Valsts sekretāru 2004.gada 3.jūnija sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā”.
Likumprojekts paredz noteikt Saeimas tiesības uzaicināt ārvalstu un starptautisko karaspēku valsts drošības pastiprināšanai, ja plānotais ārvalstu militārpersonu skaits pārsniedz 100 un uzturēšanās ilgums pārsniedz 6 mēnešus, kā arī deleģē Ministru kabinetam tiesības pieņemt lēmumu par ārvalstu un starptautisko organizāciju bruņoto spēku atbalsta nepieciešamību miera laikā valsts drošības pastiprināšanas nolūkā, kā arī izņēmuma stāvokļa un ārkārtējās situācijas laikā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.134 “Nolikums par promocijas kārtību un kritērijiem””.
Grozījumu mērķis ir palielināt doktorandu skaitu, lai veicinātu akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunošanos un augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanos.
Grozījumi paredz mainīt promocijas kritērijus un: noteikt, ka doktora zinātnisko grādu piešķir par patstāvīgi izstrādātu pētniecisko darbu, kas satur zinātniski oriģinālus, pārbaudītus rezultātus un sniedz jaunas atziņas izvēlētajā zinātņu apakšnozarē; noteikt, ka promocijas darbs var būt: disertācijas darbs, kuru vērtē starptautiskie eksperti; tematiski vienota zinātnisko rakstu kopa. Šiem rakstiem jābūt pieņemtiem publicēšanai vai publicētiem kādā no žurnāliem, kuri iekļauti Zinātniskās informācijas institūta (ASV) izveidotajā citējamo žurnālu sarakstā.

Promocijas darbu vērtē pēc šādiem kritērijiem: promocijas darbs ir izstrādāts patstāvīgi; promocijas darbs ir pabeigts pētījums, un tam ir pietiekams apjoms; promocijas darba rezultāti sniedz jaunas atziņas izvēlētajā zinātņu apakšnozarē; promocijas darbs parāda doktoranda spējas analizēt un kritiski vērtēt pētāmo materiālu; promocijas darbs nav viltojums vai plaģiāts, vai nav izdarīts kāds cits pārkāpums; tematiski vienoti zinātniskie raksti ir publicēti (vai pieņemti publicēšanai) žurnālos, kas iekļauti Zinātniskās informācijas institūta (ASV) izveidotajā citējamo žurnālu sarakstā; disertācijas darba gadījumā papildus iesniedzama informācija par starptautiskajām konferencēm, kurās ir izziņoti darba rezultāti.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Kultūras, Veselības, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Ekonomikas ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Likums “Par mērījumu vienotību” paredz, ka Valsts metroloģiskā inspekcija (VMI) ir pilnvarota veikt metroloģisko uzraudzību vietās, kurās lieto, izgatavo, remontē vai realizē mērīšanas līdzekļus, tādējādi tā darbojas kā tirgus uzraudzības institūcija. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 236.⁶ pants nosaka, ka VMI izskata tikai APK 99.pantā (metroloģisko prasību neievērošana) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Tā kā VMI likumā noteiktajos gadījumos darbojas kā tirgus uzraudzības institūcija, ir nepieciešams APK noteikt, ka VMI izskata arī tās administratīvo pārkāpumu lietas, kas paredz atbildību par noteiktām prasībām neatbilstošu preču un pakalpojumu realizāciju un atbilstības novērtēšanai pakļauto preču nenodrošināšanu ar atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem un to realizēšanu bez atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem (APK 166.⁹ un 166.¹⁵ p.). Nosakot iepriekšminēto administratīvo pārkāpumu izskatīšanu VMI kompetencē, ir nepieciešams grozīt soda apmēru, ko ir tiesīgs uzlikt Valsts metroloģiskās inspekcijas priekšnieks, saskaņojot šo apmēru ar APK 166.⁹ un 166.¹⁵p. sankcijās paredzētajiem sodu apmēriem.
Grozījumi likumā paredz noteikt, ka VMI izskata ne tikai APK 99.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, bet arī APK 166.⁹ un 166.¹⁵ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Likuma grozījumi paredz noteikt arī to, ka Valsts metroloģiskās inspekcijas priekšnieks var uzlikt naudas sodu līdz trīstūkstošiem latu.

Likuma grozījumi paredz par APK 99.pantā paredzēto pārkāpumu noteikt atsevišķu sankciju apmēru fiziskām personām līdz divsimt latiem un juridiskām personām līdz tūkstoš latiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā;
– izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”.
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā ir noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā licencējamas un uzraugāmas juridiskās personas, kuras sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus par maksu (izņemot iekārtošanu darbā uz kuģiem). Viens no Nodarbinātības valsts aģentūras uzdevumiem ir minēto juridisko personu licencēšana un uzraudzība. Likumā noteikts, ka ar iedzīvotāju iekārtošanu darbā atļauts nodarboties juridiskajām personām, kuras saņēmušas Nodarbinātības valsts aģentūras izsniegtu licenci. Likumā nav paredzēta licenču izsniegšana individuālajiem komersantiem, kas saskaņā ar Komerclikumu ir fiziskas personas.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības licenču saņemšanai darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai kā komersantiem (juridiskām personām), tā arī individuālajiem komersantiem un saskaņotu Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā lietotos terminus ar Komerclikuma terminoloģiju.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā”.
Pasta likums reglamentē darbību pasta jomā, tajā skaitā ir noteiktas prasības uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) saņemt individuālo licenci vispārējo pasta pakalpojumu sniegšanai vai reģistrēt vispārējo atļauju, lai sniegtu pasta pakalpojumus, kas neietilpst vispārējo pasta pakalpojumu kategorijā. Saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu ar citos normatīvajos aktos lietotu terminu “uzņēmējsabiedrība” saprot terminu “komercsabiedrība” Komerclikuma izpratnē. Tā kā saskaņā ar Komerclikumu komercdarbību veic komersanti (individuālie komersanti vai komercsabiedrības), nepieciešams nodrošināt iespēju saņemt individuālās licences arī individuālajiem komersantiem.
Grozījumi likumā nodrošinās iespēju individuālajiem komersantiem saņemt individuālo licenci, lai sniegtu vispārējos pasta pakalpojumus, vai reģistrēt vispārējo atļauju, lai sniegtu pasta pakalpojumus, kas neietilpst vispārējo pasta pakalpojumu kategorijā. Lai ievērotu konsekvenci, vārdi “uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)” ir aizstāti ar vārdu “komersanti” visā likuma tekstā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā.

Kultūras ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu “Koncepcija likumprojektam “Par tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu””.
Likumprojekta koncepcija izstrādāta, lai likumprojektā iekļautu 2003.gada 17.novembrī pieņemtās UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu nacionālā līmeņa pasākumus.
Latvijai pievienojoties UNESCO Konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, nepieciešami normatīvie akti, kas skaidri noteiktu valsts un pašvaldību institucionālo un finansiālo kompetenci tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas jomā. Bez attiecīgu tiesību aktu izstrādes apdraudēta ir ne tikai starptautisko saistību ievērošana, bet arī nozīmīgu Latvijas kultūras vērtību dzīvotspēja.
Nemateriālais kultūras mantojums dod iespēju saglabāt un attīstīt savdabīgu kultūrvidi reģionos un uzturēt pasaules kultūras daudzveidību. Šobrīd Latvijas tradicionālo kultūrvidi ietekmē gan straujās sociālās pārmaiņas, gan mūsdienu atvērtajā sabiedrībā neizbēgamā saskare ar globalizācijas procesiem. Līdz ar to pieaug tolerance pret Latvijai lokāli un etniski netipiskajiem kultūras elementiem, kas vājina specifiskās etniskās un vietējās tradīcijas.
Sekojot citu pasaules valstu paraugam, kas sekmīgi īsteno UNESCO Konvencijā par nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanu definētos nacionālā līmeņa uzdevumus, likuma koncepcijā tiek piedāvāta vienota Tautas nemateriālo kultūras vērtību reģistra izveide. Tas dotu iespēju izstrādāt un realizēt programmas tautas mākslas tradīciju un prasmju aizsardzībai un saglabāšanai. Šobrīd nemateriālais kultūras mantojums pastāv gan kā atsevišķu indivīdu saglabātās tradīcijas un prasmes, gan arī kā valsts un pašvaldību atbalstītas tautas mākslas aktivitātes, kuras sakņojas latviešu un arī Latvijā dzīvojošo mazākumtautību etniskās un vietējās tradīcijās.

Tautas mākslas tradīciju saglabāšanas aspektā Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki nav aizsargāti un nav izveidota mērķtiecīga stratēģija šīs tradīcijas uzturēšanā un attīstīšanā. Dziesmu un deju svētku tradīcijas iekļaušana UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarbu sarakstā 2003.gadā nozīmē to, ka tradīcija tiek ņemta UNESCO aizsardzībā, un arī to, ka valsts pastiprina pasākumus šī mantojuma saglabāšanai. Tādēļ likumprojektā ietverama sadaļa par kompetenču un atbildības sadali Dziesmu un deju svētku sarīkošanā un visu ar svētkiem saistīto žanru attīstīšanā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Tieslietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Valsts zemes dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādis un pakalpojumu apmaksas kārtība”.
Noteikumu projekts nosaka Valsts zemes dienesta sniegto maksas pakalpojumu izcenojumus, kā arī nosaka pakalpojumu apmaksas kārtību. Valsts zemes dienests maksas pakalpojumu izmaksas aprēķina saskaņā ar Valsts zemes dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi ( pielikums).
Par katru maksas pakalpojumu sastāda tāmi, kuru saskaņo ar pasūtītāju. Tāmi nesastāda par maksas pakalpojumiem, kas sastāv no viena darba veida, kuram var piemērot konkrētu izcenojumu. Tāmju paraugus apstiprina Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors.
Izvērtējot pasūtījuma sarežģītību un izpildes termiņus, tiek lietoti cenu korekcijas koeficienti, kurus saskaņo ar maksas pakalpojuma pasūtītāju.
Gadījumos, ja pakalpojuma darba saturs ir atšķirīgs no cenrādī uzrādītā, pasūtījumam izstrādā individuālu kalkulāciju, ievērojot Ministru kabineta noteikto kārtību.
Vienojoties ar pakalpojuma pasūtītāju, pirms darbu izpildes var iekasēt avansa maksājumu līdz 50 procentiem, bet ne mazāk kā 20 procentu apmērā no pakalpojuma izmaksas.
Maksājumus par pakalpojumiem veic, iemaksājot Valsts zemes dienesta kasē attiecīgo summu skaidrā naudā, par ko izsniedz darījumu apliecinošu dokumentu vai ar kredītiestāžu starpniecību, izmantojot skaidras naudas norēķinus vai pārskaitījumu. Maksājuma iekasēšanas izdevumus sedz pakalpojuma pasūtītājs.
Ieņēmumus, kurus Valsts zemes dienests saņem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, ieskaita Valsts kases atvērtajos pamatbudžeta kontos un izlieto izdevumu finansēšanai atbilstoši attiecīgā gada likumā par valsts budžetu apstiprinātajai apropriācijai.
Pakalpojuma pasūtītājam ir tiesības apstrīdēt sastādīto darbu tāmi un izcenojumu piemērošanu Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoram 30 dienu laikā no to saņemšanas. Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietās, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā,Valsts kancelejā.

Zemkopības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par kompetento iestāžu noteikšanu personu bagāžas un privātu sūtījumu kontrolei uz valsts robežas dzīvnieku izcelsmes produktiem un dzīviem dzīvniekiem”.
Projekts paredz, ka, pamatojoties uz Komisijas 2004.gada 21.aprīļa Regulas Nr.745/2004, kas nosaka prasības importējamiem dzīvnieku izcelsmes produktiem personīgam patēriņam, 4.panta 1.punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija Regulas Nr.998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas mājas (istabas) dzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK, 12.pantu noteikt, ka atbildīgā institūcija par personu bagāžas un privātu sūtījumu kontroli, kā arī mājas (istabas) dzīvnieku kontroli muitas kontroles punktos ir Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes.
Pamatojoties uz Komisijas 2004.gada 21.aprīļa Regulas Nr.745/2004, kas nosaka prasības importējamiem dzīvnieku izcelsmes produktiem personīgam patēriņam, 4.panta 1.punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija Regulas Nr.998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas mājas (istabas) dzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK, 12.pantu noteikt, ka atbildīgā institūcija par personu bagāžas un mājas (istabas) dzīvnieku kontroli robežkontroles punktos un robežpārejas punktos, kuros neatrodas muitas kontroles punkts, ir Valsts robežsardze.
Noteikt, ka par Komisijas 2004.gada 21.aprīļa Regulas Nr.745/2004, kas nosaka prasības importējamiem dzīvnieku izcelsmes produktiem personīgam patēriņam, 5.pantā minēto informācijas apkopošanu un Komisijas informēšanu atbildīgā institūcija ir Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Satiksmes ministrijā.

Satiksmes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 1.oktobra noteikumos Nr.443 “Kārtība, kādā iekasē, maksā un administrē transportlīdzekļu ikgadējo nodevu un piemēro atbrīvojumus no nodevas maksāšanas un nodevas atlaides””.
Noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši likuma “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu” un grozījumu deleģējumam. Grozījumu projekts nosaka kārtību, kādā notiek nodevas maksāšana par divasu un trīsasu puspiekabēm.
Projekts paredz, ka, maksājot nodevu par divasu vai trīsasu puspiekabi, nodevas likme tiek izvēlēta, pamatojoties uz informāciju, kas norādīta Deklarācijā par puspiekabes izmantošanu kārtējā gadā, kura sastādīta saskaņā ar šo noteikumu pielikumā norādīto veidlapu. Deklarāciju sastāda nodevas maksātājs (īpašnieks vai persona, kas veic maksājumu) katrai puspiekabei atsevišķi. Deklarāciju paraksta īpašnieks vai uzņēmuma vadītājs un apliecina ar uzņēmuma zīmogu.
Paredzēts, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija pārbauda piemērotās nodevas likmes pareizību atbilstoši likumam “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu” un Deklarācijā norādītai informācijai.
Piemērojot nodevas likmi puspiekabei, seglu vilcēja pašmasas un puspiekabes pilnas masas summa tiek noteikta, puspiekabes reģistrācijas apliecībā uzrādītai puspiekabes pilnai masai pieskaitot: 7000 kg, ja puspiekabe saskaņā ar Deklarāciju galvenokārt tiek vilkta ar divasu seglu vilcēju; 8000 kg, ja puspiekabe saskaņā ar Deklarāciju galvenokārt tiek vilkta ar trīsasu seglu vilcēju.
Ja nodeva par puspiekabi par iepriekšējo gadu nav maksāta, nodevas likmi puspiekabei piemēro, pieņemot, ka puspiekabe ir tikusi vilkta ar trīsasu seglu vilcēju ar dzenošā tilta mehānisko atsperojumu.
Grozījumi paredz, ja uz lauksaimnieka vārda ir reģistrēti vairāki kravas automobiļi ar pilnu masu līdz 20 000 kg un vairākas piekabes, nodevas atlaidi piemēro par vienu kravas automobili un vienu piekabi uz 50 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes neatkarīgi no tā, cik pašvaldību teritorijā šī zeme atrodas. Lauksaimnieks var izvēlēties, par kuru kravas automobili un piekabi piemērojama nodevas atlaide.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Valsts kontrolē, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos Nr.222 “Noteikumi par kontroles kārtību autopārvadājumu jomā””.
2004.gada 1.maijā Latvija pievienojās Eiropas Savienībai un saskaņā ar Padomes 1989.gada 21.decembra Regulu (EEK) Nr. 4060/89 par kontroles pasākumu atcelšanu, ko veic uz dalībvalstu robežām autoceļu un iekšējo ūdensceļu transporta jomā, muitas iestādes beidza savu darbību uz Eiropas Savienības iekšējām robežām.
Robežkontroles punktos ir pārtraukta autopārvadājumu kontrole atbilstoši 1996.gada 20.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 222 “Noteikumi par kontroles kārtību autopārvadājumu jomā”, kā rezultātā to valstu, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, pārvadātājiem ir iespēja iebraukt Latvijas teritorijā, neievērojot starptautisko atļauju režīmu vai nedzēšot minētās atļaujas. Arī Latvijas teritorijas iekšienē kontroles dienesti nespēj nodrošināt šādu kontroli.
Tā kā ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, izmantotās vienreizējās pārvadājumu atļaujas jeb paritāte veikto pārvadājumu apjomā ir viens no galvenajiem aspektiem piekļuvei šo valstu kravu autopārvadājumu tirgiem (piemēram, Krievija, Baltkrievija), noteikumu projekts paredz, ka Latvijas Republikas robežkontroles punktos, kas ir Eiropas Savienības iekšējās robežas kontrolpunkti, tajā valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, reģistrētajam autotransporta līdzeklim starptautiskos līgumos un protokolos par pārvadājumiem ar autotransportu noteikto starptautisko pārvadājumu atļauju esamību kontrolēs Valsts robežsardze.
Noteikumu projektā ir iekļautas normas par autovadītājiem noteikto darba un atpūtas laika ievērošanu, kas izriet no Padomes 1988. gada 23. novembra Direktīvas 88/599/EEK par standarta pārbaudes procedūrām, lai īstenotu Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 par dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu un Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā.
Noteikumu projekts precizē Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos “Noteikumi par kontroli autopārvadājumu jomā” pielikumā noteikto bīstamo kravu autopārvadājumu pārbaudes protokolu, saskaņojot terminoloģiju ar Padomes 1995.gada 6.oktobra Direktīvu 95/50/EK par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem, ar grozījumiem, ko izdara Padomes Direktīva 2001/26/EK.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments