Tiekoties ar lielo pilsētu vadītājiem

Trešdien, 2.jūnijā, pēc Ministru prezidenta Induļa Emša iniciatīvas notika viņa tikšanās ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvjiem.
LLPA pārstāvji ar I.Emsi runāja par Pašvaldību likumu un otrā līmeņa pašvaldību veidošanu. Valdības vadītājs atzina, ka šie jautājumi pašlaik ir aktuāli un tie rūpīgi jāizdiskutē.
LLPA pārstāvji un Ministru prezidents bija vienisprātis, ka Latvijā jāveido spēcīgas otrā līmeņa pašvaldības jeb apriņķi, uzsverot decentralizētas sistēmas veidošanu.
“Valsts līdz šim sevi pārslogojusi. Mums jāstrādā, lai atsevišķas valsts funkcijas līdz ar finansējumu tiktu nodotas otrā līmeņa pašvaldībām,” norādīja I.Emsis. Viņš uzsvēra, ka tādējādi valsts stiprinātu savu kapacitāti, lai aizstāvētu Latvijas nacionālās intereses starptautiskajās institūcijās un lai varētu nopietnāk pievērsties ilgtspējīgas valsts attīstības nodrošināšanai.
LLPA aicināja Ministru prezidentu veicināt pakāpenisku pāreju uz otrā līmeņa pašvaldībām jau tagad, par bāzi izmantojot pašlaik darbojošos plānošanas reģionus. Tika spriests, ka Latvijā varētu būt aptuveni astoņas vai deviņas otrā līmeņa pašvaldības.
Tikšanās dalībnieki runāja arī par Enerģētikas likumu – pašlaik Saeimā tiek veikti grozījumi tajā. Šā likuma kontekstā pašvaldību vadītāji iepazīstināja Ministru prezidentu ar aktualitātēm pašvaldībās.
LLPA iesniegusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai priekšlikumus, kā nodrošināt siltumapgādes sistēmas integritāti pašvaldību ietvaros. LLPA pārstāvji uzsvēra, ka saskaņā ar Pašvaldību likumu tām jānodrošina siltumapgāde savās teritorijās, taču, lai to paveiktu, jāsaglabā siltumapgādes sistēmas nedalāmība. Pretējā gadījumā tiks radīti pamati sadrumstalotai sistēmai un rezultātā cietēji būs iedzīvotāji.
I.Emsis atzina, ka vienotas siltumapgādes sistēmas stiprināšana pašvaldību līmenī ir valsts ilgtspējīgas attīstības pamats: “Ieviešot alternatīvus apkures veidus un izjaucot vienotu sistēmu, noteikti tiek darīts pāri cilvēkiem. Piemēram, samazinoties ar siltumu apgādājamo iedzīvotāju skaitam, palielinās kredītslogs vienotā pakalpojuma saņēmējiem, jo liela daļa pašvaldību ņēmušas kredītus siltumapgādes sistēmas sakārtošanai.”
Kā otru negatīvu iezīmi Ministru prezidents minēja dabai radītos kaitējumus. Piemēram, sašķeļot siltumapgādes sistēmu un veidojot to atsevišķi katrā dzīvojamā mājā, tiek mūrēti jauni skursteņi, kas rada papildu izplūdes gāzes. Turklāt šie skursteņi bojā pilsētvidi un arhitektoniskos akcentus.
Ministru prezidents rezumēja: “Ievērojot iedzīvotāju intereses un tiesības uz tīru vidi, kā arī saskaņā ar starptautiskām tiesībām nav pamata atteikties no centralizētas siltumapgādes sistēmas pašvaldībās.”
Tikšanās piedalījās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Rita Strode, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Hlevickis, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Začests, Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs un Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis.
Tikšanās dalībnieki vienojās par turpmākām kopāsanākšanas reizēm – tās varētu būt aptuveni ik pēc diviem mēnešiem. Nākamā varētu būt jūlija beigās vai augusta sākumā, tajā plānots runāt par valsts budžetu, Eiropas Savienības finanšu līdzekļu piesaisti pašvaldībām.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments