Kā iesaukt īstos cilvēkus?

Zviedrijas Aizsardzības ministrijas padomnieks, ģenerālmajors Kārlis Neretnieks, atbildēdams uz jautājumu, kādu sistēmu bruņoto spēku komplektēšanai izvēlēties Baltijas valstīm, atbild, ka tas atkarīgs no tā, kā mēs raugāmies uz indivīda brīvību pretstatā kolektīva vajadzībām, uz bruņoto spēku lomu sabiedrībā saistībā ar iekšējo drošību, demogrāfiju, darba tirgu un citiem faktoriem.

Latvija ir izvēlējusies veidot savus bruņotos spēkus, balstoties uz profesionālajiem karavīriem, un sākusi pakāpenisku pāreju no obligātā militārā dienesta uz profesionālo Foto: Andris Kļaviņš

No vienas puses, uz obligāto karadienestu balstītai sistēmai būs nopietni trūkumi, kad tā nonāks līdz šo spēku izmantojamībai un darbības savietojamībai ar citu valstu bruņotajiem spēkiem. No otras puses, tai ir labi priekšnoteikumi savas teritorijas aizstāvēšanai pat tad, ja var paļauties uz sabiedroto palīdzību. Ģenerālis iesaka Baltijas reģiona valstīm paļauties uz profesionāliem karavīriem, kad jāveic starptautiskas operācijas un citi uzdevumi, kas saistīti ar sadarbību un pieejamību. Tomēr jāsaglabā arī spēki teritorijas aizsardzībai un mazāk sarežģītiem uzdevumiem.
Pirmā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) struktūra, ar ko saskarsies pilsonis, izvēloties kļūt par profesionālu karavīru, ir NBS Rekrutēšanas un atlases centrs (RAC). Līdz ar armijas profesionalizāciju centra uzdevumi kļuvuši būtiski nozīmīgāki un plašāki. Mūsu tautietis Zviedrijas ģenerālis, ilgus gadus būdams šīs valsts Karaliskās karaskolas priekšnieks, uzsver, ka viena no galvenajām problēmām būs tā, “kā pietiekamā skaitā iesaukt īstos cilvēkus? Īpaši ja paredzama strauja valsts ekonomiskā izaugsme”.
NBS Rekrutēšanas un atlases centra priekšnieks pulkvežleitnants Valerians Supe atzīst, ka NBS komandiera uzdevuma izpildīšanai RAC būs mērķtiecīgi un neatlaidīgi jāstrādā. Bez līdzšinējās rekrutēšanas militārām mācībām Latvijā un ārvalstīs centra uzdevums ir arī atlasīt karavīrus profesionālajam militārajam dienestam (PMD). Saskaņā ar likumu profesionālajā dienestā var pieteikties karavīri, kas pabeiguši obligāto militāro dienestu, Latvijas pilsoņi, kas dienējuši ārvalstu armijās, beiguši militārās mācību iestādes, kā arī sievietes no 19 gadu vecuma (PMD likuma 19.p.). Aizsardzības ministrijā iesniegts PMD likuma labojuma projekts, kas pārejas periodā līdz 2007.gadam ļautu iesaukt PMD arī vīriešus no 21 gada vecuma. Pašlaik, sakarā ar pārejas periodu uz PMD, iznāk zināma jaunekļu diskriminācija. Meitenes bez speciālas sagatavotības var iesaukt no 19 gadu vecuma, bet uz puišiem attiecas likuma 19.punkta prasības. Vai tas nenovedīs pie mūsu bruņoto spēku vēl lielākas feminizācijas, kas jau tā sasniedz gandrīz 20% no kopējā karavīru skaita? Pieteikšanās dienestam pašlaik notiek viļņveidīgi. Pēc reklāmas TV un radio ir pieplūdums, tad ātri seko atplūdi.
Jauna kārtība ir arī rekrutēšanas noteikumiem mācībām ārvalstu militārajās mācību iestādēs. NBS vadība, ņemot vērā rūgto pieredzi ar iepriekšējo gadu prestižo ārvalstu militāro augstskolu – ASV Vestpointas akadēmiju vai ASV Gaisa spēku akadēmiju Kolorādospringsā absolventiem, noteikusi, ka kandidēt uz mācībām šajās un līdzīgajās akadēmijās var tikai jau dienējošie karavīri. Kandidātu šogad nebija, jo ļoti augstas ir prasības angļu valodā. Savukārt agrāk izglītību ieguvušie šo prestižo akadēmiju absolventi strādā kur nu kurais, bet ne Latvijas armijā. Droši vien bez vainas nav arī mūsu NBS Personāldepartamenta militārās karjeras plānotāji. Pulkvežleitnants V.Supe gan dažos no viņiem jau pēc pāris pirmajiem kursiem saskatījis amerikānisku vīzdegunību. Nevar noliegt, ka šajās simtgadīgajās personāliju maltuvēs prot veidot īstus līderus un sava ceļa gājējus. To pierāda kaut vai tas, ka no Vestpointas akadēmijas nākuši vairāki ASV prezidenti. Dažāda līmeņa skolu ir daudz, sadarbība turpinās, un mūsējie tajās turpina mācīties, iegūstot ļoti labu izglītību.
Vai izdosies iesaukt “īstos cilvēkus”, to lielā mērā noteiks arī rekrutētāju profesionalitāte. RAC priekšnieks uzskata, ka viņam uzticētajā darbā svarīgs ir viss – telpas, personāls, kas no dažiem cilvēkiem pieaugs līdz sešpadsmit, reklāmas iespējas, kontakti ar reģioniem, pašvaldībām, skolām. Pulkvežleitnants V.Supe uzskata, ka RAC jābūt pieejamam ar visaptverošu informāciju, jo jaunietis sper nozīmīgu soli savā turpmākajā dzīvē. Izvēlēties vai neizvēlēties profesionāla karavīra ceļu, parakstīt līgumu, kurā ir punkts par gatavību pildīt jebkuru pavēli, doties uz jebkuru pasaules karsto punktu, pakļaut sevi un tuviniekus apzinātam riskam – tam nepieciešama vispusīga informācija un rūpīga izsvēršana. Nepieciešams arī pilnībā pabeigt PMD Reglamenta izstrādi un to apstiprināt, kā arī izveidot pastāvīgas telpas atlases centra procedūrām un pārbaudījumiem. Līdz ar vasaras tuvošanos interese palielinājusies, pēdējos mēnešos uz vienībām nosūtīts ap trim simtiem jauniesaukto. Ar 1.jūliju kareivis profesionālis pēc nodokļu samaksas saņems apmēram 200 latu lielu algu pašreizējo 130 latu vietā. Profesionālajos bataljonos pagaidām vēl daudz brīvu štata vietu, bet RAC priekšnieks paredz, ka drīz tās būs aizpildītas.

Andris Kļaviņš