Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.44/166-4413

Rīgā 2004.gada 30.maijā

Par ANO Cilvēktiesību komitejas noslēguma secinājumiem

2003.gada 6.novembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Cilvēktiesību komiteja pieņēma noslēguma secinājumus un ieteikumus par Latvijas iesniegto kārtējo nacionālo ziņojumu par 1966.gada ANO Pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām izpildi Latvijas Republikā.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 18.marta sēdes protokola Nr.14 12.paragrāfa 1.punktu, nosūtām publicēšanai minētās ANO rekomendācijas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

MK pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās I.Reine

Apvienoto Nāciju Organizācijas

Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs

Cilvēktiesību komitejas noslēguma secinājumi: Latvija1

2003. gada 6. novembris CCPR/CO/79/LVA

Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (Pakts) abreviatūra: CCPR

Cilvēktiesību komitejas septiņdesmit devītā sesija

Cilvēktiesību komitejas noslēguma secinājumi2

Latvija

1. Komiteja savās 2150. līdz 2152. sēdēs, kas notika 2003. gada 28. un 29. oktobrī, izskatīja Latvijas iesniegto 2. kārtējo ziņojumu (CCPR/C/LVA/2002/2) un savā 2162. sēdē, kas notika 2003. gada 3. novembrī, pieņēma šādus noslēguma secinājumus.

A. Ievads

2. Komiteja ir izskatījusi detalizēto un visaptverošo Latvijas ziņojumu. Komiteja izsaka nožēlu par to, ka minētais ziņojums iesniegts ar četru gadu novēlošanos. Komiteja ir pateicīga Latvijas delegācijai par iesniegto apjomīgo informāciju par Pakta īstenošanu Latvijā. Komiteja ņēma vērā arī papildu rakstisko informāciju, kas tika iesniegta 2003. gada 3. novembrī.

B. Pozitīvie aspekti

3. Komiteja atzinīgi novērtē 2. kārtējā ziņojumā konsekventā veidā iekļautās atsauces uz iepriekšējiem noslēguma secinājumiem. Tā atzinīgi novērtē arī Komitejas sākotnējā ziņojuma, tajā ietverto rekomendāciju un ar to saistīto debašu publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Cilvēktiesību Žurnāls” (izdevums angļu valodā — Latvian Human Rights Quarterly). Tā atzinīgi novērtē lietās pret Latviju sniegto Komitejas viedokļu publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Komiteja atzinīgi novērtē Latvijas gatavību ņemt vērā tās viedokļus.

4. Komiteja atzinīgi novērtē ievērojamo attīstību normatīvo aktu un institucionālās reformas jomā kopš pirmā periodiskā ziņojuma izskatīšanas 1995. gadā, īpaši 8. nodaļas “Cilvēka pamattiesības” iekļaušanu Satversmē, kā arī Satversmes tiesas nodibināšanu un tiesību piešķiršanu personām iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par lietas ierosināšanu. Komiteja ar lielu interesi ņem vērā Satversmes tiesas spriedumus, saskaņā ar kuriem no valsts normatīvajiem aktiem dzēstas normas, kas ir pretrunā starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. Citu normatīvo aktu reformas piemēru vidū jo īpaši jāmin tādu likumu pieņemšana un spēkā stāšanās kā Patvēruma likums, kurā noteikts neizraidīšanas princips, Darba likums, grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, saskaņā ar kuriem deputātu kandidātiem vairs netiek izvirzīta prasība zināt latviešu valodu, un grozījumi ar cilvēku tirdzniecību saistītos likumdošanas aktos. Komiteja atzinīgi novērtē arī valsts programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” izstrādi un Sabiedrības integrācijas fonda izveidi.

5. Komiteja atzinīgi novērtē Valsts cilvēktiesību biroja izveidi un jo īpaši to, kā tas izmanto savas tiesības iesniegt sūdzības Satversmes tiesā.

6. Komiteja atzinīgi novērtē grozījumus valsts normatīvajos aktos, kas veikti, lai saskaņotu tos ar Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 2. fakultatīvā protokola prasībām. Tas mudina Latviju pievienoties minētajam 2. fakultatīvajam protokolam.

C. Galvenās problēmas un ieteikumi

7. Komiteju uztrauc apgalvojumi par policijas amatpersonu slikto izturēšanos pret personām, kā arī statistikas datu trūkums par to lietu skaitu, apstākļiem un rezultātiem, kas saistītas ar policijas amatpersonu slikto izturēšanos. Tajā pašā laikā Komiteja ņem vērā, ka, sākot ar 2003. gadu, tiek sistematizēta statistika par gadījumiem, kad personas tikušas pakļautas fiziskai ietekmei no policijas amatpersonu puses (7. pants3).

Dalībvalstij vajadzētu veikt stingrus pasākumus, lai izskaustu visa veida sliktu izturēšanos no policijas puses, t.sk. nodrošinot ātru izmeklēšanas gaitu, lietu ierosināšanu pret vainīgajiem un efektīvas tiesiskās aizsardzības nodrošināšanu cietušajām personām.

8. Komiteju uztrauc, ka nepastāv nekāds neatkarīgs uzraudzības mehānisms, lai izmeklētu pret policijas darbiniekiem izvirzītās apsūdzības par noziedzīgu rīcību, un tas varētu veicināt cilvēktiesību pārkāpumos iesaistīto policistu nesodāmību (2., 7. un 9. pants).

Dalībvalstij vajadzētu izveidot neatkarīgu institūciju, kas būtu tiesīga saņemt un izskatīt jebkādas sūdzības par pārmērīgu spēka lietošanu un cita veida varas ļaunprātīgu izmantošanu no policijas puses.

9. Lai gan Komiteja atzinīgi novērtē jaunā Patvēruma likuma stāšanos spēkā, to joprojām uztrauc tajā noteiktie īsie termiņi, īpaši attiecībā uz lēmumu pārsūdzēšanu paātrinātā patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros, kas rada bažas par efektīvas tiesiskās aizsardzības pieejamību izraidīšanas gadījumos (6., 7. un 2.3. pants).

Dalībvalstij būtu jānodrošina, lai tiktu pagarināti paātrinātā patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros noteiktie termiņi, īpaši attiecībā uz lēmumu pārsūdzēšanu.

10. Lai gan Komiteja atzinīgi novērtē Latvijas atzinumu, ka vidējais pirmstiesas apcietinājuma ilgums nav apmierinošs, kā arī Latvijas centienus uzlabot situāciju Kriminālprocesa likuma projektā, Komiteju uztrauc pirmstiesas apcietinājuma ilgums, kas bieži neatbilst 9.3. panta un 14. panta prasībām. Lai gan Komiteja ir informēta par Kriminālprocesa likuma projektu, kurā inter alia paredzēts arī paātrināt lietu izskatīšanu tiesā, to joprojām uztrauc pirmstiesas apcietinājuma ilgums un biežums, īpaši attiecībā uz nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem.

Dalībvalstij būtu jāveic likumdošanas un administratīvi pasākumi, lai prioritārā kārtībā nodrošinātu atbilstību 9.3. panta un 14. panta prasībām.

11. Komiteja ņem vērā delegācijas sniegto informāciju par situācijas uzlabošanos attiecībā uz cietumu pārapdzīvotību, kā arī pasākumiem, ko dalībvalsts plāno veikt, lai plašāk piemērotu alternatīvos soda veidus. Tomēr, ņemot vērā ziņojumus par to, ka cietumu pārapdzīvotība joprojām ir problēma, Komitejai būtu jāiesniedz konkrēta informācija par to, cik nopietna ir cietumu pārapdzīvotības problēma (10. pants).

Dalībvalstij būtu jāturpina veikt pasākumus, lai risinātu cietumu pārapdzīvotības problēmu un nodrošinātu atbilstību 10. panta prasībām.

12. Komiteja ņem vērā dalībvalsts centienus risināt problēmas, kas saistās ar cilvēku tirdzniecību, īpaši veicot atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos, preventīvos pasākumus, nodrošinot iespējamos upurus ar informāciju un izmantojot starptautisko sadarbību. Tomēr Komiteju uztrauc minēto politiku lēnie ieviešanas tempi, un tā ņem vērā, ka no dalībvalsts ir saņemta tikai ierobežota statistiskā informācija (3. un 8. pants).

Dalībvalstij vajadzētu veikt pasākumus, lai cīnītos pret šo praksi, kas pārkāpj vairākas Paktā noteiktās tiesības, t.sk. 3. pantā un 8. pantā noteiktās tiesības, kas paredz, ka nevienu nedrīkst turēt verdzībā un nebrīvē. Jāveic stingri pasākumi, lai novērstu cilvēku tirdzniecību un sodītu tos, kuri šādā veidā izmanto sievietes. Sievietēm, kuras ir kļuvušas par šādas cilvēku tirdzniecības upuriem, jānodrošina atbilstoša aizsardzība, lai viņas varētu atrast patvēruma vietu un iespēju liecināt pret personām, kas sauktas pie atbildības kriminālprocesa vai civilprocesa ietvaros. Komiteja mudina dalībvalsti turpināt sadarbību ar citām valstīm, lai nepieļautu cilvēku tirdzniecību aiz valsts robežām. Komiteja vēlas, lai tā tiktu informēta par veiktajiem pasākumiem un to rezultātiem.

13. Lai gan Komiteja ņem vērā dalībvalsts centienus — īpaši normatīvo aktu reformas jomā — cīnīties pret vardarbību ģimenē, tā izsaka nožēlu, ka nav saņemta detalizēta informācija par problēmas būtību. Komiteju uztrauc saņemtie ziņojumi par to, ka vardarbība ģimenēs joprojām ir sastopama (3., 9. un 26. pants).

Dalībvalstij būtu jāpieņem atbilstoša politika un normatīvie akti cīņai pret vardarbību ģimenē, kā paredzēts inter alia dzimumu vienlīdzības īstenošanas programmas projektā. Bez tam Komiteja iesaka dalībvalstij izveidot krīžu centru uzticības telefonus un cietušo atbalsta centrus, kuros būtu nodrošināta medicīniskā, psiholoģiskā un juridiskā palīdzība, kā arī emocionālais atbalsts. Lai palielinātu sabiedrības informētību, par šo problēmu būtu jāizplata informācija plašsaziņas līdzekļos.

14. Komiteja ņem vērā, ka joprojām pastāv sieviešu diskriminācija, nosakot atlīdzību par darbu, neraugoties uz pasākumiem, ko valdība veikusi, lai garantētu līdztiesīgu attieksmi, ieskaitot Darba likuma dzimumu vienlīdzības īstenošanas programmas pieņemšanu. Komiteja izsaka nožēlu, ka nav saņemta pietiekama informācija par ierosināto lietu skaitu un to rezultātiem, kā arī par to, vai ir tikušas izmaksātas kompensācijas (3. un 26. pants).

Dalībvalstij būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību gan valsts, gan privātajā sektorā, ja nepieciešams, piemērojot atbilstošus pozitīvus pasākumus4, lai tiktu īstenoti tās pienākumi saskaņā ar 3. un 26. panta prasībām.

15. Komiteja ar gandarījumu ņem vērā, ka 2002. gadā stājās spēka jaunais Alternatīvā dienesta likums, kas garantē tiesības atteikties no militārā dienesta domas, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ. Tomēr Komiteju joprojām uztrauc, ka tikmēr, kamēr nav pieņemti grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā, alternatīvā dienesta ilgums ir līdz divas reizes ilgāks nekā militārā dienesta ilgums, un līdz ar to tas ir diskriminējošs (18. pants).

Dalībvalstij būtu jānodrošina, lai alternatīvā dienesta ilgums nebūtu diskriminējošs.

16. Lai gan Komiteja ņem vērā dalībvalsts veiktos pasākumus, lai naturalizācijas procesu padarītu pieejamāku un palielinātu nepilsoņu naturalizācijas tempus, to uztrauc šo pasākumu nepietiekamie rezultāti, jo daudzi kandidāti pat vēl nav uzsākuši šo procesu. Komiteja ņem vērā dažādos iemeslus, kas nosaka izveidojušos situāciju, tomēr uzskata, ka šī situācija rada negatīvas sekas attiecībā uz Paktā noteikto tiesību īstenošanu un ka dalībvalstij ir noteikti jānodrošina un jāaizsargā šīs tiesības. Bez tam Komiteju uztrauc iespējamie šķēršļi, ko varētu radīt prasības kārtot valodas eksāmenu.

Lai nodrošinātu pilnīgu Pakta 2. panta prasību izpildi, dalībvalstij būtu jāpieliek vēl lielākas pūles, lai efektīvi risinātu problēmu, kas saistās ar naturalizācijas pieteikumu trūkumu, kā arī iespējamiem šķēršļiem, ko varētu radīt prasība kārtot valodas eksāmenu.

17. Komiteju uztrauc nelielais to Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta vecākiem nepilsoņiem dzimušo bērnu skaits, kas reģistrēti kā Latvijas Republikas pilsoņi (24. pants).

Dalībvalstij būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai iedrošinātu bērnu reģistrēšanu kā pilsoņus.

18. Attiecībā uz nepilsoņu statusu Komiteja ņem vērā valdības politiku, lai veicinātu sabiedrības integrāciju naturalizācijas ceļā. Tomēr Komiteju uztrauc lielais nepilsoņu īpatsvars dalībvalstī, kuri saskaņā ar likumu netiek uzskatīti ne kā ārvalstnieki, ne bezvalstnieki, bet gan kā atsevišķas kategorijas personas, kurām ir ilgstošas un noturīgas saiknes ar Latviju, kuri daudzos aspektos ir pielīdzināti pilsoņiem, bet citos aspektos tiem nav visu tiesību, ko paredz pilsonības esamība. Komiteja pauž bažas par šādas izslēgšanas situācijas turpināšanos, kā rezultātā iedzīvotāju nepilsoņu daļai nav efektīvi nodrošinātas daudzas šajā Paktā paredzētās tiesības, t.sk. politiskās tiesības, iespējas ieņemt atsevišķus valsts un sabiedriskos amatus, iespējas strādāt atsevišķās profesijās privātajā sektorā, ierobežojumi uz īpašumtiesībām uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kā arī sociāliem pabalstiem (26. pants).

Dalībvalstij būtu jānovērš situācijas turpināšanās, kad ievērojama iedzīvotāju daļa tiek klasificēta kā “nepilsoņi”. Kā pagaidu pasākumu dalībvalstij vajadzētu veicināt integrācijas procesu, ļaujot nepilsoņiem, kuri jau ilgu laiku ir pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji, piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās, un samazināt pārējo uz nepilsoņiem attiecināto ierobežojumu skaitu, lai veicinātu nepilsoņu līdzdalību Latvijas sabiedriskajā dzīvē.

19. Komiteju uztrauc valsts valodas politikas ietekme uz Paktā paredzēto tiesību izmantošanu pilnā apmērā. Cita starpā bažas izraisa iespējamā negatīvā ietekme, ko varētu radīt prasība sazināties latviešu valodā, izņemot atsevišķus gadījumus, uz valsts institūciju pieejamību personām, kas neprot latviešu valodu, un šādu personu sazināšanos ar valsts amatpersonām (26. pants).

Dalībvalstij būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu jebkādu šādas politikas negatīvu ietekmi uz Paktā paredzēto personu tiesību īstenošanu un, ja nepieciešams, veikt tādus pasākumus kā, piemēram, tulkošanas pakalpojumu tālāka attīstība.

20. Lai gan Komiteja ir ņēmusi vērā Latvijas paskaidrojumus, ko tā sniegusi par 1998. gadā pieņemto Izglītības likumu, konkrēti, par pakāpenisko pāreju uz latviešu valodu kā mācību valodu skolās, to joprojām uztrauc šobrīd pārejai uz latviešu mācību valodu — īpaši vidusskolās — noteiktā termiņa ietekme uz krievvalodīgajiem un citām mazākumtautībām. Bez tam Komiteju uztrauc atšķirīga pieeja valsts atbalsta sniegšanā privātajām skolām, kuras pamatā ir mācību valoda skolā (26. un 27. pants).

Dalībvalstij būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu jebkādu pārejas uz latviešu kā mācību valodu skolās negatīvu ietekmi uz mazākumtautībām. Tai arī būtu jānodrošina, ka gadījumā, ja privātajām skolām tiek piešķirtas valsts subsīdijas, tās jāpiešķir, ievērojot līdztiesības principu.

21. Komiteju uztrauc čigānu minoritātes sociālais un ekonomiskais stāvoklis un tā ietekme uz Paktā paredzēto tiesību pilnvērtīgu izmantošanu, kā arī iespējami negatīvā ietekme, kādu uz čigānu minoritāti varētu atstāt spēkā esošie noteikumi par tautības ierakstu pasēs un citos personību apliecinošos dokumentos (2., 26. un 27. pants).

Dalībvalstij būtu jāveic pasākumi, lai novērstu šķēršļus, kas liedz čigānu tautības iedzīvotājiem praktiski izmantot Paktā paredzētās tiesības un, konkrēti, atcelt nosacījumus, kas paredz pasēs un citos personību apliecinošos dokumentos ierakstīt personas tautību.

22. Dalībvalstij plaši jāinformē sabiedrība par Komitejas veikto Latvijas otrā kārtējā ziņojuma izskatīšanu un, konkrēti, šiem noslēguma secinājumiem.

23. Saskaņā ar Komitejas Reglamenta 70. noteikuma 5. punktu Dalībvalstij 12 mēnešu laikā jāsniedz informācija par Komitejas ieteikumu izpildi attiecībā uz naturalizāciju (16. punkts), nepilsoņu statusu (18. punkts), valsts valodas politiku (19. punkts) un Izglītības likumu (20. punkts). Komiteja lūdz informāciju par pārējo tās ieteikumu izpildi iekļaut trešajā kārtējā ziņojumā, kas iesniedzams līdz 2008. gada 1. novembrim.

1 Red. piez. Noslēguma secinājumi angļu valodā ir pieejami ANO Cilvēktiesību komitejas mājaslapā http://www.unhchr.ch/tbs/doc.nsf/(Symbol)/CCPR.CO.79.LVA.En?Opendocument

2 Šo secinājumu tulkošanu veikusi Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Pārpublicējot un citējot atsauce uz LR Ārlietu ministriju ir obligāta.

3 Red. piez. Šeit un turpmāk tiek domāts ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām pants.

4 Red. piez. Ar šo tiek domāta iespēja ievest pozitīvu diskrimināciju, noteikt kvotas u.tml.