Lai normas lauksaimniecībā būtu ne par stingru, ne par vāju
Zemkopības ministrijas (ZM) speciālisti turpina precizēt atsevišķas Latvijas likumdošanas aktu normas, lai tās pilnībā atbilstu ES prasībām un normatīviem un lai dažādu juridisku neprecizitāšu dēļ neciestu lauksaimnieki. “Latvijas Vēstneša” 1.jūnija laidienā jau rakstījām, ka eksperti identificē un novērš visas neprecizitātes, kā arī pārspīlējumus.
ZM valsts sekretāre Laimdota
Straujuma uzsver, ka apzinātas gan tās nepilnības Latvijas
likumdošanā, kas izvirza stingrākus nosacījumus par ES prasībām,
gan tās, kas neatbilst ES prasībām, jo nav pietiekami precīzi
pārnestas uz nacionālo likumdošanu. Piemēram, Ministru kabineta
noteikumos “Higiēnas prasības gaļas sadalīšanai, atkaulošanai,
sagriešanai un iepakošanai” nav noteiktas visas papildu telpas,
kādas nepieciešamas ES prasībām atbilstošam gaļas sadalīšanas
uzņēmumam. Proti, tādā jābūt atsevišķai telpai gan gaļas
iepakošanai, gan iepakojamā materiāla glabāšanai. Jāprecizē arī
Ministru kabineta noteikumi “Kaušanai paredzēto lauksaimniecības
dzīvnieku aizsardzības prasības”. Tajos nav noteikta ES
direktīvas prasība dzīvnieku atpūtināšanas aplokus jebkurā
diennakts laikā nodrošināt ar mākslīgo apgaismojumu.
“Jau tuvākajā laikā tiks veikti attiecīgie likumdošanas aktu
grozījumi, lai visas normas, kas regulē lauksaimniecisko
ražošanu, atbilstu ES prasībām un nebūtu ne par stingru, ne par
vāju un neradītu problēmas mūsu lauksaimniekiem un ražotājiem.
Jebkurā gadījumā ZM pastāvēs uz Latvijas lauksaimnieku interešu
aizstāvību un ES prasību samērīgu ieviešanu. ZM arī turpmāk
nepieciešamības gadījumā Eiropas Komisijai norādīs uz pārmērīgi
pārspīlētām, savstarpēji pretrunīgām un tādējādi praksē reāli
neieviešamām normām,” norāda ZM valsts sekretāre.
Pēc ZM informācijas