēdes vadītāja.
Kiršteina kungs, jūsu laiks ir beidzies!
A.Kiršteins.
...un Maskavā. Labi, tad es turpināšu pēc tam.
Sēdes vadītāja.
Nē, jūs...
A.Kiršteins.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Liene Liepiņa. Lūdzu!
L.Liepiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mums pamatā ar Kiršteina kungu domas diezgan sakrīt šajos jautājumos. Un Kastēna kungam man gribētos teikt, ka arī es atceros to dienu, kad mēs balsojām par mūsu ministriem, trīs kopā, un es jau toreiz viņam teicu, ka es esmu pilnīgi pret Nilu Muižnieku kā ministru šajā amatā. Jo es viņu vienkārši atceros no tiem laikiem, kad Latvijā, kad mums bija tautas nobalsošana par Pilsonības likumu, toreiz bija runa par to, ka piešķirt pilsonību bērniem, kas ir dzimuši pēc 1992.gada, bez īpaša, teiksim, bez latviešu valodas zināšanām, bez kā, vienkārši automātiski – vecākiem jāpieprasa, un viņi to saņem. Un toreiz Muižnieka kungs taisīja tādus lielus plakātus, aģitējot par šo likumu, kuros bija attēloti daudzi bērni un virsū liels uzraksts: “Tautas ienaidnieki?” (ar jautājumu). It kā mēs šinī likumā balsotu par bērniem! It kā šis integrācijas jautājums nebūtu visnotaļ valodas jautājums! Man liekas, ka to mēs visi zinām, to zina arī lielais vairums krievvalodīgo cilvēku, ka integrācijas jautājums Latvijā ir vienkārši valodas jautājums.
Un tai sakarā man gribas teikt, ka integrācijas ministra uzdevums ir palīdzēt iekļauties cittautiešiem latviešu sabiedrībā, un nevis otrādi. Šobrīd mēs redzam, ka Emša valdība ir piešķīrusi līdzekļus Naturalizācijas pārvaldei (tas noteikti arī ir vajadzīgs), bet Valsts valodas inspekcijai viņa nav papildinājusi līdzekļus, par ko valsts valodas inspektori ir diezgan sašutuši. Un arī Naturalizācijas pārvaldes darbinieki vēršas pie mums un brīnās, kas tie ir par cilvēkiem, kuri saņēmuši it kā latviešu valodas pārbaudījumu rezultātus atzītus.
Tā. Tā ka es noteikti balsošu par Nila Muižnieka demisiju. Es nebrīnīšos, ka Tautas partija to nedarīs, tāpēc ka Nils Muižnieks arī savā laikā ir parādījis, ka viņš tīri labi iekļaujas tādā komandā. Bija savā laikā... tika iecelts Olafs Brūvers par Cilvēktiesību biroja direktoru, viņš atstādināja Kaiju Gertneri, tieši finanšu jomā nekārtību dēļ, un Nils Muižnieks ļoti karsti aizstāvēja viņu toreiz. Viņam neizdevās tas līdz galam. Bet, nu, šitādas lietas liecina, ka Tautas partija, bez šaubām, var atbalstīt tādu ministru.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Valdis Dombrovskis.
V.Dombrovskis (JL).
Godātie kolēģi! Šo diskusiju šodien lielā mērā ir izraisījis Tautas partijas deputāta Aleksandra Kiršteina raksts 13.maija “Latvijas Avīzē”. Raksta nosaukums: “Kāpēc Nilam Muižniekam jāatkāpjas?” Palasiet šo rakstu! Tur jūs atradīsiet labu Nila Muižnieka darbu analīzi un arī pamatojumu, kā Tautas partijas deputāts Aleksandrs Kiršteins ir nonācis pie secinājuma, ka Nilam Muižniekam jāatkāpjas.
Pabrika kungs tikko debatēs teica, ka Tautas partija savus cilvēkus nenododot. Balsojot par uzticību Muižniekam, Tautas partija nodos savu deputātu Aleksandru Kiršteinu, kurš varbūt ir pēdējais Tautas partijas deputāts ar skaidru nostāju nacionālajā jautājumā un ar skaidru nostāju par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā. Pārējie Tautas partijas deputāti jau sen ir saplūduši kopā ar sarkanajiem promaskaviskajiem spēkiem un... (Zālē izsaucieni.) un Kiršteina kunga aicinājumā attapties viņi negrib ieklausīties.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka visi saprot, kas te šobrīd notiek. Patiešām “Jaunais laiks” izmisīgi centās kaut kādā veidā šūpot šo mazākuma valdību. Viņi atrada, izlasīja te Kiršteina rakstu “Latvijas Avīzē”, un, protams, nolēma, ka tas ir vājš posms, pavelkot aiz kura, var šo valdību nogāzt. Lai valdība pati lemj, vai tas izdosies vai ne!
Es gribu izmantot šo iespēju, lai vēlreiz konstatētu, ka nu nevar prasīt no ministra, no integrācijas ministra kaut kādu darbu, kamēr absolūti nav skaidrības, kas ir integrācija. Ja šodien mēs dzirdam tik atšķirīgus viedokļus par to, kas ir integrācijas būtība, un, piedodiet, tā koncepcija, kas tika pieņemta pirms sešiem gadiem, tā ir tik izplūdusi, ka to var traktēt visādi. “Jaunajam laikam” integrācijas ministrija ir propagandas ministrija. Muižniekam pārmet to, ka viņš nevar izskaidrot krievu skolnieku vecākiem, ka... viņi ir muļķi, viņi nesaprot, kas ir vajadzīgs viņu bērniem, viņi nesaprot, ka valsts grib padarīt viņu bērnus par laimīgiem, un nezin kāpēc vecāki tam nepiekrīt. Nu, protams, es piekrītu, ka tas ir diezgan smags darbs.
Tabūna kungs aicina veidot integrācijas ministriju kā dekolonizācijas un deboļševizācijas ministriju (No zāles deputāts P.Tabūns: “Pareizi!”) bet, protams, es baidos, ja tas tā notiks, tad Tabūna kungs un arī Rākina kungs, ko viņš aizstāv, būs pirmie, kas būs jādeboļše

vizē kā bijušie komunistiskās ideoloģijas redzamie locekļi.
Kiršteina kungs, Aleksandr, es labi atceros, kā mēs sēdējām blakus 3.Tautas frontes kongresā un kā es uzmanīgi klausījos tavu runu. Man ir kauns par to, ka tagad tu vienkārši melo. Giļmans nav naturalizēts pilsonis. Viņš nāk no represētas ģimenes. Viņa senči dzīvo Latvijā tikpat ilgi kā tavi senči. Tas vienkārši neatbilst patiesībai.
Man vienkārši kauns klausīties, ko tu saki par krievu bērniem. Ka, redz, viņi ir neizglītoti, viņi neko nezina. Man vispār, cienījamie kolēģi, ir kauns klausīties kārtējo reizi, ka no šīs Saeimas tribīnes notiek atklāta naida kurināšana. Ka viss ir promaskaviskie spēki. Tas naids pret krieviem sabiedrībā tā nav. Tas nāk no augšas, tas nāk no politiķiem.

Vislabākais, ko mēs kā politiķi varētu izdarīt, atļaut sabiedrībai attīstīties. Latvijas sabiedrība vienmēr bija multietniska, un dažādu tautību cilvēki šeit sadzīvojuši ļoti normāli.
Es aicinu visus savu politisko ambīciju dēļ nejaukt šo līdzsvaru. Tomēr būsim gudri! Bendrātes kundze, jūs lietojāt savā runā tādu ļoti interesantu vārdu kopu “latviešu nacionālā valsts”. Man ir tieši jautājums jums: “Vai jūs nevarētu norādīt, kur Latvijas Satversmē vai likumdošanā ir pateikts, ka Latvija ir latviešu nacionāla valsts? Vai jūs tiešām domājat, ka man kā neetniskam latvietim ir mazāk tiesību šajā valstī nekā jums? Tātad visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki. Tomēr nebūsim ... Ziniet, man ir kauns no mūsu pastāvīgās liekulības, divkosības, no tā, kas šeit notiek.
Nu, Kiršteins 15 gadus runā vienu un to pašu, un tas ir, piedodiet, politinformācijas līmenī lauku klubā padomju laikā. Domāsim tomēr par nākotni!
Es nebūt neesmu sajūsmā par Muižnieka kunga darbību. Man ir ļoti daudz pārmetumu viņam. Viens piemērs. Oficiālā Latvijas valsts politika ir naturalizācijas veicināšana. Man tomēr ir diezgan plašas iespējas tikties ar starptautisko organizāciju pārstāvjiem, un arvien vairāk cilvēku pauž bažas, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā naturalizācija varētu tikt apturēta. Un šīsdienas runas apstiprina šīs bažas. Bet tomēr it kā formāli valdība ziņo visu laiku mūsu starptautiskajiem partneriem, ka jā, mēs darām visu iespējamo, lai tie krievi naturalizētos, bet, ziniet, viņi ir tik dumji, ka nu neko mēs nevaram izdarīt!
Muižnieka kungs aicina nepilsoņus reģistrēt bērnus kā pilsoņus.
Bet, tiekoties ar cilvēkiem, mēs zinām, ka praksē tie cilvēki, kas grib to darīt, sastopas ar ļoti nopietnām grūtībām. Mēs aicinājām Muižnieka kungu kopā izvērtēt šīs problēmas un tomēr praktiskā līmenī risināt tās problēmas. Ko Muižnieka kungs atbildēja? Ka nē, tā ir priekšvēlēšanu cīņa, es esmu citas partijas kandidāts. Protams, es zināju, ka, piekrītot ieņemt šo amatu, Muižnieka kungs vairs nebūs cilvēktiesību aktīvists, ko es pazīstu vairākus gadus. Bet es cerēju, ka viņš būs ministrs, kas godīgi pildīs savus pienākumus, tajā skaitā arī centīsies veicināt naturalizāciju. Diemžēl man jāsecina, ka Muižnieka kungs ir politiķis, pirmām kārtām savas partijas kandidāts. Man ir zināmas bažas, ka viņš var godīgi pildīt savus pienākumus, bet tomēr es netaisos atbalstīt šo tīri provokatīvo priekšlikumu.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins, otro reizi. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Sadod viņam!”)
A.Kiršteins (TP).
Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mans raksts nesaucas “Kāpēc jāizsaka neuzticība”, ja jūs pamanījāt, bet “Kāpēc jāatkāpjas?” Un Cileviča kungam es gribētu atbildēt – es teicu, robeža neiet starp latviešiem un krieviem. Vai nu jūs kaut ko pārpratāt, vai ne to dzirdējāt. Jo jautājums ir pavisam cits. Tātad es turpināšu.
Es domāju, ka sekretariātam ir jāizstrādā mērķgrupas, tas ir, trimdas latviešu atgriešanās, galvenokārt no bijušajām NVS... tas ir, no bijušās PSRS, no tagadējām NVS valstīm, atsevišķi jādomā, ko darīt ar pensionāriem, atsevišķi jādomā, kā integrēt invalīdus, kas ir ļoti svarīga problēma, ko darīt ar bijušajiem PSRS virsniekiem. Mums ir līgums, ka viņi šeit var palikt. Bet man nav skaidrs, kāpēc daži virsnieki piedalās politiskās sapulcēs, kur aicina, piemēram, mainīt Latvijas likumdošanu, piešķirt nepilsoņiem vēlēšanu tiesības un tā tālāk. Acīmredzot PSRS virsniekiem, kas neievēro šeit saskaņā ar Krievijas-Latvijas noslēgtā līguma noteikumiem zināmās uzvedības normas, ir jāreģistrējas acīmredzot katru mēnesi policijā vai jāievieš kaut kādi papildu pasākumi. Bet tas ir tikai tāds priekšlikums.
Ko darīt ar studentiem? Es piekrītu Cileviča kungam. Jā, bērni, tas ir pavisam... tā ir cita auditorija, bet integrācija ir tikai gatavība dzīvot latviskas kultūras vidē. Un nemānīsim sevi, un man te pareizi pateica, un es 15 gadus to tiešām esmu atkārtojis – nemelosim, kā to savā laikā darīja “Latvijas ceļš”, jo es rakstīju slēdzienu par šo integrācijas programmu kādreizējam tieslietu ministram Birkavam un es jums to varu iedot, Cileviča kungs, un tur tas viss ir aprakstīts. Un paiet laiks, un atkal mēs atgriežamies pie šīm problēmām. Tāpēc es domāju, ka sekretariāts izstrādās līdz rudenim šos priekšlikumus, reģionālās atšķirības – Kurzeme, Latgale, Rīga, bet vēlreiz es uzsveru – mēs melojam visi, un meli bija ļoti vienkārši. Starptautiski tika melots, ka mēs visus integrēsim šeit. Visus nepilsoņus. Tika doti solījumi. Un tie bija meli no paša sākuma. Un jūs ļoti labi, Cileviča kungs, ziniet, ka tas ir pilnīgi nereāli. Ka mēs taču nevaram spīdzināt cilvēkus, kas te negrib dzīvot. Tikai par to es runāju. Bet lai rudenī... mans priekšlikums ir tāds, ka valdības darbs ir jāvērtē kopā ar šo jautājumu, nevis viens atsevišķs ministrs. Un jādod laiks ir izstrādāt visus šos priekšlikumus... Es šo sekretariātu...
Sēdes vadītāja.
Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies.
A.Kiršteins.
... redzu kā koordinatoru. Rudenī atgriezīsimies pie šī jautājuma vēlreiz, analizēsim, ko valdība ir izdarījusi kopumā, un tad es uzrakstīšu rakstu, kāpēc ir jāizsaka neuzticība valdībai, ja tiešām nekas nebūs izdarīts.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās – Nils Muižnieks.
N.Muižnieks (īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Dāmas un kungi! Ir ne mazums ironijas apstāklī, ka stāvu jūsu priekšā apsūdzēts par to, ka neesmu pietiekami darījis, lai novērstu skolēnu protestus.
Vēl absurdāk ir tas, ka mani apsūdz “Jaunais laiks”, kuru vidū bijušais premjers un izglītības un zinātnes ministrs. 14 mēnešus strādājām vienā valdībā ar “Jaunā laika” premjeru un izglītības un zinātnes ministru. Grūti to nosaukt par vienotu komandu, jo vadības nebija nekādas. Koordinācija bija izņēmums, ne ierasta prakse. Bieži man bija jācenšas integrēt to, ko partneri bija dezintegrējuši. Man vajadzēja nomierināt tos, ko citi bija satracinājuši. Skaidrs, ka tas ne vienmēr izdevās.
Kādas, manuprāt, bija galvenās kļūdas, kas tika pieļautas? Jau pirmās dienas Repšes kungs raidīja nelāgus signālus mazākumtautībām. Latvijas Pirmās partijas sākotnējais kandidāts integrācijas ministra postenim Aleksandrs Brandavs, kas tagad ir mans parlamentārais sekretārs, tika noraidīts ar argumentāciju, ka viņš ir krievs un pareizticīgs. Reti kuram izdodas... (Troksnis zālē.) (Starpsaucieni: “Nemelo! Pietiek melot!”) Reti kuram izdodas diskriminēt vienlaikus... uz etniskā un reliģiskā pamata... bet Repšes kungs allaž bijis teicamnieks. Bet tas nebija pats... (Starpsaucieni no zāles: “Pietiek melot, Muižnieka kungs! Jūs bijāt kļūda!”) ... Atļaujiet man, lūdzu... jums ir iespēja... piesakieties un nāciet runāt pēc tam...
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Es aicinu pie kārtības un lūdzu dot iespēju ministra kungam runāt. Ministra kungs, izsaucieni ir atļaujami, bet nedrīkst uz tiem atbildēt.
N.Muižnieks.
Otra Repšes kunga kļūda, manuprāt, bija nosaukt 10 000 Latvijas bērnus, kas izgāja ielās pagājušā gada maijā, par piekto kolonu. Īstas piektās kolonas liek aiz restēm vai izraida no valsts. Mans uzdevums bija veidot dialogu ar tiem, ko Repšes kungs bija apzīmējis par valsts ienaidniekiem. Kad man krievu žurnālisti raidījumā “No varas viedokļa” prasīja, vai es piebiedrojos Repšes kunga vērtējumam par Latvijas krievu bērniem, es atbildēju izvairīgi noliedzoši. Protams, pēc tam saņēmu asu kritiku no Dana Titava, ekspremjera melnā darba darītāja, kā es varēju atļauties nepiekrist. (Starpsauciens: “Domājiet, ko runājat!”)
Repšes kungam ir savdabīgs vadīšanas stils. Viņš negribēja vai nemācēja runāt ar kolēģiem ministriem, īpaši ja tie bija no citas partijas. 14 mēnešu laikā man bija viena saruna ar viņu. Es uzzināju no laikrakstiem, piemēram, ka viņš sagaida, ka Šadurska kungam,

Kalnietes kundzei un man vajadzētu sadarboties izglītības reformas jautājumu risināšanā. Nekādu koordināciju nesagaidīju no Repšes kunga, nekādu operatīvo informāciju no drošības dienestiem nesaņēmu. Pēc savas iniciatīvas īstenoju virkni aktivitāšu. Panācu integrācijas fonda aktīvāku iesaisti reformas ieviešanā, rakstīju rakstus krievu un ārzemju presei, strādāju ar mazākumtautību organizācijām. Kopā ar Šadurska kungu, kopā ar Kārli devām intervijas, rīkojām brīfingus ārzemju diplomātiem, piedalījāmies viens otra konsultatīvo padomju sēdēs un tamlīdzīgi. (Starpsauciens: “Runā par sevi, nevis Šadurska kungu!”)

Par to visu es Repšes kungu informēju. Bet nekādu reakciju nesagaidīju. Nu mūsu aktivitātes būtu devušas labākus rezultātus, ja nebūtu bijušas kļūdas. Bet situācija turpināja saasināties ar nepārdomātiem izteicieniem, nebija koordinācijas un nepieprasīja resursus reformas sekmīgai un mierīgai nodrošināšanai.
Kādas kļūdas, manuprāt, tika pielaistas no Šadurska kunga puses. Šadurska kungs gan nenosauca Latvijas bērnus par piekto kolonnu, bet par pūli. Kamēr es centos piekopt diferencētu pieeju dažādiem reformas pretinieku strāvojumiem, Šadurska kungs visus bāza vienā maisā – nacionālboļševiki, “LAŠOR” štābisti, bērni, vecāki, pedagogi, visi tumsonīgie spēki. Mēs bijām liecinieki tam, kā šāda retorika saliedēja opozīciju. Tā bija kā eļļa uz uguns.
Kārli, atceries, es tev teicu, ka tā bija kļūda. Bet tev laikam toreiz šķita svarīgāk pelnīt punktus Latvijas avīžu lasītājiem. Štrunts par taktiku, par valsti, par mieru sabiedrībā.
Vēl viena kļūda. Brīdī, kad mazākumtautību vidū valdīja liela neuzticība valdības nodomiem, Šadurska kungs atļāvās intervijā “Latvijas Avīzē” prognozēt, ka Latvijā nākotnē varētu nebūt nevienas krievu skolas. Efekts no šīs bezatbildīgās prognozes bija graujošs: krievu prese to momentā piefiksēja un teica: lūk, ko valdība plāno. Viņi grib iznīcināt mūsu valodu un kultūru.
Reformas finiša taisnē, kad vajadzēja ieguldīt papildu līdzekļus, kad vajadzēja sīki izprast sabiedrības noskaņojumu un reformas sekas uz izglītības kvalitāti, kas notika? Šadurska kungs likvidēja Latgales programmu un budžeta līniju lietišķiem pētījumiem.
Visās Latgales skolās, ko esmu apciemojis, man stāsta, cik tā bija liela kļūda. Atceries, Kārli, es tevi mudināju pieprasīt līdzekļus no budžeta neparedzētiem izdevumiem. Es teicu: organizēsim informācijas kampaņas skolās! Es pat piedāvāju savu cilvēku palīdzību. Ko tu man atbildēji? “Neviens jau man to naudiņu nedos!” Tas nebūtu bijis dārgi, tas bija valstiski svarīgi. Kāpēc tas nenotika? Bija “Jaunā laika” premjers, “Jaunā laika” finanšu ministrs, “Jaunā laika” iekšlietu ministrs. Vai tad viņi nezināja, cik nopietns ir stāvoklis? Ja nezināja, tad neko nedarīja.
Budžeta deficītu vajadzēja samazināt par katru cenu, neskatoties uz sekām, uz bērniem uz ielas, uz procesa eskalāciju.
Un tagad jūs gribat man uzvelt vainu? Es būšu tas, kas sašķēla sabiedrību? Tā ir tāda bezkaunība no jūsu puses. Ja gribat šūpot valdību, mēģiniet šūpot, bet nemeklējiet skabargas citu acīs, kamēr baļķis jums aizēno visu seju!
Es godprātīgi esmu darījis savu darbu, radīju ministriju no nulles, kas veiksmīgi strādā. Esmu sadarbojies ar visiem, kas gribēja sadarboties. Esmu bijis gatavs saņemt sitienus no visām pusēm. Es ticu, ka tas darbs, ko es daru, ir Latvijai ļoti vajadzīgs. Vairākkārt esmu uzsvēris: var vienlaikus stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un atbalstīt mazākumtautību kultūras un valodas. Viens neizslēdz otru! Visi šie bērni ir mūsu, Latvijas, bērni. Visi iedzīvotāji, kas jūtas piederīgi Latvijai, ir mūsējie. Mums viņi visi ir vajadzīgi!
Mani skumdina tas, ka “Jaunais laiks” visur meklē ienaidniekus, ka cenšas iebaidīt vienu iedzīvotāju daļu ar otru. Tā ir tāda... tā ir dezintegrācija. Tā ir tāda politiskās nabadzības izpausme. Vai jums nav nekas labāks, ko piedāvāt tautai, – kaut kas gaišāks, cerīgāks, tīrāks, kaut kas vienojošs? Kur tad palika tie “jaunie laiki”? Kā Širaks savā laikā teicis: “Jūs šajā jautājumā palaidāt garām lielisku iespēju paklusēt!”
Sēdes vadītāja.
Deputāts Einars Repše.
E.Repše (JL).
Jā, nu es nebūtu īpaši runājis, bet ministra uzstāšanās mani pārliecināja, ka šāds ministrs patiešām nespēj nest neko citu kā tikai naidu Latvijas sabiedrībā. Viņš ir antiintegrācijas ministrs, nevis tikai neko nedarošs ministrs.
Tai skaitā ministrs šeit izplatīja vismaz divus ļoti nopietnus melus, kas īstenībā ir orientēti no viņa mutes uz sabiedrības turpmāku šķelšanu.
Pirmie meli bija par Latvijas Pirmās partijas izvirzītā kandidāta Aleksandra Brandava noraidīšanas iemesliem. Nekādā gadījumā šie iemesli nebija tādēļ, ka viņš ir krievs, es, taisni otrādi, būtu ļoti priecājies redzēt krievu savā valdībā – progresīvi domājošu un uz integrāciju orientētu krievu. Aleksandra Brandava noraidīšanas patiesie iemesli bija viņa neuzmanīgie izteikumi laikrakstos intervijās, kur viņš atkārtoti bija nostājies klaji vienas konkrētas etniskās grupas pārstāvības pozīcijās un vienas konkrētas reliģiskās grupas pārstāvības pozīcijās, kas nebija pieņemami no integrācijas ministra, kuram ir jādomā Latvijā par daudzu nacionālo minoritāšu integrāciju un arī daudzu Latvijā pārstāvēto reliģisko grupu un konfesiju savstarpēju sapratni un integrāciju. Un, paziņojot šādus melus šeit no sabiedrības tribīnes un tikai klaji savas personiskās politiskās aizstāvības nolūkos, tas sēj naidu un neuzticību Latvijā. Tā nav tikai tātad “Jaunā laika” nopulgošana, tas ir nopietnāk.
Otri meli, protams, bija par to, ka es nekad neesmu krievu bērnus un krievu skolniekus nosaucis par kādu “piekto kolonnu”. Taisni otrādi! Es esmu vienmēr teicis, ka šie bērni ir upuri un ka tas nav pieņemams, ka šeit kādi Latvijas valstij naidīgi spēki izmanto skolniekus un bērnus savu politisko un dažkārt arī diplomātisko centienu sasniegšanai.
Tāpat man no ministra uzstāšanās nebija skaidrs, vai viņš šeit analizē savu darbību vai bezdarbību, vai īstenībā viņš šeit aicina apspriest manas kā Ministru prezidenta demisijas nepieciešamību. Nu ar mani jau tātad godātā koalīcija sen ir tikusi galā.
Vēl man, protams, ministra tāda diezgan nožēlojama aizbildniecība par to, ka viņam, ministram, kuram bija tātad sekretariāts un kurš bija vienam konkrētam uzdevumam – sabiedrības integrācijai – ministrs, Repše skaidri un gaiši nenorādīja, kas viņam ikdienā būtu jādara. Es tomēr paļāvos uz to, ka ministrs ir pietiekami kompetents, lai spētu strādāt pats, līdzīgi kā to darīja citi ministri, kā to darīja, piemēram, Kārlis Šadurskis, Valdis Dombrovskis un pārējie. Bet vienreiz patiešām man nācās izsaukt ministru Muižnieku uz nopietnu sarunu, ka viņa kaitīgās darbības rezultātā faktiski mums tātad bija apdraudēta Nacionālo kultūras biedrību asociācijas turpmāka darbība un ka šī Nacionālo kultūras biedrību asociācija, kur ir dažādas nacionālās kultūras biedrības apvienojušās un kas ir vienmēr bijušas Latvijas valstij lojālas arī grūtajos tātad neatkarības atjaunošanas gados un Tautas frontes dienās, Muižnieka darbības rezultātā bija nopietni apdraudēta un faktiski meklēja glābiņu Kultūras ministrijā. Kauns, ka mums ir bijis šāds ministrs! Mēs viņu tiešām esam pacietuši, tikai cenšoties nestrīdēties ar saviem toreiz koalīcijas partneriem, bet šodienas ministra uzstāšanās mani pārliecināja, ka lai vai kas, bet nu šādu es nevaru iedomāties sabiedrības integrācijas ministru Latvijas Republikā.
Sēdes vadītāja.
Kārlis Šadurskis – otro reizi.
K.Šadurskis (JL).
Kolēģi! Jā, diemžēl reizēm no šīs tribīnes atskan pavisam nepatīkami meli. Var jau saprast, ka doma glābt savu ādu un saglabāt savu krēslu ir tik svarīga, ka drusku aptumšo prātu, bet starp meliem un bezkaunīgiem meliem ir zināma robeža.
Būtu ļoti ieteicams, Nil, tā kā tu mani tā laipni uzrunāji uz tu un tā draudzīgi, tad arī es tev teikšu: pārlasi rakstu “Lauku Avīzē” “Tumsonīgo spēku agonija”, un, ja nesaproti, kas ir nosaukti par tumsonīgajiem spēkiem, ka tie ir nosaukti tie nacionālboļševiki, kas aizdedzināja ministrijas durvis, ja tev neizdodas to saprast no šā raksta, tad aizej pie ārsta!
Es nekad neesmu pateicis, ka Latvijā nebūs nevienas krievu skolas. Un man jāsaka, ka šādus vārdus man pat avīze “Čas” nemēģināja pierakstīt, bet teica to maigākā formā, nekā šodien to pateica Nils. Tie ir klaji meli!
Sīkums par... Tāds sīkums kā Latgales programma. Aizmirstas jau tas, ka pēc Latgales programmas slēgšanas, pēc apjoma – trīs Latgales programmas ir investētas tieši Latgales skolās. Nu, kāda jēga par to runāt?
Un par pūli. Tiešām kāda augsta valsts amatpersona reiz netīšām izteicās neuzmanīgi par pūli, bet tas nebiju es.
Man patiesībā gribētos no Nila Muižnieka, no jebkura ministra dzirdēt kaut jel kādu atbildību par tiem vārdiem, ko runā, nevis vienkārši kailu varas instinktu, lai saglabātu savu pozīciju, savu krēslu.

Sēdes vadītāja.
Jūsu laiks ir beidzies!

K.Šadurskis.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Šadurska kungs, lūdzu, nelietojiet apvainojošus izteicienus, kaut arī tie būtu zemtekstā. (Starpsaucieni no zāles.)
Deputāts Edgars Jaunups. Lūdzu!
E.Jaunups (JL).
Godājamais Muižnieka kungs! Pirms 17 – 18 mēnešiem, kad trešdienas vakarā “Jaunā laika” valdē mēs lēmām par Latvijas Pirmās partijas otro izvirzīto kandidātu integrācijas ministram, es biju viens no retajiem “Jaunā laika” valdē, kurš aizstāvēja jūsu kandidatūru, jo es tiešām ticēju un cerēju, kā Pabrika kungs mums šeit lielīja profesūru, ka jūs varētu būt viens no tiem cilvēkiem, kurš tik tiešām šai grūtajā amatā kaut ko arī paveiks.
Ja vēl pirms nedēļas, kad mēs sniedzām demisiju, jūsu demisijas pieprasījumu, tātad par jums kā par ministru, un vēl bija zināmas šaubas, vai šis lēmums ir pamatots, vai tik tiešām no jums varēja šajos 18 mēnešos sagaidīt visu, ko mēs vēlējāmies. Taču šodien jūsu runa par jums kā par personu tik tiešām man atbildēja uz vissvarīgāko jautājumu – jūs bijāt un esat Einara Repšes valdības lielākā kļūda! Un, ja jūs mūs apvainojat politiskā mazspējā, tad atvainojiet, Muižnieka kungs, jūs personiski, jūsu partija un visa jūsu koalīcija ir viena politiskā bankrota izpausme!
Paldies par uzmanību! (Zālē starpsaucieni. Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Oskars Kastēns – otro reizi.
O.Kastēns (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ziniet, tas ir tāds zināms cinisms. Es atceros, kad Repšes kungs vēl bija premjers, ka, tiklīdz Latvijai bija kaut kādas ārpolitiskas problēmas par apsūdzībām, par to, ka šeit apspiež krievvalodīgos, tad pirmajā frontes līnijā bija Muižnieks, kurš brauca uz Ženēvu, uz Apvienotajām Nācijām, uz citām starptautiskajām organizācijām, lai aizstāvētu Latvijas oficiālo pozīciju. Tagad mēs uzzinām, ka Nils Muižnieks neko nav darījis, bijis slikts ministrs, un es savukārt gribu pateikt Repšes kungam. Es labi atceros un arī citi cilvēki, kas bija mūsu valdes sēdē, ka tieši argumenti, ka Brandavs ir pareizticīgais, un tas, ka viņš ir krievs, neļāva viņam ieņemt šo te ministra amatu. Tā ka lūdzu te nesagrozīt faktus un nemanipulēt, un es domāju, ka vienkārši šobrīd mēs esam liecinieki tam, ka Nils Muižnieks šobrīd tiek padarīts par bubuli, un viss, ko viņš ir izdarījis, tiek nolīdzināts ar zemi.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 59, atturas – 1. Lēmums nav atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Krišjāņa Petera apstiprināšanu par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 10, atturas – 6. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 7, atturas – 28. Lēmums pieņemts. Paldies!
Vai deputāte Inguna Rībena vēlētos runāt par procedūru? Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajam lasījumam.
1.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums – atbalstīt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
E.Jaunups.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums – atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
Ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par likuma “Par Latvijas Hipotēku un zemes banku” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Kalniņš.
P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta reģistrācijas Nr.808. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma un izskatīja vienu priekšlikumu otrajam lasījumam.
Priekšlikumu iesniedza Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
P.Kalniņš.
Vairāk priekšlikumu nebija. Līdz ar to lūdzu deputātus komisijas vārdā balsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Strādājam ar dokumentu Nr.2561–B. Ārlietu komisija izskatīja šo jautājumu. Priekšlikumu nav. Tad ierosinām izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu””. Otrais

lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ir sērija grozījumu Eiropas Konvencijā par bērnu adopciju un Hāgas konvencijā. Tie ir no 18. līdz 21.punktam. Praktiski līdz 22. Tur ir līdzīgi visi šie grozījumi, ir tikai viens grozījums, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Par steidzamību jau ir nobalsots iepriekšējā sēdē. Tā ka lūdzu nobalsot par šī likuma, faktiski sakot, “Par Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu”, galīgo redakciju.

Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – nav , atturas – 2. Likums pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas Konvenciju par bērnu adopciju””. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Analoga situācija. Arī šeit ir tikai viens priekšlikums, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Tas nomaina iepriekšējo redakciju, ka likums stājās spēkā 2004.gada 27.maijā.
Lūdzu atbalstīt šo grozījumu.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem””. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).

Situācija ir analoga. Arī šeit ir viens priekšlikums, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Lūdzu atbalstīt šo likuma grozījumu!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – nav, atturas – nav. Nav kvoruma.
Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu!
Atkārtoti balsojam par minēto likumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem””. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Lūdzu atbalstīt šo grozījumu likumā “Par Hāgas konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem”. Arī šeit ir nobalsots par šī likumprojekta steidzamību, un šoreiz ir viens priekšlikums, kas ir analogs iepriekšējām izmaiņām.
Lūdzu nobalsot un atbalstīt šo grozījumu.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu par priekšlikumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Grozījums likumā “Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību””. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Kā jau iepriekš minēju, arī šis grozījums neatšķiras no iepriekšējiem. Tādēļ lūdzu atbalstīt šo grozījumu likumprojektā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Nākamais izskatāmais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos””. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Tas ir pēdējais no grozījumiem šajā likumprojektu paketē. Arī steidzamība ir atbalstīta iepriekšējās sēdēs. Tādēļ lūdzu nobalsot par to, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
L.Ozoliņš.
Pateicos par atbalstu!
Sēdes vadītājs.
Izskatām likumprojektu “Noteikumi par Eiropas ekonomisko interešu grupām”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Noteikumi par Eiropas ekonomisko interešu grupām” pirms otrā lasījuma.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
E.Jaunups.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
3., 4. un 5. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijas lēmums: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
6. un 7. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijas lēmums: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīti.
E.Jaunups.
8., 9., 10. un 11. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijas lēmums: atbalstīt.

Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
E.Jaunups.
12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.
E.Jaunups. 13., 14. un 15. – Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisijas lēmums: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
E.Jaunups.
16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
E.Jaunups.
18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums: atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
E.Jaunups.
Ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Noteikumi par Eiropas ekonomisko interešu grupām” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jaunupam! Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
E.Jaunups (JL).
2.jūnijs.
Sēdes vadītājs.
2.jūnijs. Deputāti piekrīt. Paldies!
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2664, reģistrācijas Nr.681 – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””. Trešajam lasījumam kopā tika saņemti 10 priekšlikumi.
1. – deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.
S.Fjodorovs.
2. – ekonomikas ministra Lujāna priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Ir jau atbalstīts. Tālāk, lūdzu!
S.Fjodorovs.
3. – deputāta Gundara Bērziņa un ekonomikas ministra Lujāna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
4. – deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
S.Fjodorovs.
5. – ekonomikas ministra Lujāna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
6. – deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
7. – ekonomikas ministra Lujāna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
S.Fjodorovs.
8. – deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums. Neatbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijai.
S.Fjodorovs.
9. – deputāta Gundara Bērziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.
S.Fjodorovs.
10. – ekonomikas ministra Lujāna priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja šo likumprojektu trešajā lasījumā un ierosina Saeimu atbalstīt trešajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā”. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Latkovskis.
A.Latkovskis (JL).
Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, kurā ir arī kā priekšlikums iekļauts cits likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Tātad kopumā divi priekšlikumi.
1. priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
A.Latkovskis.
2.priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
A.Latkovskis.

Lūdzu balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kredītiestāžu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””. Trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā... Nav referenta. Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma.
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Skatām dokumentu Nr.2669. 13 priekšlikumi. Pirms trešā lasījuma ir skatīti Juridiskajā komisijā, Juridiskajā komisijā tie ir izskatīti.
Priekšlikums Nr.1. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
Priekšlikums Nr.2. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
Priekšlikums Nr.3. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijai.
M.Segliņš.
Priekšlikums Nr.4. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
Priekšlikums Nr.5. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
Priekšlikums Nr.6. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
Priekšlikums Nr.7. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
Priekšlikums Nr.8. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
Priekšlikums Nr.9. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
Priekšlikums Nr.10. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
Priekšlikums Nr.11. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
M.Segliņš.
Priekšlikums Nr.12. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
M.Segliņš.
Un pēdējais priekšlikums Nr.13.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
M.Segliņš.
Ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 7. Likums pieņemts.
Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” trešajam lasījumam ar reģistrācijas Nr.591, saņemti 8 priekšlikumi.
1. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
L.Mūrniece.
2. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pietkeviča priekšlikums daļēji atbalstīts 3.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.
L.Mūrniece.
4. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
L.Mūrniece.
5. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
L.Mūrniece.

6. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts 7.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 6. un 7.priekšlikumu.
L.Mūrniece.
8. – Veselības ministra priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijai.
L.Mūrniece.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 2. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamo sēdes vadītāj! Kolēģi deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Kopā trešajam lasījumam iesniegti 7 priekšlikumi, kas izskatīti 5.maija sēdē.
1.priekšlikums – Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu priekšlikumu atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikums – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
3. – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Dalbiņš.
4.priekšlikums – Saeimas Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.

5.priekšlikums – Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.
J.Dalbiņš.
6.priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Dalbiņš.
7.priekšlikums – Juridiskā biroja. Komisija priekšlikumu lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, trešais lasījums. Viens priekšlikums iesniegts. Ir iesniedzis iekšlietu ministrs Jēkabsona kungs. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” vienu priekšlikumu iesniedzis Saeimas deputāts Vladimirs Buzajevs. Komisija priekšlikumu ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti iebildumus neceļ... Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 62, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.
J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 2, neviens neatturas. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Likumprojektam “Grozījumi Ieroču aprites likumā” uz trešo lasījumu priekšlikumi nav iesniegti. Lūdzu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 2. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”.
1.priekšlikumu ir iesniedzis veselības ministrs Muciņa kungs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
2.priekšlikumu ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
J.Stalidzāne.
3.priekšlikums ir veselības ministra Muciņa kunga priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
4.priekšlikums ir veselības ministra Muciņa kunga priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
J.Stalidzāne.
5.priekšlikums – veselības ministra Muciņa kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
6.priekšlikums. Arī veselības ministra Muciņa kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
7.priekšlikums – veselības ministra Muciņa kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.

8.priekšlikums – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
J.Stalidzāne.
9.priekšlikums – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
10. – veselības ministra Muciņa kunga priekšlikums – ir iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas 11.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Stalidzāne.
Lūdzu pieņemt likumu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Viesturs Šiliņš.
V.Šiliņš (JL).
Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.790, un komisija lūdz izsludināt grozījumus Biedrību un nodibinājumu likumā, kas efektīvāk varētu realizēt nodibinājumu pārvaldi. Un lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikums iesniegšanas termiņš otrajā lasījumā?
V.Šiliņš.
4.jūnijs.
Sēdes vadītājs.
4.jūnijs. Paldies!
Nākamais – likumprojekts “DNS (dezoksiribonukleīnskābes) nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likums”.

Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Paldies! Strādājam ar likumprojektu “DNS (dezoksiribonukleīnskābes) nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likums”.
Otrajam lasījumam komisija nav saņēmusi priekšlikumus. Komisija likumprojektu savā sēdē 19.maijā izskatīja un aicina pieņemt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.jūnijs.
Sēdes vadītājs.
1.jūnijs. Paldies!
Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, lūdzu reģistrāciju kvorumam! Reģistrācijas režīms kvorumam, izskatīsim Satversmes grozījumus. Lūdzu rezultātu! Reģistrējies 71 deputāts.
Izskatām likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē un, iepazīstoties ar arī no Valsts prezidentes kancelejas saņemtajiem dokumentiem, ir izstrādājusi savus alternatīvos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē.
Līdz ar to aicinu atturēties par Ministru kabineta iesniegtajiem grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē un atbalstīt pirmajā lasījumā Juridiskās komisijas iesniegtos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē.
Sēdes vadītājs.
Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu uzmanību! Vispirms balsojam par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets. Lūdzu zvanu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 51, atturas – 27. Likumprojekts noraidīts pirmajā lasījumā.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 5, atturas – 7. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Marekam Segliņam! Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš (TP).
2.jūnijs.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. Paldies!
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Sociālo un darba lietu komisija, izskatot likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, 1.priekšlikumu, ko iesniegusi deputāte Liepiņa, ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Liene Liepiņa.
L.Liepiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Šo un arī nākamos priekšlikumus visus Sociālo un darba lietu komisija noraidīja, sarīkojot sēdi tādā laikā, kad es nebiju uz vietas diemžēl un pat nevarēju savus priekšlikumus aizstāvēt. Bet nav jau brīnums, tur mūsu Sociālo un darba lietu komisija, it sevišķi Latvijas Pirmā partija, it kā iestājas par sociāli vājajām grupām, un it kā man ir jāsaka, it sevišķi pēc šīsdienas balsojuma, ka skaidri un gaiši viņa atbalstīja to, ka mums netiek apkarota korupcija, un tādā veidā mums nebūs naudas visām tām vajadzībām, kas mums ir.

Latvijas Pirmā partija cenšas visādā veidā atvieglot bērnu adopciju it kā pašu bērnu dēļ. Tad kāpēc jūs pilnībā aizveriet acis šo problēmu cēloņu priekšā? Man ir bijis tas gods strādāt ar ļoti kompetentiem cilvēkiem, kas gadu desmitiem ir strādājuši ar tieši šādām problēmām. Un viņu viennozīmīgais secinājums ir: lai cik slikta būtu ģimene, bērniem ir visnepieciešamāki viņu bioloģiskie vecāki, pat tādos gadījumos, kad ir runa par bērnu seksuālu izmantošanu. Šīm nelaimīgajām ģimenēm var palīdzēt tikai sociālie darbinieki.
Jūs šajā likumā vismaz atstājāt normu, ka mums ir vajadzīgs viens sociālais darbinieks uz tūkstoti iedzīvotāju līdz 2008.gadam.
Bet šo normu mēs nespēsim izpildīt, ja mēs nesapratīsim sociālā darbinieka lomu un darbu. Viņi nav tikai pabalsta izmaksātāji un humānās palīdzības dalītāji. Viņu darbs ir tik smags kā reti kādai citai profesijai. Viņi dienu no dienas mēģina risināt samilzušās nelabvēlīgo ģimeņu problēmas. Tieši viņu uzdevums ir darīt visu, lai bērni varētu uzaugt savā ģimenē. Mums ir spējīgi, izglītoti sociālie darbinieki, bet mēs izturamies pret viņiem, it kā viņi būtu liekēži. Pretī viņi nekā nesaņem, bieži pat ne izpratni no savu darba devēju puses. Tas minimālais, ko mēs kā likumdevēji varētu darīt, ir gādāt par to, lai viņi neaiziet pēc pāris gadiem no šī sava darba. Tāpēc mazs solītis šajā virzienā būtu ieviest supervīziju viņiem – cilvēkus, kas ir izglītoti, profesionāli un spēj atbalstīt sociālo darbinieku savā darbā.
Jūsu argumenti, ko es pēc tam dzirdēju, ka it kā neesot aprēķināts, cik tas izmaksā, nu nav nekādi argumenti, jo tieši tādos pašos gadījumos, piemēram, ar mākslinieku izdienas pensijām, jūs vienkārši uzdodat ministrijai, lai viņa izrēķina. Un to viņa arī šinī gadījumā būtu varējusi izdarīt. Un tāpat arguments, ka neesot mums izglītības iestādes, kas izglītos supervizorus, arī nav pareizs, jo mums ir vismaz “Attīstība”, augstskola “Attīstība” sociāliem darbiniekiem, kas ir gatava rīt jau sākt izglītību, ja viņiem būtu pasūtījums. Kamēr nebūs pasūtījums, tikmēr, protams, ka nebūs izglītība. Un šitā mēs varēsim muļļāties diezgan ilgi uz priekšu. Un neceriet vispār, ka mums būtu viens sociālais darbinieks uz tūkstoš iedzīvotājiem, jo viņi vienkārši atstāj savu darbu!
Sēdes vadītājs.
Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne.
Jā, tiešām, Latvijas Pirmās partijas viena no galvenajām tēmām ir šie... arī šie sociālie jautājumi, arī šie sociālo darbinieku jautājumi. Un šis priekšlikums tika ļoti vispusīgi arī izskatīts komisijā. Un, ja mēs paņemam supervīzijas, kas ir “supervidere”, tātad no latīņu valodas tas ir “virs” un “skatīties”, tad, ņemot vērā to situāciju, kāda šodien Latvijā ir, tad mums vēl ļoti daudz trūkst sociālo darbinieku un mums šis pārklājums Latvijā ne tuvu vēl nav tam skaitam, kādu mums vajadzētu.
Tāpēc arī komisija šobrīd lēma, ka šo supervīziju vēl šajā likumā neiekļaut aiz tā iemesla, ka, lai sagatavotu šos speciālistus ar attiecīgajām izglītībām augstākajām, vidējām, valstij ir vajadzīgs ļoti daudz līdzekļu. 2002.gadā tam bija vajadzīgs 2,3 miljoni latu, jo viena sociālā darbinieka izglītošana maksā 523 lati, un arī uz priekšu, lai sagatavotu vēl tos pārējos darbiniekus, ir vajadzīgs katru... vienu gadu vēl 2,4 miljoni, pēc tam – 1,2 miljoni latu. Šobrīd šo sociālo darbinieku uzraudzību un darbu ... to darbu, kā šie sociālie darbinieki veic savu darbu, kontrolē tātad pašvaldības. Šo darbu kontrolē bāriņtiesas, pagasttiesas, un šo darbu kontrolē arī šī Bērnu un ģimenes lietu ministrija. Tā kā tie, kas.. Bet es piekrītu Liepiņas kundzei, ka ir jābūt vēl cilvēkiem, kuri tad palīdzētu šiem sociālajiem darbiniekiem, nu, pēc savas izglītības iegūšanas vēl papildus šādu palīdzību, kas varētu viņiem ļaut ātrāk iejusties šajā darbā, jo tas ir pilnīgi skaidrs, ka šis darbs nav vienkāršs, tas ir ļoti sarežģīts, ļoti smags darbs. Un piekrītu, ka vienu otru reizi arī šie cilvēki, izvēloties šo savu specialitāti, nav novērtējuši savas šīs spējas, savu piemērotību šim darbam.
Bet komisija, izskatot šo jautājumu, arī nāca pie secinājuma, ka šīs supervīzijas ieviešana un supervizora ieviešana neatrisinās šo

jautājumu, un tuvāko piecu gadu laikā... Tātad mums ir ļoti, ļoti svarīgi tomēr panākt to, lai uz katriem 1000 Latvijas iedzīvotājiem būtu viens šis sociālais izglītotais darbinieks, kas ļoti nopietni nodarbojas ar tiem cilvēkiem un ar tām ģimenēm sociāli labvēlīgām un bieži vien sociāli nelabvēlīgajām ģimenēm, bet, lai šīs sociāli labvēlīgās ģimenes nenonāktu līdz tādai situācijai, tad, protams, šiem darbiniekiem jāpaspēj īstā laikā, īstā brīdī piekļūt šiem cilvēkiem un kārtot šos jautājumus, lai šāda situācija, nu, neveidotos, kad sociāli labvēlīga ģimene pārvēršas par sociāli nelabvēlīgu ģimeni.
Bet, kā jau teicu, komisija ir balsojusi, noraidot šobrīd šo priekšlikumu, jo patiešām nav šo aprēķinu, cik tas varētu maksāt, kādi te vēl papildu līdzekļi būtu.
Un otrs jautājums ir tas, ka patiešām šobrīd supervizora šis darba lauks arī vēl nav pietiekoši izpētīts, kuros posmos, kurā momentā tad mūsu situācijā šis supervizors pieliks šīs savas, tā teikt, zināšanas un spējas ievadīt sociālos darbiniekus pareizā gultnē, lai viņiem arī atvieglotu šo procesu, ka viņiem ir jāuzņem ļoti daudz šīs negatīvās emocijas.
Tāpēc es tomēr aicinu Saeimu pieturēties pie komisijas lēmuma un atbalstīt tos priekšlikumus, kā ir lēmusi komisija.
Sēdes vadītājs.
Māris Kučinskis.
M.Kučinskis (TP).
Godātie deputāti! Mēs, protams, noskaidrojām, kas ir supervīzija un kas ir supervizors, varbūt atšķirībā no Liepiņas kundzes mēs, es personīgi arī neesmu dzīvojis ne bērnībā, ne jaunībā ārzemēs un neesmu ar to agrāk sadūries, bet mēs noskaidrojām, un arī varbūt vēl otrs aspekts ir, ka es vairāk laikam esmu ekonomists nekā mācīts sociālais darbinieks, bet faktiski mēs tiešām atļāvāmies noraidīt šo priekšlikumu, un īstenībā varbūt ne par būtību. Neviens neapšauba to, ka ir jābūt kaut kādai vīzijai, ka ir jābūt visam tam, ar kā palīdzību mēs varētu virzīt dzīves līmeni. Bet uz doto momentu mums ir situācija. Valsts kopprodukts – pēdējā vieta starp Eiropas Savienības valstīm, valsts pensija – pēdējā vieta starp Eiropas valstīm, un tā tālāk, varētu skaitīt veselu rindu. Īstenībā mūsu dzīves līmenis, un tas ir visnotaļ objektīvi nevis dēļ supervīzijām un sociālajiem jautājumiem, bet faktiski dēļ ekonomikas, tas ir tur, kur tas mums ir. Un tad vienkārši tas mans priekšlikums ir – skatīsim par supervīziju, lai viņa būtu nevis tādā sociālajā jautājumā, bet lai mūsu tā supervīzija vispirms iegūtu skanējumu, kad Latvija vairs nav pēdējā vietā, ka Latvija ir apdzinusi jau citas kandidātvalstis papriekšu Baltijā, un tā būs mūsu vīzija, un nekaitināsim mūsu pensionārus, liekot vēl viņiem iemācīties kaut kādus vārdus, kas varbūt ir ikdiena kaut kur ārzemēs, bet sauksim lietas īstajā vārdā, jo pagaidām mēs dzīvojam Latvijā.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Ērika Zommere.
Ē.Zommere (TP).
Cienījamie kolēģi! Jā, patiešām, mēs Sociālo un darba lietu komisijā, skatot priekšlikumus, bijām bezgala pārsteigti, ieraugot tik interesantu piedāvājumu. Un man ir tikai žēl, ar visu cieņu, Liepiņas kundze, ka patiešām mēs visi apzināmies reālo situāciju, kāda ir ar sociālajiem darbiniekiem valstī, man ļoti žēl, ka 15 mēnešus, kamēr “Jaunais laiks” bija valdībā, ne jums, ne jūsu partijai ne vīzija, ne superīga rādījās šajā jomā. Un taisni otrādi. Taisni tad, kad jūsu vadonim Repšes kungam radās tā brīnišķīgā ideja pagājušā gada vasarā – samazināt par 6% budžetu, tad diemžēl visskumjākais ir tas, ka jums ne vīzija, ne super, ne supervīzija nerādījās tajā brīdī, lai šo naudiņu nevis atņemtu un noņemtu, bet lai palielinātu. Bet kāpēc taisni tagad pēkšņi, pēc 15 mēnešiem, jums radās vīzija? Un man būtu gribējies, lai šī supervīzija jeb šis mijiedarbes process vispirms būtu noticis Izglītības un zinātnes ministrijā, lai tas būtu noticis starp Ministru prezidentu un pārējiem ministriem, patiešām reāli gādājot, lai šie sociālie darbinieki gan ar tālākizglītības palīdzību, gan ar realitāti nonāktu pašvaldībās un nonāktu reāli pie tiem bērniem, kuri vēl varētu iegūt patiešām reālu palīdzību un nokļūt nevis uz ielas, bet atgriezties ģimenēs. Ar visu cieņu! Tad, kad būs viss kārtībā ar jūsu, Liepiņas kundze, pašas vīziju, tad acīmredzot arī mēs sapratīsim, ka vispirms ir vajadzīgi sociālie darbinieki un tikai pēc tam absolūti šodienas situācijai nepiemērota terminoloģija ar pilnīgi neizprotamu saturu, un novirzīt galvenos uzdevumus patiešām kaut kur, kaut kādos mākoņos, un piedodiet, murgainās... terminoloģijas skaidrojumos.

Paldies!
Sēdes vadītājs.
Liene Liepiņa, otro reizi.
L.Liepiņa (JL).
Zommeres kundze, ja jums ir problēmas ar terminoloģiju, tad es tikai varu teikt, ka jūs nezināt, par ko ir runa šeit. Un ja jūs pārmetat “Jaunajam laikam”, ka mums nav bijusi nekāda vīzija, tad jums nav nekādas jēgas, par ko mums ir vīzijas jeb nav, ko mēs esam strādājuši vai ko ne.
Es gribētu teikt, Kučinska kungs, ka pensionāri, man liekas, visdrīzāk šo lietu sapratīs, tāpēc, ka viņi zina, ko tas nozīmē – dzīvot smagos apstākļos. Un kā tas ir, kad ir jākopj mazbērnus, un viņi no savām mazām pensijām uztur mazbērnus tāpēc, ka bērnu vecāki dzer kaut kur. Un jūs nesagaidīsiet labākus laikus šajā zemē, augstāku kopproduktu un ko visu ekonomikas ziņā, ja mēs nespēsim parūpēties par šitiem cilvēkiem, kas spēj strādāt un kas spēj savus bērnus audzināt. Kad tad, kādā veidā tad jūs domājat? Tas taču ir vienkārši viens nejēdzīgs aplis, ka tur visu laiku cilvēki dzer un neaudzina savus bērnus un mēs viņiem nevaram palīdzēt. Mēs palīdzēsim tad, kad mums visiem ies labi. Kas tad tā ir par loģiku?
Es brīnos. Bez tam es gribētu atgādināt, ka mūsu valdība pacēla bērnu pabalstus un pacēla pensijas un tā tālāk. Tā ka jums nav nekāda pamata runāt par to, ka mēs būtu mūsu vājajām grupām kaut kādā veidā kaut ko atņēmuši.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
J.Stalidzāne.
Tātad lūdzu Saeimu atbalstīt komisijas lēmumu, noraidot 1.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātes Liepiņas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 42, atturas – 10. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Tālāk, lūdzu!
J.Stalidzāne.
Arī 2.priekšlikums ir deputātes Liepiņas kundzes priekšlikums. Un tas ir saistīts ar šo pašu tēmu. Komisija to ir noraidījusi.
Lūdzu deputātus arī to noraidīt.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Cienījamā Liepiņas kundze! Mūsu pensionāriem vajag materiālu atbalstu, vajag lielākas pensijas, bet nevajag viņiem ne vīzijas, ne supervīzijas. Tāpēc es aicinu balsot “pret”!
Sēdes vadītājs.
Liene Liepiņa.
L.Liepiņa (JL).
Man atkal jāsaka, ka laikam mūsu deputāti tiešām nezina, par ko viņi runā. Te ir runa par supervīzijām sociālajiem darbiniekiem, nevis pensionāriem.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātes Liepiņas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 36, atturas – 10. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
J.Stalidzāne.
3.priekšlikums ir deputātes Liepiņas kundzes priekšlikums. Tas ir atbalstīts, un ir priekšlikums mainīt pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.
J.Stalidzāne.

4.priekšlikumu sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
5.priekšlikums – Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Lūkas kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
6.priekšlikums ir Liepiņas kundzes priekšlikums un komisija to ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu... Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātes Liepiņas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 41, atturas – 13. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
J.Stalidzāne.
7.priekšlikums – deputātes Liepiņas kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, mainot pantu numerāciju.
Sēdes vadītājs Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
8.priekšlikums – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
Deputātes Bendrātes kundzes priekšlikums ir 9. Tas ir atbalstīts un daļēji iestrādāts 10. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputātes Bendrātes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 37, atturas – 11. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Par 10.priekšlikumu iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!
J.Stalidzāne.
11.priekšlikums – deputāta Klementjeva...
Sēdes vadītājs.
Atvainojiet, vai kāds vēlas uzturēt balsojumu par 10.priekšlikumu?
Tālāk, lūdzu!
J.Stalidzāne.
11. – deputāta Klementjeva...
Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, tātad deputāti uztur balsojumu par 10.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 30, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.
J.Stalidzāne.
11.priekšlikums – deputāta Klementjeva kunga priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – par deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 63, atturas – 6. Priekšlikums noraidīts.
J.Stalidzāne.
12.priekšlikumu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
13.priekšlikumu ir iesniegusi Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Lūkas kundze. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
14. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
Un komisija ir lēmusi pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – nav, atturas – 25. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2.jūnijs.
Sēdes vadītājs.
2.jūnijs. Paldies!
Likumprojekts “Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums”. Otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Cienījamie deputāti! Mums ir 44 priekšlikumi.
1. – deputāta Golubova priekšlikums. Komisijas viedoklis ir šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates par 1.priekšlikumu.
Valdis Dombrovskis.
V.Dombrovskis (JL).
Godātie kolēģi! Uzturlīdzekļu izmaksa no valsts budžeta tām ģimenēm, kurās kāds no vecākiem izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas, ir viena no Einara Repšes valdības iniciatīvām, kas vērsta uz reālu atbalstu bērniem. Emša valdības sagatavotais likumprojekts diemžēl ir nožēlojami nekvalitatīvs. To var saprast, zinot, ka Baštika kunga prioritāte ir pārdēvēties no īpašu uzdevumu ministra par ministru un nevis atbalsts bērniem. Finanšu lietās ir jābūt skaidrībai. Diemžēl sagatavotais likumprojekts paredz neskaidru fonda juridisko statusu un neskaidru valsts budžeta līdzekļu izlietojuma kontroles mehānismu. Neizprotama ir Baštika, tagad jau ministrijas, vēlme par katru cenu izvairīties no likuma “Par budžetu un finanšu vadību” prasībām. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā iestrādāt normu, ka fonds savā darbībā pakļaujas likumam “Par budžetu un finanšu vadību”. Valdošā koalīcija to diemžēl ir noraidījusi. Jautājums:

kāpēc Emša valdība cenšas izvairīties no skaidrības budžeta un finanšu kontrolē? Varbūt duļķainā ūdenī ir vieglāk zvejot?
Uzturlīdzekļu fondam ir jāpiešķir budžeta iestādes statuss, jo apmēram 80% no finansējuma tas saņem tieši no valsts budžeta. Tātad tā ir visīstākā valsts budžeta iestāde. Svarīgi, lai Emša valdības nekompetences dēļ neciestu bērni. Tāpēc atbalstāma ir pārejas noteikumu norma, ka līdz fonda izveidei uzturlīdzekļus administrē Bērnu un ģimenes lietu ministrija, lai uzturlīdzekļu izmaksu varētu uzsākt jau no 1.jūlija, kā to paredz arī likums “Par valsts budžetu 2004.gadam”. Mums pa to laiku ir jāizlabo Emša valdības nekvalitatīvais likumprojekts un jāpieņem tas tāds, kas mums... lai mums būtu pilnīga skaidrība un drošība par valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izlietojumu.
Paldies!
Sēdes vadītājs.

Vai deputāts Viesturs Šiliņš izmantos 2 minūtes? Lūdzu!
V.Šiliņš (JL).
Godātie kolēģi! Es vēršu jūsu uzmanību uz deputāta Golubova priekšlikumu, kas, manuprāt, ir ļoti pareizs. Likumprojekts īsti neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Šī struktūra paredz finansējumu saņemt no valsts, tātad runājam par publisko tiesību subjektu. Šobrīd ir pieņemts Biedrību un nodibinājumu likums, kura darbība attiecas uz privāto tiesību sfēru, un pašreiz nav likuma, kas regulētu publisko fondu darbību. Tātad es pieņemu, ka var domāt, ka aģentūra būtu atbilstošāka juridiskā forma šīs struktūras darbībai. Un šobrīd likums jāsakārto atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam.
Un es tiešām lieku priekšā atbalstīt Golubova kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Debates par šo priekšlikumu turpināsim nākošnedēļ. Tā kā nav saņemti priekšlikumi par sēdes pagarināšanu, lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!
Saeimas sekretāra biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Māris Gulbis, Jānis Jurkāns, Valerijs Karpuškins, Paulis Kļaviņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Alberts Krūmiņš, Anatolijs Mackevičs, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Radzevičs, Vjačeslavs Stepaņenko, Elita Šņepste, Ingrīda Ūdre un Ēriks Zunda.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Paldies! Šīsdienas darba cēliens ir noslēdzies.