Uzrunāt pasauli vienā balsī

Mauricio Lo Re, Itālijas Republikas vēstnieks, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Mauricio Lo Re Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Sanāksmes programmā paredzēta goda konsulu iepazīstināšana ar Latvijas ārpolitikas aktualitātēm, kā arī ar mūsu valsts ekonomiskās sadarbības un kultūras prezentācijas iespējām.
Vakar goda konsulus uzrunāja ārlietu ministrs Rihards Pīks, uzsverot, ka Latvijas turpmākās attīstības prioritāte un galvenais mērķis būs Latvijas tautas labklājība. “Šis ir izšķirošs laiks Latvijas attīstībā, jo piepildījies mūsu senais sapnis iestāties ES un NATO,” teica ārlietu ministrs. “Latvija šobrīd ir drošāka nekā jebkad agrāk. Pirmo reizi vēsturē Latvija var veidot savu labklājību kopā ar citām Eiropas demokrātiskajām valstīm.”
Rihards Pīks raksturoja aktuālākos ES uzdevumus, kuru risināšanā tagad piedalās arī Latvija. Pirmkārt, tā ik Eiropas konstitucionālā likuma pieņemšana atbilstoši arī mūsu valsts interesēm. Turpmākās prioritātes ir sekmīga ES konkurēšana globālajā tirgū, lauksaimniecības reforma un kopīgās drošības politikas attīstība. Ārlietu ministrs uzsvēra, ka uzdevums panākt Savienības vecās locekles ir svarīgs stimuls mūsu valsts turpmākajai attīstībai.
Šodien goda konsuli tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, Ministru prezidentu Induli Emsi un Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru, bet rīt plānots izbraukums uz Rēzekni.

Jauna Eiropas
veidošanas posma sākums

– Vēstnieka kungs, gatavojoties šai intervijai, jūs teicāt, ka esat vēl nesenās Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas dienas iespaidā.
– Jā, 1.maijs bija iedvesmas pilna diena. 75 miljoni cilvēku pievienojās Eiropas Savienības saimei. Itālija 1957. gadā kopā ar citām piecām valstīm nodibināja Eiropas Ekonomisko kopienu un tagad kā dibinātājvalsts izjūt īpašu vēsturisko atbildību par Eiropas Savienības paplašināšanas norisi. Desmit jaunās dalībvalstis bagātina Savienību ar savu gadsimtiem senu kultūras mantojumu.
1.maiju vērienīgi atzīmēja visā Eiropā no Īrijas rietumu krastiem līdz Baltijas austrumu robežai, no Skandināvijas ziemeļiem līdz Maltas salai, apvienojot 455 miljonus cilvēku līdz šim visvērienīgākajā svinēšanā.

Es pats redzēju, kā Rīgā cilvēki sekoja līdzi ES karoga pacelšanai Doma laukumā ar asarām acīs, kamēr skanēja Bēthovena “Oda priekam”. Arī Itālija sniedza savu ieguldījumu Rīgā organizēto pasākumu norisē. Itālijas festivāla ietvaros Itālijas Tirdzniecības pārstāvniecība bija uzaicinājusi uz Latviju grupu “Wogiagia”, ko Latvijas klausītāji uzņēma ļoti atsaucīgi.
Bet kontinenta apvienošanās ir tikai jauna Eiropas veidošanas posma sākums. Pēc robežu atvēršanas ir jāatver prāti un sirdis.
Tagad Eiropas Savienībai jāpilnveido savas institūcijas, kuras sākotnēji bija izveidotas tikai sešām dalībvalstīm. Šo ļoti svarīgo mērķi var sasniegt, arvien vairāk stiprinot solidaritāti, kas vieno mūsu tautas, un uzturot radīšanas un darbības garu.
Eiropas Savienībai jāizvēlas risinājumi, no kuriem atkarīga mūsu ekonomikas izaugsme, brīvības, drošības un miera saglabāšana. Mums jābūt vienotiem, lai Eiropas Savienība uzrunātu pasauli vienā balsī un lai mūsu savienību raksturotu solidaritāte un taisnīgums.
Eiropas Savienība balstās tautu un valstu binomā un vispārējas suverenitātes un starpvaldību sadarbības līdzsvarā, ko īsumā atspoguļo nacionālo valstu federācijas koncepcija. Arī Itālija aktīvi strādā, lai nākamās Eiropas Padomes laikā varētu pieņemt jauno konstitucionālo līgumu.

– Kā jūs vērtējat Latvijas jaunāko attīstību, ieskaitot arī sagatavošanās periodu iestājai ES un NATO?

– Latvija ir sasniegusi tādus rezultātus, kādi vēl pirms dažiem gadiem nebija iedomājami. Sagatavošanās darbs, lai iestātos ES un NATO, prasīja milzīgas pūles, bet rezultāti ir acīm redzami. Jūsu valsts ir izaugusi ne tikai ekonomiskā ziņā vien. Ir attīstījušās tās institūcijas. Dažkārt Latvijā bija dzirdami arī iebildumi pret ES un NATO izvirzītajiem priekšnosacījumiem. Bet, neizpildot šādas prasības, bez visas valsts kopējiem centieniem Latvija pašlaik nevarētu lepoties ar tik augstu attīstības līmeni. Es esmu gandarīts par Latvijas tālredzīgo un stingro apņemšanos saistīt savu nākotni ar eiroatlantiskajām organizācijām.
Protams, arī turpmākajos gados valstij būs veicams liels darbs, lai pielāgotu savas struktūras un sasniegtu Eiropas Savienības vidējo ekonomisko un sociālo līmeni. Bet psiholoģiskā ziņā to paveikt jau būs vieglāk. Ceļš ir nosprausts, atliek tikai pa to iet.
Latvija ir jauna valsts ar stipru nacionālo identitāti. Un Itālija kā valsts nav daudz vecāka, jo Itālijas apvienošanās notika tikai 1861. gadā risordžimento kustības iekarojumu rezultātā.
Itālijas Republika dzimusi pēc 1946. gada 2. jūnija referenduma un šogad atzīmē savu 58. gadadienu. Mums, itāļiem, republika ir sinonīms nacionālajai vienotībai, brīvībai, taisnīgumam, cilvēka cieņai un solidaritātei. Bet mūsu nacionālo svētku kontekstā es novēlu Latvijai labklājību un uzplaukumu kopējā Eiropas mājā.

Mūsu sadarbības
vēsturiskais pamats

– Kā jūs raksturotu mūsu valstu divpusējās attiecības?
– Ļoti zīmīgā laika posmā – starp 2. aprīlī notikušo Latvijas pievienošanos NATO un pievienošanos Eiropas Savienībai 1. maijā – Latvijā valsts vizītē ieradās Itālijas Republikas prezidents Karlo Adzeljo Čampi. Vizītes laika izvēle ne tikai liecināja par divpusēju attiecību kulminācijas brīdi, bet bija arī simboliska, jo atspoguļoja Itālijas atbalstu Latvijas integrācijai eiroatlantiskajās organizācijās.
Te jāatceras, ka arī laikā, kad Latvija pirmoreiz kļuva par neatkarīgu valsti, Itālija pirmā atbalstīja Latvijas uzņemšanu Tautu Savienībā, tādējādi paverot ceļu Latvijas starptautiskajai atzīšanai 1921. gadā.
Itālija bija Latvijai līdzās arī brīdī, kad jūsu valsts pirms divpadsmit gadiem pabeidza neatkarības atjaunošanas ceļu.
Itālijas un Latvijas divpusējas attiecības vienmēr bijušas lieliskas. Mūsu ekonomiskie sakari paplašinās. 15. jūnijā Romā notiks Itālijas un Latvijas ekonomiskās sadarbības darba grupas sestā sanāksme. Paralēli tai risināsies politiskas konsultācijas starp Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru un Itālijas ārlietu ministra vietnieku. Lai nodibinātu kontaktus ar Latvijas biznesmeņiem, katru gadu jūsu valsti apmeklē Itālijas uzņēmēju delegācijas.
Mūsu attiecības strauji attīstās arī kultūrā. Itālijas valsts vadītāja vizītes gaisotnē Melngalvju namā bija atklāta izstāde “Forma 1”, kuras apmeklētāji varēja iepazīties ar 1947. gadā Itālijā dibināto abstraktās mākslas virzienu.

– Jūs pats nesen Rīgā uzrakstījāt grāmatu par itāļu kultūras ietekmi Latvijā.

– Jā, es esmu daudz darījis, lai Latvijas iedzīvotāji labāk iepazītu Itāliju. Esmu pat uzrakstījis eseju par Itālijas kultūras klātbūtni

Latvijā, kurai ir dziļas vēsturiskas saknes, sākot no dzintara ceļa laikiem, kas veda no Baltijas jūras krastiem līdz Padānas līdzenumam Itālijā. Mūsu sadarbībai kultūras jomā ir labs vēsturiskais pamats. Daudzi latviešu mākslinieki bijuši saistīti ar Itāliju. Īpaši tas attiecas uz jūsu 19. un 20. gadsimta gleznotājiem. Te jāmin Niklāvs Strunke, Eduards Kalniņš, Ludolfs Liberts un Kārlis Hūns.
Savā laikā Itālija tik stipri valdzināja latviešu tautas dzejnieku Jāni Raini, ka, dzīvojot četrpadsmit gadus pavisam netālu no Itālijas robežas, dzejnieks baidījās – mūsu zemes skaistums viņu varētu piesaistīt uz mūžu.
Es atceros Itālijas iedvesmoto stāstu krājumu “Kastanjola” un dzejoļu krājumu “Addio bella!”, kas stāsta par latviešu jaunekļa iedomāto ceļojumu pa Itāliju un viņa itāļu mīlestību. Šajā grāmatā ir sastopami ļoti daudzi izteicieni itāļu valodā, kā arī plaši minēti Itālijas ģeogrāfiskie nosaukumi, cilvēki, ziedu nosaukumi. Rainis gribēja uzrakstīt arī Dantes daiļradē balstītas “Itāļu noveles” – par šo nodomu mums atgādina tikai dažas saglabājušās piezīmes.
Arī tagad Latvijā ir ļoti jūtama interese par Itālijas kultūru. Daudz studentu apgūst itāļu valodu Latvijas Universitātes itāļu valodas lektorātā. Šogad darbību Rīgā atjaunoja Dantes Aligjēri biedrība, ko vada izdevniecības “Jumava” prezidents Juris Visockis. Bet es vēlētos, lai jums būtu reālistisks un mūsdienīgs priekšstats par Itāliju. Tas būs iespējams, ja latvieši biežāk apmeklēs Itāliju.

Zeme, kur vairāk nekā
puse pasaules kultūras mantojuma

– Ko jūs pats vēlētos Itālijas valsts svētku kontekstā pateikt “Latvijas Vēstneša” lasītājiem?
– Atklāti sakot, es vēlos teikt labus vārdus par savas valsts unikālo kultūras mantojumu. Nevienā citā pasaules valstī nav saglabājies tik daudz kultūras un mākslas pieminekļu kā Itālijā. Pēc UNESCO datiem, Itālijā atrodas vairāk nekā puse pasaules vēstures un kultūras mantojuma. Tas glabājas simtiem arheoloģisko izrakumu vietās un vairāk nekā 3000 muzejos. Grieķu un Romas laikmeta teātri un citas ēkas, veselas pilsētas, ielas un kvartāli ieraudzījuši gaismu, pateicoties arheologu darbam. Dažos Itālijas reģionos, īpaši ziemeļu un centrālajā daļā, vēl joprojām paceļas pirms tūkstoš gadiem celtas romāņu un gotikas katedrāles, turklāt dienvidu reģionos seno baznīcu arhitektūrā brīnišķīgā veidā ir savienoti bizantiešu, musulmaņu un normāņu elementi. Visu Itālijas reģionu, jebkuras pilsētas vai ciemata amatnieku izstrādājumos ir jūtama dziļu un plaši izplatītu mākslas tradīciju ietekme. Vēl gribu piebilst, ka dabas parki un rezervāti veido desmit procentus no Itālijas teritorijas. Tātad es sirsnīgi aicinu latviešu draugus apmeklēt Itāliju.